Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 09.06.2006. - 14.12.2007. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.218

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17 68.§)
Augu karantīnas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka fitosanitārās kontroles un uzraudzības kārtību, augu audzētāju, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārstrādātāju, uzglabātāju, tirgotāju, ievedēju un izvedēju reģistrācijas kārtību, piemērojamos fitosanitāros pasākumus, fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un izplatīšanas kārtību, fitosanitāro dokumentu izsniegšanas kārtību, aizsargājamo zonu atzīšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu aprites kārtību šajās zonās, Eiropas Komisijas un dalībvalstu informēšanas kārtību un robežkontroles punktu minimālo aprīkojumu fitosanitārās kontroles veikšanai.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. fitosanitārās prasības — prasības augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem to ievešanai un izplatīšanai Latvijā un Eiropas Savienībā vai atzītās aizsargājamās zonās, kā arī citu valstu normatīvajos aktos noteiktās prasības augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem to ievešanai attiecīgajās valstīs;

2.2. koksne — koks ar dabiski apaļo virsmu vai bez dabiski apaļās virsmas, mizots vai nemizots, kā arī šķeldas, skaidas, koksnes pārstrādes atliekas un nomaļi, koka starplikas, kravas stiprinājumi, paliktņi vai produkcijas transportēšanā lietotais iepakojums, kas rada augu karantīnas organismu izplatīšanās risku;

2.3. augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšana — tirdzniecība, dāvinājums un bezmaksas piegāde;

2.4. augu karantīnas organismi — kaitīgie organismi ar iespējamu ekonomisko ietekmi noteiktā teritorijā, kas patlaban nav sastopami vai ir ierobežoti izplatīti attiecīgajā teritorijā un tiek aktīvi apkaroti;

2.5. fitosanitārais risks — augu karantīnas organismu izplatīšanās iespēja ar augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem;

2.6. ievešanas punkts — robežkontroles punkts, caur kuru Eiropas Savienības muitas teritorijā sākotnēji ieved augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus;

2.7. ievešanas punkta oficiālā iestāde — atbildīgā oficiālā iestāde dalībvalstī, kas veic fitosanitāro kontroli ievešanas punktā;

2.8. galamērķa oficiālā iestāde — atbildīgā oficiālā iestāde dalībvalstī, kas veic fitosanitāro kontroli šajā teritorijā un kurā atrodas galamērķa muitas punkts;

2.9. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711);

2.10. galamērķa muitas punkts — muitas iestāde, kurā preces, uz kurām attiecina Kopienas tranzīta procedūru, jāuzrāda, lai beigtu procedūru;

2.11. preču partija — viendabīgas izcelsmes augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu vienību kopa, kurai ir vienāds sastāvs un izcelsme un kura veido kravas daļu;

2.12. krava — preču kopa, uz kuru attiecas viens dokuments muitas vai citu formalitāšu kārtošanai vai marķējums. Viena krava var sastāvēt no vienas vai vairākām preču partijām;

2.13. preču muitošanas vai izmantošanas režīms:

2.13.1. muitas procedūras piemērošana precēm;

2.13.2. preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā;

2.13.3. atpakaļizvešana no Kopienas muitas teritorijas;

2.13.4. preču iznīcināšana;

2.13.5. atteikšanās no precēm par labu valstij;

2.14. tranzīts — muitas procedūra, kas atļauj pārvietot muitas uzraudzībai pakļautās preces no viena punkta uz citu punktu Kopienas muitas teritorijā.

(Grozīts ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154; MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

II. Reģistrācijai pakļautās personas un to reģistrācijas kārtība

3. Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu audzētāji, kā arī minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu (1.pielikums) pārstrādātāji, uzglabātāji, tirgotāji un ievedēji (turpmāk — reģistrācijai pakļautās personas) reģistrējas fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistru uztur Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests).

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

4. Reģistrācijai nav pakļautas personas, kuras šo noteikumu 1.pielikumā minētos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus pārstrādā, izmanto, ieved vai uzglabā personiskajām vajadzībām, kā arī tirgo augus un augu produktus, kas nav paredzēti turpmākai lauksaimnieciskai ražošanai.

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā)

5. Lai reģistrētos reģistrā, reģistrācijai pakļautā persona dienestā iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

5.1. personas nosaukums vai vārds un uzvārds, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai personas kods un kontaktinformācija;

5.2. juridiskā adrese vai dzīvesvietas adrese;

5.3. ražotņu un noliktavu faktiskās atrašanās vietas, informācija par filiālēm un to atrašanās vietām;

5.4. par sadarbību ar dienestu atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija.

6. Iesniegumam pievieno:

6.1. ar augu audzēšanu, kā arī ar augu un augu produktu ražošanu, uzglabāšanu, tirdzniecību, izvešanu vai ievešanu saistīto zemesgabalu vai telpu plānus, norādot tajos zemesgabalu vai siltumnīcu platības;

6.2. deklarāciju fitosanitārajai kontrolei. Deklarācijā norāda šādu informāciju:

6.2.1. informāciju par darbībām, kuras persona paredzējusi veikt vai veic ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem augiem vai augu produktiem (norādot augu sugu) (piemēram, audzēšana, tirdzniecība, ražošana, ievešana vai izvešana);

6.2.2. ja persona audzē vai paredzējusi audzēt augus, norāda augu audzēšanas platību vai augu daudzumu kārtējā gadā.

(Grozīts ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154)

7. Dienests lēmumu par personas reģistrāciju pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas.

8. Lai pieņemtu lēmumu par personas reģistrāciju, dienests pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību faktiskajai. Ja pārbaudē konstatēts, ka iesniegtā informācija neatbilst faktiskajai, reģistrācijai pakļautā persona netiek reģistrēta.

9. Ja dienests pieņēmis lēmumu reģistrēt reģistrācijai pakļauto personu, tai piešķir individuālu reģistrācijas numuru un izsniedz reģistrācijas apliecību (2.pielikums), kas apstiprina personas iekļaušanu reģistrā.

(Grozīts ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154)

10. Ja mainījusies šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minētā informācija, reģistrētā persona mēneša laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz dienestā iesniegumu ar informāciju par izmaiņām.

11. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 10.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu reģistrā iekļautajā informācijā un izsniedz reģistrācijas apliecību, anulējot iepriekšējo apliecību, ja ir izmaiņas tajā minētajā informācijā.

12. Lai pieņemtu attiecīgu lēmumu, dienesta inspektors pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību faktiskajai. Ja pārbaudē konstatēts, ka iesniegtā informācija neatbilst faktiskajai, dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt attiecīgos grozījumus.

13. Ja pēc reģistrācijas persona vēlas veikt citas vai papildu darbības, kas netika minētas reģistrējoties, pirms to uzsākšanas reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda plānotās darbības, augu sugas vai augu produktu veidus.

14. Reģistrācijai pakļautajām personām, ja tās nav reģistrējušās:

14.1. ir aizliegts ievest šo noteikumu 1.pielikumā minētos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus;

14.2. netiek izsniegti fitosanitārie dokumenti.

(Grozīts ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154)

15. Reģistrētā persona katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz dienestā deklarāciju fitosanitārajai kontrolei.

16. Pārtraucot darbības ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem augiem un augu produktiem, reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par attiecīgās darbības pārtraukšanu un reģistrācijas apliecību.

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā)

17. Dienests pieņem lēmumu par reģistrētās personas svītrošanu no reģistra un reģistrācijas apliecības anulēšanu:

17.1. pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas par darbību pārtrauk­šanu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem augiem un augu produktiem;

17.2. ja dienesta inspektors konstatē, ka reģistrētā persona ir svītrota no komercreģistra vai pārtraukusi darbību ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem augiem un augu produktiem;

17.3. ja dienesta inspektors konstatē, ka reģistrētā persona neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

III. Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešana

(Nodaļa MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā)

18. Latvijas teritorijā aizliegts ievest no trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis):

18.1. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos augu karantīnas organismus;

18.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktos augu karantīnas organismus, ja ar tiem inficējušies noteikti augi, augu produkti vai ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti;

18.3. šo noteikumu 5.pielikumā noteiktos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus;

18.4. šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuru ievešanai nepieciešams ievērot šo noteikumu 6.pielikuma A daļas I nodaļā un B daļā noteiktās īpašās prasības, ja minētie augi, produkti un priekšmeti šīm īpašajām prasībām neatbilst;

18.5. kaitīgos organismus, kuri Latvijā nav sastopami, bet kuri saskaņā ar dienesta veikto kaitīgā organisma riska analīzi var būt kaitīgi augiem vai augu produktiem Latvijā.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

19. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus atļauts ievest caur robežkontroles punktiem, kas noteikti normatīvajos aktos par robežkontroles punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas.

20. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem pēc to fitosanitārās kontroles piemēro Kopienas Muitas kodeksa 4.panta 16.punkta “a”, “d”, “e”, “f” un “g” apakšpun­ktā noteiktās muitas procedūras — izlaišanu brīvam apgrozījumam, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku un izvešanu pārstrādei.

21. Ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekš­metu fitosanitārā kontrole ietver šādas darbības:

21.1. dokumentu pārbaudi;

21.2. identitātes pārbaudi;

21.3. augu veselības pārbaudi;

21.4. paraugu ņemšanu ekspertīzei uz vietas vai laboratoriskai izmeklē­šanai.

22. Šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto pārbaudi veic ievešanas punktā.

23. Šo noteikumu 21.2., 21.3. un 21.4.apakš­punktā minētās pārbaudes var veikt:

23.1. ievešanas punktā;

23.2. ja saņemta dienesta atļauja, — vietā, kas nav ievešanas punkts, — muitas noliktavā, brīvajā muitas zonā, dienesta telpās vai kravas saņemšanas vietā (turpmāk — apstiprinātā pārbaudes vieta).

24. Fitosanitārās kontroles vieta ievešanas punktā, muitas noliktavā vai brīvajā muitas zonā atbilst šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām, bet fitosanitārās kontroles vieta dienesta telpās vai kravas saņemšanas vietā — šo noteikumu 7.pielikuma 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajām prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

25. Ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu fitosanitāro kontroli ievešanas punktā veic Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas (turpmāk — Sanitārā robežinspekcija) inspektors, kuram ir atbilstoša kvalifikācija augu aizsardzības jomā.

26. Ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekš­metu fitosanitāro kontroli vietā, kas nav ievešanas punkts, veic:

26.1. muitas noliktavā un brīvajā muitas zonā — Sanitārā robežinspekcija;

26.2. dienesta telpās vai kravas saņemšanas vietā — dienests.

27. Dienests izvērtē ievešanas punkta muitas noliktavas un brīvās muitas zonas atbilstību šo noteikumu prasībām.

29. Dienests mēneša laikā izskata iesniegumu un izvērtē kravas saņemšanas vietas atbilstību šo noteikumu 7.pielikuma 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajām prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

30. Ja kravas saņemšanas vieta atbilst šo noteikumu prasībām, dienests pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu fitosanitārās kontroles veikšanai kravas saņemšanas vietā.

31. Ja kravas saņemšanas vieta neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests pieņem lēmumu neatļaut veikt fitosanitāro kontroli kravas saņemšanas vietā.

32. Ja tiek konstatēts, ka kravas ievedējs vai kravas saņemšanas vietas īpašnieks vai valdītājs neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības vai šī persona neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, dienests pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu kravas kontrolei saņemšanas vietā.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

33. Inspektors veic šo noteikumu 1.pielikumā minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu, kā arī šo kravu stiprinājumos, starplikās, paletēs vai iepakojuma materiālā izmantoto kokmateriālu fitosanitāro kontroli:

33.1. katrai deklarētajai kravai, kas pilnībā vai daļēji sastāv no augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušiem priekšmetiem;

33.2. ja deklarētajā kravā ir vairākas preču partijas, — katrai preču partijai, kas pilnībā vai daļēji sastāv no augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem.

34. Ja inspektoram ir pamats uzskatīt, ka fitosanitārās prasības nav ievēro­tas, fitosanitārajai kontrolei pakļauj augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 33.punktā.

35. Ievedot šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, to izvešanai vai atpakaļizvešanai nepieciešams fitosanitārais sertifikāts izvešanai (eksportam) (8.pielikums) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeksportam) (9.pielikums), kas apliecina augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām fitosanitārajām prasībām un kurš noformēts saskaņā ar Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartiem (elektroniski pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā).

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

35.1 Ja šo noteikumu 35.punktā minētie augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti ir ievesti kādā citā valstī un pirms nosūtīšanas uz Latviju vai Eiropas Savienības dalībvalsti sadalīti, pārpakoti vai uzglabāti, nepieciešams fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeksportam).

35.2 Šo noteikumu 1.pielikumā minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai ir derīgs par augu aizsardzību atbildīgās izvedējvalsts institūcijas izsniegtais fitosanitārais sertifikāts izvešanai (ekspor­tam) (oriģināls) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeksportam) (oriģināls), kas atbilst šādām prasībām:

35.21. tas ir noformēts vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām mašīnrakstā vai rokrakstā ar salasāmiem drukātiem burtiem;

35.22. augu botāniskais nosaukums norādīts latīņu valodā;

35.23. no tajā norādītā izsniegšanas datuma līdz datumam, kurā krava atstājusi izvedējvalsti, ir pagājušas ne vairāk kā 14 dienas;

35.24. tas ir apstiprināts ar izvedējvalsts par augu aizsardzību atbildīgās institūcijas zīmogu un attiecīgās amatpersonas parakstu.

35.3 Ja inspektors fitosanitārajā sertifikātā izvešanai (eksportam) vai fitosanitārajā sertifikātā atpakaļizvešanai (reeksportam) veic labojumus, viņš tos apstiprina.

35.4 Ja šo noteikumu 6.pielikuma A daļas I nodaļā un B daļā ir noteiktas īpašās prasības šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minēto fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai un tās var izpildīt citā valstī, fitosanitāro sertifikātu var izdot trešajā valstī, kas ir šo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu nosūtītājvalsts.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

35.5 Šo noteikumu 35.2 punktā minētajā gadījumā fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” norāda izpildīto īpašo prasību, kas noteikta šo noteikumu 6.pielikumā.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

35.6 Fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam) izsniedz, pamatojoties uz šo noteikumu 35.2 punktā minēto trešās valsts izdoto fitosanitāro sertifikātu izvešanai (eksportam) vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam), kura oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pievieno fitosanitārajam sertifikātam atpakaļ­izvešanai (reeksportam).

35.7 Ievedot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekš­metus, fitosanitārais sertifikāts izvešanai (eksportam) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļ­izvešanai (reeksportam) ir nepieciešams katrai kravai (dzelzceļa kravas pārvadājumos — katram vagonam). Ja kravā ir augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuriem ir vairāki nosūtītāji vai saņēmēji, fitosani­tārais sertifikāts izvešanai (eksportam) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizve­šanai (reeksportam) ir nepieciešams katram nosūtītājam vai saņēmējam.

35.8 Bez fitosanitārā sertifikāta izvešanai (eksportam) vai fitosanitārā sertifikāta atpakaļizvešanai (reeksportam) šo noteikumu 1.pielikumā minētos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, dzīvnieku barību un pārtikas produktus drīkst ievest nelielos daudzumos, ja tie paredzēti īpašnieka vai saņēmēja nerūpnieciskām vai nekomerciālām vajadzībām, kā arī patēriņam pārvadājumu laikā un ja nepastāv fitosanitārais risks.

35.9 Ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti atbilst fitosanitārajām prasībām, pēc augu veselības pārbaudes Sanitārās robežinspek­cijas vai dienesta inspektors sertifikātu izvešanai (eksportam) vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam) apzīmogo ar Sanitārās robežinspek­cijas vai dienesta spiedogu, norādot ievešanas datumu.

35.10 Pēc fitosanitārās kontroles fitosanitārā sertifikāta izvešanai (ekspor­tam) vai fitosanitārā sertifikāta atpakaļizvešanai (reeksportam) oriģināls paliek pie Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektora. Inspektors šī dokumenta kopiju nodod ievedējam. Ja krava paredzēta atpakaļizvešanai (reeksportam), fitosanitārā sertifikāta oriģināls paliek pie augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievedēja.

35.11 Ja šo noteikumu 1.pielikumā minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu fitosanitāro kontroli veic apstiprinātajā pārbaudes vietā:

35.111. pārvietojot kravu uz apstiprināto pārbaudes vietu, iepakojums vai transport­līdzeklis ir aizvērts vai aizzīmogots, lai augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti transportēšanas laikā neizraisītu invāziju vai infekciju, un nodrošina nemainīgu kravas identitāti. Neaizvērtas vai neaizzīmo­gotas kravas var pārvietot, ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti nerada invāzijas vai infekcijas risku transportēšanas laikā;

35.112. apstiprināto pārbaudes vietu nemaina, izņemot gadījumu, ja ir saņemts apstiprinājums no Sanitārās robežinspekcijas, dienesta un muitas;

35.113. kravai pievieno fitosanitāro pārvadājuma dokumentu (10.pieli­kums);

35.114. apstiprinātajā pārbaudes vietā kravu uzglabā, nošķirot to no Eiropas Savienības izcelsmes augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem, kuri ir inficēti vai invadēti vai par kuriem inspek­toram ir pamats uzskatīt, ka notikusi inficēšanās vai invāzija.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

35.12 Fitosanitāro pārvadājuma dokumentu:

35.121. kravas ievedējs aizpilda un paraksta (3. un 4.aili);

35.122. noformē vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām mašīnrakstā vai rokrakstā ar salasāmiem drukātiem burtiem.

35.13 Ja krava neatbilst šo noteikumu 35.111.apakšpunktā minētajām prasībām, Sanitārās robežinspekcijas inspektors pieņem lēmumu neatļaut veikt kravas fitosanitāro kontroli apstiprinātajā pārbaudes vietā.

35.14 Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektors fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā izdara atzīmi par veikto fitosanitāro kontroli.

35.15 Ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti atbilst fitosanitārajām prasībām un tiem ir fitosanitārais sertifikāts izvešanai (ekspor­tam) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeks­portam), Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektors fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā aizpilda lēmuma sadaļu.

35.16 Ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti neatbilst fitosanitārajām prasībām vai tiem nav fitosanitārā sertifikāta izvešanai (eksportam) vai fitosanitārā sertifikāta atpakaļizvešanai (reeksportam), Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektors pieņem vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem un fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā aizpilda lēmuma sadaļu:

35.161. aizliegt ievest Latvijā augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai izsūtīt tos no Latvijas;

35.162. uzdot ievedējam veikt attiecīgo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apstrādi, ja paredzams, ka pēc apstrādes fitosanitārās prasības būs izpildītas. Apstrādi var veikt arī tad, ja kaitīgie organismi nav šo noteikumu 3. vai 4.pielikumā minētie augu karantīnas organismi;

35.163. ja konstatēts, ka daļa augu, augu produktu vai ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kravā ir inficēti vai invadēti ar šo noteikumu 3. vai 4.pielikumā minētajiem augu karantīnas organismiem, aizliegt inficēto vai invadēto augu, augu produktu vai ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanu un izplatīšanu Latvijā un Eiropas Savienībā, bet atlikušo daļu atļaut ievest, ja tas nerada fitosanitāro risku;

35.164. novietot attiecīgos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonā­kušos priekšmetus muitas uzraudzībā līdz brīdim, kad būs pieejami laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

35.165. neatļaut attiecīgos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonā­kušos priekšmetus nosūtīt tranzītā caur Eiropas Savienību;

35.166. iznīcināt attiecīgos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

35.17 Ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti neatbilst fitosanitārajām prasībām un tos neļauj ievest Latvijā vai izsūta no Latvijas, Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektors fitosanitāro sertifikātu izvešanai (eksportam) vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam) apzīmogo ar trīsstūra spiedogu sarkanā krāsā ar uzrakstu “Sertifikāts anulēts”, norāda anulēšanas datumu un apliecina to ar parakstu.

35.18 Ja Sanitārās robežinspekcijas vai dienesta inspektoram ir šaubas par kravas saturu attiecībā uz augu ģinti, sugu vai izcelsmi, viņš to pārbauda.

35.19 Par augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu neatbilstību fitosanitārajām prasībām vai fitosanitārā sertifikāta izvešanai (eksportam) vai fitosanitārā sertifikāta atpakaļizvešanai (reeksportam) neatbil­stību šo noteikumu prasībām Sanitārās robežinspekcijas inspektors 24 stundu laikā informē dienestu.

35.20 Šo noteikumu 1.pielikumā minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaužu biežumu robežkontroles punktā var samazināt, ja:

35.201. augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kravu identitātes un augu veselības pārbaude veikta ārpuskopienas nosūtītāj­valstī saskaņā ar vienošanos starp trešo valsti un Eiropas Savienības dalībvalsti, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru;

35.202. kravā ir augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekš­meti, kas noteikti ievešanas noteikumos par veicamo augu veselības pārbaužu biežuma samazināšanu. Ievešanas noteikumus pieņem saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru.

35.21 Ja nepastāv risks, ka kaitīgie organismi var izplatīties Eiropas Savienībā, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu fitosanitāro kontroli ievešanas punktā neveic, ja:

35.211. augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus ved tranzītā caur trešās valsts teritoriju bez izmaiņām to muitas statusā;

35.212. augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus ved tranzītā uz ārpuskopienas valstīm bez izmaiņām to muitas statusā.

35.22 Eiropas Savienības dalībvalstu ievešanas punkta oficiālās iestādes un galamērķa oficiālās iestādes var vienoties, ka šo noteikumu 1.pielikumā minēto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudes veic apstiprinātajā pārbaudes vietā, kas nav ievešanas punkts.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

35.23 Ievedot šo noteikumu 1.pielikumā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuri paredzēti citai dalībvalstij un kuru identitātes un augu veselības pārbaudes persona vēlas veikt apstiprinātajā pārbaudes vietā, fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā norāda apstiprināto pārbaudes vietu.

35.24 Sanitārā robežinspekcija atļauj pārvietot kravu uz apstiprināto pārbaudes vietu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja galamērķa oficiālā iestāde informējusi, ka apstiprinātajā pārbaudes vietā ir atļauts veikt fitosanitāro kontroli, un aizpilda fitosanitārā pārvadājuma dokumenta 5.1., 5.2., 6.ailes otro sadaļu un 7. vai 8.aili.

IV. Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšana

36. Latvijas teritorijā aizliegts izplatīt:

36.1. šo noteikumu 3.pielikumā minētos augu karantīnas organismus;

36.2. šo noteikumu 4.pielikumā minētos augu karantīnas organismus, ja ar tiem inficējušies noteikti augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti;

36.3. šo noteikumu 1.pielikuma A daļā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kurus izplatot nav ievērotas šo noteikumu 6.pielikuma A daļas II nodaļā noteiktās īpašās prasības au­giem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem;

36.4. kaitīgos organismus, kuri Latvijā nav sastopami, bet kas saskaņā ar kaitīgā organisma riska analīzi var būt kaitīgi au­giem un augu produktiem Latvijā.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

37. Lai izplatītu šo noteikumu 1.pielikumā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, tiem pievieno attiecīga veida augu pasi:

37.1. izplatīšanai Latvijā un Eiropas Savienībā;

37.2. izplatīšanai Eiropas Savienības aizsargājamās zonās (11.pielikums);

37.3. izplatīšanai Latvijā un Eiropas Savienībā, ja augus un augu produktus sadala dažādās partijās vai dažādas augu un augu produktu partijas apvieno (turpmāk — aizvietotājpase).

