Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 04.07.2015. - 27.08.2015. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.83

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 17.§)
Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus novietnē, kurā tiek turēti cūku sugas dzīvnieki, kā arī kautuvē, transportlīdzeklī un savvaļas cūku populācijā;

1.2. valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību;

1.3. kārtību, kādā tiek medītas savvaļas cūkas.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

2. Āfrikas cūku mēris (turpmāk – cūku mēris) ir epizootiska slimība, kura var parādīties ierobežotās Eiropas, Āzijas, Āfrikas un citās teritorijās un izraisīt visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu. Slimība nav ārstējama, un tai ir raksturīga ātra izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana, kas rada lielus ekonomiskus zaudējumus.

3. Ja konstatē cūku mēra uzliesmojumu vai atsevišķu inficēšanās gadījumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja cūku mēra uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, Pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā)

4. Cūka uzskatāma par inficētu ar cūku mēri (cūku mēra gadījums), ja:

4.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības klīniskie simptomi norāda uz inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju;

4.2. cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā konstatēti audu bojājumi, kas raksturīgi saslimšanai ar cūku mēri;

4.3. saslimšana ar cūku mēri konstatēta laboratoriskajos izmeklējumos, kas tiek veikti saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto un apstiprināto slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

5. Cūku mēra uzliesmojums ir viens vai vairāki cūku mēra gadījumi, kas tiek konstatēti novietnē.

6. Aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir šādos gadījumos:

6.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības simptomi ir līdzīgi cūku mēra simptomiem vai laboratoriskajos izmeklējumos, kas veikti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēri;

6.2. cūkas liemeņa, tā iekšējo orgānu vai līķa audu bojājumi un patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti rada aizdomas par inficēšanos ar cūku mēri.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

6.1 Cūku mēra uzliesmojuma vai atsevišķā inficēšanās gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:

6.1 1. pārstrādā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

6.1 2. sadedzina atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļā noteiktajām prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotās vietās, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;

6.1 3. aprok Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām noteiktajām prasībām vai atļautā atkritumu poligonā, ievērojot Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 1., 3. un 4. punktā minētos nosacījumus.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.474)

6.2 Savvaļas cūku izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls. Cūku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

7. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic:

7.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri savvaļas cūku populācijā;

7.2. Pārtikas un veterinārais dienests, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par mājas cūku un norobežotās teritorijās audzējamo cūku saslimšanu ar cūku mēri.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

II. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence

8. Lai nodrošinātu slimību diagnostiku un diferenciāldiagnostiku, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) izstrādā un apstiprina slimību diagnostikas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka:

8.1. minimālās prasības cūku mēra diagnostikas laboratorijai un paraugu transportēšanai;

8.2. procedūras, kas veicamas pēc klīniskās vai patologanatomiskās izmeklēšanas, lai noteiktu cūku mēra ierosinātāju, ja tāds ir, un rezultātu novērtēšanas kritērijus;

8.3. procedūras, kas veicamas pēc laboratoriskajai diagnostikai paredzētu paraugu ņemšanas no dzīviem vai mirušiem dzīvniekiem, kā arī seroloģisko vai virusoloģisko izmeklējumu paraugu ņemšanas metodes un rezultātu novērtēšanas kritērijus. Paraugu ņemšanas metodikas izstrādē ņem vērā apstākļus, kādos iespējams aptuveni noteikt cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgumu novietnē - laikposmu no dzīvnieku inficēšanās dienas līdz diagnozes apstiprināšanai un attiecīga ziņojuma sniegšanai;

8.4. laboratorisko diagnostiku un metodes cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, kā arī kritērijus rezultātu novērtēšanai.

9. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") nodrošina cūku mēra laboratorisko diagnostiku un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

10. Lai sekmētu cūku mēra apkarošanu, dienests izveido ekspertu grupu epizootoloģisko pētījumu rezultātu analizēšanai. Dienests epizootoloģiskajos pētījumos iegūto informāciju izmanto slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumu organizēšanai un noteikšanai. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:

10.1. iespējamais cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgums ganāmpulkā, līdz rodas aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri vai tiek saņemts attiecīgs ziņojums;

10.2. iespējamie cūku mēra izcelsmes avoti un iespējami inficēto novietņu daudzums, kuras varētu apdraudēt viens izcelsmes avots;

10.3. personu, transportlīdzekļu, cūku, to līķu, spermas, gaļas vai jebkura cita materiāla, kas varētu būt infekcijas pārnesējs, pārvietošanās ceļi uz iespējami inficēto novietni vai no tās;

10.4. vektoru (slimības ierosinātāja saglabātājs un pārnesējs dabā. Cūku mēra vektors ir ērču suga Ornithodorus erraticus) vai savvaļas cūku esamība attiecīgajā teritorijā;

10.5. cūku mēra ierosinātāja pārnešanas iespējas uz citu valstu teritoriju. Ja šādi draudi pastāv, dienests nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju, infekcijas slimības apdraudēto valsti un Eiropas Savienības dalībvalstis.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

11. Lai efektīvi apkarotu cūku mēri, dienests, ņemot vērā vides faktorus (piemēram, savvaļas cūku blīvums teritorijā, to migrācijas ceļi un iespējamie infekcijas izcelsmes iemesli), izstrādā un apstiprina rīcības plānu. Rīcības plānā:

11.1. paredz darbības, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu un iznīcināšanu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, dzīvnieku barības iegūšanu un izplatīšanu, kā arī tirdzniecības ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un dzīvnieku barību noteiktās kārtības ievērošanu;

11.2. izstrādā darbības posmus, nosakot kārtību, kādā saņem kompensāciju Lauku atbalsta dienestā un finansējumu cūku mēra apkarošanas pasākumu pilnīgai izpildei;

11.3. nosaka darbības, kas veicamas, lai garantētu pasākumu veiksmīgu izpildi cūku mēra uzliesmojuma epidēmiskajā un epizootiskajā situācijā;

11.4. izstrādā pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu pieejamību ātrai un efektīvai cūku mēra apkarošanas kampaņai, piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru;

11.5. izstrādā un apstiprina instrukciju, kurā atspoguļo pilnīgu un detalizētu praktisko darbību īstenošanas kārtību visos cūku mēra apkarošanas posmos;

11.6. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas pasākumus par cūku mēra klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību un kontroli un vismaz divas reizes gadā organizē cūku mēra uzliesmojuma simulācijas reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī nodrošina komunikācijas procedūras mācības, lai kritiskā situācijā garantētu informācijas apmaiņu starp apkarošanas pasākumos iesaistītajām personām, novietņu īpašniekiem un veterinārārstiem.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686; MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128)

12. Ja novietnēs, kurās ir ar cūku mēri slimas cūkas vai ir aizdomas par to saslimšanu ar cūku mēri, konstatē ērču sugu Ornithodorus erraticus, dienests:

12.1. nodrošina vektoru pārbaudi par cūku mēra ierosinātāja klātbūtni;

12.2. nosaka kontroles un apkarošanas pasākumus cūku mēra ierosinātāja iznīcināšanai un izplatīšanās samazināšanai;

12.3. aizliedz cūku un, ja nepieciešams, arī citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanu novietnē vismaz sešus gadus, ja vektoru iznīcināšana nav iespējama;

12.4. uzsāk vektoru noteikšanu cūku apdzīvotās teritorijās un novietnēs. Vektoru noteikšanu sāk vēlā pavasarī, vasarā vai agrā rudenī, kad ir piemēroti temperatūras un mitruma apstākļi, izmantojot vienu no šādām metodēm:

12.4.1. vektoru konstatēšana augsnē, smiltīs vai putekļos, kas iegūti no spraugām starp akmeņiem (ja novietnes ir celtas no akmeņiem) vai no spraugām vai plaisām sienās, zem flīzēm vai zem novietnes grīdas. Paraugus (nokasījumus) ņem ar atbilstošu inventāru, ja nepieciešams, izmanto palielināmo stiklu;

12.4.2. vektoru konstatēšana, izmantojot oglekļa dioksīda lamatas, kuras izvieto dažādās novietnes vietās uz dažām stundām naktī vai dienā ēnainā vietā. Lamatas konstruē tā, lai nodrošinātu, ka ērces piekļūst tuvu oglekļa dioksīda avotam, nonāk lamatās un tām nav iespēju izkļūt no tām.

