Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumus Nr. 1294 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm".
Ministru kabineta noteikumi Nr.489

Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 56.§)
Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm
Izdoti saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs (turp­māk – apsaim­niekotājs) iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides ministrijas (turpmāk – ministrija) padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas sistēma) piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībā;

1.2. kārtību, kādā dabas resursu nodokļa maksātājs (turpmāk – nodokļa maksātājs) iesniedz normatīvajos aktos noteiktai ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

1.3. atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveides un piemērošanas prasības, kā arī prasības apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

1.4. kārtību, kādā apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.5. kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.6. videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, ja šo preču atkritumu reģenerācijas apjomi nav noteikti citos normatīvajos aktos.

2. Apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina:

2.1. videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju (tajā skaitā pieņemšanu, savākšanu, uzglabāšanu, atkārtotu izmantošanu, apstrādi, pārstrādi, izvešanu apstrādei vai pārstrādei) atbilstoši vides normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2.2. videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu, izveidojot videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas punktus visu rajonu pašvaldību teritorijās vai nodrošinot videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu šo preču tirdzniecības vietās;

2.3. pasākumus sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

3. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas, nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ja viņš izmanto no citām valstīm ievestas videi kaitīgas preces savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un nerealizē tās, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina tikai šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi.

4. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas, nodokļa maksātājs, kurš pirmais Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces tikai komersantiem un kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nodrošina:

4.1. šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto prasību izpildi;

4.2. videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu no visiem klientiem, kuriem viņš piegādājis atbilstošas videi kaitīgas preces pēc to ekspluatācijas darbības beigām vai aizstājot šīs preces ar citām;

4.3. pasākumus klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

5. Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides un īstenošanas plāns (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) nosaka pasākumu kompleksu, kas paredz, ka nodokļa maksātāja realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču atkritumus pieņem vai savāc, apstrādā vai pārstrādā atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām.

6. Apsaimniekošanas plānā iekļauj šādu informāciju:

6.1. to videi kaitīgo preču veidi un apjomi, kuras plānots realizēt vai ievest savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm (1.pielikums);

6.2. to videi kaitīgo preču atkritumu veidi un apjomi (tabulā), kuras atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām plānots pieņemt, savākt un reģenerēt (2.pielikums);

6.3. esošās un plānotās videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas apraksts, tajā skaitā informācija par visiem rajonu pašvaldību teritorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām izveidotajiem videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas punktiem vai videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu šo preču tirdzniecības vietās. Aprakstā norāda videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas vietu adreses un pieņemamo atkritumu veidus, kā arī videi kaitīgu preču tirdzniecības vietu adreses, kurās tiks nodrošināta šo preču atkritumu pieņemšana, un pieņemamo atkritumu veidus. Norāda arī informāciju (tabulā) par to, vai ar komersantu, kurš realizē videi kaitīgas preces, vai attiecīgo videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas punktu ir noslēgts līgums par šo atkritumu savākšanu vai pieņemšanu, un līguma termiņu vai arī apliecinājumu, ka konkrētais pieņemšanas punkts vai veikals ir apsaimniekotāja valdījumā. Aprakstā norāda termiņus, kuros plānots izveidot jaunus videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas punktus, un termiņus, kuros plānots uzsākt šo atkritumu pieņemšanu šādu preču tirdzniecības vietās;

6.4. pasākumu plāns sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

7. Nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šo noteikumu 4.punktā minētajā gadījumā papildus šo noteikumu 6.punktā minētajai informācijai apsaimniekošanas plānā iekļauj:

7.1. tādas esošās un plānotās videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas aprakstu, kura paredzēta atkritumu pieņemšanai vai savākšanai no klientiem;

7.2. pasākumu plānu klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā.

8. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, iesniedz Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā (turpmāk – fonda administrācija) šādus dokumentus:

8.1. ministrijai adresētu iesniegumu par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm. Iesniegumā norāda nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi, vides normatīvajos aktos noteiktās attiecīgās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, ja nodokļa maksātājs pats veic videi kaitīgu preču reģenerāciju, kā arī iesniegtos dokumentus vai to daļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

8.2. apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem. Plānu paraksta un apzīmogo paraksttiesīga persona vai pilnvarota persona;

8.3. sarakstu (3.pielikums), kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai izvešanu reģenerācijai no Latvijas Republikas teritorijas (izņemot šo atkritumu pieņemšanu un savākšanu) un kuri saņēmuši attiecīgu vides normatīvajos aktos noteiktu atļauju, kā arī sarakstu, kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Ja tiek noslēgts jauns līgums, informācija par to (3.pielikums) mēneša laikā jāiesniedz fonda administrācijā. Nodokļa maksātājam ir pienākums uzrādīt dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

8.4. apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu.

9. Lai nodokļa maksātājs, kurš noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, apsaimniekotājs iesniedz fonda administrācijā šādus dokumentus:

9.1. ministrijai adresētu iesniegumu par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm. Iesniegumā norāda apsaimniekotāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi, vides normatīvajos aktos noteiktās attiecīgās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, ja apsaimniekotājs pats veic videi kaitīgu preču reģenerāciju, kā arī iesniegtos dokumentus vai to daļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

9.2. apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem. Plānu paraksta un apzīmogo paraksttiesīga persona vai pilnvarota persona;

9.3. sarakstu (3.pielikums), kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai izvešanu reģenerācijai no Latvijas Republikas teritorijas (izņemot šo atkritumu pieņemšanu un savākšanu) un kuri saņēmuši attiecīgu vides normatīvajos aktos noteiktu atļauju, kā arī sarakstu, kurā norādīti līgumi ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Ja tiek noslēgts jauns līgums, informācija par to (3.pielikums) mēneša laikā jāiesniedz fonda administrācijā. Nodokļa maksātājam ir pienākums uzrādīt dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

9.4. to nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši ar attiecīgo apsaimnie­kotāju līgumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šīs sistēmas darbībā. Sarakstā norāda katra nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi;

9.5. apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu;

9.6. apliecinājumu par statūtkapitāla un rezervju lielumu aprēķinātā dabas resursu nodokļa apmērā vienam mēnesim vai bankas izsniegtu apliecinošu doku­mentu par pieejamiem kredītlīdzekļiem apsaimniekošanas plāna īstenošanas finansiālai nodrošināšanai, vai apliecinājumu par parakstītā pamatkapitāla samaksu pilnā apmērā un īpašnieku (daļu īpašnieku vai akcionāru) apliecināju­mu par gatavību investēt apsaimniekošanas plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus tādā apjomā, lai ievērotu videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādes normatīvus.

10. Fonda administrācija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8. vai 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas veic to atbilstības izvērtēšanu. Dokumentus, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 8. vai 9.punktā noteiktajām prasībām, nosūta izvērtēšanai Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas padomei (turpmāk – padome). Padome triju nedēļu laikā pēc doku­mentu saņemšanas sagatavo un iesniedz fonda administrācijā ieteikumu noslēgt līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk – apsaimniekoša­nas līgums) un ieteikumu par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

11. Ministrija mēneša laikā pēc šo noteikumu 8. vai 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas fonda administrācijā izvērtē padomes ieteiku­mu un pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

12. Ja pēc šo noteikumu 8. vai 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas tiek konstatēts, ka tie ir nepilnīgi, fonda administrācija informē par to nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju, kurš iesniedzis dokumentus. Ja divu nedēļu laikā trūkstošā informācija fonda administrācijā netiek iesniegta, ministrija pieņem lēmumu atteikt apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

13. Lēmumā par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm norāda, kurām videi kaitīgām precēm piemērojams atbrīvojums, kā arī laikposmu, uz kādu tas piešķirts. Apsaimniekošanas līgumu noslēdz un atbrīvojumu piešķir uz laikposmu, ko iesniegumā norādījis nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

14. Fonda administrācija nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm noslēdz apsaimniekošanas līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju.

