Darbības ar dokumentu

KONVENCIJAS PAR EIROPAS KOPIENU FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBU OTRAIS PROTOKOLS, KAS IZSTRĀDĀTS, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K 3.PANTU, KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA PAR OTRĀ PROTOKOLA 13.PANTA 2.DAĻU UN KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR OTRĀ PROTOKOLA 7.PANTU

Pielikums

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrais protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu

Šā protokola AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 1997. gada 19. jūnija aktu,

VĒLOTIES nodrošināt, ka šo valstu krimināltiesības efektīvi palīdz aizsargāt Eiropas Kopienu finanšu intereses,

ATZĪSTOT 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību nozīmīgumu krāpšanas, kas iespaido Kopienas ieņēmumus un izdevumus, apkarošanā,

ATZĪSTOT iepriekšminētās Konvencijas 1996. gada 27. septembra Protokola nozīmīgumu cīņā pret korupciju, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm,

APZINOTIES, ka juridisku personu vārdā veiktās darbības vai darbības, kas saistītas ar naudas legalizāciju, var kaitēt Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm vai apdraudēt tās,

PĀRLIECINĀTAS par vajadzību pielāgot valstu tiesību aktus, kur tas ir nepieciešams, lai paredzētu, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par krāpšanu vai kukuļdošanu un naudas legalizāciju savā labā, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm,

PĀRLIECINĀTAS par vajadzību pieņemt valstu tiesību aktus, kur tas ir nepieciešams, lai sodītu par krāpnieciskās darbībās vai korupcijā iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, un būtu iespējama šādās krāpnieciskās darbībās vai korupcijā iegūtu līdzekļu konfiskācija,

PĀRLIECINĀTAS par vajadzību pieņemt valstu tiesību aktus, kur tas ir nepieciešams, lai novērstu savstarpējās palīdzības atteikumus tikai tādēļ, ka šajā protokolā minētie likumpārkāpumi attiecas uz vai tiek uzskatīti par nodarījumiem nodokļu vai muitas nodokļu jomā,

ATZĪMĒJOT, ka dalībvalstu savstarpējo sadarbību jau reglamentē 1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, bet ir vajadzīgs, neskarot saistības saskaņā Kopienu tiesību aktiem, regulēt arī dalībvalstu un Komisijas savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu efektīvu rīcību pret krāpšanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu un ar to saistīto naudas legalizāciju, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, to skaitā arī dalībvalstu un Komisijas savstarpēju informācijas apmaiņu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, lai veicinātu un palīdzētu informācijas apmaiņā, ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu personas datu aizsardzību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka informācijas apmaiņai nav jākavē notiekošās izmeklēšanas un ka tādēļ ir nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas slepenību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ir jāizstrādā atbilstoši noteikumi par Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci,

ŅEMOT VĒRĀ, visbeidzot, ka attiecīgie 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību noteikumi jāpiemēro šajā protokolā noteiktajām darbībām,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) "Konvencija" ir 1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1, kas izstrādāta pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu;

b) "krāpšana" ir rīcība, kas noteikta Konvencijas 1. pantā;

c) - "kukuļņemšana" ir rīcība, kas noteikta Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2. pantā 1996. gada 27. septembra protokolā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu 2,

- "kukuļdošana" ir rīcība, kas noteikta tā paša protokola 3. pantā;

d) "juridiska persona" ir subjekts, kam šāds statuss ir atbilstīgi piemērojamajam valsts tiesību aktam, izņemot valstis vai citas valsts iestādes, kas īsteno valsts varu, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas;

e) "naudas legalizācija" ir rīcība, kas noteikta 1. panta trešajā punktā Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) 3.

2. pants

Naudas legalizācija

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai naudas legalizāciju uzskatītu par noziedzīgu nodarījumu.

3. pants

Juridisko personu atbildība

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par krāpšanu, kukuļdošanu un naudas legalizāciju, kuru to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kura veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz:

- pilnvarām par juridiskas personas pārstāvēšanu vai

- pilnvarām par lēmuma pieņemšanu juridiskas personas vārdā, vai

- pilnvarām par kontroles realizēšanu juridiskai personai,

kā arī par iesaistīšanos šādā krāpšanā, kukuļdošanā vai naudas legalizācijā kā atbalstītājiem vai kūdītājiem vai par krāpšanas mēģinājuma izdarīšanu.

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem gadījumiem, katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā noteiktās personas pārraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu krāpšanu vai kukuļdošanas vai naudas legalizācijas darbību šādas juridiskās personas labā, ko ir veikusi tai pakļauta persona.

3. Juridiskās personas atbildība atbilstīgi 1. un 2. punktam neizslēdz kriminālprocesa uzsākšanu pret privātpersonām, kuras ir krāpšanas, kukuļdošanas vai naudas legalizācijas izdarītāji, kūdītāji vai atbalstītāji.

4. pants

Juridiskām personām piemērojamās sankcijas

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar 3. panta 1. punktu, var piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida naudas sodu, un var ietvert šādas sankcijas:

a) aizliegums tiesībām saņemt valsts pabalstus vai atbalstu,

b) īslaicīgu vai pastāvīgu komerciālas darbības veikšanas aizliegumu,

c) pakļaušanu tiesas uzraudzībai,

d) tiesas lēmumu par darbības izbeigšanu.

