Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabineta noteikumi Nr.632

Rīgā 2004.gada 27.jūlijā (prot. Nr.45 44.§)
Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzīvnieku kapsētas iekārtošanas, uzturēšanas un ekspluatācijas prasības, dzīvnieku kapsētas īpašnieka pienākumus, dzīvnieku līķu aprakšanas kārtību un prasības dzīvnieku kapsētas dokumentācijai.

2. Dzīvnieku kapsēta atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

II. Prasības dzīvnieku kapsētas iekārtošanai

3. Pašvaldība iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu vai slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par dzīvnieku kapsētas iekārtošanu un uzturēšanu.

4. Dzīvnieku kapsētu iekārto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānojumu un aizsargjoslu noteikšanu ap dzīvnieku kapsētām.

5. Pašvaldības institūcija, fiziska vai juridiska persona, kura iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu (turpmāk — kapsētas valdītājs), pirms dzīvnieku kapsētas iekārtošanas saņem:

5.1. tehniskos noteikumus reģionālajā vides pārvaldē;

5.2. būvatļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību;

5.3. zemes transformācijas atļauju, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes transformāciju;

5.4. valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” atzinumu par vietas izvēli būvniecībai.

6. Dzīvnieku kapsēta uzsāk darbību pēc tās nodošanas ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un reģistrēšanas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

7. Pārtikas un veterinārais dienests, reģistrējot dzīvnieku kapsētu, piešķir tai veterinārās uzraudzības numuru.

8. Maksu par pakalpojumu sniegšanu nosaka kapsētas valdītājs.

III. Prasības dzīvnieku kapsētas uzturēšanai un ekspluatācijai

9. Pie dzīvnieku kapsētas ir norāde “Dzīvnieku kapsēta”, tās darba laiks un kapsētas valdītāja tālruņa numurs.

10. No dzīvnieku kapsētas nav atļauts ņemt smiltis vai zemi.

11. Dzīvnieku kapsētas valdītāja pienākumi:

11.1. pēc pieprasījuma izsniegt dzīvnieku īpašniekam vai turētājam izziņu par to, ka dzīvnieka līķis ir aprakts attiecīgajā dzīvnieku kapsētā;

11.2. izveidot dzīvnieku līķu bedres un tranšejas;

11.3. uzturēt un sakopt kapsētas teritoriju;

11.4. uzturēt piebraucamos ceļus un nožogojumu tehniskā kārtībā;

11.5. papildināt zemes kārtu, ja tā virs dzīvnieku līķu bedrēm iebrukusi;

11.6. ārpus dzīvnieku kapsētas darba laika turēt aizslēgtus tās vārtus;

11.7. uzturēt kārtībā dzīvnieku kapsētas aizsargjoslu;

11.8. apbērt dzīvnieku līķus ar zemes kārtu, ja līķu bedres piepilda pakāpeniski;

11.9. aizpildīt uzskaites žurnālu, kurā norāda datus par mājas (istabas) dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kuri nav paredzēti cilvēku uzturam) (turpmāk — blakusprodukti) īpašnieku vai turētāju (vārds, uzvārds/nosaukums, adrese), blakusproduktu daudzumu un kategoriju, dzīvnieku sugu, apglabāšanas datumu un apglabāšanas vietu;

11.10. uzglabāt dzīvnieku līķa vai blakusproduktu pavaddokumentu, kas noteikts Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulas (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, II pielikuma 3.nodaļā;

11.11. aizpildīt dzīvnieku kapsētas izmantošanas shēmu, norādot uzskaitē iekļautā mājas (istabas) dzīvnieka līķa vai blakusprodukta apglabāšanas vietu.

IV. Dzīvnieku līķu aprakšanas kārtība

12. Dzīvnieku kapsētā aprok:

12.1. mājas (istabas) dzīvnieku līķus;

12.2. blakusproduktus Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajās un Eiropas Komisijas apstiprinātajās vietās.

