Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.174

Rīgā 2004.gada 25.martā (prot. Nr.16, 7.§)

Audžuģimeņu noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 13.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā.

2. Bērnu var nodot laulāto aprūpē, ja tiem ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē.

3. Bāriņtiesa (pagasttiesa), ievietojot bērnu audžuģimenē, ievēro bērna intereses.

4. Bāriņtiesa (pagasttiesa) ne retāk kā reizi divos mēnešos pārbauda audžuģimenes statusu ieguvušos laulātos un uzrauga audžuģimenē ievietotā bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu vai, ja bērns audžuģimenē vēl nav ievietots, pārliecinās, vai nav mainījušies audžuģimenes dzīves apstākļi (kuru dēļ tiek liegta iespēja veikt audžuģimenes pienākumus).

5. Audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus un māsas.

II. Audžuģimenes statusa piešķiršana

6. Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem, ja vismaz viens no laulātajiem ir Latvijas pilsonis, nepilsonis, ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā ne mazāk kā divus gadus pēc šo noteikumu 9.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

7. Lai pretendētu uz audžuģimenes statusa iegūšanu, vismaz vienam no laulātajiem jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Uz audžuģimenes statusu aizliegts pretendēt personām, kuras:

7.1. pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

7.2. pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

7.3. sodītas par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu.

8. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērnu interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie, kas neatbilst šo noteikumu 7.punktā minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

9. Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, laulātie bāriņtiesā (pagasttiesā) uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu (1.pielikums) un ģimenes ārsta izziņu, kurā ir norādītas ziņas par laulāto garīgās veselības stāvokli, saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī apliecinājums, ka laulātie nav reģistrēti narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistrā.

10. Bāriņtiesa (pagasttiesa) mēneša laikā pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas izskata tos, izpēta laulāto dzīves apstākļus, kā arī:

10.1. izvērtē motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas audzināt bērnu;

10.2. noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;

10.3. sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, ja nepieciešams, piesaistot arī citus speciālistus.

11. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, bāriņtiesa (pagasttiesa) sniedz atzinumu par laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

12. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) sniedz pozitīvu atzinumu par laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie apgūst mācību kursu saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu mācību programmu, kas ir saskaņota ar Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu, un pēc tā apgūšanas saņem apliecību.

13. Audžuģimeņu apmācību īsteno un apliecību par audžuģimeņu mācību kursa apgūšanu izsniedz izglītības iestāde, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par audžuģimeņu mācību programmas īstenošanu. Audžuģimeņu apmācību finansē audžuģimenes dzīvesvietas pašvaldība.

14. Bāriņtiesa (pagasttiesa), piesaistot speciālistus, 15 dienu laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem, lai konstatētu laulāto gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.

15. Lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu (oriģinālu) glabā bāriņtiesa (pagasttiesa) (atbilstoši audžuģimenes dzīvesvietai), lēmuma norakstu izsniedz audžuģimenei.

16. Bāriņtiesa (pagasttiesa) iekārto lietu par katru audžuģimeni.

17. Audžuģimenes statusu atņem ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, ja audžuģimene nepilda šo noteikumu 27., 28., 29. un 30.punktā minētos pienākumus vai atsakās no audžuģimenes statusa.

III. Kārtība, kādā bērnu ievieto audžuģimenē un izbeidz viņa uzturēšanos tajā

18. Pamats bērna ievietošanai audžuģimenē ir bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēdz pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no audžuģimenes locekļiem (2.pielikums). Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi.

19. Bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adoptēšanai vai aizbildnības nodibināšanai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesa (pagasttiesa) norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams audžuģimenē.

20. Laulātajiem, kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna aizbildni, ja bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu nav atzinusi kādu no bērna radiniekiem.

21. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē bāriņtiesa (pagasttiesa) triju darbdienu laikā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai.

22. Bāriņtiesa (pagasttiesa) var ievietot bērnu audžuģimenē šādos gadījumos:

22.1. bērna vecāki ir miruši;

22.2. bērns ir atrasts;

22.3. bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

22.4. bērna vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības;

22.5. bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

22.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem;

22.7. vecāku ilgstoša slimība.

23. Ievietojot bērnu audžuģimenē, bāriņtiesa (pagasttiesa) audžuģimenei izsniedz šādus bērna dokumentus (ja tādi ir):

23.1. dzimšanas apliecību;

23.2. izziņu par deklarēto dzīvesvietu;

23.3. medicīniskos dokumentus;

23.4. bērna izglītības dokumentus;

23.5. bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu divos eksemplāros (vienu eksemplāru glabā bāriņtiesa (pagasttiesa), otru - audžuģimene).