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

37.1 Ja sēklas kartupeļu Solanum tuberosum L., vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamo tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) un pupiņu Phaseolus L. sēklas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām īpašajām prasībām augiem un augu produktiem, augu pasi var aizstāt ar normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minēto etiķeti.

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.433 redakcijā)

37.2 Etiķetē norāda:

37.21. nosaukumu “EK — Augu pase”;

37.22. apzīmējumu “ZP” un, ja sēklas kartupeļus Solanum tuberosum L. izplata aizsargājamā zonā, tās aizsargājamās zonas kodu, kurā augu pase ir de­rīga (šo apzīmējumu var norādīt citos kravas pavaddokumentos).

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.433 redakcijā)

38. Reģistrācijai pakļautā persona, iesniedzot šo noteikumu 5.punktā minēto iesniegumu, vai reģistrētā persona, iesniedzot ikgadējo deklarāciju fitosanitārajai kontrolei, iesniedz dienestā arī iesniegumu par attiecīgā veida augu pases nepieciešamību.

39. Dienests pieņem lēmumu par atļauju lietot augu pasi, ja augi un augu produkti atbilst fitosanitārajām prasībām.

40. Lai saņemtu atļauju augu pases lietošanai, reģistrētā persona, reģistrējoties vai iesniedzot ikgadējo deklarāciju fitosanitārajai kontrolei, iesniedz iesniegumu par attiecīgo pārbaužu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma A daļas II nodaļā un B daļā minētajām īpašajām prasībām augiem un augu produktiem.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

41. Dienests pārbauda reģistrētās personas deklarētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus, ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus un ar tiem saistītos augus un augu produktus, ko reģistrētā persona audzē, ražo un izmanto, uzglabā, vai arī kas reģistrētās personas saimniecībā atrodas cita iemesla dēļ, kā arī augu audzēšanai izmantoto augsnes substrātu.

42. Lai saņemtu atļauju lietot augu pasi ievesto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu turpmākai izplatīšanai:

42.1. reģistrētā persona 24 stundu laikā pēc muitošanas iesniedz dienestā iesniegumu pārbaudes veikšanai. Iesniegumā norāda pārbaudāmo augu un augu produktu sugu, šķirni, daudzumu un pārbaudes vietu;

42.2. dienesta inspektors 48 stundu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus to saņemšanas vietā.

43. Pēc pārbaudes dienesta inspektors sastāda pārbaudes aktu un izsniedz to reģistrētajai personai. Pārbaudes aktā norāda:

43.1. pārbaudīto augu un augu produktu sugu, šķirni, augu audzēšanas platību un daudzumu;

43.2. pārbaudes rezultātus un pieņemto lēmumu par augu vai augu produktu atbilstību fitosanitārajām prasībām un atļauju lietot augu pases.

44. Reģistrētā persona sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta veiktajām pārbaudēm.

45. Augu pasi pievieno katrai augu vai augu produktu partijai. Partijā iekļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu sastāvs un izcelsme ir viendabīga, katrai partijai ir viens nosūtītājs, viens saņēmējs un kārtas numurs.

46. Attiecīgajai partijai numuru piešķir reģistrētā persona vai dienests.

47. Augu pasē ietver šādu informāciju:

47.1. nosaukums: 1. EK — Augu pase;

47.2. valsts kods: 2. LV;

47.3. Valsts augu aizsardzības dienesta abreviatūra: 3. VAAD;

47.4. personas reģistrācijas numurs: 4. Reģ. nr.;

47.5. partijas numurs: 5. Partijas nr.;

47.6. augu un augu produktu botāniskais nosaukums: 6. Botāniskais nosaukums;

47.7. augu un augu produktu daudzums: 7. Daudzums;

47.8. ja augi un augu produkti ir ievesti, norāda to izcelsmes valsti: 8. Izcelsme.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.433)

48. Informācija augu pasē ir:

48.1. latviešu valodā, augu vai augu produktu botāniskais nosaukums — latīņu valodā;

48.2. rakstīta drukātiem burtiem;

48.3. salasāma un nenodzēšama.

49. Augu pasē nedrīkst būt labojumu vai dzēsumu.

50. Augu pasi nedrīkst izmantot atkārtoti, un tai jābūt izgatavotai no piemērota materiāla.

51. Augu pasē, ko pievieno augiem un augu produktiem izplatīšanai aizsargājamās zonās Eiropas Savienībā, ietver šādu informāciju:

51.1. šo noteikumu 47.punktā minēto informāciju;

51.2. apzīmējumu "ZP", kuram pretī norāda to aizsargājamo zonu kodus, kurās augu pase ir derīga.

52. Aizvietotājpasē ietver šādu informāciju:

52.1. šo noteikumu 47.punktā minēto informāciju;

52.2. apzīmējumu "RP", kuram pretī norāda sākotnēji izsniegtās augu pases izdevēja reģistrācijas numuru.

53. Dienests sagatavo augu pasi augiem un augu produktiem.

54. Reģistrētā persona var sagatavot augu pasi, ja dienests, veicot reģistrētās personas pārbaudes, gada laikā nav konstatējis šajos noteikumos noteikto prasību pārkāpumus.

55. Šo noteikumu 54.punkta prasības neattiecas uz aizvietotājpasi.

(Grozīts ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

56. Ja reģistrētā persona vēlas sagatavot augu pases, tā iesniedz dienestā iesniegumu un augu pases paraugu.

57. Dienests izvērtē augu pases parauga atbilstību šo noteikumu 47., 48. un 50.punkta prasībām un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu reģistrētajai personai sagatavot augu pasi, kā arī apstiprina tās paraugu.

58. Ja dienests konstatē, ka reģistrētā persona neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, dienests anulē šo noteikumu 57.punktā minēto lēmumu.

59. Reģistrētā persona:

59.1. kārto sagatavoto un pievienoto augu pasu uzskaites žurnālu. Žurnālā norāda katrai partijai piešķirto kārtas numuru, tās sastāvā esošo augu un augu produktu daudzumu un sugu;

59.2. glabā ar augu un augu produktu ražošanu, izplatīšanu vai ievešanu saistītos dokumentus, saņemtās augu pases un dienesta inspektora pārbaudes aktus. Minētos dokumentus glabā vienu gadu.

60. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētie fitosanitārajai kontrolei pakļautie augi un augu produkti neatbilst šajos noteikumos noteiktajām fitosanitārajām prasībām, dienests pieņem lēmumu par viena vai vairāku šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

60.1. apstrādāt augus un augu produktus, lai iznīcinātu augu karantīnas organismu, un pēc apstrādes izsniegt attiecīgo augu pasi, ja paredzams, ka pēc apstrādes fitosanitārās prasības būs izpildītas;

60.2. dienesta uzraudzībā pārvietot inficētos vai invadētos augus līdz tālākai izmantošanai uz vietām, kurās tie neradīs papildu fitosanitāro risku un kuras atrodas dienesta uzraudzībā;

60.3. dienesta uzraudzībā pārvietot attiecīgos augus vai augu produktus uz rūpnieciskās pārstrādes vietām;

60.4. iznīcināt attiecīgos augus vai augu produktus .

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

61. Ja pēc tam, kad izsniegta augu pases lietošanas atļauja, dienests konstatē augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu neatbilstību fitosanitārajām prasībām vai augu pases neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, dienests aptur attiecīgo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanu līdz pārkāpumu novēršanai vai aizliedz to izplatīšanu un anulē izsniegto augu pases lietošanas atļauju.

V. Aizsargājamo zonu atzīšana un uzturēšana

62. Dienests var iesniegt ierosinājumu Eiropas Komisijai, lai tā atzītu par aizsargājamo zonu visu Latvijas teritoriju vai tās daļu, kurā kaitīgais organisms nav ieviesies vai izplatījies.

63. Dienests sagatavo ierosinājumu par aizsargājamās zonas atzīšanu, pamatojoties uz kaitīgo organismu riska analīzi un to izplatības pārbaudēm Latvijas teritorijā.

64. Lai iegūtu pierādījumus, ka kaitīgais organisms, kura dēļ paredzēts atzīt aizsargājamo zonu vai kura dēļ ir izveidota aizsargājamā zona, nav ieviesies vai izplatījies noteiktā teritorijā, dienests izstrādā fitosanitārās kontroles programmu.

65. Aizsargājamās zonas atzīšanai vai uzturēšanai dienests attiecīgajā teritorijā veic fitosanitāro kontroli, kas sastāv no:

65.1. atbilstošiem apsekojumiem, kas balstās uz kaitīgā organisma bioloģijas izpratni, lauksaimniecības praksi un vides apstākļiem, augu vizuālām pārbaudēm un laboratorisko izmeklēšanu;

65.2. pastāvīgas fitosanitārās kontroles, kas nodrošina regulārus un sistemātiskus apsekojumus atbilstošos laikos vismaz reizi gadā, lai noskaidrotu kaitīgā organisma klātbūtni, kura dēļ ir atzīta aizsargājamā zona.

66. Dienests:

66.1. nodrošina apsekojumu metodoloģijas un tās rezultātu pieejamību Eiropas Savienības ekspertiem;

66.2. paziņo Eiropas Komisijai apsekojumu metodoloģiju un rezultātus.

67. Dienests nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par katru gadījumu, kad atklāts augu karantīnas organisms, kura dēļ atzīta aizsargājamā zona.

68. Lai konstatētu teritorijā, kura nosakāma par aizsargājamo zonu, meža vai kokmateriālu kaitēkļus (izņemot nematodes), kas bojā atklātā laukā audzētus augus, dienests:

68.1. apseko meža vai kokmateriālu kaitēkļus attiecīgajā teritorijā;

68.2. veic apsekojumus atbilstoši metodoloģijai, kas paredz, ka novērojumu vietu tīklu veido reģistrētas novērošanas vietas, kas sistemātiski pārklāj visu attiecīgo teritoriju. Dienests reģistrē novērošanas vietas numuru, garuma un platuma koordinātas, sagatavo novērošanas vietas topogrāfiju, un, ja nepieciešams, tās aprakstu un attiecīgās novērošanas vietas atzīmē kartē.

69. Novērošanas vietu atbilstību nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

69.1. teritorijai ap novērošanas vietu jābūt pietiekami lielai, lai varētu veikt attiecīgos novērojumus;

69.2. ja ir augsts attiecīgo augu karantīnas organismu ieviešanās risks, attiecīgajā teritorijā izvēlas citas novērošanas vietas.

70. Ja nepieciešams, novērošanas vietā mēra nokrišņu daudzumu un temperatūru vai izmanto tuvākās meteoroloģiskās stacijas datus, kurā šos datus reģistrē regulāri. Reģistrē arī ārkārtējus notikumus (piemēram, lielas lietusgāzes, sausumu), kas ietekmē novērojumus.

71. Novērošanas vietās apseko vienu vai vairākus galvenos augu kaitīgā organisma saimniekaugus vai to produktus. Ja nepieciešams, apseko tādu daudzumu saimniekaugu vai to produktu, kas raksturo situāciju attiecīgajā novērošanas punktā.

72. Apsekojumā veic vizuālās pārbaudes, lai noteiktu kaitīgā organisma klātbūtnes simptomus vai pazīmes. Apsekojumus veic laikā, kad iespējamie simptomi vai pazīmes ir visspilgtāk izteiktas. Ja ir aizdomas par augu karantīnas organisma klātbūtni, veic paraugu laboratorisku analīzi.

73. Novērošanas vietā var lietot slazdus, kas pievilina attiecīgos kaitīgos organismus. Slazdu veidu un skaitu, kā arī ķeršanas metodi izvēlas, ņemot vērā kaitīgā organisma bioloģiju.

74. Augu karantīnas organismu uzskata par izplatītu kādā teritorijā, ja ir zināms, ka tas tur ir sastopams un dienests nav veicis tā apkarošanas pasākumus vai vismaz divus gadus pēc kārtas šādi pasākumi izrādījušies neefektīvi.

VI. Augu un augu produktu aprites kārtība aizsargājamās zonās

75. Aizsargājamā zonā drīkst ievest šo noteikumu 1.pielikuma A daļas II nodaļā un B daļas II nodaļā minētos fitosanitārai kontrolei pakļautos augus un augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām fitosanitārajām prasībām un ir izpildītas šo noteikumu 6.pielikuma B daļā minētās īpašās prasības augu un augu produktu ievešanai noteiktā aizsargājamā zonā, ko apliecina augiem un augu produktiem vai to kravas pavaddokumentiem piestiprinātā augu pase ar apzīmējumu “ZP”, kā arī norāde augu pasē par aizsargājamo zonu, kurā šī augu pase ir derīga.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

76. Ja attiecībā uz augiem un augu produktiem, ievedot tos aizsargājamā zonā, nepieciešams ievērot šo noteikumu 6.pielikuma B daļā minētās īpašās prasības augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai noteiktā aizsargājamā zonā un attiecīgos augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušus priekšmetus pārvieto caur aizsargājamo zonu (kas nav to izcelsmes zona) bez šajā zonā derīgas augu pases uz kravas saņemšanas vietu ārpus aizsargājamās zonas, ievēro šādas prasības:

76.1. augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu iepakojums vai transportlīdzeklis ir brīvs no kaitīgajiem organismiem un drošs pret fitosanitāro risku;

76.2. tūlīt pēc iepakošanas nodrošina, lai augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu iepakojums vai transportlīdzeklis nerada fitosanitāro risku aizsargājamā zonā un kravas identitāte transportēšanas laikā caur aizsargājamo zonu paliek nemainīga un nodrošināta;

76.3. augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem ir klāt kravas pavaddokumenti, kuros norādīta to izcelsme ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas un paredzētā nosūtīšanas vieta ārpus tās.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711)

77. Ja, veicot pārbaudi aizsargājamā zonā, dienests konstatē, ka nav ievērotas fitosanitārās prasības, dienests uzdod veikt fitosanitāros pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 60.punktu vai, ja nav ievērotas šo noteikumu 76.punktā minētās prasības, dienests uzdod:

77.1. noslēgt iepakojumu;

77.2. izvest augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus ārpus aizsargājamās zonas dienesta uzraudzībā.

VII. Eiropas Komisijas un dalībvalstu informēšana

78. Dienests 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas no Sanitārās robežinspekcijas par augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai par fitosanitārā sertifikāta izvešanai (eksportam) vai fitosanitārā sertifikāta atpakaļizvešanai (reeksportam) neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijai, kā arī par augu aizsardzību atbildīgajai izvedējvalsts institūcijai rakstisku paziņojumu par kravas aizturēšanu vai kaitīgā organisma atklāšanu trešo valstu kravās (12.pielikums).

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

79. Dienests nosūta Sanitārajai robežinspekcijai no Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemtos paziņojumus par kravu aizturēšanu Eiropas Savienībā vai kaitīgā organisma atklāšanu kravās no trešajām valstīm. Sanitārā robežinspekcija minētos paziņojumus nosūta robežkontroles punktiem.

80. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis:

80.1. par katru šo noteikumu 3.pielikumā minētā augu karantīnas organisma atklāšanas gadījumu Latvijas teritorijā, ja tā klātbūtne iepriekš nav bijusi konstatēta;

80.2. par katru tāda kaitīgā organisma atklāšanas gadījumu vai aizdomām par tā klātbūtni, kurš nav minēts šo noteikumu 3.pielikumā un kura klātbūtne Latvijas teritorijā iepriekš nav bijusi konstatēta;

80.3. par piemērotajiem fitosanitārajiem pasākumiem, lai iznīcinātu šo noteikumu 80.1. un 80.2.apakšpunktā minētos organismus vai ierobežotu to izplatīšanos.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

81. Ja radies šo noteikumu 80.1. un 80.2.apakšpunktā minēto organismu izplatīšanās risks, dienests informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par fitosanitārajiem pasākumiem, kurus dienests plāno piemērot, lai novērstu risku.

82. Dienests var ierosināt zemkopības ministram noteikt uz laiku fitosanitāros pasākumus, lai novērstu šo noteikumu 80.1. un 80.2.apakšpunktā minēto organismu izplatīšanos, kamēr Eiropas Komisija nosaka piemērojamos fitosanitāros pasākumus.

82.1 Dienests rakstiski nosūta Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievešanas punktu sarakstu. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā)

82.2 Dienests sagatavo apstiprinātu pārbaudes vietu sarakstu un pēc pieprasījuma iesniedz to Eiropas Komisijai.

(MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā)

VIII. Augu un augu produktu izvešana un atpakaļizvešana

83. Latvijā izdotais fitosanitārais sertifikāts eksportam (13.pielikums) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeks­portam) (14.pielikums) apliecina augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu atbilstību ievedējvalsts noteiktajām fitosanitārajām prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

83.1 Dienests nodrošina stingrās uzskaites dokumentu — fitosanitāro serti­fikātu — veidlapu izgatavošanu.

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.433 redakcijā)

83.2 Fitosanitārā sertifikāta noformēšanā ievēro šādas prasības:

83.21. fitosanitārajā sertifikātā ūdenszīmes veidā iestrādā dienesta logo un valsts nosaukumu “Latvija” angļu valodā;

83.22. fitosanitārajā sertifikātā tipo­grāfiski iespiež veidlapas sešu zīmju kār­tas numuru (sarkanā krāsā);

83.23. fitosanitāro sertifikātu izvešanai (eksportam) iespiež tipogrāfiski, un tas ir zaļā krāsā, fitosanitāro sertifikātu atpakaļ­izvešanai (reeksportam) iespiež tipogrāfiski, un tas ir brūnā krāsā.

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.433 redakcijā)

83.3 Fitosanitāro sertifikātu:

83.31. aizpilda angļu valodā vai citas valsts valodā, kuras lietošanai piekrīt ievedējvalsts. Fitosanitārā sertifikāta otrā pusē var norādīt tipogrāfiski iespiestā teksta tulkojumus citu valstu valodās;

83.32. izdod vienā eksemplārā.

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.433 redakcijā)

84. Lai saņemtu fitosanitāro sertifikātu eksportam vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam), izvedējs iesniedz dienestā attiecīgu iesniegumu.

85. Fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai (reeksportam) izsniedz, pamatojoties uz šo noteikumu 25.punktā minēto fitosanitāro sertifikātu, kura oriģinālu vai kopiju pievieno fitosanitārajam sertifikātam atpakaļizvešanai (reeksportam).

86. Pēc iesnieguma saņemšanas dienests pārbauda augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu atbilstību ievedējvalsts prasībām un, ja augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti atbilst minētajām prasībām, izsniedz attiecīgā veida fitosanitāro sertifikātu saskaņā ar Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartiem.

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā)

86.1 Personas, kuras nodarbojas ar augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izvešanu, nodrošina apstākļus šo noteikumu 86.punktā minētās pārbaudes veikšanai.

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā)

86.2 Muitas noliktava, kurā veic šo noteikumu 86.punktā minēto pārbaudi, atbilst šo noteikumu 15.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

87. Augiem, augu produktiem, to ražošanas un uzglabāšanas vietām un telpām, kā arī transportlīdzekļiem nepieciešama ķīmiskā apstrāde, ja konstatēta inficēšanās ar kaitīgiem organismiem vai to nosaka Latvijas vai ievedējvalsts fitosanitārās prasības.

88. Ķīmiskās apstrādes veikšanu apliecina ķīmiskās apstrādes veicēja izsniegts apliecinājums.

89. Ar augu un augu produktu pārbaudi, fitosanitāro sertifikātu izsniegšanu, kā arī, ja nepieciešams, ar atbilstošo augu un augu produktu apstrādi saistītās izmaksas sedz izvedējs.

89.1 Uz trešajām valstīm izvedamo fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu kravas muitošanu var pabeigt, ja:

8911. kravai, kuras izcelsme ir Latvija, ir dienesta izdots fitosanitārais sertifikāts;

8912. kravai, kura ievesta Latvijā, ir trešās valsts izdots fitosanitārais sertifikāts, kas adresēts attiecīgajai ievedējvalstij, un ja Latvijā krava netiek sadalīta, pārpakota, apvienota ar citu kravu vai uzglabāta;

8913. kravai, kura ievesta Latvijā no trešās valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts un paredzēta nosūtīšanai uz trešo valsti, un Latvijā tiek sadalīta, pārpakota, apvienota ar citu kravu vai uzglabāta, ir dienesta izdots fitosanitārais sertifikāts.

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā)

89.2 Šo noteikumu 89.1 punkts neattiecas uz fitosanitārajai kontrolei pakļautajām augu un augu produktu kravām, ja tās ieved Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalsts, lai izvestu uz trešo valsti, un tās netiek pārpakotas, sadalītas, apvienotas ar citām kravām vai uzglabātas (ne ilgāk par sertifikāta derīguma termiņu).

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā)

89.3 Lai izpildītu šo noteikumu 89.1 punktā minētās prasības un informētu par saņēmjvalsts fitosanitārajām prasībām, dienests slēdz sadarbības līgumu ar Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi.

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā)

IX. Noslēguma jautājumi

90. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

91. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumus Nr.355 "Augu karantīnas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 348./350.nr.; 2000, 259./261., 424./425.nr.; 2001, 77.nr.; 2002, 50.nr.).