13. Dzīvnieku kapsētā nedrīkst aprakt ar Sibīrijas mēri, transmisīvo sūkļveida encefalopātiju mirušus dzīvniekus vai dzīvnieku līķus, ja ir aizdomas, ka nāves cēlonis ir saslimšana ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju.

14. Ja dzīvnieku kapsēta paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku līķu un mājas (istabas) dzīvnieku pelnu aprakšanai, izņemot noteikumu 15.punktā minētos gadījumus, tad:

14.1. kapsētas valdītājs veido individuālas vai kopējas tranšejas tipa dzīvnieku līķu bedres atbilstoši mājas (istabas) dzīvnieka līķa īpašnieka vai turētāja prasībām;

14.2. zemes kārta virs dzīvnieka līķa ir vismaz viens metrs;

14.3. dzīvnieku kapsētas darba laikā jebkurai personai atļauts uzturēties kapsētā un apmeklēt dzīvnieku apbedījumu vietas.

15. Ja dzīvnieku kapsēta paredzēta bezsaimnieka mājas (istabas) dzīvnieku līķiem, mājas (istabas) dzīvnieku līķiem no dzīvnieku patversmēm, veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs mirušu, eitanazētu mājas (istabas) dzīvnieku līķiem, kurus dzīvnieka līķa īpašnieks vai turētājs nevēlas aprakt noteikumu 14.punktā minētajā kapsētā, vai blakusproduktu aprakšanai, tad:

15.1. pie dzīvnieku kapsētas ir izvietota norāde “Nepiederošām personām ieeja aizliegta”;

15.2. ja nepieciešams, pie ieejas dzīvnieku kapsētā nodrošina transportlīdzekļa ritošās daļas un cilvēku apavu dezinfekciju;

15.3. mājas (istabas) dzīvnieku līķus vai blakusproduktus aprok kopējā tranšejas tipa bedrē, pirms tam apstrādājot tos ar dezinfekcijas līdzekli;

15.4. mājas (istabas) dzīvnieku līķus vai blakusproduktus aprok bedrē, kur zemes kārta virs dzīvnieka līķa vai blakusproduktiem ir vismaz viens metrs;

15.5. dzīvnieku kapsētā nedrīkst uzturēties nepiederošas personas un dzīvnieki.

16. Mājas (istabas) dzīvnieka līķi vai blakusproduktus dzīvnieku kapsētā nodod kopā ar noteikumu 11.10.apakšpunktā minēto pavaddokumentu, kuru var aizpildīt arī dzīvnieku kapsētā.

17. Kapsētas valdītājs par dzīvnieku kapsētas darbības izbeigšanu rakstiski informē attiecīgo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi, valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvnieku kapsēta.

18. Dzīvnieku kapsētu, kura vairs netiek izmantota dzīvnieku līķu vai blakusproduktu aprakšanai, uztur attiecīgās zemes īpašnieks, un tā ir pašvaldības un Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

19. Slēgtas dzīvnieku kapsētas teritorijā (izņemot dzīvnieku kapsētas, kurās apglabāti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki) saimniecisku darbību var veikt ne agrāk kā 25 gadus pēc pēdējās dzīvnieku līķu bedres aizbēršanas, pirms tam veicot attiecīgus augsnes mikrobioloģiskos izmeklējumus.

20. Dzīvnieku kapsētas dokumentāciju pēc kapsētas darbības izbeigšanas kapsētas valdītājs normatīvajos aktos par arhīviem noteiktajā kārtībā uzglabā 25 gadus.

V. Noslēguma jautājumi

21. Dzīvnieku kapsētas, kuras darbību uzsākušas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, to valdītāji reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2004.gada 1.septembrim.

22. Noteikumu 3.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

23. Noteikumu 5.punktu attiecībā uz pašvaldību valdījumā esošajām dzīvnieku kapsētām piemēro ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze