Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.767

Rīgā 2006.gada 19.septembrī (prot. Nr.48 4.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1.panta 18.punktu
un 10.panta otro, septīto, desmito un vienpadsmito daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 4.punkta ievaddaļā vārdus "Valsts zemes dienests".

2. Papildināt noteikumus ar 4.1punktu šādā redakcijā:

"4.1 Pazemes ūdeņu ģeoloģiskās izpētes rezultātus nodod Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (turpmāk — aģentūra) pazemes ūdeņu krājumu akceptēšanai. Pazemes ūdeņus atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei (28.1pielikums) iedala šādās krājumu kategorijās:

4.11.A kategorija — izpētīti pazemes ūdeņu krājumi. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai atradnes robežās noteiktu ieguves limitu bez papildu ģeoloģiskās izpētes;

4.12. N kategorija — novērtēti pazemes ūdeņu krājumi. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj aptuveni noteikt derīgā izrakteņa īpašības, krājumu apjomu un pazemes ūdeņu atradnes robežas. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī plānojot saimnieciskās darbības attīstību;

4.13. P kategorija — prognozētie pazemes ūdeņu resursi. Pazemes ūdeņu krājumu apjomu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā arī uz atsevišķu objektu izpētes rezultātiem. Pirms šīs kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte."

3. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Valsts nozīmes atradnēs konkursam vai izsolei piedāvātais laukums nedrīkst būt mazāks par 25% no atradnes neapgūtās platības. Šo noteikumu 1.pielikuma 4.2.apakšpunktā minētajā atradnē laukums nedrīkst būt mazāks par 10% no atradnes neapgūtās platības."

4. Izteikt 9.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"9. Komersants iesniedz aģentūrā saskaņošanai:".

5. Papildināt noteikumus ar 28.1pielikumu šādā redakcijā:

"28.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.448

Pazemes ūdeņu krājumu kategorijas atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei

1. A kategorijas jeb izpētītie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

1.1. pazemes ūdens horizontu ieguluma raksturs, uzbūve, produktīvais biezums, litoloģiskais sastāvs, filtrācijas īpašības un ūdens līmeņu režīms, tā izmaiņas un savstarpējā mijiedarbība ģeoloģiskajā griezumā un vērsumā izpētīta tādā pakāpē, ka ļauj pamatoti novērtēt izmantojamo pazemes ūdens horizontu saistību ar virs­ūdeņiem, kā arī to barošanās avotus un aprēķinos pieņemtos hidroģeoloģiskos robežapstākļus;

1.2. pazemes ūdeņu krājumus raksturojošie parametri ir noteikti, pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas vai pietiekami ilgstošas izmēģinājuma atsūknēšanas datiem. Ir novērtētas attiecīgo parametru izmaiņas atradnes laukumā un griezumā;

1.3. ir pierādīta pazemes ūdeņu kvalitātes atbilstība ūdens izmantošanas mērķim, kā arī ir pamatota ūdens kvalitātes stabilitāte un pieļaujamās atsevišķu komponentu koncentrācijas izmaiņas atradnes ekspluatācijas laikā;

1.4. rūpniecisko un termālo ūdeņu krājumi un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka iespējams izveidot attiecīgo komponentu ieguves tehnoloģisko shēmu;

1.5. pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas īpatnības ir izpētītas tādā pakāpē, ka iespējams izveidot tās izmantošanas projektu;

1.6. pazemes ūdeņu krājumus aprēķina pēc faktiskā un aprēķinātā ekspluatācijas urbumu debita. Vienkāršos hidroģeoloģiskajos apstākļos krājumus papildus var aprēķināt pēc projektējamo ekspluatācijas urbumu debita, iegūtos datus ekstrapolējot tādā atradnes laukuma platībā, kādu pieļauj to pamatojums. Aprēķinot krājumus, jāņem vērā paredzamo ūdensgūtņu izvietojuma shēma un ekspluatācijas urbumu konstrukcija. Urbuma konstrukcijai jānodrošina nepieciešamā ūdens daudzuma ieguve. Nosaka, kāda var būt ūdensgūtnes pieļaujamā ietekme uz apkārtējo vidi tās ekspluatācijas laikā.

2. N kategorijas jeb novērtētie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

2.1. ir vispārīgs ūdens horizontu, to litoloģiskā sastāva, produktīvā slāņa biezuma, filtrācijas īpašību un hidroģeoloģisko parametru raksturojums, kas iegūts, pamatojoties uz atsevišķu urbumu izpētes datiem vai pēc analoģijas ar tuvumā esošajām detālāk izpētītajām vai izmantojamām atradnēm;

2.2. pazemes ūdeņu kvalitāte un atbilstība izmantošanas mērķim ir noteikta, pamatojoties uz dažos urbumos paņemto paraugu analīzēm;

2.3. pazemes ūdeņu krājumi aprēķināti, pamatojoties uz atsevišķu izpētes urbumu datiem vai ekstrapolējot analogos hidroģeoloģiskos apstākļos tuvumā esošajās detāli izpētītajās A kategorijas pazemes ūdeņu krājumu atradnēs iegūtos datus.

3. P kategorijas jeb prognozētie pazemes ūdeņu resursi atbilst šādām prasībām:

3.1. ūdens horizonta raksturojums sniegts, pamatojoties uz teritorijas vispārējām hidroģeoloģiskajām likumsakarībām un teorētiskiem pieņēmumiem, kā arī uz atsevišķu attiecīgās teritorijas robežās veiktu hidroģeoloģiskās, ģeofizikālās un hidroķīmiskās izpētes darbu rezultātiem;

3.2. pazemes ūdeņu resursi novērtēti, izmantojot analogu ūdens horizontu ekspluatācijas pieredzi apgūtajās atradnēs."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
27.09.2006