92. Līdz 2009.gada 31.decembrim, ievedot šo noteikumu 1.pielikuma B daļā minētos fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, to izvešanai vai atpakaļizvešanai ir derīgs fitosanitārais sertifikāts izvešanai (eksportam) (16.pielikums) vai fitosanitārais sertifikāts atpakaļizvešanai (reeksportam) (17.pielikums), kas apliecina augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām fitosanitārajām prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 09.11.2004. noteikumu Nr.910 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154; MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.433; MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.711; MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.159; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1992.gada 30.jūlija Direktīvas 92/70/EEK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas jāveic Kopienas aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkā;

2) Komisijas 1992.gada 3.novembra Direktīvas 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu;

3) Komisijas 1992.gada 3.decembra Direktīvas 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm;

4) Komisijas 1993.gada 24.jūnija Direktīvas 93/51/EEK, ar ko nosaka noteikumus noteiktu augu, augu izcelsmes produktu vai citu objektu pārvadājumiem aizsargājamā zonā un tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumiem, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus tajā pārvadā;

5) Komisijas 1994.gada 21.janvāra Direktīvas 94/3/EK, ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitāros draudus;

6) Komisijas 1998.gada 15.aprīļa Direktīvas 98/22/EK, kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešajām valstīm;

7) Padomes 2000.gada 8.maija Direktīvas 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

8) Padomes 2002.gada 28.novembra Direktīvas 2002/89/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

9) Komisijas 2004.gada 5.oktobra Direktīvas 2004/102/EK, ar kuru groza II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvā 2000/29/EK par pasākumiem aizsardzībai pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

10) Komisijas 2004.gada 7.oktobra Direktīvas 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav ievešanas punkts Kopienā, vai tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos dokumentus;

11) Komisijas 2004.gada 15.oktobra Direktīvas 2004/105/EK, ar ko nosaka paraugus oficiālajiem fitosanitārajiem sertifikātiem vai reeksporta fitosanitārajiem sertifikātiem, ko pievieno augiem, augu produktiem vai citiem priekšmetiem no trešajām valstīm, kuri uzskaitīti Padomes Direktīvā 2000/29/EK;

12) Komisijas 2005.gada 2.marta Direktīvas 2005/17/EK, ar ko groza dažus noteikumus Direktīvā 92/105/EEK par augu pasēm;

13) Komisijas 2005.gada 2.marta Direktīvas 2005/16/EK, ar ko groza I līdz V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

14) Komisijas 1993.gada 24.jūnija Direktīvas 93/50/EEC, ar ko precizēti daži augi, kuri nav uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/93/EEC A daļas I pielikumā un kuru audzētāji vai šādu augu audzēšanas zonās izvietotās noliktavas, izplatīšanas centri ir uzskaitīti oficiālajā reģistrā;

15) Padomes 2001.gada 8.maija Direktīvas 2001/33/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

16) Padomes 2001.gada 8.maija Direktīvas 2001/32/EK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem, un atceļ Direktīvu 92/76/EEK;

17) Padomes 2002.gada 19.marta Direktīvas 2002/28/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

18) Komisijas 2002.gada 27.aprīļa Direktīvas 2002/29/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/32/EEK attiecībā uz dažām aizsargājamām zonām, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem;

19) Padomes 2002.gada 29.aprīļa Direktīvas 2002/36/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

20) Komisijas 2003.gada 24.marta Direktīvas 2003/21/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/32/EEK attiecībā uz dažām aizsargājamām zonām, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem;

21) Padomes 2003.gada 24.marta Direktīvas 2003/22/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

22) Padomes 2003.gada 4.jūnija Direktīvas 2003/47/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

23) Padomes 2003.gada 4.decembra Direktīvas 2003/116/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

24) Komisijas 2004.gada 17.marta Direktīvas 2004/31/EK, ar kuru groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

25) Komisijas 2004.gada 17.marta Direktīvas 2004/32/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/32/EEK attiecībā uz dažām aizsargājamām zonām, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem;

26) Komisijas 2004.gada 28.aprīļa Direktīvas 2004/70/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu un izplatību Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem;

27) Padomes 2005.gada 28.februāra Direktīvas 2005/15/EK, ar kuru groza IV pielikumu Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

28) Komisijas 2005.gada 2.marta Direktīvas 2005/18/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/32/EK attiecībā uz dažām aizsargājamām zonām, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem;

29) Komisijas 2005.gada 11.novembra Direktīvas 2005/77/EK, ar kuru groza Vpielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasāku­miem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

30) Komisijas 2006.gada 6.februāra Direktīvas 2006/14/EK, ar kuru groza IVpielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par pasākumiem aizsardzībai pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

31) Komisijas 2006.gada 24.marta Direktīvas 2006/35/EK, ar kuru groza I un IV pielikumu Direktīvai 2000/29/EK par pasākumiem aizsardzībai pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

32) Komisijas 2006.gada 24.marta Direktīvas 2006/36/EK par grozījumiem Direktīvā 2001/32/EK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem, un atceļ Direktīvu 92/76/EEK.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei pirms to izplatīšanas Latvijā vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī

(Pielikums MK 22.02.2005. noteikumu Nr.154 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.433; MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.159)

A DAĻA

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts atrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei to audzēšanas vai ražošanas vietā

I nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā, un kuriem pievieno augu pasi

1. Augi un augu produkti:

1.1. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, plūmju Prunus L. (izņemot lauru ķirsi Prunus laurocerasus L. un Portugāles ķirsi Prunus lusitanica L.), ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);

1.2. parasto biešu Beta vulgaris L. un parasto apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);

1.3. stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints stādīšanai paredzētie augi un to hibrīdi;

1.4. kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi un vīnkoku Vitis L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas);

1.5. citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas);

1.6. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem;

1.7. koksne, ja tā:

1.7.1. pilnībā vai daļēji iegūta no platānu Platanus L. koksnes, arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma;

1.7.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu1 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:

KN kods

Apraksts

4401 10 00

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos

4401 22 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- lapu koku

ex 4401 30 90

Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos

4403 10 00

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem

ex 4403 99

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozolu vai citiem konservantiem)

- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

ex 4404 20 00

Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi, apstrādāti ar krāsu:

- no lapu koku koksnes

ex 4407 99

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kuri paredzēti tirdzniecībai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas):

2.1. baltegļu Abies Mill., smaržīgo seleriju Apium graveolens L., argirantēmu Argyranthemum spp., asteru Aster spp., kāpostu Brassica spp., kastaņu Castanea Mill., gurķu Cucumis spp., krizantēmu Dendranthema (DC) Des Moul., neļķu Dianthus L. ģints augu un hibrīdu, Exacum spp., zemeņu Fragaria L., gerberu Gerbera Cass., ģipseņu Gypsophila L., sprigaņu Impatiens L. ģints visu Jaungvinejas hibrīdu šķirņu, salātu Lactuca spp., lapegļu Larix Mill., pīpeņu Leucanthemum L., lupīnu Lupinus L., pelargoniju Pelargonium l'Hérit. ex Ait., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., platānu Platanus L., apšu Populus L., lauru ķiršu Prunus laurocerasus L., Portugāles ķiršu Prunus lusitanica L., duglāziju Pseudotsuga Carriére, ozolu Quercus L., kazeņu Rubus L., spinātu Spinacia L., biškrēsliņu Tanacetum L., hemlokegļu Tsuga Carriére, verbēnu Verbena L. ģints un citu zālaugu sugu (izņemot graudzāļu Gramineae dzimtas augus) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sīpolus, bumbuļsīpolus, sak­neņus, sēklas un bumbuļus);

2.2. nakteņu Solanaceae dzimtas augi (izņemot šī pielikuma 1.3.apakšpunktā minētos stādīšanai paredzētos augus un sēklas);

2.3. kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu;

2.4. šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. sēklas un sīpoli, kas paredzēti stādīšanai, puravu Allium porrum L. augi, kas paredzēti stādīšanai, sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas, vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamā tomāta Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) un pupiņu Phaseolus L. sēklas.

3. Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., palso krokusu Crocus flavus Weston "Golden Yellow", sniegpulkstenīšu Galanthus L., bālgano baltstarīšu Galtonia candicans (Baker) Decne., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints sugu, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Orinthogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tigrīdiju Tigridia Juss. un tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzēti sīpoli un bumbuļsīpoli, kurus audzē un pārdod tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas).

II nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās, un kuriem jāpievieno augu pase, kas derīga attiecīgajā aizsargājamā zonā, tos ievedot vai pārvietojot šajā zonā

1. Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti:

1.1. baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carriére ģints augi;

1.2. apšu Populus L. un parasto biešu Beta vulgaris L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas);

1.3. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., eikaliptu Eucalyptus L'Hér., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha M. Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas);

1.4. korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai;

1.5. kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi;

1.6. parasto biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi;

1.7. augsne un nesterilizēti parasto biešu Beta vulgaris L. atlikumi;

1.8. parasto biešu Beta vulgaris L., lobiju Dolichos Jacq., kokvilnas Gossypium spp. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklas;

1.9. kokvilnas Gossypium spp. augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna, vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi;

1.10. koksne, pilnībā vai daļēji iegūta:

1.10.1. no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni);

1.10.2. no kastaņām Castanea Mill. (izņemot nomizotu koksni);

1.10.3. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu2 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:

KN kods

Apraksts

4401 10 00

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos

4401 21 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- skujkoku

4401 22 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- lapu koku

ex 4401 30

Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos

ex 4403 10 00

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem

ex 4403 20

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- skujkoku (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem)

ex 4403 99

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem)

- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

ex 4404

Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, pāļi

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi

4407 10

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- skujkoku

ex 4407 99

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- izņemot no skujkokiem, tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

1.11. kastaņu Castanea Mill. un skujkoku (Coniferales) nomizota miza.

2. Augi, kurus audzētājs audzē, augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus tirgo tālākai lauksaimnieciskai ražošanai (izņemot augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, kas paredzēti pārdošanai gala lietotājam un par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vai Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par augu aizsardzību, ir pārliecinājusies, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas):

2.1. begoniju Begonia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus un bumbuļsīpolus) un puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd., gumijkoku Ficus L. un hibisku Hibiscus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas).

III nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā

1. Kartupeļi Solanum tuberosum L., ja tos audzē platībās, kas ir lielākas par vienu hektāru, ja tie paredzēti tirdzniecībai un ja uz tiem neattiecas šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.3.apakšpunkts (reģistrācijai pakļauti audzētāji, uzglabātāji, fasētāji un pārstrādātāji).

B DAĻA

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropas Savienībā un kuri pakļauti fitosanitārajai kontrolei pirms to ievešanas Latvijā vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī

I nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami visā Eiropas Savienībā

1. Stādīšanai paredzēti augi (izņemot sēklas, bet ieskaitot krustziežu Cruciferae, graudzāļu Gramineae dzimtas un āboliņa Trifolium spp. sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande un Urugvaja, kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale ģints sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis). Papriku Capsicum spp., vasaras saulgriežu Helianthus annuus L., ēdamo tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw., sējas lucernas Medicago sativa L., plūmju Prunus L., kazeņu Rubus L., rīsu Oryza spp., parastās kukurūzas Zea mays L., šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L., puravu Allium porrum L., maurloku Allium schoenoprasum L. un pupiņu Phaseolus L. sēklas.

2. Augu daļas (izņemot augļus un sēklas):

2.1. kastaņu Castanea Mill., krizantēmu Dendranthema (DC) Des. Moul., neļķu Dianthus L., ģipseņu Gypsohila L., pelargoniju Pelargonium L'Her. ex Ait, dateļpalmu Phoenix spp., apšu Populus L., ozolu Quercus L., zeltslotiņu Solidago L. ģints un orhideju Orchidacea dzimtas grieztie ziedi;

2.2. skujkoku (Coniferales);

2.3. cukura kļavu Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda;

2.4. plūmju Prunus L. ģints, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;

2.5. asteru Aster spp., zilpodzes Eryngium L., asinszāles Hypericum L., Lisianthus L., rožu Rosa L. un trahēliju Trachelium L. ģints grieztie ziedi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;

2.6. smaržīgo seleriju Apium graviolens L. un bazilika Ocimum L. lapu dārzeņi.

3. Augļi:

3.1. citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. un to hibrīdu, Momordica L., baklažānu Solanum melongena L.;

3.2. anonu Annona L., cidoniju Cydonia Mill., hurmu Diospyros L., ābeļu Malus Mill., mango Mangifera L., pasifloru Passiflora L., plūmju Prunus L., guavju Psidium L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., Syzygium Gaertn. un Vaccinium L. ģints augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā.

4. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi.

5. Nomizota miza:

5.1. skujkoku (Coniferales), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā;

5.2. cukura kļavu Acer saccharum Marsh, apšu Populus L. un ozolu Quercus L. (izņemot korķa ozola Quercus suber L.) sugas augu miza.

6. Koksne, ja tā:

6.1. pilnībā vai daļēji iegūta no šādu ģinšu vai sugu augiem (izņemot koksnes iepakojamo materiālu — iepakojuma kastes, redeļkastes vai kabeļspoles un līdzīgus iepakojamos materiālus no koka, paliktņus, kastu paliktņus vai citus kravu paliktņus, paliktņu apmales, ko izmanto dažādu objektu pārvadājumos, — un kokmateriālus, kuru biezums ir 6 mm un mazāk, un apstrādātus kokmate­riālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinā­cija):

6.1.1. ozolu Quercus L. ģints koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (izņemot koksni, kura atbilst šī pielikuma B daļas I nodaļas 6.2.apakšpunktā minētā KN koda 4416 00 00 aprakstam un par kuru ir dokumentāri pierādījumi, ka koksne ir apstrādāta vai ražota, piemērojot termisko apstrādi, lai saniegtu minimālo temperatūru 176 °C uz 20 minūtēm);

6.1.2. platānu Platanus L. ģints koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija;

6.1.3. apšu Populus L. ģints koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā;

6.1.4. cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā;

6.1.5. skujkoku (Coniferales) koksne (ieskaitot koksni, kurai nav saglabāta dabīgi apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā, Kazahstānā, Krievijā vai Turcijā;

6.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu3 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:

KN kods

Apraksts

4401 10 00

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos

4401 21 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- skujkoku

4401 22 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- lapu koku

4401 30 10

- zāģskaidas

ex 4401 30 90

Zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā:

- citādi

4403 10 00

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem

4403 20

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- skujkoku (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pā­rējiem konservantiem)

4403 91

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- ozola (Quercus spp.) (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem)

ex 4403 99

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem)

- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

ex 4404

Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu koka gulšņi

4407 10

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- skujkoku

4407 91

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- ozola (Quercus spp.)

ex 4407 99

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- izņemot skujkoku, tropu koku, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka

4416 00 00

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka (ieskaitot mucu dēlīšus)

9496 00 20

Saliekamās būvkonstrukcijas:

- no koka

7. Augsne un augsnes substrāts:

7.1. kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu atliekām, humusa, arī no kūdras vai mizas (izņemot tādu, kas pilnībā sastāv tikai no kūdras);

7.2. kas ir kopā ar augiem un pilnībā vai daļēji sastāv no šī pielikuma B daļas I nodaļas 7.1.apakšpunktā minētā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kura nodrošina augu dzīvotspēju, un kuru izcelsmes valsts ir:

7.2.1. Turcija;

7.2.2. Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Krievija, Ukraina;

7.2.3. valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku un Tunisiju).

8. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale graudi, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika un Amerikas Savienotās Valstis.

II nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuri ir potenciāli augu karantīnas organismu pārnēsātāji, kas bīstami noteiktās aizsargājamās zonās

1. Biešu Beta vulgaris L. rūpnieciskai pārstrādei paredzētie augi.

2. Augsne un nesterilizēti biešu (Beta vulgaris L.) atlikumi.

3. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu dzīvi ziedputekšņi apputek­snēšanai.

4. Korinšu Amelanchier Medik., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Medik., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīnijas Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augu daļas (izņemot augļus un sēklas).

5. Lobiju Dolichos Jacq., mango Magnifera spp. ģints, biešu Beta vulgaris L. un pupiņu Phaseolus vulgaris L. augu sēklas.

6. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna.

7. Vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi.

8. Koksne, ja tā:

8.1. pilnībā vai daļēji iegūta no skujkokiem (Coniferales) (izņemot nomizotu koksni, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm) un kastaņu Castanea Mill. ģints koksnes (izņemot nomizotu koksni);

8.2. atbilst kādam no Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu4 I pielikuma II daļā minētajiem aprakstiem:

KN kods

Apraksts

4401 10 00

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos

4401 21 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- skujkoku

4401 22 00

Koksnes šķeldas vai skaidas:

- lapu koku

ex 4401 30

Koksnes atlikumi (izņemot zāģskaidas), neaglomerēti brikešu, granulu vai līdzīgos veidos

4403 10 00

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- apstrādāti ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai citiem konservantiem

ex 4403 20

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- no skujkoka (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pā­rējiem konservantiem)

ex 4403 99

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas:

- no lapu koku koksnes (izņemot apstrādātus ar krāsu, kodinātāju, kreozotu vai pārējiem konservantiem)

- izņemot no tropiskajiem kokiem, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

ex 4404

Stīpu koksne: šķelti mieti, nosmailināti, bet garumā nezāģēti, stabi, kārtis un pāļi

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi:

4407 10

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- skujkoku

ex 4407 99

Garumā sazāģēti vai citādi apstrādāti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, neēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar zobveida tapām, biezāki par 6 mm:

- izņemot skujkoku, tropu koku, ozola (Quercus spp.) vai dižskābarža (Fagus spp.)

4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas plātnes no koka; paliktņu apmales no koka

9406 00 20

Saliekamās būvkonstrukcijas:

- no koka

9. Eikaliptu Eucalyptus l'Hérit. ģints augu daļas.

10. Skujkoku (Coniferales) nomizota miza, kuras izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas trešajām valstīm.

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums grozīts ar MK 22.02.2005. noteikumiem Nr.154)

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest vai izplatīt

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

A DAĻA

Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

I nodaļa

Augu karantīnas organismi, kas nav sastopami nevienā Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģionā un ir bīstami visā Eiropas Savienībā

(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

1. Acleris spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

2. Amauromyza maculosa (Malloch)

3. Anomala orientalis Waterhouse

4. Anoplophora chinensis (Thomson)

4.1. Anoplophora glabripennis (Motschulsky)

5. Anoplophora malasiaca (Forster)

6. Arrhenodes minutus Drury

7. Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), kas ir šādu vīrusu pārnēsātājs:

(a) Bean golden mosaic virus

(b) Cowpea mild mottle virus

(c) Lettuce infectious yellows virus

(d) Pepper mild tigré virus

(e) Squash leaf curl virus

(f) Euphorbia mosaic virus

(g) Florida tomato virus

8. Cikāžu Cicadellidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā), kas ir zināmas kā Pīrsa slimības (izraisī­tājs - Xylella fastidiosa) pārnēsātājas:

(a) Carneocephala fulgida Nottingham

(b) Draeculacephala minerva Ball

(c) Graphocephala atropunctata (Signoret)

9. Choristoneura spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

10. Conotrachelus nenuphar (Herbst)

10.1. Diabrotica barberi Smith & Lawrence

10.2. Diabrotica undecimpunctata howardi Barber

10.3. Diabrotica undecimpunctata undecimpunctata Mannerheim

10.4. Diabrotica virgifera Le Conte

11. Heliothis zea (Boddie)

11.1. Hirschmanniella spp., izņemot Hirschmanniella gracilis (de Man) Luc & Goodey

12. Liriomyza sativae Blanchard

13. Longidorus diadecturus Eveleigh & Allen

14. Monochamus spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

15. Myndus crudus (Van Duzee)

16. Nacobbus aberrans (Thorne) Thorne & Allen

16.1. Naupactus leucoloma Boheman

17. Premnotrypes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

18. Pseudopityophthorus minutissimus (Zimmermann)

19. Pseudopityophthorus pruinosus (Eichhoff)

20. Scaphoideus luteolus (Van Duzee)

21. Spodoptera eridania (Cramer)

22. Spodoptera frugiperda (Smith)

23. Spodoptera litura (Fabricus)

24. Thrips palmi Karny

25. Raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā):

(a) Anastrepha fraterculus (Wiedemann)

(b) Anastrepha ludens (Loew)

(c) Anastrepha obliqua Macquart

(d) Anastrepha suspensa (Loew)

(e) Dacus ciliatus (Loew)

(f) Dacus curcurbitae Coquillet

(g) Dacus dorsalis Hendel

(h) Dacus tryoni (Froggatt)

(i) Dacus tsuneonis Miyake

(j) Dacus zonatus Saund.

(k) Epochra canadensis (Loew)

(l) Pardalaspis cyanescens Bezzi

(m) Pardalaspis quinaria Bezzi

(n) Pterandrus rosa (Karsch)

(o) Rhacochlaena japonica Ito

(p) Rhagoletis cingulata (Loew)

(q) Rhagoletis completa Cresson

(r) Rhagoletis fausta (Osten-Sacken)

(s) Rhagoletis indifferens Curran

(t) Rhagoletis mendax Curran

(u) Rhagoletis pomonella Walsh

(v) Rhagoletis ribicola Doane

(w) Rhagoletis suavis (Loew)

26. Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā)

27. Xiphinema californicum Lamberti & Bleve-Zacheo

(b) Baktērijas

1. Xylella fastidiosa (Well & Raju)

(c) Sēnes

1. Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt

2. Chrysomyxa arctostaphyli Dietel

3. Cronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

4. Endocronartium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

5. Guignardia laricina (Saw.) Yamamoto & Ito

6. Gymnosporangium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

7. Inonotus weirii (Murril) Kotlaba and Pouzar

8. Melampsora farlowii (Arthur) Davis

9. Monilinia fructicola (Winter) Honey

10. Mycosphaerella larici-leptolepis Ito et al.

11. Mycosphaerella populorum G.E.Thompson

12. Phoma andina Turkensteen

13. Phyloosticta solitaria Ell. & Ev.

14. Septoria lycopersici Speg. var. malagutii Ciccarone & Boerema

15. Thecaphora solani Barrus

15.1. Tilletia indica Mitra

16. Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers

(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

1. Elm phlöem necrosis mycoplasm

2. Kartupeļu vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

(a) Andean potato latent virus

(b) Andean potato mottle virus

(c) Arracacha virus B, oca celmi

(d) Potato black ringspot virus

(e) Potato spindle tuber viroid

(f) Potato virus T

(g) Kartupeļu vīrusu A, M, S, V, X, Y (ieskaitot Yo, Yn un Yc) un Potato leafroll virusu izolāti, kas nav konstatēti Eiropā

3. Tobacco ringspot virus

4. Tomato ringspot virus

5. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

(a) Blueberry leaf mottle virus

(b) Cherry rasp leaf virus (Amerikas)

(c) Peach mosaic virus (Amerikas)

(d) Peach phony rickettsia

(e) Peach rosette mosaic virus

(f) Peach rosette mycoplasm

(g) Peach X-disease mycoplasm

(h) Peach yellows mycoplasm

(i) Prunus line pattern virus (Amerikas)

(j) Raspberry leaf curl virus (Amerikas)

(k) Strawberry latent "C" virus

(l) Strawberry vein banding virus

(m) Strawberry witches, broom mycoplasm

(n) Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. un vīnkoku Vitis L. ģints vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi, kas nav konstatēti Eiropā

6. Vīrusi, ko pārnēsā Bemisia tabaci Genn:

(a) Bean golden mosaic virus

(b) Cowpea mild mottle virus

(c) Lettuce infectious yellows virus

(d) Pepper mild tigré virus

(e) Squash leaf curl virus

(f) Euphorbia mosaic virus

(g) Florida tomato virus

(e) Parazītiskie augi

1. Arceuthobium spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

II nodaļa

Augu karantīnas organismi, kas sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā

a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

1. Globodera pallida (Stone) Behrens

2. Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens

3. Heliothis armigera (Hübner)

6.1. Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas)

6.2. Meloidogyne fallax Karssen

7. Opogona sacchari (Bojer)

8. Popilia japonica Newman

8.1. Rhizoecus hibisci Kawai & Takagi

9. Spodoptera littoralis (Boisduval)

(b) Baktērijas

1. Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al.

2. Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith

(c) Sēnes

1. Melampsora medusae Thümen

2. Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival

(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

1. Apple proliferation mycoplasm

2. Apricot chlorotic leafroll mycoplasm

3. Pear decline mycoplasm

B DAĻA

Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm vai izplatīt aizsargājamās zonās

(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

Suga

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas)

Īrija, Portugāle Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alen­quer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija

1.1. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch)

Kipra

2. Globodera pallida (Stone) Behrens

Somija, Latvija, Slovēnija, Slovākija

3. Leptinotarsa decemlineata Say

Spānija (Menorka un Ibisa), Īrija, Kipra, Malta, Portugāle (Azoru salas un Madeira), Apvienotā Karaliste, Zviedrija (Blekinge, Gotlande, Hallande, Kalmara, Skone), Somija (Ālandes, Turku, Ūsimā, Kimi, Hames, Pirkanmā, Satakuntas apgabals)

4. Liriomyza bryoniae (Kaltenbach)

Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

(b) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

Suga

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Beet necrotic yellow vein virus

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

2. Tomato spotted wilt virus

Zviedrija, Somija

4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest un izplatīt, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

A DAĻA

Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstī, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti

I nodaļa

Augu karantīnas organismi, kuri nav sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā

(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Aculops fuchsiae Keifer

Fuksiju Fuchsia L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

2. Aleurocantus spp.

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

3. Anthonomus bisignifer (Schenkling)

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

4. Anthonomus signatus (Say)

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

5. Aonidella citrina Coquillet

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

6. Aphelenchoides besseyi Christie (*)

Rīsu Oryza spp. sēklas

7. Aschistonyx eppoi Inouye

Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

8. Bursaphelenchus xylophilus (Steiner & Buhere) Nickle et al.

Baltegļu Abies Mill., ciedru Cedrus Trew, lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

9. Carposina niponensis Walsingham

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

10. Diaphorina citri Kuway

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi un Murraya König ģints augi, izņemot augļus un sēklas

11. Enarmonia packardi (Zeller)

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

12. Enarmonia prunivora Walsh

Vilkābeļu Crataegus L., ābeļu Malus Mill., fotīniju Photinia Ldl., plūmju Prunus L. un rožu Rosa L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. ģints augu augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

13. Eotetranychus lewisi McGregor

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

15. Grapholita inopinata Heinrich

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

16. Hishomonus phycitis

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

17. Leucaspis japonica Ckll.

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

18. Listronotus bonariensis (Kuschel)

Krustziežu dzimtas Cruciferae, graudzāļu dzimtas Gramineae un āboliņa Trifolium spp. sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Čīle, Jaunzēlande vai Urugvaja

19. Margarodes sugas, kas nav konstatētas Eiropā:

(a) Margarodes vitis (Phillipi)

(b) Margarodes vredendalensis de Klerk

(c) Margarodes prieskaensis Jakubski

Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

20. Numonia pyrivorella (Matsumura)

Bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

21. Oligonychus perditus Pritchard & Baker

Kadiķu Juniperus L. ģints augi, izņemot augļus, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

22. Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

Skujkoku Coniferales augi, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

23. Radopholus citrophilus Huettel Dickson & Kaplan

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, kuri ir apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu

24. Saissetia nigra (Nietm.)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

25. Scirtothrips aurantii Faure

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

26. Scirtothrips dorsalis Hood

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

27. Scirtothrips citri (Moultex)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

28. Mizgraužu Scolytidae spp. dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā)

Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu un nomizota skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

29. Tachypterellus quadrigibbus Say

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

30. Toxoptera citricida Kirk.

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

31. Trioza erytreae Del Guercio

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, un Clausena Burm. f. augi, izņemot augļus un sēklas

32. Unaspis citri Comstock

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

* Eiropas Savienībā rīsu Oryza spp. augos Aphelenchoides besseyi Christie nav sastopams

(b) Baktērijas

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Citrus greening bacterium

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

2. Citrus variegated chlorosis

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

3. Erwinia stewartii (Smith) Dye

Kukurūzas Zea mays L. sēklas

4. Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

5. Xanthomonas campestris pv. oryzae (Ishiyama) Dye un pv. oryzicola (Fang. et al.) Dye

Rīsu Oryza spp. sēklas

(c) Sēnes

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Alternaria alternata (Fr.) Keissler (patogēnie izolāti, kas nav konstatēti Eiropā)

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

1.1. Anisogramma anomala (Peck) E. Müller

Lazdu Corylus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsme ir Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis

2. Apiosporina morbosa (Schwein.) v. Arx

Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

3. Atropellis spp.

Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, nomizota priežu Pinus L. ģints augu miza un koksne

4. Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau

- Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. augi, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda,

- Cukura kļavas Acer saccharum Marsh. koksne, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma un kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda

5. Cercoseptoria pini-densiflorae (Hori & Nambu) Deighton

Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas, un priežu Pinus L. ģints koksne

6. Cercospora angolensis Carv. & Mendes

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

7. Ciborinia camelliae Kohn

Kamēliju Camellia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

8. Diaporthe vaccinii Shaer

Vaccinium spp. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

9. Elsinoe spp. Bitanc. & Jenk. Mendes

Kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas, un citrusu Citrus L. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas un augļus (izņemot Citrus reticulata Blanco un Citrus sinensis (L.) Osbeck augļus), kuru izcelsmes valsts atrodas Dienvidamerikā

10. Fusarium oxysporum f. sp. albedinis (Kilian & Maire) Gordon

Dateļpalmu Phoenix spp. augi, izņemot augļus un sēklas

11. Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

12. Guignardia piricola (Nosa) Yamamoto

Cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

13. Puccinia pittieriana Hennings

Nakteņu Solanaceae dzimtas augi, izņemot augļus un sēklas

14. Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers

Priežu Pinus L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

15. Venturia nashicola Tanaka & Yamamoto

Bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Beet curly top virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā)

Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

2. Black raspberry latent virus

Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi

3. Blight and blight-like

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

4. Cadang-Cadang viroid

Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

5. Cherry leafroll virus *

Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi

6. Citrus mosaic virus

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

7. Citrus tristeza virus (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

8. Leprosis

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

9. Little cherry pathogen (izolāti, kas nav konstatēti Eiropā)

Prunus cerasus L., Prunus avium L., Prunus incisa Thunb., Prunus sargentii Rehd., Prunus serrula Franch., Prunus serrulata Lindl., Prunus speciosa (Koidz.) Ingram, Prunus subhirtella Miq., Prunus yedoensis Matsum. stādīšanai paredzētie augi, to hibrīdi un kultivāri, izņemot sēklas

10. Naturally spreading psorosis

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

11. Palm lethal yellowing mycoplasm

Palmu Palmae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

12. Prunus necrotic ringspot virus **

Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi

13. Satsuma dwarf virus

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

14. Tatter leaf virus

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

15. Witches' broom (MLO)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

* Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Cherry leafroll virus nav sastopams

** Kopienā kazeņu Rubus L. ģints augos Prunus necrotic ringspot virus nav sastopams

II nodaļa

Augu karantīnas organismi, kuri sastopami Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir bīstami visā Eiropas Savienībā

(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Aphelenchoides besseyi Christie

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

2. Daktulosphaira vitifoliae (Fitch)

Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

3. Ditylenchus destructor Thorne

Krokusu Crocus L., gladiolu Gladiolus Tourn. ex L. ģints punduršķirņu un hibrīdu, piemēram, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort., Gladiolus tubergenii hort., hiacinšu Hyacinthus L., skalbju Iris L., tigrīdiju Trigridia Juss, tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli, un stādīšanai paredzētie kartupeļu (Solanum tuberosum L.) bumbuļi

4. Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev

Šalotes sīpolu Allium ascalonicum L., dārza sīpolu Allium cepa L. un maurloku Allium schoenoprasum L. stādīšanai paredzētas sēklas un sīpoli, puravu Allium porrum L. stādīšanai paredzētie augi, kamasiju Camassia Lindl., hionodokšu Chionodoxa Boiss., krokusu Crocus flavus Weston 'Golden Yellow', sniegpulkstenīšu Galanthus L., galtoniju Galtonia candicans (Baker) Decne, hiacinšu Hyacinthus L., ismeņu Ismene Herbert, muskaru Muscari Miller, narcišu Narcissus L., baltstarīšu Ornithogalum L., puškīniju Puschkinia Adams, zilsniedzīšu Scilla L., tulpju Tulipa L. ģints stādīšanai paredzētie sīpoli un bumbuļsīpoli un sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas

5. Circulifer haematoceps

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

6. Circulifer tenellus

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

6.1. Eotetranychus orientalis Klein

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

7. Radopholus similis (Cobb) Thorne

Kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu

8. Liriomyza huidobrensis (Blanchard)

Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. lapu dārzeņi un lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi, izņemot:

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- graudzāļu Gramineae dzimtas augus,

- sakneņus,

- sēklas

9. Liriomyza trifolii (Burgess)

Grieztie ziedi, seleriju Apium graveolens L. laksti un stādīšanai paredzētie lakstaugi, izņemot:

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- graudzāļu Gramineae dzimtas augus,

- sakneņus,

- sēklas

(b) Baktērijas

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Clavibacter michiganensis spp. insidiosus (McCulloch) Davis et al.

Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas

2. Clavibacter michiganensis spp. michiganensis (Smith) Davis et al.

Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi

3. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.

Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

4. Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey

Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

5. Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder

Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

6. Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al.

Persiku Prunus persica (L.) Batsch un nektarīnu Prunus persica var. nectarina (Ait.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

7. Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye

Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas

8. Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye

Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

9. Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye

Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) un paprikas Capsicum spp. stādīšanai paredzētie augi

10. Xanthomonas fragariae Kennedy & King

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

11. Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al.

Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

(c) Sēnes

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Ceratocystis fimbriata f. spp. platani Walter

Platānu Platanus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, un platānu Platanus L. ģints koksne un koksne, kam nav saglabāta dabīgā apaļā virsma

2. Colletotrichum acutatum Simmonds

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

3. Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr

Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), koksne un nomizota kastaņu Castanea Mill. ģints augu miza

4. Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx

Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

5. Phialophora cinerescens (Wollenweber) van Beyma

Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

6. Phoma tracheiphila (Petri) Kankaveli & Gikashvili

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot sēklas

7. Phytophthora fragariae Hickmann var. fragariae

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

8. Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni

Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas

9. Puccinia horiana Hennings

Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

10. Scirrhia pini Funk & Parker

Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

11. Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold

Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

12. Verticillium dahliae Klebahn

Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

1. Arabis mosaic virus

Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

2. Beet leaf curl virus

Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

3. Chrysanthemum stunt viroid

Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

4. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

5. Citrus vein enation woody gall

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

6. Grapevine flavescence dorée MLO

Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

7. Prunus pox virus

Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

8. Potato stolbur mycoplasm

Nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

9. Raspberry ringspot virus

Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

10. Spiroplasma citri Saglio et al.

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

11. Strawberry crinkle virus

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

12. Strawberry latent ringspot virus

Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

13. Strawberry mild yellow edge virus

Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

14. Tomato black ring virus

Zemeņu Fragaria L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

15. Tomato spotted wilt virus

Seleriju Apium graveolens L., papriku Capsicum annuum L., gurķu Cucumis melo L., krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints augi, sprigaņu Impatiens ģints visu Jaungvinejas hibrīdu varietātes, salātu Lactuca sativa L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), tabakas Nicotiana tabacum L. augi, ja ir pierādījumi, ka tie paredzēti pārdošanai profesionāliem tabakas ražotājiem. Baklažānu Solanum melongena L., kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

16. Tomato yellow leaf curl virus

Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

B DAĻA

Augu karantīnas organismi, kurus aizliegts ievest no trešajām valstīm un izplatīt noteiktās aizsargājamās zonās, ja ar tiem inficēti vai invadēti noteikti augi vai augu produkti

(a) Kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Anthonomus grandis (Boh.)

Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas) un neattīrīta kokvilna

Grieķija, Spānija (Andalucia, Catalonia, Extremadura, Murcia, Valencia)

2. Cephalcia lariciphila (Klug)

Lapegļu Larix Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

3. Dendroctonus micans Kugelan

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

4. Gilphinia hercyniae (Hartig)

Egļu Picea A. Dietr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

5. Gonipterus scutellatus Gyll.

Eikaliptu Eucalyptus l'Herit. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

Grieķija, Francija (Azoru salas)

6. (a) Ips amitinus Eichhof

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste

(b) Ips cembrae Heer

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

(c) Ips duplicatus Sahlberg

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste

(d) Ips sexdentatus Börner

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

(e) Ips typographus Heer

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas, skujkoku Coniferales koksne ar mizu, nomizota skujkoku miza

Īrija, Apvienotā Karaliste

9. Sternochetus mangiferae Fabricius

Mango Mangifera spp. sēklas, kuru izcelsme ir kāda no trešajām valstīm

Spānija (Granada un Malaga), Portugāle (Alentejo, Algarve, Madeira)

10. Thaumetopea pityocampa (Den. & Schiff.)

Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot augļus un sēklas

Spānija (Ibisa)

(b) Baktērijas

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Curtobacterium flaccumfaciens pv. flaccumfaciens (Hedges) Collins & Jones

Pupiņu Phaseolus vulgaris L. un lobiju Dolichos Jacq. sēklas

Grieķija, Spānija, Portugāle

2. Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.

Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētas augu daļas, izņemot augļus, sēklas un augus, bet ieskaitot dzīvus ziedputekšņus apputeksnēšanai

Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia), Parma, Piacenza un Rimini (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia) provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardīnija; Sicīlija; Tuscany; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo Rovigo provincē, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnas, un Padova provincē - Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnas, un Verona provincē - Palù, Roverchiara, Legnago, Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari komūnas), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Carinthia, Lejasaustrija, Tirole (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjska un Maribo reģionus), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Normandijas salas)

(c) Sēnes

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

01. Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr.

- Kastaņu Castanea Mill. koksne, izņemot koksni bez mizas,

- Kastaņu miza

Čehija, Dānija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala) Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Menas salu)

1. Glomerella gossypii Edgerton

Kokvilnas Gossypium spp. sēklas un augļi (pogaļas)

Grieķija

2. Gremmeniella abietina (Lag.) Morelet

Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

3. Hypoxylon mammatum (Wahl.)

J.Miller

Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

(d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi

Suga

Inficētie vai invadētie augi un augu produkti

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Citrus tristeza virus (Eiropas izolāti)

Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem

Grieķija, Francija (Korsika), Malta, Portugāle

5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

A DAĻA

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apraksts

Izcelsmes valsts

1. Baltegļu Abies Mill., ciedru Cedrus Trew, ciprešu Chamaecyparis Spach, kadiķu Juniperus L., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

Valstis, kas neatrodas Eiropā

2. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints augi ar lapām, izņemot augļus un sēklas

Valstis, kas neatrodas Eiropā

3. Apšu Populus L. ģints augi ar lapām, izņemot augļus un sēklas

Ziemeļamerikas valstis

5. Nomizota kastaņu Castanea Mill. ģints augu miza

Trešās valstis

6. Nomizota ozolu Quercus L. ģints augu miza, izņemot korķa ozolu Quercus suber L. mizu

Ziemeļamerikas valstis

7. Nomizota cukura kļavu Acer saccharum Marsh. miza

Ziemeļamerikas valstis

8. Nomizota apšu Populus L. ģints augu miza

Amerikas kontinenta valstis

9. Krūmcidoniju Chaenomeles Ldl., cidoniju Cydonia Mill., vilkābeļu Crateagus L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L. un rožu Rosa L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot augus miera stāvoklī bez lapām, ziediem un augļiem

Valstis, kas neatrodas Eiropā

9.1. Fotīniju Photinia Ldl. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot augus miera stāvoklī bez lapām, ziediem un augļiem

Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Ziemeļkoreja

10. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, sēklas kartupeļi

Trešās valstis, izņemot Šveici

11. Nakteņu ģints Solanum L. bumbuļi un stolonus veidojošo sugu stādīšanai paredzētie augi un to hibrīdi, izņemot šī pielikuma A daļas 10.punktā minētos kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus

Trešās valstis

12. Nakteņu ģints Solanum L. sugu bumbuļi un to hibrīdi, izņemot šī pielikuma A daļas 10. un 11.punktā minētos

Neskarot īpašās prasības, kuras piemēro šo noteikumu 4.pielikuma A daļas I nodaļā minētajiem kartupeļu bumbuļiem, trešās valstis (izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Sīriju, Šveici, Tunisiju, Turciju) un trešās valstis, kas atrodas Eiropā un par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru atzīts, ka tajās nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., vai kuru izpildītie noteikumi saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem par Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošanu

13. Nakteņu Solanaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un šī pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā minētie augi

Trešās valstis, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis

14. Augsne un augsnes substrāts, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu atliekām, humusa, kā arī no kūdras vai mizas, izņemot tīru kūdru

Turcija, Baltkrievija, Moldāvija, Krievija, Ukraina un trešās valstis, kas neatrodas Eiropas kontinentā, izņemot Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Tunisiju

15. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus

Trešās valstis

16. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

Trešās valstis

17. Dateļpalmu Phoenix spp. augi, izņemot augļus un sēklas

Alžīrija, Maroka

18. Stādīšanai paredzētie cidoniju Cydonia Mill., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L. ģints augi un to hibrīdi un zemeņu Fragaria L. ģints augi, izņemot sēklas

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 9.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā valstis, kas neatrodas Eiropā, izņemot Vidusjūras valstis, Austrāliju, Jaunzēlandi, Kanādu, Amerikas Savienoto Valstu kontinentālās pavalstis

19. Graudzāļu Graminacae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas) un daudzgadīgo dekoratīvo zāļu apakšdzimtas Bambusoideae, Panicoideae augus un Buchloe, Bouteloua Lag., Calamagrostis, Cortaderia Stapf., Glyceria R. Br., Hakonechloa Mak. ex Honda, Hystrix, Molinia, Phalaris L., Shibataea, Spartina Schreb., Stipa L., Uniola L. ģints augus

Trešās valstis, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis

B DAĻA

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kurus aizliegts ievest noteiktās aizsargājamās zonās

Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apraksts

Aizsargājamā(-s) zona(-s)

1. Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 9., 9.1. un 18.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints augi un dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai, izņemot augļus un sēklas, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm (izņemot Šveici un valstis, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajās nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai teritorijas, kurās nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. un kuras saskaņā ar attiecīgo fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu atzītas par tādām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru)

Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena (izņemot provinces teritoriju uz zie­meļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia), Parma, Piacenza un Rimini (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia) province; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardīnija; Sicīlija; Tuscany; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo Rovigo provincē, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnas, un Padova provincē - Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnas, un Verona provincē - Palù, Roverchiara, Legnago, Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari komūnas), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Carinthia, Lejasaustrija, Tirole (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjska un Maribo reģionus), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Normandijas salas)

2. Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas 9., 9.1. un 18.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā klinteņu Cotoneaster Ehrh. ģints un Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot augi (izņemot augļus un sēklas) un dzīvi ziedputekšņi apputeksnēšanai, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot valstis, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajās nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., vai teritorijas, kurās nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. un kuras atzītas par tādām saskaņā ar attiecīgo fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru

Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena (izņemot provinces teritoriju uz zie­meļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia), Parma, Piacenza un Rimini (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia) provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardīnia; Sicīlija; Tuscany; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo Rovigo provincē, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnas, un Padova provincē - Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnas, un Verona provincē - Palù, Roverchiara, Legnago, Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari komūna), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Carinthia, Lejasaustrija, Tirole (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjska un Maribo reģionus), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Normandijas salas)

6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Īpašās prasības augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanai vai ievešanai Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.159; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

A DAĻA

Īpašās prasības, kas jāievēro, lai ieviestu vai izplatītu augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī

I nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts nav Latvija vai kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

Īpašās prasības

1.1. Skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni:

- tūju Thuja L.,

- pilnīgi vai daļēji no skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi,

- koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales),

- kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, izņemot koksnes kravas,

- Kalifornijas kalociedrs Libocedrus decurrens Torr., ja ir pierādījumi, ka koksne ir apstrādāta vai pārstrādāta zīmuļu ražošanai, izmantojot termisko apstrādi un sasniedzot vismaz 82 °C temperatūru 7-8 dienu laikposmā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā,

vai

b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot fumigācijā izmantotās darbīgās vielas nosaukumu, koksnes minimālo temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

c) ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%)

1.2. Pilnīgi vai daļēji no skujkoku Coniferales koksnes, izņemot tūju Thuja L., iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi,

vai

b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h)

1.3. Tūju Thuja L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis, izņemot šādu koksni:

- šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus un atgriezumus,

- koksnes iepakojamo materiālu, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, palikņi, kastu paliktņi vai citi kravas paliktņi, paliktņu apmales),

- kravas stiprinājumus vai balstus, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, izņemot koksnes kravas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) ir bez mizas

vai

b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi,

vai

c) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā,

vai

d) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

e) ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%)

1.4. Tūju Thuja L. koksne - šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Kanāda, Ķīna, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Taivāna vai Amerikas Savienotās Valstis

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) ir iegūta no nomizota apaļkoka

vai

b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu,

vai

c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

d) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi

1.5. Skujkoku Coniferales koksne, kuras izcelsmes valsts ir Krievija, Kazahstāna vai Turcija, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni:

- pilnīgi vai daļēji no šīs skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi vai atgriezumi,

- koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales),

- kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami:

- Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi,

- Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi,

- Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi.

Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta",

vai

b) koksne ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpus Eiropas sastopamo sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs pārsniedz 3 mm,

vai

c) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksni vai tās iesaiņojumu marķē ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi,

vai

d) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksni vai tās iesaiņojumu marķē ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā,

vai

e) koksne ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

f) koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%)

1.6. Skujkoku Coniferales koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), izņemot šādu koksni:

- pilnīgi vai daļēji no šīs skujkoku koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi,

- koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgi iepakojamie materiāli, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales),

- kravas stiprinājumi vai balsti, ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas.

Šī pielikuma 1.6.punktā minētās prasības attiecas uz skujkoku Coniferales koksni (arī koksni, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma), kuras izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot:

- Krieviju, Kazahstānu un Turciju,

- Eiropas valstis,

- Kanādu, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Taivānu un Amerikas Savienotās Valstis

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) ir bez mizas, un tajā nav Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļu eju, kuru diametrs ir lielāks par 3 mm,

vai

b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi,

vai

c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

d) koksne ir impregnēta ar ķīmisku vielu paaugstinātā spiedienā atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto impregnēšanu norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, spiedienu (psi vai kPa) un vielas koncentrāciju (%),

vai

e) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "HT" saskaņā ar pašreizējo komercpraksi. Marķējumu norāda fitosanitārajā sertifikātā

1.7. Pilnīgi vai daļēji no skujkoku Coniferales koksnes iegūtas šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir:

- Krievija, Kazahstāna un Turcija,

- valsts, kas neatrodas Eiropā (izņemot Kanādu, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Taivānu un Amerikas Savienotās Valstis)

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) koksnes izcelsme ir teritorijā, kurā nav sastopami:

- Monochamus ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi,

- Pissodes ģints ārpus Eiropas sugu kaitēkļi,

- Scolytidae dzimtas ārpus Eiropas sugu kaitēkļi.

Koksnes izcelsmes vietu norāda fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta",

vai

b) koksne ir iegūta no nomizota apaļkoka,

vai

c) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu,

vai

d) koksne ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

e) koksne tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē, fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi

2. Koksnes iepakojamais materiāls, kas tiek ievests no trešajām valstīm (izņemot Šveici) un tiek izmantots dažādu kravu pārvadājumos (kastes, redeļkastes, kabeļspoles un līdzīgs iepakojamais materiāls, paliktņi, kastu paliktņi vai citi kravu paliktņi, paliktņu apmales), izņemot neapstrādātu koksni, kuras biezums ir 6 mm un mazāk, un apstrādātu koksni, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums, spiediens vai to kombinācija

Koksnes iepakojamam materiālam:

- jābūt izgatavotam no nomizota apaļkoka,

- tam ir piemērots viens no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 1.pielikumā noteiktajiem pasākumiem,

- jābūt marķētam ar marķējumu, kurā:

a) norāda valsts ISO kodu, kodu, kas identificē ražotāju, un pasākuma kodu, kas ticis piemērots attiecīgajam koksnes iepakojamam materiālam saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 2.pielikumu. Pasākuma kodu papildina ar burtiem "DB" (debarking)

un

b) norāda Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas logo saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 2.pielikumu, ja koksnes iepakojamais materiāls izgatavots, labots vai pārstrādāts pēc 2005.gada 1.marta.