13. Cūku sugas dzīvnieku vakcinācija pret cūku mēri ir aizliegta. Darbības ar cūku mēra vakcīnu, kā arī tās ražošana, uzglabāšana, patērēšana, izplatīšana vai pārdošana notiek tikai dienesta uzraudzībā.

14. Atbildīgās institūcijas cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri veic Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos paredzētos pasākumus.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

14.1 Papildus šo noteikumu 14.punktā noteiktajam dienests cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri:

14.1 1. (svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686);

14.1 2. nosūta pieprasīto informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm;

14.1 3. sadarbojas ar diagnostikas laboratorijām, plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, informējot par specifiskiem cūku mēra apkarošanas pasākumiem.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

15. Divdesmit četru stundu laikā pēc cūku mēra diagnozes apstiprināšanas dienests saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm informāciju par:

15.1. novietnēs konstatētajiem cūku mēra uzliesmojumiem;

15.2. transportlīdzekļos un kautuvēs konstatētajiem cūku mēra gadījumiem;

15.3. cūku mēra primāro gadījumu savvaļas cūku populācijā (slimības konstatēšana noteiktā savvaļas cūku teritorijā, kurā iepriekš nav novērota saslimšana un netiek piemēroti apkarošanas pasākumi);

15.4. epizootoloģisko pētījumu rezultātiem.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

16. Dienests Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm sniedz informāciju par sekundāriem cūku mēra gadījumiem karantīnas teritorijā savvaļas cūku populācijā. Informācijā iekļauj ziņas par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildes gaitu un rezultātiem, kā arī epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, slimības kontroles gaitu un sniedz karantīnas teritorijas ģeogrāfisko raksturojumu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

17. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē (slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai slimība pirmo reizi tiek reģistrēta noteiktā teritorijā) vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts savvaļas cūku populācijā, transportlīdzeklī vai kautuvē, dienests saskaņā ar noteikto slimību izziņošanas kārtību 24 stundu laikā sagatavo un elektroniski nosūta šādu informāciju:

17.1. informācijas paziņošanas datums;

17.2. informācijas paziņošanas laiks;

17.3. dalībvalsts nosaukums;

17.4. slimības nosaukums;

17.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaits;

17.6. datums, kurā tika konstatētas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu;

17.7. datums, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta;

17.8. slimības oficiālās apstiprināšanas laboratoriskā metode;

17.9. dzīvnieku suga, kurai tika apstiprināta saslimšana, transportlīdzekļa veids, kautuves nosaukums, novietnes nosaukums;

17.10. slimības konstatēšanas vietas ģeogrāfiskais izvietojums un adrese;

17.11. veiktie slimības kontroles pasākumi.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

18. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts transportlīdzeklī vai kautuvē, papildus šo noteikumu 17.punktā minētajai informācijai dienests sagatavo un Eiropas Komisijai nosūta šādu informāciju:

18.1. uzņēmīgo dzīvnieku skaits slimības skartajā novietnē, kautuvē vai transportlīdzeklī;

18.2. mirušo dzīvnieku skaits katrā kategorijā;

18.3. dzīvnieku skaits (pa kategorijām), kuriem ir konstatēta saslimšana, un mirstības pakāpe;

18.4. nogalināto dzīvnieku skaits slimības skartajā teritorijā;

18.5. pārstrādājamo līķu skaits;

18.6. attālums līdz tuvākajai cūku novietnei;

18.7. slimo vai beigto cūku izcelsmes novietnes lokalizācija, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts kautuvē vai transportlīdzeklī.

19. Pēc sekundāra cūku mēra uzliesmojuma vai sekundāra cūku mēra gadījuma šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta katru nedēļu pirmajā darbdienā. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij.

20. Par jebkuru cūku mēra uzliesmojumu vai saslimšanas gadījumu novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē dienests sagatavo un rakstiski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:

20.1. datums, kad novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē esošās cūkas tika nogalinātas un pārstrādātas;

20.2. nogalināto cūku laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

20.3. novietne, uz kuru attiecināmi šo noteikumu 31.punktā minētie nosacījumi, – nogalināto un pārstrādāto cūku skaits, kā arī nokauto cūku skaits un laikposms, kurā cūkas tika nokautas;

20.4. infekcijas slimības iespējamā izcelsmes vieta;

20.5. kontroles pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā, īpaši – cūku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustība;

20.6. vīrusa ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai dzīvnieku saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī;

20.7. ja cūkas nogalinātas kontaktnovietnēs vai novietnēs, kur ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus norāda:

20.7.1. cūku nogalināšanas datumu, nogalināto cūku skaitu (pa kategorijām) un novietni, kurā cūkas nogalinātas;

20.7.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni vai citus aspektus, kas liecina par slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm;

20.7.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošām cūkām un nogalinātām cūkām. Ja cūkas kontaktnovietnēs netiek nogalinātas, min pamatotu iemeslu.

21. Primāra cūku mēra gadījuma apkarošanai savvaļas cūku populācijā dienests 90 dienu laikā Eiropas Komisijā iesniedz rakstisku pasākumu plānu. Plānā norāda karantīnas teritorijas novietnēs veicamos pasākumus, kā arī:

21.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus un kontroles rezultātus par šo noteikumu X nodaļā minētajiem pasākumiem, un slimības izplatības apgabala raksturojumu;

21.2. karantīnas teritorijas raksturojumu:

21.2.1. epizootoloģisko pētījumu rezultāti;

21.2.2. savvaļas cūku populācijas raksturojums;

21.2.3. lielu dabisko šķēršļu esamība savvaļas cūku pārvietošanās ceļā;

21.3. apkarošanas pasākumos iesaistīto personu un institūciju sadarbību, sevišķu uzmanību pievēršot sadarbībai starp biologiem, medniekiem, mednieku organizācijām, Valsts meža dienestu un veterinārārstiem;

21.4. informācijas kampaņas pasākumus, kas veicami, lai slimības apkarošanā ieinteresētu medniekus;

21.5. infekcijas izplatības intensitāti, pamatojoties uz nomedīto un atrasto mirušo dzīvnieku epizootoloģisko pētījumu un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem;

21.6. pasākumu kopumu, kurus veic mednieki, lai samazinātu infekcijas slimības izplatības draudus;

21.7. metodes, kas izmantojamas atrasto mirušo cūku vai medījumu pārstrādei, un pārstrādes veidu, laboratorisko izmeklējumu metodes vai pilnvarota veterinārārsta apskates rezultātus;

21.8. epizootoloģisko pētījumu rezultātus par katru cūku mēra pozitīvo rezultātu. Informācijā iekļauj šādas ziņas:

21.8.1. tā ģeogrāfiskā rajona raksturojums, kurā tika nomedīta vai atrasta mirusi ar cūku mēri slima cūka;

21.8.2. slimās cūkas atrašanas vai nomedīšanas datums;

21.8.3. persona, kura nomedījusi vai atradusi slimās cūkas līķi;

21.8.4. slimās vai nomedītās cūkas vecums un dzimums;

21.8.5. ja cūka tika nomedīta, – slimības simptomi pirms nomedīšanas;

21.8.6. ja cūka tika atrasta mirusi, raksturo līķa stāvokli;

21.8.7. laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

21.9. uzraudzības programmu un aizsardzības pasākumus, ko veic karantīnas teritorijas novietnēs, karantīnas teritorijas apkārtnē esošajās novietnēs, kā arī dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustības kontroles kārtību attiecīgajā teritorijā un ārpus tās. Norāda cūku, to spermas, embriju un olšūnu pārvietošanas aizliegumu ārpus attiecīgās teritorijas un cūku audzēšanas aizliegumu;

21.10. citus kritērijus, ko piemēro pasākumu ieviešanā;

21.11. par apkarošanas pasākumu uzraudzību, koordināciju un plāna ieviešanu atbildīgās institūcijas;

21.12. informācijas apmaiņas kārtību, saskaņā ar kuru rezultātus regulāri nosūta ekspertu grupai un nodrošina to apstrādi;

21.13. slimības kontroles pasākumus, kas veicami 12 mēnešu laikā pēc pēdējās oficiāli apstiprinātās diagnozes noteikšanas karantīnas teritorijā (arī šo noteikumu 21.5., 21.7. un 21.8.apakšpunktā minētos pasākumus).