2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar 3. panta 2. punktu, ir sodāma ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām vai sodiem.

5. pants

Konfiskācija

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu krāpšanas, kukuļdošanas un kukuļņemšanas vai naudas legalizācijas ceļā gūto ieņēmumu un līdzekļu apķīlāšanu un, neskarot godīgo trešo pušu tiesības, arī konfiskāciju. Ar jebkuriem līdzekļiem, ieņēmumiem vai citu īpašumu, kas apķīlāts vai konfiscēts, dalībvalsts rīkojas saskaņā ar tās tiesību aktiem.

6. pants

Noziedzīgie nodarījumi nodokļu vai muitas nodokļu jomā

Dalībvalsts nevar atteikties sniegt savstarpēju palīdzību krāpšanas, kukuļdošanas un kukuļņemšanas un naudas legalizācijas gadījumā vienīgi tādēļ, ka šie pārkāpumi attiecas uz vai tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu vai muitas nodokļu jomā.

7. pants

Sadarbība ar Eiropas Kopienu Komisiju

1. Dalībvalstis un Komisija savstarpēji sadarbojas cīņā pret krāpšanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu un naudas legalizāciju.

Šajā nolūkā Komisija sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kāda dalībvalstu iestādēm ir nepieciešama, lai veicinātu izmeklēšanas koordināciju.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju ar Komisiju, lai atvieglotu faktu konstatēšanu un nodrošinātu efektīvu rīcību cīņā pret krāpšanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu un naudas legalizāciju. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes katrā atsevišķā lietā ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Šajā nolūkā dalībvalsts, sniedzot informāciju Komisijai, var noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz minētās informācijas izmantošanu Komisijā vai kādā citā dalībvalstī, kurai šāda informācija var būt nodota.

8. pants

Komisijas atbildība datu aizsardzības jomā

Attiecībā uz personas datu aizsardzību Komisija nodrošina, ka informācijas apmaiņas jomā saskaņā ar 7. panta 2. punktu tā ievēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, kā tas noteikts 1995. gada 24. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 4.

9. pants

Datu aizsardzības noteikumu publicēšana

Pieņemtos noteikumus attiecībā uz 8. pantā paredzētajām saistībām publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī".

10. pants

Datu nodošana citām dalībvalstīm un trešajām valstīm

1. Saskaņā ar 7. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem Komisija var nodot personas datus, ko tā ieguvusi no kādas dalībvalsts, pildot savas 7. pantā noteiktās funkcijas, jebkurai citai dalībvalstij atbilstīgi 7. pantam. Komisija par saviem nodomiem veikt šādu datu tālāknodošanu informē dalībvalsti, kura šādus datus ir sniegusi.

2. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem Komisija var nodot personas datus, ko tā ieguvusi no kādas dalībvalsts, pildot savas 7. pantā noteiktās funkcijas, jebkurai trešai valstij ar noteikumu, ka dalībvalsts, kura minētos datus ir sniegusi, piekrīt šādai darbībai.

11. pants

Uzraudzības iestāde

Ikviena iestāde, kas izraudzīta vai izveidota, lai veiktu neatkarīgu datu aizsardzības uzraudzību pār personas datiem, kas atrodas Komisijas rīcībā saskaņā ar tās funkcijām atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir kompetenta izmantot to pašu funkciju attiecībā uz personas datiem, kas ir Komisijas rīcībā saskaņā ar šo protokolu.

12. pants

Saistība ar konvenciju

1. Konvencijas 3., 5. un 6. panta noteikumi piemērojami arī rīcībai, kas noteikta šā protokola 2. pantā.

2. Uz šo protokolu attiecina arī šādus konvencijas noteikumus:

- 4. pantu, ar nosacījumu, ja vien šā protokola 16. panta 2. punktā paredzētā paziņojuma laikā nav norādīts citādi, visas deklarācijas Konvencijas 4. panta 2. punkta nozīmē attiecina arī uz šo protokolu,

- 7. pantu, ar nosacījumu, ka ne bis in idem princips attiecināms arī uz juridiskām personām un, ja vien šā protokola 16. panta 2. punktā paredzētā paziņojuma laikā nav norādīts citādi, visas deklarācijas Konvencijas 7. panta 2. punkta nozīmē attiecina arī uz šo protokolu,

- 9. pantu,

- 10. pantu.

13. pants

Tiesa

1. Visus dalībvalstu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu sākotnēji ir jāizskata Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto procedūru nolūkā panākt atrisinājumu.

Ja sešu mēnešu laikā nav atrasts atrisinājums, strīda puse lietu var nodot Eiropas Kopienu Tiesā.

2. Visi strīdi vienas vai vairāku dalībvalstu un Komisijas starpā, kuri attiecas uz 2. panta piemērošanu saistībā ar šā protokola 1. panta e) apakšpunktu un 7., 8., 10. pantu un 12. panta 2. punkta ceturto apakšpunktu un kurus nav bijis iespējams atrisināt sarunu ceļā, var iesniegt Tiesā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši, sākot no dienas, kurā viena no pusēm ir paziņojusi otrai pusei par strīda esamību.

3. 1996. gada 29. novembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību 5 tiek attiecināts uz šo protokolu ar nosacījumu, ka dalībvalstu paziņotās deklarācijas saskaņā ar minētā protokola 2. pantu, ir arī spēkā attiecībā uz šo protokolu, ja vien attiecīgā dalībvalsts, sniedzot šā protokola 16. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, paziņo par deklarāciju attiecībā arī uz pirmo protokolu.

14. pants

Atbildība, kas nav līgumiska

Šā protokola nolūkos Kopienas atbildību, kas nav līgumiska, regulē Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 215. panta 2. daļa. Tiek piemērots šā paša Līguma 178. pants.

15. pants

Kontrole, ko veic tiesu iestāde

1. Tiesas jurisdikcijā ir jebkuras privātpersonas vai juridiskas personas uzsāktie tiesas procesi pret Komisijas lēmumiem, kas adresēti šādai personu vai kuri tieši un personīgi attiecas uz šādu personu, pamatojoties uz pārkāpumu 8. pantā vai jebkurā citā noteikumā, kas pieņemts saskaņā ar minēto pantu, vai ļaunprātīgas pilnvaru izmantošanas dēļ.

2. Piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 168. panta A daļas 1. un 2. punktu, 173. panta pirmo daļu, 174. panta pirmo daļu, 176. panta pirmo un otro daļu, 185. un 186. pantu, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas Statūtus mutantis mutandis.

16. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo protokolu pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru par tādu procedūru izpildi, kuras saskaņā ar attiecīgajām konstitucionālajām normām nepieciešamas šā protokola pieņemšanai.

3. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad 2. punktā minēto paziņojumu ir iesniegusi pēdējā no dalībvalstīm, kas dienā, kad Padome pieņēma lēmumu apstiprināt aktu par šāda protokola izstrādāšanu, bija Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr, ja Konvencija šajā dienā nav stājusies spēkā, šis protokols stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas Konvencija.

4. Tomēr gadījumā, ja attiecīgā Eiropas Kopienu iestāde nav izpildījusi savas saistības un nav publicējusi datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar 9. pantu, vai arī nav izpildīti 11. panta noteikumi attiecībā uz uzraudzības iestādi, 7. panta 2. punkta piemērošana ir apturēta līdz minētās saistības ir izpildītas.

17. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Šim protokolam brīvi var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

2. Eiropas Savienības Padomē izstrādātais šā protokola teksts pievienojušās valsts valodā ir autentisks.

3. Pievienošanās tiesību akti glabājas depozitārijā.

4. Šis protokols stājas spēkā attiecībā uz ikvienu valsti, kas tam pievienojas, 90 dienas pēc šīs valsts pievienošanās dokumenta deponēšanas dienas vai arī šī protokola spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā minēto 90 dienu laikā.

18. pants

Atrunas

1. Ikviena dalībvalsts var paturēt tiesības ar kukuļdošanu un kukuļņemšanu saistīto naudas legalizāciju klasificēt kā noziedzīgu nodarījumu tikai nopietnos kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumos. Iesniedzot 16. panta 2. punktā noteikto paziņojumu, ikviena dalībvalsts, kas patur šādas tiesības, par to informē depozitāriju, sniedzot sīkāku informāciju par šādas atrunas apmēru. Šāda atruna ir spēkā piecus gadus pēc minētā paziņojuma. To var atjaunot vēlreiz uz turpmākajiem pieciem gadiem.

2. Austrijas Republika, iesniedzot 16. panta 2. punktā noteikto paziņojumu, var paziņot, ka 3. un 4. pants tai nav saistošs. Šāda deklarācija nav spēkā piecus gadus pēc dienas, kad tiek pieņemts akts, ar kuru izstrādāts šis protokols.

3. Nekādas citas atrunas nav atļautas, izņemot tās, kas paredzētas 12. panta 2. punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā.

19. pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā protokola depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" informāciju par dokumentu pieņemšanas un pievienošanās norisi, deklarācijām un atrunām, kā arī jebkurus citus paziņojumus attiecībā uz šo protokolu.

____________________________

(1) OJ No C 316, 27. 11. 1995, p. 49.
(2) OJ No C 313, 23. 10. 1996, p. 2.
(3) OJ No L 166, 28. 6. 1991, p. 77.
(4) OJ No L 281, 23. 11. 1995, p. 31.
(5) OJ No C 151, 20. 5. 1997, p. 1.

Kopējā deklarācija par Otrā protokola 13.panta 2.daļu

Dalībvalstis paziņo, ka atsauci protokola 13. panta 2. punktā uz 7. pantu piemēro, tikai sadarbojoties Komisijai, no vienas puses, un dalībvalstīm, no otras puses, un neskarot dalībvalstu izvēles tiesības, sniedzot informāciju kriminālizmeklēšanas procesā.

Komisijas deklarācija par Otrā protokola 7.pantu

Komisija uzņemas tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otrā papildu protokola 7. pantu.