Šo prasību līdz 2007.gada 31.decembrim nepiemēro koksnes iepakojamajam materiālam, kas izgatavots, labots vai pārstrādāts līdz 2005.gada 28.februārim.

Prasību, ka koksnes iepakojamam materiālam jābūt izgatavotam no nomizota apaļkoka, piemēro ar 2009.gada 1.janvāri

2.1. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda, arī koksne, kurai saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot:

- koksni, kas paredzēta finiera plākšņu ražošanai,

- šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus vai atgriezumus

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" (žāvēts kamerā) vai "KD", vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi

2.2. Cukura kļavu Acer saccharum Marsh. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda un kas paredzēta finiera plākšņu ražošanai

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- par koksnes izcelsmes vietu ir zināms, ka tajā nav sastopams Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau,

- koksne ir paredzēta finiera plākšņu ražošanai

3. Ozolu Quercus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni:

- šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi,

- mucas, muciņas, kubli, toveri un citi mucinieku izstrādājumi un to daļas no koka (arī mucu dēlīši), ja ir dokumentārs apliecinājums, ka koksne ir termiski apstrādāta vismaz 20 minūtes 176 °C temperatūrā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) koksne ir apzāģēta, lai pilnībā noņemtu tās apaļo virsmu,

vai

b) koksne ir bez mizas, un ūdens saturs koksnē, kas izteikts sausnas procentos, nepārsniedz 20 %,

vai

c) koksne ir bez mizas un dezinficēta, to attiecīgi apstrādājot ar karstu gaisu vai karstu ūdeni,

vai,

d) ja tie ir zāģmateriāli ar mizas atliekām vai bez tām, koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi

5. Platānu Platanus L. koksne, kuras izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumus un atgriezumus

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi

6. Apšu Populus L. koksne, kuras izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā, arī koksne, kurai nav saglabāta tās dabiskā apaļā virsma, izņemot šādu koksni:

- šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) ir nomizota

vai

b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi

7.1. Koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi un atgriezumi, kas pilnīgi vai daļēji iegūti no:

- cukura kļavām Acer saccharum Marsh., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Kanāda,

- platānām Platanus L., kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija,

- apsēm Populus L., kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) iegūta no nomizota apaļkoka

vai

b) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu,

vai

c) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

d) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi

7.2. Koksnes šķeldas, skaidas un koksnes atlikumi vai atgriezumi, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un kas pilnīgi vai daļēji iegūti no ozoliem Quercus L.

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka koksne:

a) ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu,

vai

b) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, normu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

c) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi

7.3. Skujkoku Coniferales miza, kuras izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka miza:

a) ir fumigēta atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h),

vai

b) tiek termiski apstrādāta ne mazāk kā 30 minūtes, sasniedzot vismaz 56 °C temperatūru koksnes iekšienē. Fitosanitārajā sertifikātā norāda informāciju par veikto apstrādi

8. Koksne kravas stiprinājumos vai balstos (arī tāda, kurai nav saglabāta tās dabiski apaļā virsma), kura tiek ievesta no trešajām valstīm, izņemot Šveici, un ko izmanto dažādu kravu pārvadājumos, kas nav koksnes kravas, izņemot šādu koksni:

- neapstrādāta koksne, kuras biezums ir 6 mm un mazāk,

- apstrādāta koksne, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums, spiediens vai to kombinācija

Koksnei jābūt:

a) iegūtai no nomizota apaļkoka un:

- tai ir piemērots viens no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 1.pielikumā noteiktajiem pasākumiem,

- tā ir marķēta ar marķējumu, kurā norāda valsts ISO kodu, kodu, kas identificē ražotāju, un pasākuma kodu, kas ticis piemērots attiecīgajam koksnes iepakojamajam materiālam saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas Starptautisko fitosanitāro pasākumu standarta Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamam materiālam starptautiskajā tirdzniecībā" 2.pielikumu. Pasākuma kodu papildina ar burtiem "DB" (debarking) vai

līdz 2007.gada 31.decembrim:

b) izgatavotai no koksnes, kura ir bez mizas, koksne nav invadēta ar kaitēkļiem, un tai nav dzīvu kaitēkļu pazīmju.

Prasību, ka koksnes iepakojamam materiālam jābūt izgatavotam no nomizota apaļkoka, piemēro ar 2009.gada 1.janvāri

8.1. Skujkoku Coniferales augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Pissodes spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

8.2. Skujkoku Coniferales augi, kas ir augstāki par 3 m (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti kokaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Scolytidae spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā)

9. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1. un 8.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers vai Scirrhia pini Funk & Parker simptomi

10. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. vai 9.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi

11.01. Ozolu Quercus L. augi bez lapām, kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, izņemot augļus un sēklas

Neskarot aizliegumu, kas piemērojams šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augu izcelsme ir teritorijās, par kurām ir zināms, ka tur nav sastopams Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt

11.1. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. augi (izņemot augļus un sēklas) bez lapām, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot prasības, kas piemērojamas augiem, kas minēti šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā un kas noteiktas šī pielikuma 11.01.punktā, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cronartium simptomi

11.2. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 11.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr simptomi

11.3. Lazdu Corylus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Kanāda vai Amerikas Savienotās Valstis

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā un:

a) to izcelsmes teritoriju izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija"

vai

b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Anisogramma anomala (Peck) E. Müller, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē, kas veiktas kopš pēdējo triju pilno veģetācijas periodu sākuma, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija", paziņojot, ka Anisogramma anomala (Peck) E. Müller nav sastopams

12. Platānu Platanus L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis vai Armēnija

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Ceratocystis fimbriata f. sp. platani Walter simptomi

13.1. Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot sēklas

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 3.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi

13.2. Apšu Populus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas), kuru izcelsmes valsts atrodas Amerikas kontinentā

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 3.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 13.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Mycosphaerella populorum G. E. Thompson simptomi

14. Gobu Ulmus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts atrodas Ziemeļamerikā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Elm phlöem necrosis mycoplasm simptomi

15. Krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 18.punktā un 3.pielikuma B daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- ir zināms, ka augu izcelsmes valstī nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey,

vai

- saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey,

un

- kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Monilinia fructicola (Winter) Honey simptomi

16. No 15.februāra līdz 30.septembrim - plūmju Prunus L. ģints augu augļi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- ir zināms, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey,

vai

- saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Monilinia fructicola (Winter) Honey,

vai

- pirms novākšanas un/vai izvešanas augļi atbilstoši pārbaudīti un apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augļi nav inficēti ar Monilinia spp.

16.1. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Augļi ir bez kātiem un lapām, un tiem uz iepakojuma piestiprināts atbilstošs izcelsmes marķējums

16.2. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.3., 16.4. un 16.5.punktā minē­tajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem),

vai

b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā,

vai

(c) vai nu

- saskaņā ar oficiālo kontroles un pārbaudes režīmu kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi

un

- nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novēroti Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi,

un

- augļi ir apstrādāti, piemēram, ar nātrija ortofenilfenātu, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā,

un

- augļi ir iepakoti šīm mērķim reģistrēto saimniecību teritorijā vai nosūtīšanas vietā

vai

- ir ievērota jebkura sertifikācijas sistēma, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru atzīta par līdzvērtīgu šajā punktā minētajām prasībām

16.3. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2., 16.4. un 16.5.punktā minē­tajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes,

vai

b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cercospora angolensis Carv. et Mendes, un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā,

vai

c) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cercospora angolensis Carv. et Mendes simptomi, un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi

16.4. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi (izņemot apelsīnu Citrus aurantium L. augļus), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2., 16.3. un 16.5.punktā minē­tajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes valstī nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem),

vai

b) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un tas ir norādīts fitosanitārajā sertifikātā,

vai

c) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē nav novēroti Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem) simptomi,

un

atbilstošajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi

vai

d) augļu audzēšanas lauks atbilstoši apstrādāts pret Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni citrusu ģints augiem), un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktiem augļiem nav novēroti šī organisma simptomi

16.5. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru zināms, ka tajā ir sastopamas raibspārņu Tephritidae dzimtas sugas (kas nav konstatētas Eiropā)

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma B daļas 2. un 3.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 16.1., 16.2. un 16.3.punktā minētajiem augļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopami attiecīgie organismi, vai, ja šī prasība nav izpildāma,

b) tad kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma oficiālajās pārbaudēs, kuras veiktas audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē vismaz reizi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas, nav novērotas attiecīgā organisma pazīmes un attiecīgajā oficiālajā pārbaudē nevienam no audzēšanas laukā novāktajiem augļiem nav novērotas šī organisma pazīmes, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma,

c) tad raksturojošā parauga oficiālajā pārbaudē konstatēts, ka augļi nav invadēti ar attiecīgo organismu jebkurā tā attīstības stadijā, vai, ja arī šī prasība nav izpildāma,

d) tad augļi atbilstoši apstrādāti, veicot attiecīgu termisko apstrādi ar tvaiku, aukstumapstrādi vai ātrsaldēšanu, kas efektīvi iedarbojas uz attiecīgo organismu un nekaitē augļiem, bet ja šie paņēmieni nav pieejami, veicot ķīmisko apstrādi, ja to pieļauj Eiropas Savienības normatīvie akti par ķīmisko vielu vai augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

17. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 9.1., 18.punktā un šo noteikumu 3.pielikuma B daļas 1.punktā vai šī pielikuma A daļas I nodaļas 15.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes valstī nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,

vai

b) augu izcelsmes teritorijā, kura izveidota saskaņā ar attiecīgo Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu un atzīta par tādu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,

vai

c) audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē augi ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomiem ir iznīcināti

18. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augi un to hibrīdi (izņemot augļus un sēklas), kā arī kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. sugu un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar augsnes substrātu

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 16.punktā minētajiem augiem, at­tie­cīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes valstī nav sastopami Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā ņemtie augsnes un sakņu raksturojošie paraugi ir oficiāli nematoloģiski testēti vismaz attiecībā uz Radopholus citrophilus Huettel et al. un Radopholus similis (Cobb) Thorne, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi

19.1. Vilkābeļu Crataegus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Phyllosticta solitaria Ell. & Ev.

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 17.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Phyllosticta solitaria Ell. & Ev. simptomi

19.2. Cidoniju Cydonia Mill., zemeņu Fragaria L., ābeļu Malus Mill., plūmju Prunus L., bumbieru Pyrus L., jāņogu Ribes L., kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopami šādi kaitīgie organismi:

- zemeņu Fragaria L. ģints augiem:

- Phytophtora fragariae Hickman, var. fragariae,

- Arabis mosaic virus,

- Raspberry ringspot virus,

- Strawberry crinkle virus,

- Strawberry latent ringspot virus,

- Strawberry mild yellow edge virus,

- Tomato black ring virus,

- Xanthomonas fragariae Kennedy et King,

- ābeļu Malus Mill. ģints augiem:

- Phyllosticta solitaria Ell. & Ev.,

- plūmju Prunus L. ģints augiem:

- Apricot chlorotic leafroll mycoplasm,

- Xanthomonas campestris pv. Prunus (Smith) Dye,

- Prunus persica (L.) Batsch augiem:

- Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al.,

- bumbieru Pyrus L. ģints augiem:

- Phyllosticta solitaria Ell. & Ev.,

- kazeņu Rubus L. ģints augiem:

- Arabis mosaic Virus,

- Raspberry ringspot virus,

- Strawberry latent ringspot virus,

- Tomato black ring virus,

- visu sugu augiem:

vīrusi vai vīrusiem līdzīgie organismi, kuri nav konstatēti Eiropā

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 17.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi

20. Cidoniju Cydonia Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tur ir sastopams Pear decline mycoplasm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam,

ka pēdējo triju pilno veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā un tās tuvākajā apkārtnē augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar Pear decline mycoplasm, ir iznīcināti

21.1. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā attiecīgo ģinšu augiem ir sastopami šādi kaitīgie organismi:

- Strawberry latent 'C' virus,

- Strawberry vein banding virus,

- Strawberry witches' broom mycoplasm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz šajā punktā minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti attiecīgie kaitīgie organismi,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju pilno veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi

21.2. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tur sastopams Aphelenchoides besseyi Christie

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2. un 21.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) vai nu kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novērotas Aphelenchoides besseyi Christie pazīmes,

vai

b) audzējot augus audu kultūrā, tie iegūti no augiem, kuri atbilst
"a" apakšpunktā minētajām prasībām, vai

ir oficiāli testēti, izmantojot atbilstošās nematoloģiskās metodes, un tiem nav konstatēts Aphelenchoides besseyi Christie

21.3. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2., 21.1. un 21.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Anthonomus signatus Say un Anthonomus bisignifer (Schenkling)

22.1. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ābeļu Malus Mill. ģints augiem ir sastopami šādi kaitīgie organismi:

- Cherry rasp leaf virus (American),

- Tomato ringspot virus

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) augi ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi

22.2. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Apple proliferation mycoplasm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā, B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 17., 19.2. un 22.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Apple proliferation mycoplasm,

vai

b) aa) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo sešu pilno veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms,

bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Apple proliferation mycoplasm izraisīto slimību simptomi

23.1. Šādu plūmju Prunus L. ģints sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Prunus pox virus:

- Prunus amygdalus Batsch,

- Prunus armeniaca L.,

- Prunus blireiana Andre,

- Prunus brigantina Vill.,

- Prunus cerasifera Ehrh.,

- Prunus cistena Hansen,

- Prunus curdica Fenzl & Fritsch.,

- Prunus domestica ssp. domestica L.,

- Prunus domestica ssp. insititia (L.) C.K. Schneid.,

- Prunus domestica ssp. italica (Borkh.) Hegi.,

- Prunus glandulosa Thunb.,

- Prunus holosericea Batal.,

- Prunus hortulana Bailey,

- Prunus japonica Thunb.,

- Prunus mandshurica (Maxim.) Koehne,

- Prunus maritima Marsh.,

- Prunus mume Sieb & Zucc.,

- Prunus nigra Ait.,

- Prunus persica (L.) Batsch,

- Prunus salicina L.,

- Prunus sibirica L.,

- Prunus simonii Carr.,

- Prunus spinosa L.,

- Prunus tomentosa Thunb.,

- Prunus triloba Lindl.,

- citas plūmju Prunus L. ģints sugas, ieņēmīgas pret Prunus pox virus

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 15. un 19.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Prunus pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts attiecībā uz Prunus pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēts šis kaitīgais organisms,

b) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Prunus pox virus izraisīto slimību simptomi,

c) audzēšanas vietā augi ar vīrusu vai vīrusiem līdzīgo patogēnu izraisīto slimības simptomiem ir iznīcināti

23.2. Plūmju Prunus L. ģints stādīšanai paredzētie augi:

(a) par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā plūmju Prunus L. ģints augiem ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi,

(b) (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi,

(c) (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā un par kuru zināms, ka tajā ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi:

"a" apakšpunktā minētajā gadījumā:

- Tomato ringspot virus,

"b" apakšpunktā minētajā gadījumā:

- Cherry rasp leaf virus (American),

- Peach mosaic virus (American),

- Peach phony rickettsia,

- Peach rosette mycoplasm,

- Peach yellows mycoplasm,

- Prunus line pattern virus (American),

- Peach X-disease mycoplasm,

"c" apakšpunktā minētajā gadījumā:

- Little cherry patogēns

Neskarot noteikumus, kurus piemēro attiecīgajā gadījumā šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9. un 18.punktā vai šī pielikuma A daļas I nodaļas 15., 19.2. un 23.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi ir:

- oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti attiecīgie kaitīgie organismi,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

b) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi

24. Kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi:

(a) par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā kazeņu Rubus L. ģints augiem ir sastopami attiecīgie kaitīgie organismi,

(b) (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopami attiecīgie kaitīgie organismi:

"a" apakšpunktā minētajā gadījumā:

- Tomato ringspot virus,

- Black raspberry latent virus,

- Cherry leafroll virus,

- Prunus necrotic ringspot virus,

"b" apakšpunktā minētajā gadījumā:

- Raspberry leaf curl virus (Amerikas),

- Cherry rasp leaf virus (Amerikas)

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 19.2.punktā minētajiem augiem:

a) augiem nav konstatētas laputis vai to olas,

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

aa) augi ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie ir iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz reizi pēdējo triju veģetācijas periodu laikā oficiāli testēts vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un šajos testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi,

bb) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi

25.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival (visas rases, izņemot 1.rasi, t.i., parasto Eiropas rasi) un kopš attiecīgā perioda sākuma gan audzēšanas vietā, gan arī tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival simptomi,

vai

b) izcelsmes valsts izpilda noteikumus, kuri saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanu

25.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi

Neskarot šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1.punktā minētos noteikumus, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijās nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al.,

vai

b) izcelsmes valsts izpilda noteikumus, kuri saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošanu

25.3. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot agros kartupeļus, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Potato spindle tuber viroid

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1. un 25.2.punktā minētajiem bumbuļiem, jānomāc to dīgtspēja

25.4. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11. un 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2. un 25.3.punktā minētajām prasībām, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes laukā nav sastopami Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Globodera pallida (Stone) Behrens

un

aa) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith,

vai

bb) teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith, bumbuļu audzēšanas vietā nav konstatēts vai tiek uzskatīts, ka audzēšanas vieta nav inficēta ar Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith, vai uzskata, ka audzēšanas vieta nav inficēta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, ieviešot atbilstošas procedūras Pseudomanas solanacearum (Smith) Smith likvidēšanai,

un

cc) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen,

vai

dd) ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijās ir sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen,

- bumbuļi izaudzēti vietā, kur, pamatojoties uz saimniekaugu kultūru ikgadējiem apsekojumiem, veicot saimniekaugu vizuālās pārbaudes atbilstošā laikā un pēc ražas novākšanas, vizuāli pārbaudot bumbuļus, kas izaudzēti šajā laukā, gan no ārpuses, gan pārgriežot, nav konstatētas Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen bojājumu pazīmes,

vai

- pēc bumbuļu novākšanas, tiem izlases veidā noņemti paraugi un, izmantojot atbilstošu metodi, kas stimulē simptomu parādīšanos, pārbaudīti attiecībā uz simptomu klātbūtni vai laboratoriski testēti, kā arī atbilstošā laikā vizuāli pārbaudīti gan, apskatot bumbuļus no ārpuses, gan tos pārgriežot, kā arī visos gadījumos pirms izplatīšanas, saiņojot kartupeļus maisos vai ievietojot konteineros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu un tirdzniecību, nav konstatētas Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen bojājumu pazīmes

25.5. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Potato stolbur mycoplasm

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10., 11., 12. un 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2., 25.3. un 25.4.punktā minētajiem bumbuļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato stolbur mycoplasm simptomi

25.6. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi (izņemot kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus un tomātu Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Potato spindle tuber viroid

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11., 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato spindle tuber viroid simptomi

25.7. Paprikas Capsicum annuum L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), banānu Musa L., tabakas Nicotiana L. ģints un baklažānu Solanum melongena L. stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11. un 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5. un 25.6.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augu izcelsmes teritorijā nav konstatēts Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith simptomi

25.8. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot stādīšanai paredzētos bumbuļus

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 12.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2. un 25.3.punktā minētajiem bumbuļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka nav zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith

26. Apiņu Humulus lupulus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma apiņiem audzēšanas vietā nav novēroti Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold un Verticillum dahliae Klebahn simptomi

27.1. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l'Hérit. ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Heliothis armigera Hübner vai Spodoptera littoralis (Boisd.) pazīmes,

vai

b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem

27.2. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l'Hérit. ex Ait. ģints augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1.punktā minētajiem augiem,

a) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Spodoptera eridiana Cramer, Spodoptera frugiperda Smith vai Spodoptera litura (Fabricius) pazīmes,

vai

b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem

28. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi ir ne vairāk kā trešais ataudzējums un iegūti no materiāla, kuram, veicot virusoloģisko testēšanu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, vai tieši iegūti no materiāla, kuram, veicot oficiālu pārbaudi ziedēšanas laikā, raksturojošā paraugā, kas aptver vismaz 10 % augu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid,

b) augi vai spraudeņi:

- iegūti saimniecībā, kura oficiāli pārbaudīta vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu vai spraudeņu nosūtīšanas, un šajā laikā nav novēroti Puccinia horiana Hennings simptomi, kā arī triju mēnešu laikā pirms izvešanas saimniecības tuvākajā apkārtnē nav sastopami Puccinia horiana Hennings simptomi,

vai

- atbilstoši apstrādāti pret Puccinia horiana Hennings,

c) neapsakņotiem spraudeņiem un augiem, no kuriem tie iegūti, nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi,

- apsakņotiem spraudeņiem un apsakņošanas dobē nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi

29. Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- augi iegūti tieši no mātesaugiem, kuriem, pamatojoties uz oficiāli apstiprinātiem testiem, kas veikti vismaz vienreiz divu iepriekšējo gadu laikā, nav konstatēti Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey, Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder un Phialophora cinerescens (Wollenw.) Van Beyma,

- augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi

30. Tulpju Tulipa L. un narcišu Narcissus L. ģints sīpoli, izņemot sīpolus, kam uz iepakojuma vai citādi norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas profesionāli neno­darbojas ar grieztu ziedu ražošanu

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi

31. Pelargoniju Pelargonium L'Herit. ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Tomato ringspot virus

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1. un 27.2.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir:

(a) par kuru nav zināms, ka tajā ir sastopams Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi Tomato ringspot virus pārnēsātāji

a) iegūti tieši no tādas audzēšanas vietas, par kuru ir zināms, ka tur nav sastopams Tomato ringspot virus,

vai

b) ne vairāk kā ceturtais ataudzējums, kas iegūts no mātesaugiem, kuros oficiāli apstiprinātajā virusoloģiskajā testēšanā nav konstatēts Tomato ringspot virus

(b) par kuru zināms, ka tajā ir sastopams Xiphinema americanum Cobb sensu lato (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi Tomato ringspot virus pārnēsātāji

jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir:

a) iegūti tieši audzēšanas vietā, par kuru ir zināms, ka augsnē un augos nav sastopams Tomato ringspot virus,

vai

b) ne vairāk kā otrais ataudzējums, kas iegūts no mātesaugiem, kuros oficiāli apstiprinātajā virusoloģiskajā testēšanā nav konstatēts Tomato ringspot virus

32.1. Lakstaugu sugu stādīšanai pa­redzētie augi (izņemot:

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- graudzāļu Gramineae dzimtas au­gus,

- sakneņus,

- sēklas,

- bumbuļus),

kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru zināms, ka tajā ir sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch)

Neskarot prasības, kas attiecas uz šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28. un 29.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā un:

a) to izcelsme ir teritorijā, kuru izvedējvalsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch), un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija",

vai

b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ir noteicis par vietu, kurā nav sastopams Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch), pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu izvešanas. Tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija", deklarējot, ka Liriomyza sativae (Blanchard) un Anisogramma anomala (Peck) E. Müller nav sastopami,

vai

c) tieši pirms izvešanas tie atbilstoši apstrādāti pret Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch) un, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, atzīts, ka tajos nav sastopami Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch). Sīkākas ziņas par apstrādi norādītas fitosanitārajā sertifikātā