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

22. Ziņojumus par epizootoloģisko situāciju karantīnas teritorijā, kā arī apkarošanas plāna rezultātiem dienests Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs iesniedz ik pēc sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

III. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri

23. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija, nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam vai pilnvarotajam veterinārārstam kautuvē, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē, ja tam ir radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri, vai gadījumā, ja saņemta attiecīgā informācija, kas norāda, ka cūkas ir slimas ar cūku mēri, nekavējoties ziņo dienestam. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, vai jebkura cita persona, kā arī praktizējošs veterinārārsts un pilnvarots veterinārārsts kautuvē ziņo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī šādos gadījumos:

23.1. ja ir konstatēta vismaz viena dzīvnieka saslimšana un ir aizdomas par cūku mēra uzliesmojumu;

23.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar slimiem dzīvniekiem vai tiem dzīvniekiem, par kuru saslimšanu ir aizdomas, un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes;

23.3. ja pēcnāves patologanatomiskajā izmeklēšanā cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim ir konstatēti cūku mērim raksturīgi audu bojājumi.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

24. Dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic pārbaudes, lai noskaidrotu slimības esamību novietnē, ja:

24.1. dzīvām cūkām ir konstatētas slimībai raksturīgas klīniskās pazīmes;

24.2. līķu pēcnāves patologanatomiskajā sekcijā vai liemeņu, tā iekšējo orgānu veterinārās ekspertīzes laikā atklātie audu bojājumi liecina par inficēšanos ar slimības ierosinātāju;

24.3. laboratorisko izmeklējumu laikā rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

25. Ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri, novietni pakļauj uzraudzībai un amatpersona:

25.1. pārbauda cūku identifikāciju un reģistrāciju;

25.2. veic vizītes uz šīm novietnēm un pārbaudes protokolā norāda informāciju par novietnē esošām cūkām pa kategorijām – nobeigušās, slimās, ir aizdomas par to saslimšanu, dzimušie sivēni;

25.3. seko, lai visas novietnē esošās cūkas tiek ierobežotas to turēšanas vietās vai izolētas citā novietnes daļā;

25.4. kontrolē, lai neviena cūka netiktu izvesta no novietnes vai ievesta tajā. Amatpersonai atļauts attiecināt šo prasību arī uz citām novietnē esošajām dzīvnieku sugām. Amatpersona ir arī tiesīga pieprasīt, lai tiktu veikti pasākumi kukaiņu un grauzēju iznīcināšanai;

25.5. kontrolē, lai bez amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas blakusproduktus neizved no novietnes teritorijas;

25.6. kontrolē, lai no novietnes neizved cūkgaļu, cūkgaļu saturošus produktus, cūku spermu, olšūnas, embrijus, cūkām paredzētu barību, kā arī materiālus, instrumentus vai priekšmetus, kas var veicināt slimības tālāku izplatību. Minētos produktus un instrumentus atļauts izvest pēc amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas saņemšanas;

25.7. nodrošina, lai personu un transportlīdzekļu pārvietošanās uz novietni vai no tās notiktu saskaņā ar amatpersonas izsniegtām rakstiskām atļaujām;

25.8. kopīgi ar novietnes īpašnieku nodrošina, lai pie novietnes ieejām un izejām tiktu izlikti ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcināti dezinfekcijas pārklāji. Jebkura persona, kas ienāk novietnes telpās vai iziet no tām, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, ko noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra vīrusa izplatīšanās iespējas;

25.9. organizē to transportlīdzekļu dezinfekciju, kuri izbrauc no novietnes teritorijas;

25.10. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu piedalās epizootoloģisko pētījumu veikšanā.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

26. Ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, attiecīgajā novietnē atļauts:

26.1. piemērot pasākumus, kas noteikti tām novietnēm, kurās ir oficiāli apstiprināta slimības diagnoze;

26.2. piemērot daļu no šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem, ja noskaidrots, ka ir aizdomas par dažu dzīvnieku saslimšanu. Šī novietnes teritorija tiek norobežota no pārējās daļas, kurā ir veselie dzīvnieki. Dzīvniekus, kuri ir norobežotajā teritorijā, baro atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem;

26.3. ap iespējamo infekcijas izcelsmes vietu noteikt pagaidu kontroles teritoriju, kurā esošajās novietnēs piemēro visus šo noteikumu 25.punktā minētos pasākumus vai daļu no tiem.

27. Slimības diagnozes oficiālai apstiprināšanai amatpersona, ņemot vērā slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktās prasības, nodrošina paraugu ņemšanu un to nosūtīšanu uz laboratoriju.

28. Šajā nodaļā noteiktās prasības, kas attiecināmas uz novietnēm un ap tām esošajām teritorijām, ir spēkā, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

IV. Pasākumi, kas veicami, ja ir konstatēta mājas cūku saslimšana ar cūku mēri

29. Novietnē, kurā konstatēta cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem amatpersona:

29.1. seko, lai visas cūkas tiktu nekavējoties nogalinātas. Cūkas nogalina vai tās transportē uz nogalināšanas vietu tā, lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

29.2. noskaidro iespējamos slimības izplatīšanās iemeslus un izcelsmi, kā arī iespējamo slimības ierosinātāja uzturēšanās laiku novietnē līdz brīdim, kad paziņo, ka radušās aizdomas par cūku saslimšanu;

29.3. kontrolē un uzrauga, lai cūku līķi tiek pārstrādāti vai iznīcināti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

29.4. kontrolē un uzrauga, lai cūkgaļa, kas iegūta laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek pārstrādāta saskaņā ar šo noteikumu 6.1 1.apakšpunktu;

29.5. kontrolē un uzrauga, lai cūku sperma, olšūnas vai embriji, kuri iegūti laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek iznīcināti tā, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

29.6. kontrolē, lai visas substances, kas nav dzīvnieku izcelsmes un ir piesārņotas ar slimības ierosinātāju, tiek dezinficētas vai iznīcinātas saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem;

29.7. kontrolē, lai pēc cūku iznīcināšanas un līķu izvākšanas novietnes telpas, transportlīdzekļi, kuri izmantoti cūku, atkritumu un produktu pārvadāšanai, kā arī ekipējums tiek mazgāts un dezinficēts, bet pakaiši, mēsli un virca dezinficēta saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām;

29.8. ievērojot slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, nodrošina paraugu ņemšanu un nosūtīšanu uz institūtu "BIOR" vīrusa ģenētiskai tipizācijai gadījumā, kad valstī pirmo reizi tiek konstatēts primārs cūku mēra uzliesmojums;

29.9. iesaistās epizootoloģisko pētījumu veikšanā saskaņā ar šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

30. Ja tiek oficiāli apstiprināta saslimšana ar cūku mēri zooloģiskajos dārzos, savvaļas dzīvnieku parkos vai norobežotās teritorijās, kur cūku sugas dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai paredzēti sugas saglabāšanai vai retu sugu pavairošanai, slimības apkarošanas laikā dienests attiecībā uz minētajiem dzīvniekiem var nepiemērot šo noteikumu 29.1. un 29.5.apakšpunktā noteiktās prasības. Dienests par to paziņo Eiropas Komisijai.

31. Novietnēs, kurās ir divas vai vairākas atsevišķas ražošanas vienības, bet visā kompleksā veic pilnīgu cūku nobarošanu, dienests var noteikt izņēmumu attiecībā uz visu cūku tūlītēju nogalināšanu, ja atsevišķā ražošanas vienībā ir veselas cūkas un novietnes struktūra, izmēri, distance starp atsevišķām ražošanas vienībām un veicamās darbības tajās nodrošina veselo cūku atsevišķu kopšanu, turēšanu un barošanu, kā arī kavē slimības ierosinātāja nonākšanu no vienas ražošanas vienības citā.

