Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.804

Rīgā 2005.gada 25.oktobrī (prot. Nr.61 25.§)
Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem
Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu12.panta otro un 2.1daļu

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij.

2. Augsnes un grunts (iežu un nogulumu slāņi zem augsnes, kuros var veikt saimniecisko darbību) kvalitātes normatīvi (1.pielikums) attiecas uz jebkuru augsni un grunti Latvijas teritorijā neatkarīgi no tās izmantošanas veida.

3. Ir šādi augsnes un grunts kvalitātes normatīvi:

3.1. mērķlielums (A vērtība) — norāda maksimālo līmeni, kuru pārsniedzot nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti;

3.2. robežlielumi:

3.2.1. piesardzības robežlielums (B vērtība) — norāda maksimālo piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības;

3.2.2. kritiskais robežlielums (C vērtība) — norāda, ka, to sasniedzot vai pārsniedzot, augsnes un grunts funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi.

4. Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi nedrīkst būt pārsniegti, uzsākot jaunu piesārņojošu darbību. Ja ir pārsniegts kāds no robežlielumiem, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas izraisa augsnes un grunts kvalitātes pasliktināšanos, un atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” veicami šādi pasākumi:

4.1. piesārņotās vietas izpēte un monitorings, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība) vai ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām vietās, kuras Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde novērtējusi par bīstamām;

4.2. piesārņotās vietas sanācija, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība).

5. Paraugus augsnes un grunts kvalitātes noteikšanai ņem tā, lai tie raksturotu izpētāmās teritorijas piesārņotības līmeni:

5.1. augsnes paraugu ņemšanas dziļums ir 25 centimetri. Ja trūdvielu akumulācijas horizonts ir plānāks, paraugus ņem horizonta biezumā, bet ne seklāk par 10 centimetriem;

5.2. augsnes vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 atsevišķus parau­gus, kas vienmērīgi noņemti izpētāmajā teritorijā, kuras platība nepārsniedz piecus hektārus;

5.3. ja augsnes vidējā paraugā konstatēta piesārņojošās vielas koncentrācija, kas pārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību), vai ja ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām, piesārņojošās vielas izplatības dziļumu, platību un virzienu nosaka, ņemot grunts papildu paraugus ar 50 centimetru intervālu visas piesārņotās zonas robežās, kamēr sasniedz to dziļumu un robežu, kur piesārņojošās vielas koncentrācija nepārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību) vai mērķlielumu (A vērtību) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām;

5.4. lai noteiktu grunts piesārņotības līmeni piesārņotās vietās, kur grunts piesārņojumu rada piesārņoto pazemes ūdeņu migrācija (pazemes ūdeņu piesārņoto zonu robežās), grunts paraugus ņem ar 50 centimetru intervālu visā piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības dziļumā (arī pazemes ūdeņu līmeņa svārstības zonā).

6. Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minēto parametru koncentrāciju augsnē un gruntī, izmanto šādas paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes:

6.1. smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), niķeļa (Ni), svina (Pb), cinka (Zn) — koncentrācijas noteikšanai sausnā paraugus sagatavo atbilstoši standartā LVS ISO 11466:1995 “Augsnes kvalitāte — Karaļūdenī šķīstošo elementu mineralizācija” minētajām metodēm un testē atbilstoši standartā LVS ISO 11047:2003 “Augsnes kvalitāte — Kadmija, hroma, kobalta, vara, svina, mangāna, niķeļa un cinka satura noteikšana augsnē, ekstrahējot ar karaļūdeni. Liesmas un elektrotermiskās atomabsorbcijas spektrometrijas metodes” minētajām metodēm;

6.2. dzīvsudraba (Hg) koncentrācijas noteikšanai paraugus sagatavo un testē atbilstoši standartā LVS 346:2005 “Augsnes kvalitāte — Dzīvsudraba noteikšana ar aukstā tvaika atomabsorbcijas spektrofotometriju” minētajām metodēm;

6.3. arsēna (As) koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg;

6.4. naftas produktu koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot naftas produktu summas mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg;

6.5. poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH), polihlorbifenilu (PCB), cianīdu, aromātisko ogļūdeņražu, hlororganisko savienojumu, pesticīdu un cikloheksāna koncentrāciju noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas me­todes, kuras lietojot mazākā nosakāmā koncentrācija nepārsniedz A vērtību.

7. Nosakot smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), niķeļa (Ni), svina (Pb), cinka (Zn) —, naftas produktu, poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH) un polihlorbifenilu (PCB) koncentrāciju augsnē un gruntī, ņem vērā augsnes un grunts granulometrisko sastāvu.

8. Augsnes un grunts granulometrisko sastāvu nosaka, ņemot vērā māla (<0,002 mm), putekļu (0,002–0,05 mm) un smilts (0,05–2,00 mm) daļiņu re­latīvās attiecības augsnē un gruntī (2.pielikums).