32.2. Krizantēmu Dendranthema (DC) Des. Moul., neļķu Dianthus L., ģipseņu Gypsophila L. un zeltgalvīšu Solidago L. grieztie ziedi un seleriju Apium graveolens L. sugu un baziliku Ocimum L. ģints augu lapu dārzeņi

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka grieztie ziedi un lapu dārzeņi:

- izcelsmes valstī nav sastopami Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch)

vai

- tieši pirms izvešanas tie ir pārbaudīti un nav konstatēti Liriomyza sativae (Blanchard) un Amauromyza maculosa (Malloch)

32.3. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot:

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- graudzāļu dzimtas augus,

- sakneņus,

- sēklas,

- bumbuļus),

kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Neskarot prasības, kas attiecas uz šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29. un 32.1.punktā mi­nētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess),

vai

b) vai nu audzēšanas vietā vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs augiem nav novērotas Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) pazīmes,

vai

c) tieši pirms augu izvešanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs atzīts, ka tiem nav konstatēti Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess),

un

tie attiecīgi apstrādāti pret Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess)

33. Iestādīti vai stādīšanai paredzēti augi ar saknēm, kas audzēti atklātā laukā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopami Clavibacter michiganensis ssp. sependoniscus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., Globodera pallida (Stone) Behrens, Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival

34. Augsne un augsnes substrāts, kas pievienots vai ir kopā ar augiem un pilnībā vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām vielām (piemēram, augu atliekām, humusa, kūdras, mizas), vai no jebkurām cietām neorganiskajām vielām, ir paredzēts dzīvotspējas uzturēšanai, un kura izcelsmes valsts ir:

- Turcija,

- Baltkrievija, Gruzija, Moldāvija, Krievija, Ukraina,

- valsts, kas neatrodas Eiropā, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Tunisiju

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augsnes substrāts stādīšanas brīdī:

- vai nu nesatur augsni un organiskās vielas,

vai

- ir atzīts, ka substrātā nav sastopami kukaiņi un kaitīgās nematodes, kā arī substrāts ir atbilstoši pārbaudīts vai termiski apstrādāts vai fumigēts, lai nodrošinātu, ka tas nav inficēts vai invadēts ar citiem kaitīgiem organismiem,

vai

- substrāts ir atbilstoši termiski apstrādāts vai fumigēts, lai nodrošinātu, ka tas nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem,

un

b) no iestādīšanas brīža:

- ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka substrāts ir uzturēts neinficēts vai neinvadēts ar kaitīgiem organismiem,

vai

- divu nedēļu laikā pirms nosūtīšanas augi attīrīti no substrāta, atstājot to tādā daudzumā, cik nepieciešams augu dzīvotspējas uzturēšanai transportēšanas laikā, un, ja tie ir pārstādīti, izmantotais audzēšanas substrāts atbilst "a" apakšpunktā noteiktajām prasībām

35.1. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Beet curly top virus (izolāti, kuri nav konstatēti Eiropā) simptomi

35.2. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā ir sastopams Beet leaf curl virus

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 35.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) nav zināms, ka audzēšanas teritorijā ir sastopams Beet leaf curl virus,

un

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Beet leaf curl virus simptomi

36.1. Stādīšanai paredzētie augi, izņemot

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- sakneņus,

- sēklas,

- bumbuļus,

kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29., 31., 32.1. un 32.3.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir izaudzēti kokaudzētavā, un:

a) to izcelsme ir teritorijā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Thrips palmi Karny. Tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija",

vai

b) to izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Thrips palmi Karny, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu izvešanas, un tas, ka Thrips palmi Karny nav sastopams, ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija",

vai

c) tieši pirms izvešanas augi atbilstoši apstrādāti pret Thrips palmi Karny un, pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, atzīts, ka tajos nav sastopams Thrips palmi Karny. Sīkākas ziņas par apstrādi norādītas fitosanitārajā sertifikātā

36.2. Orhideju dzimtas grieztie ziedi un Momordica L. ģints un baklažānu Solanum melongena L. augļi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- griezto ziedu un lapu dārzeņu izcelsmes valstī nav sastopams Thrips palmi Karny,

vai

- tieši pirms izvešanas grieztie ziedi un dārzeņi oficiāli pārbaudīti un tiem nav konstatēts Thrips palmi Karny

37. Stādīšanai paredzētie palmu Palmae dzimtas augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 17.punktā minētajiem augiem, at­tiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) vai nu ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Palm lethal yellowing mycoplasm un Cadang-Cadang viroid,

un

un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti to simptomi,

vai

b) augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Palm lethal yellowing mycoplasm un Cadang-Cadang viroid simptomi

un

audzēšanas vietā augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar minētajiem organismiem, ir iznīcināti

un

augi atbilstoši apstrādāti, lai apkarotu Myndus crudus Van Duzee,

c) audu kultūrā audzētie augi ir iegūti no augiem, kas atbilst "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām prasībām

38.1. Kamēliju Camellia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Ciborinia camelliae Kohn,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma augiem ziedēšanas laikā audzēšanas vietā nav novēroti Ciborinia camelliae Kohn simptomi

38.2. Fuksiju Fuchsia L. ģints stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās valstis vai Brazīlija

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav novēroti Aculops fuchsiae Keifer pazīmes,

un

tieši pirms izvešanas augi pārbaudīti, un tiem nav konstatēts Aculops fuchsiae Keifer

39. Stādīšanai paredzētie koki un krūmi (izņemot sēklas un augus audu kultūrā), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1., 2., 3., 9., 13., 15., 16., 17., 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9., 10., 11.1., 11.2., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 25.5., 25.6., 26., 27.1., 27.2., 28., 29., 32.1., 32.2., 33., 34., 36.1., 36.2., 37., 38.1. un 38.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi:

- ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem,

- audzēti stādaudzētavā,

- atbilstošos laikos un pirms izvešanas ir pārbaudīti un pārbaudē nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi,

un

- nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes un simptomi,

vai

- ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus

40. Stādīšanai paredzētie lapu koki un krūmi (izņemot sēklas un augus audu kultūrā), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 2., 3., 9., 15., 16., 17. un 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 11.1., 11.2., 11.3., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 33., 36.1., 38.1., 38.2., 39. un 45.1.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi ir miera stadijā un bez lapām

41. Stādīšanai paredzētie viengadīgie un divgadīgie augi (izņemot to sēklas un graudzāļu Gramineae dzimtas augus), kuru izcelsmes valsts nav Eiropas vai Vidusjūras valsts

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 11., 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6., 32.1., 32.2., 32.3., 33., 34., 35.1. un 35.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi:

- izaudzēti stādaudzētavā,

- ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem,

- atbilstošos laikos un pirms izvešanas pārbaudīti un

- nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi,

un

- nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes vai simptomi,

vai

- augi atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus

42. Stādīšanai paredzētie graudzāļu Gramineae dzimtas dekoratīvu daudzgadīgo zālāju Bambusoideae, Panicoideae apakšdzimtu un Buchloe, Bouteloua Lag., Calamagrostis, Cortaderia Stapf., Glyceria R. Br., Hakonechloa Mak. ex Honda, Hystrix, Molinia, Phalaris L., Shibataea, Spartina Schreb., Stipa L. un Uniola L. ģints augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts nav Eiropas vai Vidusjūras valsts

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 33. un 34.punktā minētajiem augiem, attie­cī­gajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi:

- izaudzēti stādaudzētavā

un

- ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem,

un

- pirms izvešanas ir pārbaudīti,

un

- pārbaudē nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi,

un

- vai nu nav konstatētas kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu pazīmes vai simptomi,

vai

- augi ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu minētos organismus

43. Dabīgie vai mākslīgi radītie stādīšanai paredzētie punduraugi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1., 2., 3., 9., 13., 15., 16., 17., 18.punktā, 3.pielikuma B daļas 1.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 9., 10., 11.1., 11.2., 12., 13.1., 13.2., 14., 15., 17., 18., 19.1., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 24., 25.5., 25.6., 26., 27.1., 27.2., 28., 32.1., 32.2., 33., 34., 36.1., 36.2., 37., 38.1., 38.2., 39., 40. un 42.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi (arī tie, kuri atlasīti dabiskā vidē vismaz divus gadus pēc kārtas, pirms nosūtīšanas ir audzēti, turēti un sagatavoti oficiāli reģistrētā stādaudzētavā, kura pakļauta oficiāli uzraudzītam kontroles režīmam,

b) augi "a" apakšpunktā minētajā stādaudzētavā:

aa) vismaz "a" apakšpunktā minētajā periodā:

- iestādīti podos, kuri nolikti uz plauktiem vismaz 50 cm augstumā,

- ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augi nav inficēti ar rūsu (rasēm, kuras nav konstatētas Eiropā), un fitosanitārā sertifikāta ailē "Ķīmiskā apstrāde" ir norādīts darbīgās vielas nosaukums, koncentrācija un lietošanas datums,

- vismaz sešas reizes gadā (ar attiecīgiem intervāliem) oficiāli pārbaudīti attiecībā uz šo noteikumu pielikumos minēto kaitīgo organismu klātbūtni. Pārbaudes veic arī augiem "a" apakšpunktā minēto stādaudzētavu tuvākajā apkārtnē: vismaz vizuālajā pārbaudē apskata katru lauka vai stādaudzētavas rindu un vizuāli pārbauda visas virs augsnes substrāta esošās augu daļas, randomizēti noņem paraugus vismaz 300 attiecīgās ģints augiem, ja šīs ģints augu skaits ir ne vairāk par 3000 augiem, vai 10 % augu, ja šīs ģints augu skaits pārsniedz 3000,

- šajās pārbaudēs nav konstatēti iepriekšējā ievilkumā minētie kaitīgie organismi. Inficētos vai invadētos augus iznīcina. Pārējos augus attiecīgajā gadījumā efektīvi apstrādā, uzglabā atbilstošu laiku un pārbauda, lai nodrošinātu, ka augi nav inficēti vai invadēti ar kaitīgajiem organismiem,

- iestādīti vai nu agrāk neizmantotā mākslīgā augsnes substrātā vai dabīgā augsnes substrātā, kas bijis fumigēts vai atbilstoši termiski apstrādāts, un nav konstatēts neviens kaitīgais organisms,

- turēti tādos apstākļos, lai nodrošinātu, ka augsnes substrāts uzturēts neinficēts vai neinvadēts ar kaitīgajiem organismiem, un divu nedēļu laikā pirms nosūtīšanas augi,

- nokratīti un noskaloti ar tīru ūdeni, lai noņemtu sākotnējo augsnes substrātu, un atstāti ar atsegtām saknēm,

vai

- nokratīti un noskaloti ar tīru ūdeni, lai noņemtu sākotnējo augsnes substrātu, un pārstādīti augsnes substrātā, kas atbilst "aa" apakšpunkta piektajā ievilkumā noteiktajiem nosacījumiem,

- atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka augsnes substrāts nav inficēts vai invadēts ar kaitīgiem organismiem. Fitosanitārā sertifikāta ailē "Ķīmiskā apstrāde" norāda darbīgās vielas nosaukumu, koncentrāciju un lietošanas datumu,

bb) iepakoti slēgtos konteineros, kas oficiāli aizzīmogoti un kuriem pievienots reģistrētās stādaudzētavas reģistrācijas numurs. Šis numurs norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija", lai veicinātu partijas identificēšanu

44. Daudzgadīgie lakstaugi, neļķu Caryophyllaceae dzimtas (izņemot neļķu Dianthus L. ģinti), asteru Compositae dzimtas (izņemot krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģinti), krustziežu Cruciferae, tauriņziežu Leguminosae un rožu Rosaceae dzimtas (izņemot zemeņu Fragaria L. ģinti) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kuru izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, izņemot Eiropas un Vidusjūras valstis

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 32.1., 32.2., 32.3., 33. un 34.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi:

- izaudzēti stādaudzētavā

un

ir bez augu atliekām, ziediem un augļiem un

- ir pārbaudīti atbilstošos laikos un pirms izvešanas, un

tiem nav konstatēti kaitīgu baktēriju, vīrusu un vīrusiem līdzīgu organismu simptomi, un

nav konstatēti kaitīgu nematožu, kukaiņu, ērču un sēņu simptomi vai pazīmes vai

tie ir atbilstoši apstrādāti, lai iznīcinātu šos organismus

45.1. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi un fikusu Ficus L. un hibisku Hibiscus L. ģints augi, izņemot

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- sakneņus,

- sēklas,

- bumbuļus,

kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 27.1., 27.2., 28., 29., 32.1., 32.3. un 36.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augu izcelsme ir teritorijā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par teritoriju, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija",

vai

b) augu izcelsme ir audzēšanas vietā, kuru eksportētājvalsts nacionālais augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteicis par vietu, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), pamatojoties uz oficiālajām pārbaudēm, kas veiktas vismaz reizi trijās nedēļās deviņu nedēļu laikā pirms augu izvešanas, un tas ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija", deklarējot, ka Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) nav sastopams,

vai

c) augi izaudzēti vai uzglabāti vietās, kurās ir konstatēts Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), bet augi ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), un oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas katru nedēļu deviņu nedēļu laikā pirms augu izvešanas, un monitoringa procedūrās šajā laikposmā attiecīgā ražošanas vieta atzīta par vietu, kurā nav sastopams Bemisia tabaci Gen. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā). Dati par apstrādi norādīti fitosanitārajā sertifikātā

45.2. Asteru Aster spp., Eryngium L., gipseņu Gypsophila L., Hypericum L., Lisianthus L., rožu Rosa L., zeltgalvīšu Solidago L., Trachelium L. ģints grieztie ziedi un baziliku Ocimum L. ģints augu lapu dārzeņi, kuru izcelsmes valsts neatrodas Eiropā

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka griezto ziedu un lapu dārzeņu:

- izcelsmes valstī nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā),

vai

- tieši pirms izvešanas tie ir oficiāli pārbaudīti un Bemisia tabaci Genn (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) nav konstatēts

45.3. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Tomato Yellow leaf curl virus:

Neskarot prasības, kuras piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6. un 25.7.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā:

(a) par kurām nav zināms, ka tajā ir sastopams Bemisia tabaci Genn.

- jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi,

(b) par kurām zināms, ka tajā ir sastopams Bemisia tabaci Genn.

- jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augiem nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi,

un

aa) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn.,

vai

bb) vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā veiktajās oficiālajās pārbaudēs pirms augu izvešanas audzēšanas vietā nav konstatēts Bemisia tabaci Genn.,

vai

b) audzēšanas vietā nav novēroti Tomato Yellow leaf curl virus simptomi, un audzēšanas vieta ir atbilstoši apstrādāta un pakļauta pārraudzības režīmam, lai nodrošinātu, ka nav sastopams Bemisia tabaci Genn.

46. Stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas, bumbuļus, bumbuļsīpolus un sakneņus), par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopami šādi kaitīgie organismi:

- Bean golden mosaic virus,

- Cowpea mild mottle virus,

- Lettuce infectious yellow virus,

- Pepper mild tigré virus;

- Squash leaf curl virus,

- citi vīrusi, kas pārnēsā Bemisia tabaci Genn.

Neskarot prasības, kuras piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 13.punktā un šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.5., 25.6., 32.1., 32.2., 32.3., 35.1., 35.2., 44., 45., 45.1., 45.2. un 45.3.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā:

(a) par kuru nav zināms, ka tajā ir sastopami Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi minēto kaitīgo organismu pārnēsātāji

- jābūt oficiālam apliecinājumam, ka pilnā veģetācijas perioda laikā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi

b) par kuru zināms, ka tajā ir sastopami Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā) vai citi minēto kaitīgo organismu pārnēsātāji

- jābūt oficiālam apliecinājumam, ka atbilstošā laikā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu simptomi,

un

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Bemisia tabaci Genn. un citi attiecīgo kaitīgo organismu pārnēsātāji,

vai

b) atbilstošos laikos veiktajā oficiālajā pārbaudē audzēšanas vietā nav konstatēti Bemisia tabaci Genn. un citi attiecīgo kaitīgo organismu pārnēsātāji,

vai

c) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai likvidētu Bemisia tabaci Genn.

47. Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

aa) sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni,

vai

b) sēklas ir atbilstoši apstrādātas pret Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, izņemot sēklas, kas iegūtas no šķirnēm, kuras ir izturīgas pret visām audzēšanas teritorijā sastopamajām Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni rasēm

48. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas iegūtas, izmantojot atbilstošu skābes ekstrakcijas metodi vai līdzvērtīgu metodi, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru,

un

a) nav zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis (Smith) Davis et al., Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye un Potato spindle tuber viroid,

vai

b) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā augiem nav novēroti minēto kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi,

vai

c) sēklas raksturojošie paraugi oficiāli testēti vismaz attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, izmantojot atbilstošas metodes, un testos nav konstatēti šie kaitīgie organismi

49.1. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi un raksturojošajā paraugā laboratorijas testos Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev nav atklāts,

vai

b) pirms sēklu izvešanas veikta fumigācija

49.2. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas, par kuru izcelsmes valsti zināms, ka tajā sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al.

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 49.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) nav zināms, ka saimniecībā vai tās tuvākajā apkārtnē pēdējo 10 gadu laikā ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al.,

(b) vai nu

- šī kultūraugu šķirne ir atzīta par izturīgu pret Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al.,

vai

- sēklu novākšanas laikā šiem kultūraugiem nav iestājies ceturtais pilnais veģetācijas periods pēc sējas, un no tiem tikai vienreiz novāktas sēklas,

vai

- inerto (nedzīvo) piemaisījumu saturs, kas noteikts saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienībā realizējamo sēklu sertificēšanai, nepārsniedz 0,1 % no svara,

c) pēdējā pilnā veģetācijas periodā vai pēdējo divu veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā vai jebkuriem tās tuvumā esošiem lucernas Medicago sativa L. kultūraugiem nav novēroti Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al. simptomi,

d) kultūraugi izaudzēti zemes platībā, kurā triju pēdējo gadu laikā pirms sējas nav audzēti Medicago sativa L. kultūraugi

50. Rīsu Oryza sativa L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) sēklas oficiāli testētas, izmantojot atbilstošus nematoloģiskus testus, un šajos testos nav konstatēts Aphelenchoides besseyi Christie

vai

b) sēklas apstrādātas ar karstu ūdeni vai citu atbilstošu paņēmienu pret Aphelenchoides besseyi Christie

51. Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye,

vai

b) sēklas raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye. nav konstatēts

52. Kukurūzas Zea mays L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Erwinia stewartii (Smith) Dye,

vai

b) sēklas raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Erwinia stewartii (Smith) Dye nav konstatēts

53. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale ģints sēklas no Afganistānas, Indijas, Irākas, Irānas, Meksikas, Nepālas, Pakistānas, Dienvidāfrikas vai Amerikas Savienotajām Valsīm, ja ir zināms, ka tajā sastopams Tilletia indica Mitra

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tilletia indica Mitra. Teritorijas nosaukums norādīts fitosanitārajā sertifikātā

54. Kviešu Triticum, rudzu Secale un tritikāles X Triticosecale graudi no Afganistānas, Indijas, Irākas, Irānas, Meksikas, Nepālas, Pakistānas, Dienvidāfrikas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, ja ir zināms, ka tur sastopams Tilletia indica Mitra

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

i) vai nu ir zināms, ka graudu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tilletia indica Mitra. Teritorijas vai teritoriju nosaukums norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta",

vai

ii) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā nav novēroti Tilletia indica Mitra simptomi, un graudus raksturojošie paraugi ņemti un testēti gan ražas novākšanas laikā, gan pirms nosūtīšanas, un šajos testos nav konstatēts Tilletia indica Mitra. Par to fitosanitārajā sertifikāta ailē "Marķējums; vietu skaits un iepakojuma apraksts; produkcijas nosaukums; augu botāniskais nosaukums" ieraksta šādu tekstu: "Testēts, Tilletia indica Mitra nav konstatēts"

II nodaļa

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, kuru izcelsmes valsts ir Latvija vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

Īpašās prasības

2. Platānu Platanus L. ģints augu koksne (arī koksne, kurai nav saglabāta dabīgā apaļā virsma)

a) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter

vai

b) uz koksnes vai tās iepakojuma ir marķējums "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kāds cits starptautiski atzīts marķējums saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka tā ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnes satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

4. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Scrirrhia pini Funk & Parker simptomi

5. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L., duglāziju Pseudotsuga Carr. un hemlokegļu Tsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 4.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi

6. Apšu Populus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Melampsora medusae Thümen simptomi

7. Kastaņu Castanea Mill. un ozolu Quercus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr simptomi

8. Platānu Platanu L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Ceratocystis fimbriata f.sp. platani Walter simptomi

9. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eriobotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L. un pīlādžu Sorbus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka augu izcelsmes zonā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,

vai

b) audzēšanas laukā un tā tuvākajā apkārtnē ir iznīcināti augi ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomiem

10. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints un to hibrīdu augi, izņemot augļus un sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Petri), Kanchaveli & Gikashvili, Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus (Eiropas celmi),

vai

b) augi iegūti atbilstoši sertifikācijas shēmai, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos, un katrs atsevišķi ir oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Citrus tristeza virus (Eiropas celmiem) un Citrus vein enation woody gall, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un minēto materiālu pastāvīgi audzē pret kukaiņiem aizsargātā siltumnīcā vai izolētā kamerā, un tam nav novēroti Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Pandri) Kanchaveli & Gikashvili, Citrus tristeza virus (Eiropas celmi) un Citrus vein enation woody gall simptomi,

vai

c) augi:

- iegūti atbilstoši sertifikācijas shēmai, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos, un katrs atsevišķi ir oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus (Eiropas celmiem), izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, un šajos testos Citrus tristeza virus (Eiropas celmi) nav konstatēti, un katrs atsevišķi oficiāli testēts saskaņā ar šajā ievilkumā minētajām metodēm un sertificēts, ka nesatur vismaz Citrus tristeza virus (Eiropas celmus),

un

- pārbaudīti un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma tiem nav novēroti Spiroplasma citri Saglio et al., Phoma tracheiphila (Pandri) Kanchaveli et Gikashvili, Citrus vein enation woody gall un Citrus tristeza virus simptomi

11. Kallu Araceae, marantu Marantaceae, banānu Musaceae dzimtas, avokado Persea spp. sugu un strelīciju Strelitziaceae dzimtas augi, apsakņoti vai kopā ar substrātu

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novērota invadēšanās ar Radopholus similis (Cobb) Thorne,

vai

b) aizdomīgo augu saknes un augsne kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma oficiāli nematoloģiski testēta vismaz attiecībā uz Radopholus similis (Cobb) Thorne, un šajos testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts

12. Zemeņu Fragaria L., plūmju Prunus L. un kazeņu Rubus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami attiecīgie kaitīgie organismi,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti attiecīgo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi.