32. Šo noteikumu 31.punktā minētās prasības izpildei dienests katrā atsevišķā gadījumā izstrādā attiecīgo novietņu uzraudzības un slimības apkarošanas stratēģiju. Par noteiktajiem pasākumiem dienests informē Eiropas Komisiju.

V. Pasākumi kontaktnovietnēs

33. Novietne tiek uzskatīta par kontaktnovietni, ja amatpersonas, pamatojoties uz epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, uzskata, ka cūku mēra ierosinātājs uz attiecīgo novietni tiek pārnests no novietnēm, kurās ir cūkas ar apstiprinātu cūku mēra diagnozi vai ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri un no kurām slimības ierosinātājs var tikt pārnēsāts.

34. Kontaktnovietnēs piemēro šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

35. Ja epizootoloģiskā situācija ir nelabvēlīga un slimība draud izplatīties, kontaktnovietnēs var piemērot šo noteikumu 29.punktā minētos pasākumus.

36. Slimības diagnozes noskaidrošanai saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus un nosūta uz laboratoriju. Paraugu ņemšanu un izmeklēšanu pārtrauc tikai tādā gadījumā, ja saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

VI. Aizsardzības un uzraudzības zonas noteikšana

37. Ja novietnē ir konstatētas ar cūku mēri slimas cūkas, kurām diagnoze ir apstiprināta references laboratorijā, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ap infekcijas skarto novietni nosaka aizsardzības un uzraudzības zonu (karantīnu). Aizsardzības zonas rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzības zonas rādiuss nav mazāks par desmit kilometriem.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

38. Nosakot aizsardzības un uzraudzības zonu, ņem vērā šādus apstākļus:

38.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus;

38.2. ģeogrāfisko situāciju novietnes izvietojumā, dabiskos un mākslīgos šķēršļus zonā;

38.3. infekcijas slimības skartās novietnes lokalizāciju un tās tuvumā esošās novietnes;

38.4. dzīvnieku kustības un tirdzniecības veidu, kā arī kautuvju izvietojumu un iespēju pārstrādāt dzīvnieku līķus un citus piesārņotos materiālus;

38.5. telpu un personāla nodrošinājuma iespējas, lai veiktu cūku vai to līķu pārvietošanas kontroli zonā.

39. Dienests ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē sabiedrību par cūku mēra uzliesmojumu, kā arī veiktajiem un veicamajiem slimības apkarošanas pasākumiem.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā)

40. Ja aizsardzības vai uzraudzības zonas robežas atrodas citas valsts teritorijā, dienests sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento iestādi robežu noteikšanā.

VII. Pasākumi aizsardzības zonā

41. Aizsardzības zonā:

41.1. amatpersona nekavējoties uzskaita visas novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki. Amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts septiņu dienu laikā pēc aizsardzības zonas noteikšanas apmeklē attiecīgās novietnes, vizītes laikā veicot uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, veselības kontroli, kā arī cūku identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi;

41.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu:

41.2.1. saimniecības robežās;

41.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas;

41.2.3. no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes uz aizsardzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

41.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotus materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati;

41.4. bez amatpersonas izsniegtas atļaujas uz citu novietnes teritoriju vai ārpus tās aizliegts pārvietot citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus;

41.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā;

41.6. cūkas no aizsardzības zonā esošas novietnes nav atļauts pārvietot vismaz 40 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas:

41.6.1. nokaušanai uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

41.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

41.6.3. uz citu aizsardzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju;

41.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus;

41.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanos;

41.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

42. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas:

42.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajiem dzīvniekiem, kuriem papildus veic temperatūras kontroli, identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi;

42.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri;

42.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

43. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

44. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersonas saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē.

45. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā atrodas kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona:

45.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu;

45.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiek turētas un nokautas atsevišķi no pārējām;

45.3. sevišķu uzmanību pievērš dzīvnieku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras uzraudzībā esošajā teritorijā atrodas kautuve un novietne, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri;

45.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.474; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

45.1 Mājas cūku un savvaļas cūku liemeņus marķē ar rombveida veselības marķējumu, kam romba malu garums ir vismaz 4,5 centimetri. Informāciju veselības marķējumā izvieto šādi:

45.1 1. augšdaļā – valsts nosaukums vai tā saīsinājums;

45.1 2. lejasdaļā – pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

45.2 Iepakotu mājas cūku un savvaļas cūku svaigo gaļu, subproduktus, gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un produktus, kas satur cūkgaļu, marķē ar rombveida identifikācijas marķējumu saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Rombveida identifikācijas marķējumam atļauts nepiemērot šo noteikumu 45.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz marķējuma lielumu.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

45.3 Šo noteikumu 45. punktā minēto nokauto cūku liemeņus un subproduktus pārstrādā, apstrādā un izplata saskaņā ar šo noteikumu 71.9 3. apakšpunktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

46. Ja šo noteikumu 41.punktā noteiktie ierobežojumi aizsardzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un atklājas citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes:

46.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi nokaušanai;

46.2. uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kur cūkas tiek nekavējoties nokautas un to līķi pārstrādāti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

46.3. uz citu aizsardzības zonā esošu novietni citiem mērķiem. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

47. Pasākumus aizsardzības zonā neatceļ:

47.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā;

47.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 45 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas.

48. Dienests aizsardzības zonā noteikto 40 un 45 dienas ilgo ierobežo­jumu var samazināt līdz 30 dienām, ja tiek nodrošināta ātra un efektīva paraugu ņemšana un laboratoriskā izmeklēšana.

VIII. Pasākumi uzraudzības zonā

49. Uzraudzības zonā:

49.1. pilnvarots veterinārārsts sadarbībā ar amatpersonu nekavējoties uzskaita visas cūku novietnes;

49.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa privātiem un publiskiem ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu:

49.2.1. saimniecības robežās;

49.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas;

49.2.3. no ārpus uzraudzības zonas esošas novietnes uz uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

49.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotos materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati;

49.4. septiņu dienu laikā pēc zonas noteikšanas nevienu citu lauksaimniecības sugu dzīvnieku nedrīkst pārvietot no novietnes teritorijas vai uz to bez amatpersonu izsniegtas atļaujas;

49.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā;

49.6. cūkas nav atļauts pārvietot no uzraudzības zonā esošas novietnes vismaz 30 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas:

49.6.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

49.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

49.6.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju;

49.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus;

49.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanās iespējas;

49.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu. Citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus atļauts pārvietot vai pārdot pēc tam, kad ir pagājušas septiņas dienas kopš uzraudzības zonas noteikšanas.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

50. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas:

50.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajām cūkām, kurām papildus veic temperatūras kontroli un identifikācijas pārbaudi;

50.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri;

50.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

51. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

52. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē.

53. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā ir novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā ir kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona:

53.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu;

53.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiktu turētas un nokautas atsevišķi no pārējām;

53.3. sevišķu uzmanību pievērš cūku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri;

53.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus un neiepakotus subproduktus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

54. Ja šo noteikumu 49.punktā noteiktie ierobežojumi uzraudzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un parādās citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā minētās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes:

54.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

54.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

54.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu novietni. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

55. Pasākumus uzraudzības zonā neatceļ:

55.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā;

55.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 40 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas.

56. Dienests uzraudzības zonā noteikto 30 dienu ilgo ierobežojumu var samazināt līdz 21 dienai, bet 40 dienas garo ierobežojumu var samazināt līdz 30 vai 20 dienām, ja nodrošina ātru un efektīvu paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu.

57. Cūku mēra skartajā novietnē pēc cūku iznīcināšanas ganāmpulku atjauno:

57.1. ne agrāk kā pēc 40 dienām kopš novietnes pēdējās mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas;

57.2. izmantojot vienu no šo noteikumu 58.punktā minētajiem ganāmpulka atjaunošanas veidiem un ņemot vērā atbilstošo saimniekošanas sistēmu.