24. Bāriņtiesa (pagasttiesa) iekārto lietu par katru audžuģimenei nodoto bērnu.

25. Bērna uzturēšanos audžuģimenē pirms līgumā noteiktā termiņa izbeidz:

25.1. pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) un audžuģimenes vienošanās;

25.2. pašvaldībai vienpusēji laužot līgumu, ja bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē šādu iemeslu dēļ:

25.2.1. bērna atgriešanās ģimenē;

25.2.2. bērna nodošana adopcijai;

25.2.3. aizbildņa iecelšana bērnam;

25.2.4. konfliktsituācijas izveidošanās starp bērnu un audžuģimeni;

25.2.5. audžuģimenes nespēja pildīt pienākumus;

25.2.6. audžuģimenes statusa atņemšana.

IV. Audžuģimenes un bērna savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības

26. Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) nolemtajam, kā arī audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes noslēgtajā līgumā.

27. Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus, sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu un izglītību.

28. Audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību un sniegt ikmēneša un gada pārskatu. Pārskatu iesniedz saskaņā ar īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās apstiprināto pārskata veidlapas paraugu vai raksta brīvā formā. Ikmēneša pārskatu uzrāda vai iesniedz bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) pieprasījuma. Gada pārskatu mēneša laikā pēc tam, kad bērns uzturējies audžuģimenē vienu gadu, iesniedz attiecīgajā bāriņtiesā (pagasttiesā), uz kuras lēmumu pamatojoties bērns ievietots audžuģimenē.

29. Audžuģimenes pienākums ir nekavējoties ziņot bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldībai, ja:

29.1. bērnu bez bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas aizveduši viņa vecāki vai radinieki;

29.2. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;

29.3. bērnam strauji pasliktinājusies veselība;

29.4. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

29.5. bērns ir aizbēdzis;

29.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni;

29.7. bērns ir miris.

30. Audžuģimene saskaņo ar bāriņtiesu (pagasttiesu) jautājumus, kas saistīti ar bērna izglītību, kā arī citus būtiskus jautājumus, kas skar bērna intereses. Bāriņtiesa (pagasttiesa) visos gadījumos noskaidro bērna viedokli. Ja izveidojusies konfliktsituācija ar audžuģimeni, bērns ir tiesīgs vērsties bāriņtiesā (pagasttiesā).

31. Ja bērns pārtrauc uzturēties audžuģimenē, par pašvaldības līdzekļiem iegādātais apģērbs, apavi, rotaļlietas, mācību līdzekļi, kā arī personiskās mantas, kuras bērns paņēmis līdzi no ģimenes, paliek viņa lietošanā.

32. Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 15.pantu. Bērna mantas aizsardzību nodrošina bāriņtiesa (pagasttiesa).

V. Audžuģimenes finansēšanas kārtība

33. Audžuģimene saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu (turpmāk - atlīdzība) un pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei.

34. Audžuģimene neatkarīgi no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita saņem atlīdzību šādā apmērā:

34.1. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, - Ministru kabineta noteiktajā apmērā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem;

34.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā noteikto atlīdzības apmēru mēnesī. Atlīdzību piešķir no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.

35. Pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni. Pašvaldība nosaka:

35.1. pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī;

35.2. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tā izmaksas kārtību atbilstoši bērna vajadzībām. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas.

36. Atlīdzības un attiecīgo pabalstu piešķiršanas pamats ir pašvaldības un audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē.

37. Pamatojoties uz audžuģimenes iesniegto bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē, pašvaldība nosaka un norāda līgumā šādus ar atlīdzības un pabalstu izmaksu saistītus nosacījumus:

37.1. ja bērnu nodod audžuģimenei uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, - pabalsta apmēru bērna uzturam mēnesī;

37.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, - atlīdzības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 34.2.apakšpunktu un pabalsta apmēru bērna uzturam proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot minimālo pabalsta apmēru - 27 lati mēnesī;

37.3. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei.

38. Ja bērns ievietots audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, pašvaldība, kura noslēgusi ar audžuģimeni līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, iekārto lietu par pabalsta izmaksāšanu bērna uzturam, par pabalsta izmaksāšanu apģērba un mīkstā inventāra iegādei un par atlīdzības izmaksāšanu audžuģimenei.

39. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus piešķir un aprēķina, sākot ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē.

40. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus audžuģimene saņem:

40.1. pašvaldībā, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, - atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;

40.2. pašvaldībā, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, - pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Minētos pabalstus izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;

40.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā atbilstoši audžuģimenes dzīvesvietai - atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.

41. Atlīdzības un pabalsta izmaksu pārtrauc, ja beidzas līgumā noteiktais termiņš vai bērna uzturēšanās audžuģimenē izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa atbilstoši šo noteikumu 25.punktam.

42. Pašvaldība, kura ar audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir tiesīga pieprasīt audžuģimenei sniegt pārskatu par pašvaldības piešķirto līdzekļu izlietojumu.

43. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts nodrošina psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm.

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.aprīli.

 

174-1001.PNG (37486 bytes)

174-1002.PNG (13529 bytes)

174-2001.PNG (48549 bytes)

174-2002.PNG (58629 bytes)