Attiecīgie kaitīgie organismi ir:

- uz zemeņu Fragaria L ģints augiem:

- Phytophthora fragariae Hickman var. fragariae,

- Arabis mosaic virus,

- Raspberry ringspot virus,

- Strawberry crinkle virus,

- Strawberry latent ringspot virus,

- Strawberry mild yellow edge virus,

- Tomato black ring virus,

- Xanthomonas fragariae Kennedy and King,

- uz plūmju Prunus L. ģints augiem:

- Apricot chlorotic leafroll mycoplasm,

- Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye,

- uz persiku Prunus persica (L.) Batsch augiem:

Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al.,

- uz kazeņu Rubus L. ģints augiem:

- Arabis mosaic virus,

- Raspberry ringspot virus,

- Strawberry latent ringspot virus,

- Tomato black ring virus

13. Cidoniju Cydonia Mill. un bumbieru Pyrus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 9.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Pear decline mycoplasm,

vai

b) pēdējo triju pilnu veģetācijas ciklu laikā audzēšanas vietā un tās tuvākajā apkārtnē augi, kuru simptomi rada aizdomas par inficēšanos ar Pear decline mycoplasm, ir iznīcināti

14. Zemeņu Fragaria L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Aphelenchoides besseyi Christie,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Aphelenchoides besseyi Christie simptomi,

vai

c) audzējot augus audu kultūrā, tie ir iegūti no augiem, kas atbilst šī apraksta "b" apakšpunktā noteiktajām prasībām vai ir oficiāli testēti, izmantojot atbilstošas nematoloģiskās metodes, un tiem Aphelenchoides besseyi Christie nav konstatēts

15. Ābeļu Malus Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 9.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Apple proliferation mycoplasm,

vai

b) (aa) augi (izņemot tos, kas izaudzēti no sēklām) ir:

- vai nu oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un vismaz pēdējo sešu pilnu veģetācijas periodu laikā reizi oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Apple proliferation mycoplasm, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts,

(bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Apple proliferation mycoplasm izraisīto slimību simptomi

16. Plūmju Prunus L. sugu stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas):

- Prunus amygdalus Batsch,

- Prunus armeniaca L.,

- Prunus blireiana Andre,

- Prunus brigantina Vill.,

- Prunus cerasifera Ehrh.,

- Prunus cistena Hansen,

- Prunus curdica Fenzl and Fritsch.,

- Prunus domestica ssp. domestica L.,

- Prunus domestica ssp. insititia (L.) C.K. Schneid,

- Prunus domestica ssp. italica (Borkh.) Hegi.,

- Prunus glandulosa Thunb.,

- Prunus holosericea Batal.,

- Prunus hortulana Bailey,

- Prunus japonica Thunb.,

- Prunus mandshurica (Maxim.) Koehne,

- Prunus maritima Marsh.,

- Prunus mume Sieb. and Zucc.,

- Prunus nigra Ait.,

- Prunus persica (L.) Batsch,

- Prunus salicina L.,

- Prunus sibirica L.,

- Prunus simonii Carr.,

- Prunus spinosa L.,

- Prunus tomentosa Thunb.,

- Prunus triloba Lindl.

un citas plūmju Prunus L. ģints sugas, kuras ir ieņēmīgas pret Plum pox virus

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plum pox virus,

vai

b) (aa) augi, izņemot tos, kuri izaudzēti no sēklām, ir

- oficiāli sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kas nosaka, ka tie iegūti tieši no materiāla, kurš turēts atbilstošos apstākļos un oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Plum pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts,

vai

- iegūti tieši no materiāla, kas turēts atbilstošos apstākļos un pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu laikā vismaz reizi oficiāli testēts vismaz attiecībā uz Plum pox virus, izmantojot atbilstošus indikatorus vai līdzvērtīgas metodes, un testos šis kaitīgais organisms nav konstatēts,

(bb) kopš pēdējo triju pilnu veģetācijas periodu sākuma augiem audzēšanas vietā vai ieņēmīgiem augiem tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Plum pox virus izraisītās slimības simptomi,

(cc) audzēšanas vietā augi ar citu vīrusu vai vīrusveidīgu patogēnu izraisīto slimību simptomiem ir iznīcināti

17. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu sākuma mātes augiem audzēšanas vietā nav novēroti Grapevine flavescence dorée MLO un Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al. simptomi

18.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) ir izpildīti Eiropas Savienības noteikumi Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanai,

un

b) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann and Kotthoff) Davis et al., vai ir izpildīti Eiropas Savienības noteikumi Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al. apkarošani
un

c) ir zināms, ka bumbuļi izaudzēti laukā, kurā Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Globodera pallida (Stone) Behrens nav sastopami,

un

(d) (aa) vai nu ir zināms, ka bumbuļu izcelsmes teritorijā (Smith) Smith nav sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith,

vai

(bb) teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā ir sastopams Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, bumbuļu audzēšanas vietā Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith nav konstatēts vai par tādu uzskata pēc atbilstošo pasākumu veikšanas Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith likvidēšanai,

un

e) vai nu bumbuļu izcelsme ir teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā nav sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen, vai arī teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā sastopami Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen:

- vai nu bumbuļi izaudzēti vietā, kur, pamatojoties uz saimniekaugu kultūru ikgadējiem apsekojumiem, veicot saimniekaugu vizuālās pārbaudes atbilstošā laikā un pēc ražas novākšanas vizuāli pārbaudot šajā laukā izaudzētos bumbuļus, gan no ārpuses, gan pārgriežot, nav konstatēti Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen,

vai

- pēc bumbuļu novākšanas izlases veidā tiek ņemti to paraugi un vai nu pārbaudīta simptomu klātbūtne, izmantojot atbilstošu metodi, kas stimulē simptomu parādīšanos, vai arī tie ir laboratoriski testēti, kā arī atbilstošos laikos vizuāli pārbaudīti, gan apskatot bumbuļus no ārpuses, gan tos pārgriežot, kā arī visos gadījumos, saiņojot kartupeļus maisos vai ievietojot tos konteineros pirms tirdzniecības uzsākšanas saskaņā ar kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un nav konstatēti Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas) un Meloidogyne fallax Karssen simptomi

18.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi, izņemot to šķirņu bumbuļus, kuras oficiāli apstiprinātas vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar 1970.gada 29.septembra Padomes Direktīvu 70/457/EEK par kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu

Neskarot īpašās prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1.punktā minētajiem bumbuļiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka bumbuļi:

- pieder izlases materiālam, kas atbilstošā veidā norādīts dokumentā, kas pievienots attiecīgajiem bumbuļiem,

- izaudzēti Eiropas Savienībā,

un

- iegūti tieši no materiāla, kas uzturēts atbilstošos apstākļos un Eiropas Savienībā oficiāli testēts karantīnā saskaņā ar atbilstošām metodēm, un šajos testos kaitīgie organismi nav konstatēti

18.3. Stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints sugu vai to hibrīdu stādīšanai paredzētie augi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1. vai 18.2.punktā minētos kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus un kultūru pavairošanas materiālu, kas glabājas gēnu bankās vai ģenētiskā materiāla kolekcijās

a) augi glabāti karantīnas apstākļos, un karantīnas testēšanā nav konstatēts neviens kaitīgais organisms,

b) karantīnas testēšanu, kura minēta "a" apakšpunktā:

(aa) uzrauga dalībvalsts oficiālā augu aizsardzības organizācija un veic apmācīts minētās organizācijas vai kādas citas oficiāli apstiprinātas organizācijas zinātniskais personāls,

(bb) veic atbilstoši aprīkotā vietā, kas nodrošina kaitīgo organismu ierobežošanu un materiāla, kā arī indikatoraugu uzturēšanu tādā veidā, kas nepieļauj jebkādu kaitīgo organismu izplatīšanās risku,

(cc) veic katrai materiāla vienībai,

- regulāri attiecīgos laika intervālos vismaz viena pilna veģetācijas perioda laikā veic vizuālu pārbaudi, lai konstatētu jebkādu kaitīgo organismu izraisītos simptomus, ņemot vērā materiāla veidu un attīstības pakāpi testēšanas programmas laikā,

- veicot testēšanu saskaņā ar atbilstošajām metodēm, kas jāiesniedz izskatīšanai Augu veselības pastāvīgā komitejā,

visus kartupeļus pārbauda vismaz attiecībā uz:

- Andean potato latent virus,

- Arracacha virus B. oca strain,

- Potato black ringspot virus,

- Potato spindle tuber viroid,

- Potato virus T,

- Andean potato mottle virus,

- common potato viruses A, M, S, V, X and Y (including Y o, Y n und Y c) and Potato leaf roll virus,

- Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann and Kotthoff) Davis et al.,

- no sēklām audzētos kartupeļus pārbauda vismaz uz iepriekš minētajiem vīrusiem un viroīdiem,

dd) atbilstoši testē, lai konstatētu jebkuras citas slimības pazīmes, kas novērotas vizuālajā pārbaudē, un noteiktu kaitīgos organismus, kas izraisījuši šīs pazīmes,

c) jebkuru materiālu, kuram saskaņā ar "b" apakšpunktā noteiktajām pārbaudēm konstatēti "b" apakšpunktā minētie kaitīgie organismi, nekavējoties iznīcina vai izmanto paņēmienus, kas iznīcina šo(šos) kaitīgo(-s) organismu(-s),

d) ikviena organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to paziņo tās dalībvalsts oficiālajam augu aizsardzības dienestam, kurā glabājas šis materiāls

18.4. Stolonus vai bumbuļus veidojošo nakteņu Solanum L. ģints sugu vai to hibrīdu stādīšanai paredzētie augi, kas glabājas gēnu bankās vai ģenētiskā materiāla kolekcijās

Ikviena organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to paziņo tās dalībvalsts oficiālajam augu aizsardzības dienestam, kurā glabājas šis materiāls

18.5. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4.punktā minētos bumbuļus

Uz iepakojuma jānorāda reģistrācijas numurs (ja kartupeļus pārvadā bez iepakojuma, reģistrācijas numurs jānorāda uz transportlīdzekļa, ar kuru pārvadā kartupeļus), kas apliecina, ka kartupeļus izaudzējis oficiāli reģistrēts ražotājs vai tie nāk no oficiāli reģistrētām kolektīvajām noliktavām vai nosūtīšanas vietām, kas atrodas audzēšanas zonās, norādot, ka bumbuļi nesatur Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith un ka

a) Eiropas Savienības noteikumi Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival apkarošanai,

un

b) attiecīgajā gadījumā Eiropas Savienības noteikumi Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff) apkarošanai ir izpildīti

18.6. Nakteņu Solonaceae dzimtas stādīšanai paredzētie augi, izņemot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.4. un 18.5.punktā minētos augus un sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2. un 18.3.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Potato stolbur mycoplasm,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Potato stolbur mycoplasm simptomi

18.7. Paprikas Capsicum annuum L., tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.), banānu Musa L., tabakas Nicotiana L. un baklažānu Solanum melongena L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.6.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augu izcelsmes teritorijā nav konstatēts Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith,

vai

b) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā augiem nav novēroti Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith simptomi

19. Apiņu Humulus lupulus L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā apiņiem nav novēroti Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold un Verticillum dahliae Klebahn simptomi

20. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul., neļķu Dianthus L. un pelargoniju Pelargonium l'Hérit, ex Ait. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novērotas Heliothis armigera Hübner vai Spodoptera littoralis (Boisd.) pazīmes,

vai

b) augi ir atbilstoši apstrādāti, lai pasargātu tos no minētajiem organismiem

21.1. Krizantēmu Dendranthema (DC.) Des Moul. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augi ir ne vairāk kā trešais ataudzējums, kas iegūts no materiāla, kuram, veicot virusoloģisko testēšanu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid, vai arī tieši iegūti no materiāla, kuram, veicot oficiālu pārbaudi ziedēšanas laikā, raksturojošā paraugā, kas aptver vismaz 10 % augu, nav konstatēts Chrysanthemum stunt viroid,

b) augi vai spraudeņi iegūti saimniecībās:

- kuras oficiāli pārbaudītas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu vai spraudeņu nosūtīšanas, un šajā laikā nav novēroti Puccinia horiana Hennings simptomi, un nav zināms, ka saimniecības tuvākajā apkārtnē triju mēnešu laikā pirms tirdzniecības būtu konstatēti Puccinia horiana Hennings simptomi,

vai

- krava atbilstoši apstrādāta pret Puccinia horiana Hennings,

c) neapsakņotiem spraudeņiem vai augiem, no kuriem tie iegūti, nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx simptomi, bet apsakņotiem spraudeņiem - gan spraudeņiem, gan apsakņošanās dobē nav novēroti Didymella ligulicola (Baker, Dimock & Davis) v. Arx. simptomi

21.2. Neļķu Dianthus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

- augi iegūti tieši no mātesaugiem, kuriem, pamatojoties uz oficiāli apstiprinātiem testiem, kas veikti vismaz reizi divu iepriekšējo gadu laikā, nav konstatēti Erwinia chrysanthemi pv. dianthicola (Hellmers) Dickey, Pseudomonas caryophylli (Burkholder) Starr & Burkholder un Phialophora cinerescens (Wollenw.) Van Beyma,

- augiem nav novēroti iepriekš minēto kaitīgo organismu simptomi

22. Tulpju Tulipa L. un narcišu Narcissus L. ģints sīpoli, izņemot sīpolus, kam uz iepakojuma vai citādi norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas profesionāli nenodarbojas ar griezto ziedu ražošanu

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augiem kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi

23. Lakstaugu sugu stādīšanai paredzētie augi, izņemot:

- sīpolus,

- bumbuļsīpolus,

- graudzāļu Gramineae dzimtas augus,

- sakneņus,

- sēklas,

- bumbuļus

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 20., 21.1. vai 21.2.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopami Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess),

vai

b) vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms ražas novākšanas veiktajās oficiālajās pārbaudēs audzēšanas vietā nav novērotas Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess) pazīmes,

vai

c) tieši pirms tirdzniecības augi pārbaudīti un tiem nav konstatēti Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess), kā arī tie atbilstoši apstrādāti pret Liriomyza huidobrensis (Blanchard) un Liriomyza trifolii (Burgess)

24. Iestādīti vai stādīšanai paredzētie augi ar saknēm, kas audzēti atklātā laukā

Jābūt apstiprinājumam, ka ir zināms, ka audzēšanas vietā nav sastopami Clavibacter michiganensis ssp. sependonicus (Spieckermann & Kotthoff) Davis et al., Globodera pallida (Stone) Behrens, Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un Synchytrium endobioticum (Schilbersky) Percival

25. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijās nav sastopams Beet leaf curl virus,

vai

b) nav zināms, ka audzēšanas teritorijā ir sastopams Beet leaf curl virus un kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē nav novēroti Beet leaf curl virus simptomi

26. Vasaras saulgriežu Helianthus annuus L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni,

vai

b) sēklām veikta atbilstoša apstrāde pret Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni, izņemot sēklas, kas iegūtas no šķirnēm, kuras ir izturīgas pret visām audzēšanas teritorijā sastopamajām Plasmopara halstedii (Farlow) Berl. & de Toni rasēm

26.1. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.6. un 23.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Tomato yellow leaf curl virus,

vai

b) augiem nav novēroti Tomato yellow leaf curl virus simptomi,

un

(aa) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn.,

vai

(bb) oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi mēnesī triju mēnešu laikā pirms augu nosūtīšanas, audzēšanas vietā nav konstatēts Bemisia tabaci Genn.,

vai

c) audzēšanas vietā nav novēroti Tomato yellow leaf curl virus simptomi un audzēšanas vietā ievērots atbilstošs apstrādes un pārraudzības režīms, lai garantētu, ka nav Bemisia tabaci Genn.

27. Tomātu Lycopersicon esculentum Mill. (syn.: Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.) sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas iegūtas, izmantojot atbilstošu skābes ekstrakcijas metodi vai līdzvērtīgu metodi, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru,

un

a) nav zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā sastopams gan Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis (Smith) Davis et al., gan Xanthomonas campestris pv. vesicatoria (Doidge) Dye,

vai

b) pēdējā pilnā veģetācijas perioda laikā audzēšanas vietā augiem nav novēroti šo kaitīgo organismu izraisīto slimību simptomi,

vai

c) sēklu raksturojošie paraugi, izmantojot atbilstošas metodes, oficiāli testēti vismaz attiecībā uz šiem kaitīgajiem organismiem, un testos šie kaitīgie organismi nav konstatēti

28.1. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma nav novēroti Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev simptomi, un raksturojošajā paraugā laboratorijas testos Ditylenchus dipsaci (Kühn) Filipjev nav konstatēts

vai

b) pirms tirdzniecības veikta sēklu fumigācija

28.2. Sējas lucernas Medicago sativa L. sēklas

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 28.1.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus) Davis et al.,

vai

b) - nav zināms, ka pēdējo 10 gadu laikā saimniecībā vai tās tuvākajā apkārtnē ir sastopams Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al.,

un

- šī kultūraugu šķirne ir atzīta par izturīgu pret Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al.,

vai

- sēklu novākšanas laikā šiem kultūraugiem nav iestājies ceturtais pilnais veģetācijas periods pēc sējas, un tiem tikai vienreiz novāktas sēklas,

vai

- inerto (nedzīvo) piemaisījumu saturs, kas noteikts saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienībā realizējamo sēklu sertificēšanai, nepārsniedz 0,1 % no svara,

- pēdējā pilna veģetācijas perioda laikā vai attiecīgajā gadījumā pēdējo divu veģetācijas periodu laikā audzēšanas vietā vai jebkuriem sējas lucernas Medicago sativa L. kultūraugiem tās tuvumā nav novēroti Clavibacter michiganensis ssp. insidiosus Davis et al. simptomi,

- kultūraugi izaudzēti zemes platībā, kurā pēdējo triju gadu laikā pirms sējas nav audzēti sējas lucernas Medicago sativa L. kultūraugi

29. Pupiņu Phaseolus L. ģints augu sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye,

vai

b) sēklu raksturojošais paraugs testēts, un šajos testos Xanthomonas campestris pv. phaseoli (Smith) Dye nav konstatēts

30.1. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi

Uz iepakojuma jābūt atbilstošam izcelsmes marķējumam

B DAĻA

Īpašās prasības augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ieviešanai vai izplatīšanai noteiktās aizsargājamās zonās

Augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti

Īpašās prasības

Aizsargājamās zonas

1. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā minētajai koksnei, attiecīgajā gadījumā:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka tā ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

2. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1.punktā minētajai koksnei:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips duplicatus Sahlbergh,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste

3. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un šī pielikuma B daļas 1. un 2.punktā minētajai koksnei:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips typographus Heer,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnes satura procentos un sasniegts ražošanas procesa laikā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Grieķija, Apvienotā Karaliste

4. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2. un 3.punktā minētajai koksnei:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips amitinus Eichhof,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste

5. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajai koksnei:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips cembrae Heer,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Ģrieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

6. Skujkoku Coniferales koksne

Neskarot prasības, kuras piemēro attiecīgajā gadījumā šī pielikuma A daļas I nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 7.punktā un B daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajai koksnei:

a) koksnei jābūt nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka koksnes izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips sexdentatus Börner,

vai

c) uz koksnes vai tās iepakojuma jābūt marķējumam "KD" (mākslīgi žāvēts) vai kādam citam starptautiski atzītam marķējumam saskaņā ar pašreizējo komercpraksi, kurš apliecina, ka koksne ir mākslīgi žāvēta līdz līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu

Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

6.3. Kastaņu Castanea Mill. koksne

a) koksnei jābūt pilnībā nomizotai

vai

b) jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

i) koksnes izcelsme ir teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr.,

vai

ii) koksne ir mākslīgi žāvēta līdz 20 % mitruma saturam, kas izteikts sausnas satura procentos un sasniegts ražošanas procesā, ievērojot atbilstošu laika un temperatūras režīmu. Koksne vai tās iesaiņojums ir marķēts ar marķējumu "kiln-dried" vai "KD" (žāvēts kamerā), vai ar kādu citu starptautiski atzītu marķējumu saskaņā ar pašreizējo komercpraksi

Čehija, Dānija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala), Īrija, Zviedrija, Apvienotā Kara­liste (izņemot Menas salu)

7. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā un šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

8. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips duplicatus Sahlberg

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste

9. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7. un 8.punktā uzskaitītajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips typographus Heer

Īrija, Apvienotā Karaliste

10. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8. un 9.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips amitinus Eichhof

Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste

11. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr., priežu Pinus L. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips cembrae Heer

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

12. Baltegļu Abies Mill., lapegļu Larix Mill., egļu Picea A. Dietr. un priežu Pinus L. ģints augi, kas ir augstāki par 3 m, izņemot augļus un sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2., 9. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4. un 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10. un 11.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka audzēšanas vietā nav sastopams Ips sexdentatus Börner

Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

14.1. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka kravai:

a) veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Dendroctonus micans Kugelan

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala, Džersija)

14.2. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips amitinus Eichhof

Grieķija, Francija (Korsika), Īrija, Apvienotā Karaliste

14.3. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1. un 14.2.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips cembrae Heer

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

14.4. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2. un 14.3.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips duplicatus Sahlberg

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste

14.5. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

(b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips sexdentatus Börner

Īrija, Kipra, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala)

14.6. Nomizota skujkoku Coniferales miza

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šī pielikuma B daļas 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5.punktā minētajai koku mizai, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) kravai veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde pret mizgraužiem,

vai

b) ir zināms, ka tās izcelsmes teritorijā nav sastopams Ips typographus Heer

Īrija, Apvienotā Karaliste

14.9. Kastaņu Castanea Mill. miza

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) par mizas izcelsmes teritoriju ir zināms, ka tajā nav sastopams Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr.,

vai

b) mizai veikta fumigācijai vai citai attiecīga apstrāde, lai iznīcinātu Cryphonectria parasitica (Murrill.) Barr. atbilstoši specifikācijai, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Padomes vai Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūru. Informāciju par veikto fumigāciju norāda fitosanitārajā sertifikātā, minot darbīgās vielas nosaukumu, minimālo koksnes temperatūru, devu (g/m3) un iedarbības laiku (h)

Čehija, Dānija, Grieķija (Krēta, Lesbas sala), Īrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (izņemot Menas salu)

15. Lapegļu Larix Mill. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Cephalcia lariciphila (Klug.)

Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Džersija)

16. Priežu Pinus L., egļu Picea A. Dietr., lapegļu Larix Mill., baltegļu Abies Mill. un duglāziju Pseudotsuga Carr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 9.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 15.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Gremmeniella abiedina (Lag.) Morelet

Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

17. Priežu Pinus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 9.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 4.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 16.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā un tās tuvākajā apkārtnē nav sastopams Thaumetopoea pityocampa (Den. & Schiff.)