15. Ja apsaimniekošanas līgumu slēdz ar apsaimniekotāju, apsaimniekošanas līgumam pievieno pielikumu, kurā norāda nodokļa maksātājus, kas noslēguši līgumu ar apsaimniekotāju par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu.

16. Apsaimniekošanas līgums un atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm stājas spēkā ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā apsaimniekošanas līguma parakstīšanas.

17. Ja mainās nodokļa maksātāji, kuri noslēguši līgumu ar attiecīgo apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, ar fonda administrāciju noslēgtā apsaimniekošanas līguma pielikumā izdara attiecīgus labojumus. Apsaimniekošanas līguma pielikumu papildina ar jauniem nodokļa maksātājiem tikai pēc atsevišķa lēmuma pieņemšanas. Izmaiņas apsaimnie­košanas līguma pielikumā izdara ne biežāk kā reizi ceturksnī. Jaunajiem sistēmas līgumpartneriem atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm piemēro ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

18. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, informāciju par jauniem līgumpartneriem iesniedz fonda administrācijā kopā ar:

18.1. precizētu informāciju par to videi kaitīgo preču veidiem un apjomiem, kuras jaunie līgumpartneri plāno realizēt vai ievest savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm (1.pielikums);

18.2. precizētu informāciju par to videi kaitīgo preču atkritumu veidu un apjomu atbilstību akceptētajam apsaimniekošanas plānam (2.pielikums), kuras atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām plānots pieņemt, savākt un reģenerēt pēc jauno līgumpart­neru pievienošanās apsaimniekošanas programmā.

19. Apsaimniekotājam vai nodokļa maksātājam, ja tas ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar fonda administrāciju, ir pienākums ziņot fonda administrācijai par apsaimniekošanas plānā ietverto saistību izpildes izmaiņām. Fonda administrācija šo notei­kumu 10. un 11.punktā minētajā kārtībā pārskata atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm un, ja nepiecie­šams, pamatojoties uz ministrijas lēmumu, groza ar apsaimniekotāju vai nodokļa maksātāju noslēgto līgumu.

20. Nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu vienlaikus drīkst slēgt tikai ar vienu apsaimnie­kotāju. Ja fonda administrācija, izvērtējot apsaimniekotāju iesniegto informāciju, konstatē, ka nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu ir noslēdzis ar vairāk nekā vienu apsaimniekotāju, attiecīgo nodokļa maksātāju rakstiski brīdina par konstatēto pārkāpumu un uzdod mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas noslēgt līgumu par viena veida kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu tikai ar vienu apsaimniekotāju. Par minētā līguma noslēgšanu nodokļa maksātājs rakstiski informē fonda administrāciju. Ja mēneša laikā no rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas dienas fonda administrācija nav saņēmusi attiecīgo informāciju, tā vēršas ministrijā ar lūgumu anulēt nodokļa maksātājam piešķirto atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas.

21. Ja nodokļa maksātājs, kurš ar apsaimniekotāju noslēdzis līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un uz šā līguma pamata ir atbrīvots no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, līgumu lauž, atbrīvojuma piemērošana no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm tiek pārtraukta, sākot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc lēmuma pieņemšanas un attiecīgā grozījuma izdarīšanas fonda administrācijas un apsaimniekotāja noslēgtā apsaimniekošanas līguma pielikumā.

22. Nodokļa maksātājs, kurš nemaksā nodokli, vai apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz fonda administrācijā pārskatu par ceturksnī realizētajām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotajām videi kaitīgām precēm un aprēķināto dabas resursu nodokli (4.pielikums).

23. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, divreiz gadā (par laikposmu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam – līdz attiecīgā gada 20.augustam un par laikposmu no 1.jūlija līdz 31.decembrim – līdz nākamā gada 20.februārim) iesniedz fonda administrācijā pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – pārskats) (5.pielikums). Pirmā gada laikā pēc noslēgtā līguma spēkā stāšanās un atbrīvojuma no nodokļa samaksas pārskatu sniedz katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam.

24. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, katru gadu līdz 1.maijam iesniedz fonda administrācijā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu (5.pielikums). Apsaimniekotājs pārskatam pievieno vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto auditora atzinumu par pārskatā norādītās informācijas atbilstību normatīvajos aktos par videi kaitīgu preču atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu noteiktajām prasībām un to nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši ar apsaimniekotāju apsaimniekošanas līgumu. Sarakstā norāda katra nodokļa maksātāja firmu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi un laikposmu, kurā attiecīgajam nodokļa maksātājam bijis noslēgts līgums ar apsaimniekotāju.

25. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, katru gadu līdz 1.maijam iesniedz fonda administrācijā pārskatu par iepriekšējo gadu atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

26. Pārskatam pievieno šādu informāciju:

26.1. videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas organizēšanas sistēmas aprakstu, norādot pieņemšanas vai savākšanas punktu adreses un pieņemamo atkritumu veidus, kā arī videi kaitīgu preču tirdzniecības vietu adreses, kurās nodrošināta šo preču atkritumu pieņemšana, pieņemamo atkritumu veidus un to atbilstību plānam;

26.2. pasākumu aprakstu, kas paredzēti sabiedrības vai klientu informēšanai un iesaistīšanai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanā;

26.3. komersantu sarakstu, kuri veikuši videi kaitīgu preču atkritumu apstrādi vai pārstrādi, vai reģenerāciju;

26.4. nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar apsaimniekotāju par attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (pievieno apsaimniekotājs);

26.5. sarakstu, kurā norādīti to kravas pavadzīmju numuri un izdošanas datumi, kuras parakstījušas vai apzīmogojušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem vai Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgu atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ja videi kaitīgu preču atkritumi tiek izvesti reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Eiropas Savienības. Apsaimniekotājam ir pienākums uzrādīt attiecīgo līgumu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām pēc to pieprasījuma;

26.6. apliecinājumu sarakstu par savākto, saņemto un pārstrādāto vai reģenerēto konkrēto videi kaitīgu preču atkritumu apjomu konkrētā laikposmā, kurus snieguši komersanti, kas veikuši videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu, pārstrādi vai reģenerāciju. Apsaimniekotājs pēc pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām, kuru kompetencē ir videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas kontrole;

26.7. dokumentu sarakstu, kas apliecina lietotu videi kaitīgu preču realizāciju atkārtotai lietošanai. Apsaimniekotājs pēc pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus nodokli administrējošo valsts iestāžu amatpersonām, kuru kompetencē ir videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas kontrole.

27. Tos videi kaitīgu preču atkritumu apjomus, kuri ir savākti un pieņemti atpakaļ līdz iepriekšējā kalendāra gada beigām, bet kurus reģenerē, pārstrādā vai atkārtoti izmanto nākamā kalendāra gada pirmo trīs mēnešu laikā, apsaimniekotājs pieskaita iepriekšējā kalendāra gadā reģenerētajiem, pārstrādātajiem vai atkārtoti izmantotajiem videi kaitīgu preču atkritumu apjomiem. Apsaimniekotājs līdz 1.maijam iesniedz fonda administrācijā informāciju par atbilstoši precizētajiem iepriekšējā kalendāra gadā reģenerētajiem, pārstrādātajiem vai atkārtoti izmantotajiem videi kaitīgu preču atkritumu apjomiem atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

28. Tos videi kaitīgu preču atkritumu apjomus, kuri ir savākti un pieņemti atpakaļ līdz iepriekšējā kalendāra gada beigām virs šo noteikumu 6.pielikumā noteiktā apjoma, apsaimniekotājs pieskaita pie nākamajā kalendāra gadā savāktajiem un atpakaļ pieņemtajiem videi kaitīgu preču atkritumu apjomiem.