58. Ja infekcijas slimība nav pārnesta ar vektoru starpniecību, ievēro šādus nosacījumus:

58.1. brīvdabas novietnēs:

58.1.1. ganāmpulka atjaunošanu sāk, ievietojot nelielu skaitu dzīvnieku (izmēģinājuma dzīvnieki), kam ir veikti laboratoriskie izmeklējumi un nav atklātas antivielas pret cūku mēra ierosinātāju vai kas ir atvesti no novietnēm, kurās nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi;

58.1.2. izmēģinājuma dzīvnieki novietnē tiek ievesti un izvietoti saskaņā ar amatpersonas norādījumiem;

58.1.3. 45 dienas pēc ievietošanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir veikti laboratoriskie izmeklējumi saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām;

58.1.4. nevienu izmēģinājuma dzīvnieku nedrīkst izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanai;

58.1.5. pēc negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir atļauta pārējo dzīvnieku ievietošana novietnē;

58.2. citās novietnēs izmanto šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto ganāmpulka atjaunošanas veidu vai novietnē ievieto visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus, kā arī nodrošina, lai:

58.2.1. visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus atved 20 dienu laikā un lai tie ir iegūti novietnēs, kurām nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi;

58.2.2. atvestie dzīvnieki ne agrāk kā pēc 45 dienām no pēdējā dzīvnieka atvešanas ir laboratoriski izmeklēti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām;

58.2.3. nevienu novietnē ievietoto dzīvnieku neizved no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai.

59. Ja infekcijas slimība ir pārnesta ar vektoru starpniecību, ganāmpulku vismaz sešus gadus nedrīkst atjaunot. Uzsākt ganāmpulka atjaunošanu drīkst tikai pēc tam, kad amatpersonas ir pārliecinātas par infekcijas slimības pārnesēju neesamību. Šajā laikā novietnē un visā teritorijā, kur ir iespējas dzīvniekiem inficēties, dienesta uzraudzībā tiek veikti pasākumi, lai garantētu slimības pārnesēju iznīcināšanu.

60. Pēc šo noteikumu 59.punktā minēto pasākumu īstenošanas novietnē ganāmpulku atjauno šo noteikumu 58.punktā noteiktajā kārtībā. Pēc ganāmpulka atjaunošanas dzīvniekus nav atļauts izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai. Izmeklējumus veic ne agrāk kā 60 dienas pēc pēdējā dzīvnieka ievešanas novietnē.

IX. Pasākumi, kas veicami, ja ir cūku saslimšanas gadījumi vai aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri kautuvēs un transportlīdzekļos

61. Ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri kautuvē vai transportēšanas laikā, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic izmeklēšanu diagnozes noskaidrošanai.

62. Ja diagnoze par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir oficiāli apstiprināta:

62.1. visus kautuvē un transportlīdzeklī esošos pret slimību uzņēmīgos dzīvniekus nekavējoties nogalina amatpersonas uzraudzībā;

62.2. pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku līķus, kautproduktus un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

62.3. amatpersonas uzraudzībā veic ēku, instrumentu, aprīkojuma un transportlīdzekļu mazgāšanu, dezinfekciju un, ja nepieciešams – dezinsekciju;

62.4. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus;

62.5. izolēto cūku mēra ierosinātāju pakļauj ģenētiskai tipizācijai;

62.6. slimo dzīvnieku vai piesārņoto produktu izcelsmes novietnēs un kontaktnovietnēs veic šo noteikumu V nodaļā minētos pasākumus. Atļauts nekavējoties nokaut visus uzņēmīgos dzīvniekus;

62.7. nevienu dzīvnieku cūku mēra skartajā teritorijā nedrīkst ievietot agrāk par 24 stundām pēc mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumu veikšanas.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

X. Pasākumi, kas veicami savvaļas cūku populācijā, ja ir aizdomas par saslimšanu vai ir konstatēta saslimšana ar cūku mēri, kā arī cūku medīšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

63. Ja ir aizdomas par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri, praktizējošs veterinārārsts, mednieks vai jebkura cita persona nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, par to ziņo dienestam. Dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu savvaļas cūku saslimšanas cēloņus, kā arī nodrošina, ka visos aizdomīgajos gadījumos cūku mēra noteikšanai tiek veikti izmeklējumi, tostarp laboratoriskie izmeklējumi.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

64. Ja ir aizdomas par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri, amatpersona veic pasākumu kopumu, lai noteiktu diagnozi. Amatpersona informē par veicamajiem pasākumiem mājas cūku īpašniekus un medniekus, kā arī nodrošina, lai visas nomedītās vai atrastās beigtās savvaļas cūkas tiktu laboratoriski izmeklētas saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

65. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot ekspertu grupas sniegto informāciju par savvaļas cūku migrāciju, kā arī klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu īpatnības, cūku mēra izplatīšanās iespējamību un apdraudējumus, nosaka karantīnas teritoriju.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

66. Dienests izveido ekspertu grupu epizootoloģisko pētījumu analizēšanai. Dienests epizootoloģiskajos pētījumos iegūto informāciju izmanto slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumu organizēšanai un noteikšanai. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:

66.1. visi beigtie, arī nomedītie uzņēmīgie dzīvnieki;

66.2. vieta, kurā tika nomedīti vai atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

66.3. datums, kad tika nomedīti vai tika atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

66.4. persona, kura nomedīja vai atrada nobeigušos uzņēmīgos dzīvniekus;

66.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimums un aptuvenais vecums;

66.6. slimības simptomi pirms uzņēmīgo dzīvnieku nomedīšanas;

66.7. līķa stāvoklis, ja tika atrasti nobeigušies dzīvnieki;

66.8. laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

67. Amatpersona sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem karantīnas teritorijā:

67.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas izplatību;

67.2. konstatē lielus dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

67.3. konstatē aptuvenu uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, to grupu lielumu un skaitu;

67.4. organizē nomedīto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patolog­anatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

67.5. organizē uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanu;

67.6. veic izskaidrošanas darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

67.7. nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki;

67.8. organizē epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

68. Pēc diagnozes oficiālas apstiprināšanas dienests:

68.1. ekspertu grupas darbības efektīvai nodrošināšanai pieaicina veterinārārstus, medniekus, savvaļas dzīvnieku pētniekus, biologus un epidemiologus, kuri:

68.1.1. veic epizootoloģiskās situācijas izpēti un sniedz priekšlikumus karantīnas teritorijas paplašināšanai vai samazināšanai;

68.1.2. izstrādā un sniedz priekšlikumus par karantīnas teritorijā veicamajiem pasākumiem;

68.1.3. nosaka nomedīšanai paredzēto dzīvnieku daudzumu un savvaļas cūku barošanas aizliegumus;

68.1.4. izstrādā slimības apkarošanas pasākumu kopumu karantīnas teritorijā;

68.1.5. izstrādā atbilstošu plānu slimības apkarošanas pasākumu uzraudzīšanai, efektīvai ieviešanai un īstenošanai;

68.2. pakļauj uzraudzībai karantīnas teritorijā esošās cūku novietnes, kurās:

68.2.1. uzskaita visus uzņēmīgos dzīvniekus. Amatpersona regulāri apseko šīs novietnes un veic uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu;

68.2.2. visus dzīvniekus atļauts turēt tikai to atrašanās vietās vai izolēt citā, savvaļas cūkām nepieejamā, vietā. Novietnē nodrošina apstākļus, lai ierobežotu savvaļas cūku piekļūšanu materiāliem vai priekšmetiem, kuri var nonākt saskarē ar mājas cūkām;

68.2.3. nevienu cūku nav atļauts izvest no novietnes bez amatpersonas atļaujas;

68.2.4. pie ieejām un izejām novietnē izvieto ar piemērotiem dezinfekcijas šķīdumiem piesūcinātus paklājus;

68.2.5. visas personas, kurām ir bijusi saskare ar savvaļas cūkām, veic higiēnas pasākumus ierosinātāja izplatīšanās samazināšanai;