Spānija (Ibisa)

18. Egļu Picea A. Dietr. ģints stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 1.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 8.1., 8.2. un 10.punktā, šī pielikuma A daļas II nodaļas 5.punktā un šī pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 16.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi izaudzēti stādaudzētavā un audzēšanas vietā nav sastopams Gilpinia hercyniae (Hartig)

Grieķija, Īrija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Džersija)

19. Eikaliptu Eucalyptus l'Herit. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) augi ir bez augsnes un apstrādāti pret Gonipterus scutellatus Gyll.,

vai

b) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Gonipterus scutellatus Gyll

Grieķija, Portugāle (Azoru salas)

20.1. Kartupeļu Solanum tuberosum L. stādīšanai paredzētie bumbuļi

Neskarot noteikumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 10. un 11.punktā, šī pielikuma A daļas I nodaļas 25.1., 25.2., 25.3., 25.4. un 25.6.punktā un šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.6.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka bumbuļi:

a) izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) tajā nav sastopams,

vai

b) izaudzēti augsnē vai augsni saturošā augsnes substrātā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams, vai kas ir oficiāli testēts, lietojot atbilstošas metodes, un BNYVV nav konstatēts,

vai

c) ir nomazgāti un bez augsnes

Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azoru salas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

20.2. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi, izņemot šī pielikuma
B daļas 20.1.punktā minētos

(a) augsnes saturs kravā vai partijā nedrīkst pārsniegt vienu % no svara

vai

(b) bumbuļi ir paredzēti pārstrādei saimniecībās, kurās ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku

Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azoru salas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

20.3. Kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļi

Neskarot šī pielikuma A daļas II nodaļas 18.1., 18.2. un 18.5.punktā minētās prasības, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka izpildītas augu aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz kartupeļu cistu nematožu kontroli

Latvija, Slovēnija, Slovākija, Somija

21. Korinšu Amelanchier Med., krūmcidoniju Chaenomeles Lindl., klinteņu Cotoneaster Ehrh., vilkābeļu Crataegus L., cidoniju Cydonia Mill., eribotriju Eriobotrya Lindl., ābeļu Malus Mill., mespilu Mespilus L., Dāvida fotīniju Photinia davidiana (Dcne.) Cardot, ugunsērkšķu Pyracantha Roem., bumbieru Pyrus L., pīlādžu Sorbus L. ģints augi (izņemot augļus un sēklas) un apputeksnēšanai paredzēti dzīvi ziedputekšņi

Neskarot aizliegumus, kurus piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 9., 9.1. un 18.punktā un šo noteikumu B daļas 1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) augu izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, par kuru saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,

vai

b) augu izcelsme ir kādas trešās valsts teritorijā, kurā nav sastopams kaitīgais organisms Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., un kura izveidota saskaņā ar attiecīgo Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu un atzīta par tādu saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru,

vai

c) augu izcelsme ir vienā no šādiem kantoniem Šveicē: Berne (izņemot Signau un Trachselwald rajonu, Fribourg, Grisons, Vaud, Valais),

d) augu izcelsme ir vienā no aizsargājamām zonām, kas minēta labās puses slejā,

vai

e) augi vismaz septiņus mēnešus (ieskaitot periodu no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) ir audzēti vai (ja pārvietoti uz buferzonu) glabāti un turēti laukā:

aa) kas atrodas vismaz 1 km attālumā no oficiāli atzītas buferzonas, kuras platība ir vismaz 50 km2, kur saimniekaugiem piemēro oficiāli apstiprinātus un uzraudzītus kontroles pasākumus un kas izveidota pēc pilna veģetācijas perioda beigām un pirms nākamā pilnā veģetācijas perioda sākuma, lai samazinātu saslimšanas risku ar Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., ko izplata attiecīgajā platībā audzētie augi. Šo buferzonu detalizēti apraksti jāglabā tā, lai tie būtu pieejami Komisijai un citām dalībvalstīm. Kad izveidota buferzona, jāveic oficiālas pārbaudes zonā (neiekļaujot lauku un apkārtējo teritoriju 500 m platumā) vismaz reizi kopš pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākuma visatbilstošākā laikā, un visi saimniekaugi, kuriem parādās Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. simptomi, nekavējoties jāiznīcina. Šo pārbaužu rezultāti katru gadu līdz 1.maijam jāiesniedz Komisijai un citām dalībvalstīm,

bb) kas, tāpat kā buferzona, ir oficiāli apstiprināta pirms pilna veģetācijas perioda sākuma un pirms pēdējā pilnā veģetācijas perioda sākšanās augu audzēšanai atbilstoši šajā punktā noteiktajām prasībām,

cc) kas, tāpat kā apkārtējā zona vismaz 500 m platumā, jau kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma ir atzīta par tādu, kurā nav sastopama Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al., veicot oficiālas pārbaudes, vismaz:

- divreiz laukā vispiemērotākajā laikā - reizi jūnijā/augustā un reizi augustā/novembrī,

un

- vienu reizi apkārtējā zonā vispiemērotākajā laikā - laikposmā no augusta līdz novembrim,

dd) no kurienes augu paraugi bijuši, kas oficiāli ņemti vispiemērotākā laikā un oficiāli testēti attiecībā uz slēpto infekciju saskaņā ar atbilstošām laboratorijas metodēm.

Laikposmā no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 1.aprīlim šīs prasības nedrīkst attiecināt uz augiem, kas tiek ievesti un pārvietoti aizsargājamās zonās, kuru saraksts atrodas labās puses ailē un kuri audzēti un turēti laukos, kuri atrodas oficiāli atzītās buferzonās saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas piemērojamas līdz 2004.gada 1.aprīlim

Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena (izņemot provinces teritoriju uz zie­meļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia), Parma, Piacenza un Rimini (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia) provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardīnija; Sicīlija; Tuscany; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo Rovigo provincē, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnas, un Padova provincē - Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnas, un Verona provincē - Palù, Roverchiara, Legnago, Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari komūnas), Latvija, Lietuva, Austija (Burgenlande, Carinthia, Lejasaustrija, Tirole (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjska un Maribo reģionus), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)

21.1. Vīnkoku Vitis L. ģints augi, izņemot augļus un sēklas

Neskarot aizliegumu, kuru piemēro šo noteikumu 3.pielikuma A daļas 16.punktā minētajiem augiem no trešajām valstīm, izņemot Šveici, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Daktulosphaira vitifoliae (Fitch),

vai

b) augi izaudzēti vietās, kurās, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu laikā, nav konstatēts Daktulosphaira vitifoliae (Fitch),

vai

c) augiem veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde, lai novērstu invadēšanos ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch)

Kipra

21.2. Vīnkoku Vitis L. ģints augu augļi

Augļi ir bez lapām

un

jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka augļu izcelsmes teritorijā nav sastopams Daktulosphaira vitifoliae (Fitch),

vai

b) augļi izaudzēti vietās, kurās, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas pēdējo divu pilnu veģetācijas periodu laikā, nav konstatēts Daktulosphaira vitifoliae (Fitch),

vai

c) augļiem veikta fumigācija vai cita atbilstoša apstrāde, lai novērstu invadēšanos ar Daktulosphaira vitifoliae (Fitch)

Kipra

21.3. Bišu saimes laikposmā no 15.marta līdz 30.jūnijam

Jābūt dokumentāram apstiprinājumam, ka bišu saimei:

a) izcelsme ir kādā no trešajām valstīm, par kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru ir atzīts, ka tajā nav sastopams Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.,

vai

b) izcelsme ir vienā no Šveices kantoniem: Berne (izņemot Signau un Trachselwald rajonu), Fribourg, Grisons, Vaud, Valais,

vai

c) izcelsme ir aizsargājamā zonā, kas minēta labās puses slejā,

vai

d) pirms pārvietošanas veikti atbilstoši karantīnas pasākumi

Spānija, Igaunija, Francija (Korsika), Īrija, Itālija (Abruzzi; Apulia; Basilicata; Calabria; Campania; Emilia-Romagna: Forlí-Cesena (izņemot provinces teritoriju uz zie­meļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia), Parma, Piacenza un Rimini (izņemot provinces teritoriju uz ziemeļiem no valsts ceļa Nr.9 — Via Emilia) provinces; Friuli-Venezia Giulia; Lazio; Liguria; Lombardy; Marche; Molise; Piedmont; Sardīnija; Sicīlija; Tuscany; Umbria; Valle d'Aosta; Veneto: izņemot Rovigo Rovigo provincē, Polesella, Villamarzana, Fratta Polesine, San Bellino, Badia Polesine, Trecenta, Ceneselli, Pontecchio Polesine, Arquà Polesine, Costa di Rovigo, Occhiobello, Lendinara, Canda, Ficarolo, Guarda Veneta, Frassinelle Polesine, Villanova del Ghebbo, Fiesso Umbertiano, Castelguglielmo, Bagnolo di Po, Giacciano con Baruchella, Bosaro, Canaro, Lusia, Pincara, Stienta, Gaiba, Salara komūnas, un Padova provincē - Castelbaldo, Barbona, Piacenza d'Adige, Vescovana, S. Urbano, Boara Pisani, Masi komūnas, un Verona provincē - Palù, Roverchiara, Legnago, Castagnaro, Ronco all'Adige, Villa Bartolomea, Oppeano, Terrazzo, Isola Rizza, Angiari komūnas), Latvija, Lietuva, Austrija (Burgenlande, Carinthia, Lejasaustrija, Tirole (Lienz administratīvais rajons), Styria, Vienna), Portugāle, Slovēnija (izņemot Gorenjska un Maribo reģionus), Slovākija (izņemot Blahová, Horné Mýto un Okoč (Dunajská Streda apgabals), Hronovce un Hronské Kľačany (Levice apgabals), Veľké Ripňany (Topoľčany apgabals), Málinec (Poltár apgabals), Hrhov (Rožňava apgabals), Kazimír, Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše un Zatín (Trebišov apgabals) komūnas), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas)

22. Puravu Allium porrum L., seleriju Apium L., biešu Beta L. ģints augi, izņemot tos, kas minēti šī pielikuma B daļas 27.punktā un tos, kas paredzēti lopbarībai, Brassica napus L., Brassica rapa L., burkānu Daucus L. ģints augi, izņemot stādīšanai paredzētos augus

a) augsnes saturs kravā vai partijā nedrīkst pārsniegt vienu procentu no svara,

vai

b) augi paredzēti pārstrādei saimniecībās, kurās ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

23. Parasto biešu Beta vulgaris L. stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas

a) neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 35.1. un 35.2.punktā, II nodaļas 25.punktā un B daļas 22.punktā minētajiem augiem, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augi:

aa) oficiāli katrs atsevišķi testēti un Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) nav konstatēts,

vai

bb) izaudzēti no sēklām, kas atbilst šī pielikuma B daļas 27.1. un 27.2.punktā minētajām prasībām, un

- izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams,

vai

- izaudzēti augsnē vai augsnes substrātā, kas oficiāli testēts ar atbilstošām metodēm, un BNYVV tajā nav konstatēts,

un

- ņemti paraugi, paraugi testēti un BNYVV nav konstatēts,

b) organizācija vai pētniecības iestāde, kurā glabājas šis materiāls, par to informē tās dalībvalsts oficiālo augu aizsardzības dienestu, kurā glabājas attiecīgais materiāls

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

24.1. Neapsakņoti puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd. stādīšanai paredzētie spraudeņi

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) ir zināms, ka neapsakņoto spraudeņu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas),

vai

b) gan uz spraudeņiem, gan uz augiem, no kuriem spraudeņi iegūti un uzglabāti vai izaudzēti, oficiālās pārbaudēs, kas veiktas šajā audzēšanas vietā vismaz ik pēc trim nedēļām pilna audzēšanas perioda laikā, nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes,

vai

c) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas

Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste

24.2. Puansetiju Euphorbia pulcherrima Willd. stādīšanai paredzētie augi, izņemot:

- sēklas,

- tos augus, kuru iepakojums vai ziedu (vai pielapju) attīstība vai citi rādītāji liecina, ka tie paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu audzēšanā

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

(a) ir zināms, ka augu audzēšanas vietā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas),

vai

(b) uz augiem audzēšanas vietā oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz ik pēc trim nedēļām deviņu nedēļu laikā pirms tirdzniecības, nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes,

vai

(c) gadījumā, ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā,

ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) nav konstatēts pēc tā iznīcināšanas procedūras. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms pārvietošanas

un

(d) ir pieejams apstiprinājums, ka augi ir izaudzēti no spraudeņiem:

(da) par kuriem ir zināms, ka to izcelsmes teritorijā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) nav sastopams,

vai

(db) kuru audzēšanas vietā oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi trijās nedēļās pilna audzēšanas perioda laikā, augiem nav novērotas Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pazīmes,

vai

(dc) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas

Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste

24.3. Begoniju Begonia L. ģints stādīšanai pare­dzētie augi (izņe­mot sēklas, bum­buļus un bumbuļ­sīpolus) un fikusu Ficus L. un hibis­ku Hibiscus L. ģints stādīšanai paredzētie augi, (izņemot sēklas un augus, kuru iepa­kojums vai ziedu (vai pielapju) attīstība, vai citi rādītāji liecina, ka augi paredzēti pārdošanai gala lietotājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu audzēšanā)

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas I nodaļas 45.1.punktā minētajiem augiem, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

(a) ir zināms, ka augu izcelsmes teritorijā nav sastopams Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas),

vai

(b) oficiālās pārbaudēs, kas veiktas vismaz reizi katrās trijās nedēļas deviņu nedēļu laikā pirms tirdzniecības, augiem audzēšanas vietā nav novērotas Bemisia tabaci Genn. pazīmes,

vai

(c) ja audzēšanas vietā konstatēts Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), spraudeņi un augi, no kuriem spraudeņi iegūti, uzglabāti vai izaudzēti šajā audzēšanas vietā, ir atbilstoši apstrādāti, lai nodrošinātu, ka tie nav invadēti ar Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas), un pēc tam šajā audzēšanas vietā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) gan oficiālajās pārbaudēs, kas veiktas ik nedēļu trīs nedēļas pirms pārvietošanas no šīs audzēšanas vietas, gan veicot monitoringu, minētajā laikposmā Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijas) pēc tā iznīcināšanas procedūras nav konstatēts. Pēdējā no iepriekš minētajām iknedēļas pārbaudēm jāveic tieši pirms minētās pārvietošanas

Īrija, Portugāle (Azoru salas, Beira Interior, Beira Litoral, Entre Douro e Minho, Madeira, Ribatejo e Oeste (Alcobaça, Alenquer, Bombarral, Cadaval, Caldas da Rainha, Lourinhã, Nazaré, Obidos, Peniche un Torres Vedras komūnas) un Trás-os-Montes), Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Somija

25. Parasto biešu Beta vulgaris L. ģints augi, kas paredzēti rūpnie­ciskai pārstrādei

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

(a) augi transportēti tā, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku, un tos paredzēts nogādāt pārstrādes uzņēmumam, kurā ir oficiāli apstiprinātas atkritumu iznīcināšanas iekārtas, kas nepieļauj BNYVV izplatīšanās risku,

vai

(b) augi izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams

Francija (Bretaņa), Īrija, Portugāle (Azores), Somija, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

26. Augsne un nesterilizēti paras­to biešu (Beta vulgaris L.) atkri­tumi

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augsne vai atkritumi:

(a) apstrādāti, lai nepieļautu inficēšanos ar Beet necrotic yellow vein virus slimības ierosinātāju,

vai

(b) paredzēti transportēšanai, lai tos iznīcinātu oficiāli apstiprinātā veidā,

vai

(c) iegūti no parasto biešu Beta vulgaris augiem, kuri izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

27.1. Parasto biešu Beta vulgaris L. sugu sēklas un lopbarības biešu sēklas materiāls

Neskarot prasības, kas noteiktas biešu sēklu tirdzniecību regulējošajos normatīvajos aktos, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka

a) bāzes sēklu un sertificētu sēklu kategorijas sēklas atbilst nosacījumiem, kas noteikti biešu sēklaudzēšanu regulējošajos normatīvajos aktos;

vai

b) ja sēklas materiāls nav līdz galam sertificēts, tas

- atbilst biešu sēklaudzēšanas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un

- paredzēts apstrādei saskaņā ar biešu sēklaudzēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un to piegādā pārstrādes uzņēmumam, kuram ir oficiāli apstiprināta kontrolēta atkritumu iznīcināšanas sistēma, lai novērstu Beet necrotic yellow vein virus (BNYVV) izplatīšanos,

vai

c) sēklas materiāls iegūts no kultūraugiem, kas izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

27.2. Parasto biešu Beta vulgaris L. sugu dārzeņu sēklas

Neskarot prasības, kas noteiktas dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību regulējošajos normatīvajos aktos, attiecīgajā gadījumā jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) apstrādātais sēklas materiāls satur ne vairāk kā 0,5 % inerto piemaisījumu no svara (granulētām sēklām šis nosacījums jāievēro pirms granulēšanas),

vai

b) ja sēklas materiāls ir neapstrādāts, tas ir

- oficiāli iesaiņots tā, lai nepieļautu BNYVV izplatīšanās risku, un

- paredzēts apstrādei, lai nodrošinātu "a" apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi, un to piegādā pārstrādes uzņēmumam, kuram ir oficiāli apstiprināta kontrolēta atkritumu iznīcināšanas sistēma, lai novērstu (BNYVV) izplatīšanos,

vai

c) sēklas materiāls iegūts no kultūraugiem, kas izaudzēti teritorijā, par kuru ir zināms, ka tajā BNYVV nav sastopams

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

28. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka:

a) sēklas materiāls apstrādāts ar skābi

un

b) audzēšanas vietā kopš pēdējā pilnā veģetācijas cikla sākuma nav novēroti Glomerella gossypii Edgerton simptomi, raksturojošais paraugs ir testēts un testos Glomerella gossypii Edgerton nav konstatēts

Grieķija

28.1. Kokvilnas Gossypium spp. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka sēklas materiāls ir apstrādāts ar skābi

Grieķija, Spānija (Andalūzija, Katalonija, Estremadūra, Mursija, Valensija)

29. Mango Mangifera spp. sēklas

Jābūt oficiālam apliecinājumam, ka ir zināms, ka sēklu izcelsmes teritorijā nav sastopams Sternochetus mangiferae Fabricius

Spānija (Granada un Malaga), Portugāle (Alentejo, Algarve un Madeira)

30. Lietota lauksaimniecības tehnika

a) biešu audzēšanas vietās ievestajai tehnikai jābūt notīrītai un bez augsnes un augu atliekām

vai

b) tehnikai jābūt ievestai no vietām, par kurām ir zināms, ka tajās BNYVV nav sastopams

Francija (Bretaņa), Somija, Īrija, Portugāle (Azoru salas), Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

31. Citrusu Citrus L., kinkānu Fortunella Swingle, Ķīnas mazo mandarīnu Poncirus Raf. ģints augu un to hibrīdu augļi, kuru izcelsmes valsts ir Spānija, Francija (izņemot Korsiku), Kipra vai Itālija

Neskarot prasības, kuras piemēro šī pielikuma A daļas II nodaļas 30.1.punktā minētajiem augļiem, kuru iepakojumam nepieciešama izcelsmes vietas zīme:

a) augļiem jābūt bez lapām un kātiņiem,

vai

b) ja augļiem ir lapas vai kātiņi, jābūt oficiālam apliecinājumam, ka augļi atrodas slēgtā oficiāli aizzīmogotā iepakojumā, un tos tādā veidā pārvadā caur aizsargājamo zonu, kura noteikta attiecībā uz šiem augļiem, kā arī uz iepakojuma jābūt atšķirības zīmei, kas jānorāda arī pasē

Grieķija, Francija (Korsika), Malta, Portugāle

7.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Telpas un to aprīkojums fitosanitārās kontroles vietā robežkontroles punktā vai muitas noliktavā

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

1. Kontroles vietu iekārto tā, lai nodrošinātu:

1.1. dokumentu pārbaudi un noformēšanu;

1.2. ātras saziņas iespēju ar iekšzemes dienestu, laboratoriju, muitas iestādēm un dalībvalstīm;

1.3. dokumentu pavairošanas iespēju;

1.4. pieeju informatīvajiem materiāliem par kaitīgo organismu identifi­kāciju un izplatību;

1.5. pieeju informācijai par augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kravām, kuras nāk no trešajām valstīm un kurām ir bijuši fitosanitāro noteikumu pārkāpumi.

2. Kravas kontroles vietā nodrošina:

2.1. kravas izkraušanu un iekraušanu;

2.2. paraugu ņemšanai atbilstošas telpas, kurās ir:

2.2.1. piemērots apgaismojums;

2.2.2. galds pārbaužu veikšanai;

2.2.3. piemērots aprīkojums vizuālajām pārbaudēm, kā arī aprīkojums telpu un fitosanitāro pārbaužu veikšanai, izmantoto ierīču dezinficēšanai un paraugu sagatavošanai, lai tos nosūtītu laboratoriskām analīzēm;

2.3. paraugu ņemšanas un sagatavošanas aprīkojumu un:

2.3.1. piemērotus materiālus, lai iesai­ņotu un identificētu katru paraugu;

2.3.2. piemērotus iepakojuma (iesaiņošanas) materiālus, lai nosūtītu paraugus laboratoriskām analīzēm;

2.3.3. plombas paraugu noslēgšanai;

2.3.4. Sanitārās robežinspekcijas spiedogus;

2.4. kravu glabāšanu atbilstoši noteiktajam attiecīgo produktu glabāšanas temperatūras režīmam.

3. Kontroles vietu aprīko ar:

3.1. iekārtām kravas iekraušanai un izkraušanai, kā arī svariem kravas nelielas daļas svēršanai;

3.2. iekārtām nepieciešamās temperatūras uzturēšanai kravas izkraušanas un uzglabāšanas telpā;

3.3. paraugu ņemšanas iekārtām un atbilstošu iesaiņojamo materiālu paraugu nosūtīšanai uz laboratoriju, kā arī attiecīgu nodrošinājumu;

3.4. aprīkojumu paraugu padziļinātai pārbaudei uz vietas;

3.5. ierīcēm kravu atvēršanai un iesaiņojuma aizdarei;

3.6. speciālām iekārtām koksnes kontrolei;

3.7. drošības iekārtām, kas nepieciešamas, kontrolējot kravas;

3.8. kanalizācijas sistēmu, ventilācijas sistēmu un karstā un aukstā dzeramā ūdens padevi.

8.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

9.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

10.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

11.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.448)

12.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

13.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

14.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

15.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218
Telpas un to aprīkojums augu un augu produktu izvešanas un atpakaļizvešanas fitosanitārās kontroles vietā

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

Fitosanitāro kontroli veic vietās, kurās ir nodrošināti šādi augu un augu produktu pārbaudes apstākļi:

1. Pārbaudes vieta iekārtota tā, lai nodrošinātu:

1.1. dokumentu pārbaudi un noformēšanu;

1.2. ātras saziņas iespēju ar iekšzemes dienestu, laboratoriju un muitas iestādēm;

1.3. dokumentu pavairošanas iespēju.

2. Pārbaudes vietā ir:

2.1. nodrošināta kravas izkraušana un iekraušana;

2.2. paraugu ņemšanai atbilstošas telpas, kurās ir:

2.2.1. piemērots apgaismojums;

2.2.2. galds pārbaužu veikšanai;

2.3. nodrošināta kravu glabāšana atbilstoši noteiktajam attiecīgo produktu glabāšanas temperatūras režīmam.

3. Pārbaudes vieta aprīkota ar:

3.1. iekārtām kravas iekraušanai un izkraušanai, kā arī svariem nelielas kravas daļas svēršanai;

3.2. iekārtām nepieciešamās temperatūras uzturēšanai kravas izkraušanas un uzglabāšanas telpā;

3.3. ierīcēm kravu atvēršanai un iesai­ņojuma aizdarei.

16.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

17.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218

(Pielikums MK 13.09.2005. noteikumu Nr.711 redakcijā)

09.06.2006