9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumus Nr.388 “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 106.nr.).

Ministru prezidenta vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804
Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi

1.tabula

Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz varu (Cu), svinu (Pb), cinku (Zn), niķeli (Ni), arsēnu (As), kadmiju (Cd), hromu (Cr), dzīvsudrabu (Hg), naftas produktiem, poliaromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAH) un polihlorbifeniliem (PCB)

Nr.
p.k.

Parametrs

Mērvienība

Smilts

Mālsmilts

Smilšmāls

Māls

A

B

C

A

B

C

A

B

C

A

B

C

1.

Cu

mg/kg

4

30

150

7

40

150

12

50

150

19

60

150

2.

Pb

mg/kg

13

75

300

13

100

500

16

200

500

23

200

500

3.

Zn

mg/kg

16

250

700

24

250

700

46

350

700

70

350

700

4.

Ni

mg/kg

3

50

200

8

75

200

16

75

200

28

100

200

5.

As

mg/kg

2

10

40

2,5

10

40

3

15

40

5,5

20

40

6.

Cd

μg/kg

80

3000

8000

90

3000

8000

180

4000

10000

200

4000

10000

7.

Cr

mg/kg

4

150

350

11

150

350

22

170

350

40

170

350

8.

Hg

μg/kg

250

2000

10000

540

2000

10000

800

3000

10000

800

3000

10000

9.

Naftas produktu summa

mg/kg

1

500

5000

1

500

5000

1

500

5000

1

500

5000

10.

PAH summa
(10 savienojumi)

mg/kg

1

12

40

1,2

15

40

1,2

18

40

1,5

20

40

11.

PCB summa

mg/kg

0,02

0,1

1

0,02

0,1

1

0,03

0,2

1

0,05

0,2

1

2.tabula

Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz neorganiskajiem savienojumiem, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, hlororganiskajiem savienojumiem, pesticīdiem un cikloheksānu

Nr.
p.k.

Vielas

Mērvienība

Vērtība

A

C

1.

Neorganiskie savienojumi:

1.1.

cianīdi–brīvie

mg/kg

1

20

1.2.

cianīdu komplekss (pH<5)

mg/kg

5

650

1.3.

cianīdu komplekss (pH>5)

mg/kg

5

50

2.

Aromātiskie ogļūdeņraži:

2.1.

benzols

mg/kg

0,01

1

2.2.

etilbenzols

mg/kg

0,03

50

2.3.

toluols

mg/kg

0,01

130

2.4.

ksilolu summa

mg/kg

0,1

25

2.5.

fenolu summa

mg/kg

0,05

40

2.6.

krezolu summa

mg/kg

0,05

5

3.

Hlororganiskie savienojumi:

3.1.

vinilhlorīds

mg/kg

0,01

0,1

3.2.

dihlormetāns

mg/kg

0,4

10

3.3.

1,1 - dihloretāns

mg/kg

0,02

15

3.4.

1,2 - dihloretāns

mg/kg

0,02

4

3.5.

1,1 - dihloretēns

mg/kg

0,1

0,3

3.6.

1,2 - dihloretēns

mg/kg

0,2

1

3.7.

dihlorpropāns

mg/kg

0,002

2

3.8.

trihlormetāns

mg/kg

0,07

15

3.9.

1,1,1 - trihloretāns

mg/kg

0,07

15

3.10.

1,1,2 - trihloretāns

mg/kg

0,4

10

3.11.

trihloretēns

mg/kg

0,1

60

3.12.

tetrahlormetāns

mg/kg

0,4

1

3.13.

tetrahloretēns

mg/kg

0,002

4

3.14.

hlorbenzolu summa

mg/kg

0,03

30

3.15.

hlorfenilu summa

mg/kg

0,01

10

4.

Pesticīdi:

4.1.

DDT*/DDE**/DDD*** summa

mg/kg

0,01

4

4.2.

drīnu (aldrīns, dieldrīns, endrīns) summa

mg/kg

0,005

4

4.3.

heksahlorcikloheksānu (HCH) savienojumu summa

mg/kg

0,01

2

4.4.

atrazīns

mg/kg

0,0002

6

4.5.

karbarils

mg/kg

0,00003

5

4.6.

karbofurāns

mg/kg

0,00002

2

4.7.

hlormetilfenoksietiķskābe (MCPA)

mg/kg

0,00005

4

5.

Citas vielas:

5.1.

cikloheksāns

mg/kg

0,1

45

Piezīmes.

1.*DDT (dichlorodiphenyltrichloroethane) — dihlordifeniltrihloretāns.

2.**DDE (dichlorodiphenyldichloroethylene) — dihlordifenildihloretilēns.

3.***DDD (dichlorodiphenyldichloroethane) — dihlordifenildihloretāns.

Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804
Nomogramma augsnes un grunts granulometriskā sastāva noteikšanai

02.JPG (36475 bytes)

Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis
29.10.2005