68.2.6. cūkas, kas rada aizdomas par to saslimšanu ar cūku mēri, un visas ar cūku mēri slimās cūkas laboratoriski izmeklē;

68.2.7. novietnē nav atļauts ienest nomedītu savvaļas cūku daļas vai to līķus, vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs;

68.2.8. nav atļauts izvest uz citu Latvijas teritoriju, kas nav karantīnas teritorija, kā arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm dzīvas cūkas, to spermu, embrijus un olšūnas, kā arī cūku izcelsmes blakusproduktus, cūkgaļu, cūkgaļas produktus vai citus produktus, kas satur cūkgaļu, ja vien izvešana nenotiek šo noteikumu 71.9 punktā noteiktajā kārtībā;

68.2.9. blakusproduktu savākšanas un uzglabāšanas tvertnes, konteinerus vai citus šim nolūkam paredzētus priekšmetus ar blakusproduktiem pirms to savākšanas pārstrādei novieto novietnes teritorijas perifērijā, lai nodrošinātu, ka blakusproduktu savākšanas transports to savākšanas laikā neiebrauc novietnes teritorijā;

68.3. karantīnas teritorijā organizē nomedīto un atrasto mirušo savvaļas cūku laboratorisko izmeklēšanu. Līķus un medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām;

68.4. ja valstī pirmo reizi tiek konstatēts primārs slimības uzliesmojuma gadījums, paraugus nosūta vīrusa ģenētiskai tipizācijai.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686; MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128)

69. Karantīnas teritorijā nomedītajām savvaļas cūkām vai atrastajām beigtajām savvaļas cūkām nav atļauts veikt eviscerāciju, ādas novilkšanu vai citas darbības, kuras var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

70. (Svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

71. Ja cūku mēra karantīnas teritorija skar kaimiņvalsts teritoriju, abu valstu kompetentās iestādes vienojas par sadarbību slimības apkarošanas pasākumu īstenošanā.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

X1. Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas

(Nodaļa MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1287 redakcijā, sk. 76.punktu)

71.1 Ikviena dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai izmantota transportlīdzekļa (turpmāk – transportlīdzeklis) vadītājs vai operators, iebraucot Latvijā no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, uzrāda kontrolei transportlīdzekļa kravas nodalījumu, iekraušanas rampas, transportlīdzekļa aprīkojumu, kā arī transportlīdzekļa ritošo daļu, kabīni, darba apģērbu un apavus.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

71.2 Šo noteikumu 71.1 punktā minētā transportlīdzekļa vadītājs vai operators uzrāda aizpildītu deklarāciju (1. pielikums) vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kurā norādīta deklarācijā minētā informācija un kurš apliecina, ka dzīvnieku vai kravas nodalījums, iekraušanas rampas, transportlīdzekļa aprīkojums, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem, transportlīdzekļa ritošā daļa un kabīne, darba apģērbs un apavi, kas izmantoti pēdējā dzīvnieku iekraušanā vai izkraušanā, ir iztīrīti un dezinficēti.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

71.3 Amatpersona robežšķērsošanas vietā veic šo noteikumu 71.1 punktā minētā transportlīdzekļa un tā ritošās daļas, kabīnes, dzīvnieku vai kravas nodalījuma, transportlīdzekļa aprīkojuma, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem, dzīvnieku izkraušanā izmantotā aizsargtērpa un apavu kontroli un pārliecinās par deklarācijā vai citā līdzvērtīgā dokumentā norādītās informācijas atbilstību esošajai situācijai. Deklarācijas vai cita līdzvērtīga dokumenta oriģinālu amatpersona glabā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.474)

71.4 Ja šo noteikumu 71.3 punktā minētās kontroles laikā, veicot darbības, lai vizuāli pārliecinātos par transportlīdzekļa tīrību, konstatē, ka mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras ir veiktas apmierinoši (vizuālās inspekcijas laikā netiek konstatēti mazgājami traipi, atkritumi, dubļi, dzīvnieku atstāti izkārnījumi, dzīvnieku barība), kā arī ja dienests papildus šo noteikumu 71.3 punktā minētajiem pasākumiem noteicis, organizējis un veicis iepriekš tīrītu transportlīdzekļu papildu dezinfekciju, transportlīdzekļa vadītājam vai operatoram izsniedz sertifikātu (2.pielikums).

71.5 Ja šo noteikumu 71.3 punktā minētās kontroles laikā konstatē, ka mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras ir veiktas neapmierinoši, amatpersona transportlīdzekli nosūta atpakaļ attiecīgi uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

71.6 Šo noteikumu 2.pielikumā minētā sertifikāta oriģinālu saņem transportlīdzekļa vadītājs vai operators un glabā to trīs gadus. Amatpersona trīs gadus glabā sertifikāta kopiju.

71.7 Lai mazinātu cūku mēra ievešanas risku Eiropas Savienības teritorijā, amatpersona, ja uzskata par nepieciešamu, var noteikt, ka robežkontroles punktā uz vietas veic transportlīdzekļa riteņu vai citas transportlīdzekļa (arī tāda transportlīdzekļa, kas pārvadā dzīvnieku barību, un transportlīdzekļa, kas nav minēts šo noteikumu 71.1 punktā) daļas mazgāšanu un dezinfekciju.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

X2. Cūku sugas dzīvnieku, dzīvnieku produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu un
blakusproduktu iegūšanas un izplatīšanas kārtība

(Nodaļa MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā, sk. 77.punktu)

71.8 Pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma Latvijā tiek noteikta karantīnas teritorija ar trijām riska zonām (3. pielikums):

71.8 1. III riska zona tiek noteikta pēc cūku mēra gadījumu konstatēšanas mājas cūku novietnēs un savvaļas cūku populācijā;

71.8 2. II riska zona tiek noteikta pēc cūku mēra gadījumu konstatēšanas tikai savvaļas cūku populācijā;

71.8 3. I riska zona tiek noteikta kā aizsardzības zona ap III vai II riska zonu.

71.9 Aizliegts pārvietot:

71.9 1. dzīvas cūkas – no II un III riska zonas (3. pielikums), ja vien cūkas nepārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.10 vai 71.11 punktā minētajām prasībām;

71.9 2. cūku spermu, olšūnas un embrijus – no III riska zonas (3. pielikums);

71.9 3. svaigas cūkgaļas, cūkgaļas izstrādājumu, cūkgaļas produktu vai cūkgaļu saturošu produktu kravas – no III riska zonas (3. pielikums), ja vien tās nepārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.12 punktā minētajām prasībām;

71.9 4. mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktu kravas – no III riska zonas (3. pielikums), ja vien blakusproduktus nepārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.13, 71.14 vai 71.20 punktā minētajām prasībām.

71.10 Dzīvu cūku pārvietošana no novietnes II riska zonā (3. pielikums) uz jebkuru citu vietu Latvijas teritorijā atļauta vienā no šādiem gadījumiem:

71.10 1. pārvietojamās cūkas:

71.10 1.1. izcelsmes novietnē atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.10 1.2. 15 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts ir paņēmis paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem un pārvietošanas dienā veicis cūku klīnisko izmeklēšanu attiecībā uz cūku mēri atbilstoši šo noteikumu 21.9. apakšpunktā minētajai uzraudzības programmai, kā arī klīniskajos un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta cūku saslimšana ar cūku mēri;

71.10 2. pārvietojamās cūkas izcelsmes novietnē:

71.10 2.1. atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.10 2.2. amatpersona vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu intervālu ir pārbaudījusi atbilstoši šo noteikumu 21.9. apakšpunktā minētajai uzraudzības programmai. Vizīšu laikā cūkām, kas vecākas par 60 dienām, klīniski izmeklējot, nav atklātas cūku mēra pazīmes un laboratoriskajos izmeklējumos nav atklāts cūku mēra ierosinātājs vai pierādījumi tā klātbūtnei;

71.10 2.3. ir turētas apstākļos, kas nodrošina šo noteikumu 68.2.2., 68.2.4. un 68.2.7. apakšpunktā minēto pasākumu atbilstošu ieviešanu un īstenošanu;