29. Ministrijas un fonda administrācijas mājaslapā internetā tiek ievietots to apsaimniekotāju saraksts, kuri noslēguši apsaimniekošanas līgumus ar fonda administrāciju.

30. Šo noteikumu 8., 9., 18., 23., 24., 25., 26. un 27.punktā minētos dokumentus var iesniegt tikai elektroniski, ja tie sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

31. Videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomi atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros noteikti šo noteikumu 6.pielikumā.

32. Noteikumi piemērojami ar 2008.gada 1.jūliju.

33. Ar Vides ministriju līdz 2008.gada 1.jūlijam noslēgto apsaimnie­košanas līgumu tiesību un saistību pārņēmēja ir fonda administrācija.

34. Nodokļa atbrīvojumi, par kuriem pieņemts lēmums līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489
KN489P1.JPG (77718 bytes)
Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489

KN489P2_PAGE_1.JPG (48717 bytes)

KN489P2_PAGE_2.JPG (33445 bytes)

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489

KN489P3_PAGE_1.JPG (102202 bytes)

KN489P3_PAGE_2.JPG (29810 bytes)

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489

KN489P4_PAGE_1.JPG (76387 bytes)

KN489P4_PAGE_2.JPG (13570 bytes)

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489

KN489P5_PAGE_1.JPG (46885 bytes)

KN489P5_PAGE_2.JPG (54226 bytes)

KN489P5_PAGE_3.JPG (12758 bytes)

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.489
Videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomi (%) un termiņi

 Nr.
p.k.

 Videi kaitīgas preces

 Videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomi līdz 31.decembrim (%) attiecībā pret attiecīgajā gadā realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto videi kaitīgu preču apjomu

 Videi kaitīgu preču atkritumu atkārtoti izmantotie, apstrādātie vai pārstrādātie apjomi līdz 31.decembrim (%) attiecībā pret attiecīgajā gadā pieņemto vai savākto (pārstrādes iekārtā nogādāto) videi kaitīgu preču atkritumu apjomu

  2008.

 no 2009.gada 1.janvāra

 2008.

 no 2009.gada 1.janvāra

 1.

 Smēreļļas

20

40

80

80

 2.

 Elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti:

 2.1.

 elektriskie akumulatori, svina

70

80

80

80

 2.2.

 elektriskie akumulatori,
Ni-Cd un Fe-Ni

70

80

80

80

 2.3.

 galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas

20

25

80

80

 2.4.

 citi elektriskie akumulatori

70

80

80

80

 3.

 Ozona slāni noārdošās vielas (piemēram, freoni, haloni), par kurām jāmaksā dabas resursu nodoklis

100

100

80

80

 4.

 Visu veidu riepas

50

60

80

80

 5.

 Eļļas filtri

20

25

80

80

 6.

 Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai*:

 6.1.

 liela izmēra mājsaimniecības iekārtas (izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapjus)

20

25

80

80

 6.2.

 liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji

20

25

80

80

 6.3.

 maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

20

25

70

70

 6.4.

 informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus un mobilos telefonus)

20

25

75

75

 6.5.

 monitori

20

25

75

75

 6.6.

 mobilie telefoni

20

25

75

75

 6.7.

 plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

20

25

75

75

 6.8.

 televizori

20

25

75

75

 6.9.

 elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

20

25

70

70

 6.10.

 gāzizlādes spuldzes

40

50

70

70

 6.11.

 apgaismes ķermeņi (izņemot gāzizlādes spuldzes)

20

25

70

70

 6.12.

 monitoringa un kontroles instrumenti

20

25

70

70

 6.13.

 rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

20

25

70

70

 6.14.

 medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

20

25

70

70

 6.15.

 tirdzniecības automāti

20

25

80

80

Piezīme.

* Šajā tabulā noteiktie savākšanas un pieņemšanas apjomi attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām ir piemērojami mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta trešajai daļai. Šajā tabulā noteiktie apstrādes un pārstrādes apjomi attiecas uz visu veidu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.

Vides ministra vietā – labklājības ministre I.Purne
04.07.2008