71.10 2.4. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

71.11 Dzīvas cūkas no III riska zonas (3. pielikums) uz jebkuru kautuvi Latvijas teritorijā tūlītējai nokaušanai atļauts pārvietot ar amatpersonas izsniegtu atļauju, ja III riska zonas kautuvēs nav pietiekamas kapacitātes šo cūku nokaušanai un:

71.11 1. cūkas novietnē atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas un 30 dienu laikā pirms plānotās izvešanas novietnē nav ievesta neviena dzīva cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.11 2. cūkas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.11 3. cūkas no novietnes bez transportlīdzekļa apstāšanās un dzīvnieku pārkraušanas nosūta tieši uz kautuvi, kas ir atzīta saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktā minētajām prasībām;

71.11 4. amatpersonas, kas iesaistītas cūku nosūtīšanā un kautuves uzraudzībā, ir informētas par cūku pārvietošanu un informāciju par cūku nosūtīšanu un saņemšanu iegūst kautuvju elektroniskās paziņošanas sistēmā Lauksaimniecības datu centra datubāzē;

71.11 5. cūkas, kas kautuvē ievestas no III riska zonas, tur un kauj atsevišķi no citām cūkām, un attiecīgajā dienā kauj tikai cūkas no novietnes, kas atrodas III riska zonā;

71.11 6. cūkas uz kautuvi transportē pa maršrutu, kas saskaņots ar amatpersonu, transportlīdzeklis pēc cūku izkraušanas un pirms izbraukšanas no kautuves teritorijas tiek mazgāts un dezinficēts, kā arī, ja nepieciešams, veikta tā dezinsekcija;

71.11 7. svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus, cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, iegūtu no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas III riska zonā:

71.11 7.1. ražo, uzglabā un pārstrādā uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktā minētajām prasībām;

71.11 7.2. marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 vai 45.2 punktā minētajām prasībām;

71.11 7.3. izplata tikai Latvijas teritorijā;

71.11 8. blakusproduktus, iegūtus no cūkām, kuru izcelsmes vieta ir III riska zona, atbilstoši identificē un nošķir, lai nepieļautu to sajaukšanos ar citiem blakusproduktiem, un likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām vai pakļauj apstrādei iekārtā, kas ir atzīta saskaņā ar Regulas Nr. 1069/2009 24. pantā minētajiem nosacījumiem, un garantē iegūto atvasināto produktu drošumu tā, ka cūku mēra ierosinātājs ir iznīcināts un iegūtie atvasinātie produkti ir droši;

71.11 9. dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 71.11 1., 71.11 2., 71.11 3., 71.11 4., 71.11 5. un 71.11 6. apakšpunkta piemērošanu, kā arī sagatavo un nosūta kautuvju nosaukumus un adreses.

71.12 Cūkgaļu, cūkgaļas produktus, cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, no III riska zonas (3. pielikums) atļauts nosūtīt, ja minētie produkti ir iegūti, pārstrādāti un uzglabāti uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktu, un ir ievērota viena no šādām prasībām:

71.12 1. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne neatrodas II, III un IV riska zonā (3. un 4. pielikums);

71.12 2. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.12 3. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir ražoti un pārstrādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, kā arī vispārīgajām veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei.

71.13 Ārpus šo noteikumu III riska zonas (3. pielikums) atļauts izvest atvasinātus mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā, ja šie blakusprodukti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 1. apakšpunktā noteikto apstrādes kārtību ir apstrādāti tādā veidā, ka iegūtie atvasinātie produkti nerada cūku mēra izplatīšanās risku.

71.14 Mājas cūku sugas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp neapstrādātus dzīvnieku līķus, kuri iegūti novietnēs vai kautuvēs, kas atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ja šīs novietnes vai kautuves atrodas šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajā III riska zonā, atļauts nosūtīt uz pārstrādes, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas uzņēmumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, ārpus šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās III riska zonas, ja:

71.14 1. blakusprodukti ir iegūti III riska zonas (3. pielikums) novietnēs vai kautuvēs, kurās vismaz 40 dienu līdz blakusproduktu savākšanai nav konstatēts cūku mēra uzliesmojums;

71.14 2. uzņēmums, kas saskaņā Regulas Nr. 1069/2009 23. panta prasībām ir reģistrēts blakusproduktu pārvadāšanai, dienestā ir reģistrējis katru transportlīdzekli, un transportlīdzeklis atbilst šādām prasībām:

71.14 2.1. transportlīdzekļa kravas hermētiskā daļa ir konstruēta tā, lai nodrošinātu tās efektīvu mazgāšanu un dezinfekciju, bet grīda ar drenāžas palīdzību nodrošina šķidrumu savākšanu;

71.14 2.2. transportlīdzekļa īpašnieks apliecina, ka transportlīdzeklim (tai skaitā kravas nodalījumam) regulāri tiek veikta tehniskā stāvokļa pārbaude, kuras laikā tiek izvērtēts transportlīdzekļa kravas nodalījuma hermētiskums;

71.14 2.3. ir aprīkots ar satelīta navigācijas sistēmu, kas transportlīdzekļa lokalizāciju ļauj noteikt reālā laika periodā. Transportlīdzekļa operators nodrošina amatpersonai piekļuvi informācijai satelīta navigācijas sistēmā, kas reģistrē transportlīdzekļa veiktos maršrutus, un šo informāciju elektroniskā veidā saglabā vismaz divus mēnešus;

71.14 3. transportlīdzekļa kravas nodalījumu pēc blakusproduktu iekraušanas amatpersona noplombē. Plombu pēc tās uzlikšanas var noņemt un aizvietot ar citu tikai amatpersona. Katru blakusproduktu iekraušanu vai plombas aizvietošanu paziņo dienesta teritoriālai struktūrvienībai;

71.14 4. blakusproduktu savākšanas laikā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis neiebrauc novietnes teritorijā;

71.14 5. transportlīdzekļu kravas nodalījuma ārējo daļu un riteņus pēc blakusproduktu iekraušanas un kravas nodalījuma noplombēšanas amatpersonas uzraudzībā uzņēmuma teritorijā dezinficē pirms III riska zonas (3. pielikums) atstāšanas. Pēc izbraukšanas no III riska zonas transportlīdzekļa vadītājs ceļu līdz galamērķim veic bez apstāšanās pa noteiktu maršrutu, kas saskaņots ar amatpersonu;

71.14 6. katrai blakusproduktu kravai saskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas prasībām aizpilda komerciālo dokumentu. Amatpersona, kas ir atbildīga par blakusproduktu uzņēmuma uzraudzību, apstiprina katras kravas saņemšanu un informē par to amatpersonu, kas ir atbildīga par kravas nosūtīšanu;

71.14 7. pēc blakusproduktu izkraušanas transportlīdzekli un tā aprīkojumu, kas izmantots blakusproduktu pārvadāšanai, amatpersonas uzraudzībā blakusproduktu uzņēmuma teritorijā mazgā un dezinficē un, ja nepieciešams, veic tā dezinsekciju. Transportlīdzekli mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļas prasībām, un pēc tam izdara ierakstu dezinfekcijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām;

71.14 8. pēc izkraušanas blakusproduktus nekavējoties pārstrādā, tos neuzkrājot. Glabāt blakusproduktus uzņēmumā ir aizliegts;

71.14 9. blakusproduktu pārstrādi nodrošina tā, lai blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā nenokļūst vairāk blakusproduktu, nekā uzņēmums spēj pārstrādāt vienas dienas laikā;

71.14 10. pirms transportlīdzeklis ar blakusproduktiem pirmo reizi atstāj III riska zonu (3. pielikums), dienests izstrādā rīcības plānu. Rīcības plānā iekļauj veicamās darbības un informācijas apmaiņas kārtību starp iestādēm gadījumā, ja blakusproduktu pārvadāšanas transportlīdzeklis cieš ceļu satiksmes negadījumā vai notiek kādi citi neparedzami apstākļi, kuru dēļ kravas nodalījums tiek atvērts vai daļēji bojāts, izraisot blakusproduktu nonākšanu apkārtējā vidē. Transportēšanas uzņēmums par negadījumu nekavējoties informē dienestu.

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

71.15 No Latvijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti atļauts nosūtīt cūkas, ja izpildīti šādi nosacījumi:

71.15 1. cūku izcelsmes novietne atrodas ārpus I, II un III riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.15 2. cūku izcelsmes novietnē pēdējo 30 dienu laikā pirms izvešanas nav ievietotas cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas I, II, III vai IV riska zonā (3. un 4. pielikums).

71.16 No Latvijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti atļauts nosūtīt cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas I riska zonā, ja tās atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

71.16 1. pārvietojamās cūkas:

71.16 1.1. to izcelsmes novietnē atrodas kopš dzimšanas vai bez pārtraukuma atrodas tajā ne mazāk kā 30 dienas pirms plānotās nosūtīšanas un 30 dienu laikā novietnē nav ievesta neviena cūka no I, II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.16 1.2. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām;

71.16 1.3. 15 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts ir paņēmis paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem un pārvietošanas dienā veicis cūku klīnisko izmeklēšanu attiecībā uz cūku mēri atbilstoši šo noteikumu 21.9. apakšpunktā minētajai uzraudzības programmai, kā arī klīniskajos un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta cūku saslimšana ar cūku mēri;

71.16 2. pārvietojamās cūkas:

71.16 2.1. to izcelsmes novietnē atrodas kopš dzimšanas vai bez pārtraukuma atrodas tajā ne mazāk kā 30 dienas pirms plānotās nosūtīšanas un 30 dienu laikā novietnē nav ievesta neviena cūka no I, II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.16 2.2. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām;

71.16 2.3. izcelsmes novietnē vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu intervālu bijušas pakļautas amatpersonas inspicēšanai, kuras laikā cūkas izmeklētas saskaņā ar šo noteikumu 8. punktā noteikto kārtību, un, klīniski izmeklējot cūkas, kas vecākas par 60 dienām, kā arī paņemot paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, nav atklāts, ka cūkas ir slimas ar cūku mēri;

71.16 2.4. turētas apstākļos, kas nodrošina šo noteikumu 68.2.2., 68.2.4. un 68.2.7. apakšpunktā minēto pasākumu atbilstošu ieviešanu un īstenošanu.

71.17 Šo noteikumu 71.16 punktā minēto cūku kravām, kas tiek nosūtītas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, kurā papildus pamattekstam iekļauj norādi "Cūku krava atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 8. panta 2. punkta prasībām".

71.18 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest cūku spermu, olšūnas un embrijus, ja:

71.18 1. vaislas kuiļi ir turēti atzītā spermas savākšanas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tās ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtību un novietne neatrodas šo noteikumu II un III riska zonā (3. pielikums);

71.18 2. donorsivēnmātes ir turētas novietnēs atbilstoši šo noteikumu 71.16 punktā minētajiem nosacījumiem un novietnes atrodas ārpus šo noteikumu II un III riska zonas (3. pielikums), bet embriji ir iegūti no spermas, kas atbilst šo noteikumu 71.18 1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

71.19 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest mājas cūku izcelsmes blakusproduktus, ja to izcelsmes novietne atrodas ārpus šo noteikumu II un III riska zonas (3. pielikums).

71.20 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest atvasinātus produktus, kas iegūti no mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir II vai III riska zonā (3. pielikums), ja:

71.20 1. blakusprodukti tikuši pakļauti apstrādei, kas nodrošina, ka iegūtie atvasinātie produkti ir droši un nerada cūku mēra izplatīšanās risku;

71.20 2. atvasināto produktu kravai ir izsniegts komerciālais dokuments saskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas prasībām.

71.21 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm nav atļauts izvest:

71.21 1. svaigu cūkgaļu, ja tā iegūta no cūkām, kuru novietne atrodas I, II un III riska zonā (3. pielikums);

71.21 2. cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kuru sastāvā ir cūkgaļa, ja tie iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas II vai III riska zonā (3. pielikums).

71.22 Atkāpjoties no šo noteikumu 71.21 punktā noteiktā aizlieguma, no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, ja:

71.22 1. tie iegūti no cūkām, kuras to izcelsmes novietnē ir turētas kopš dzimšanas, un šī novietne atrodas ārpus II un III riska zonas (3. pielikums);

71.22 2. tie iegūti uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128)

71.23 Atkāpjoties no šo noteikumu 71.21 punktā noteiktā aizlieguma, no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus un cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, ja:

71.23 1. cūku izcelsmes novietne atrodas šo noteikumu II riska zonā (3. pielikums);

71.23 2. cūkas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128)

71.24 Atkāpjoties no šo noteikumu 71.21 punktā noteiktā aizlieguma, no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, ja tie iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas II vai III riska zonā (3. pielikums) un:

71.24 1. šie gaļas produkti ir ražoti, pārstrādāti un tikuši pakļauti veterinārajai sertifikācijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei;

71.24 2. šo gaļas produktu kravai ir izsniegts veterinārais veselības sertifikāts atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 599/2004 pielikumam un šī sertifikāta otrajā daļā ir norāde "Produkti atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmumam Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES".

71.25 Dienests atzīst kautuves, sadalīšanas uzņēmumus un gaļas pārstrādes uzņēmumus, kuros svaigā cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, tiek iegūti saskaņā ar šo noteikumu 45.4. apakšpunktā, 71.11, 71.12, 71.22 punktā minētajām prasībām sūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, kā arī izplatīšanai Latvijas teritorijā. Šajos uzņēmumos nodrošina, ka svaiga cūkgaļa, cūkgaļas produkti un cūkgaļas izstrādājumi, kā arī cūkgaļu saturoši produkti iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas I, II vai III riska zonā (3. pielikums), tiek ražoti, pārstrādi un uzglabāti atsevišķi no tādas svaigas gaļas un gaļas produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsmes novietne atrodas ārpus I, II vai III riska zonas (3. pielikums).

71.26 Dienests ik pēc sešiem mēnešiem informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis:

71.26 1. par uzņēmumiem, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktā minētajām prasībām;

71.26 2. sniedzot jebkuru svarīgu informāciju saistībā ar šo noteikumu 71.21, 71.22, 71.23 un 71.24 punktā minēto prasību piemērošanu.

71.27 No I, II un III riska zonas (3. pielikums) uz citu Latvijas teritoriju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti aizliegts izvest dzīvas savvaļas cūkas, svaigu savvaļas cūku gaļu, gaļas produktus, gaļas izstrādājumus vai produktus, kas satur savvaļas cūku gaļu.

71.28 No I riska zonas (3. pielikums) uz citu Latvijas teritoriju atļauts izvest svaigu savvaļas cūku gaļu, gaļas produktus, gaļas izstrādājumus vai produktus, kas satur savvaļas cūku gaļu, ja nomedītās savvaļas cūkas ir laboratoriski izmeklētas un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

71.29 Šo noteikumu 71.9 3. apakšpunktā, kā arī 71.21 un 71.27 punktā minēto gaļu un gaļas produktus, uz kuriem attiecas aizliegums vai izplatīšanas ierobežojumi, marķē ar speciālu veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, kas nav ovāls:

71.29 1. saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām, ja tie ir mājas cūku vai savvaļas cūku liemeņi;

71.29 2. saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, ja tā ir iepakota svaiga mājas cūku vai savvaļas cūku gaļa, subprodukti, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi vai produkti, kas satur cūkgaļu.

71.30 Transportlīdzekļu īpašnieks, kas veic pārvadājumus I, II vai III riska zonā (3. pielikums) un nodarbojas ar dzīvu cūku un cūku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu, nodrošina attiecīgo transportlīdzekļu atbilstošu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļas prasībām. Transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē, pabeidzot katru darbību, pēc kuras vairs netiek iekrautas cūkas vai blakusprodukti. Dezinfekcijas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām dokumentē dezinfekcijas žurnālā.

71.31 Dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par karantīnas teritorijā veiktajiem pasākumiem, kā arī uzraudzības programmas īstenošanas rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām.

XI. Mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas kārtība

72. Mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā ievēro šādu vispārīgu kārtību:

72.1. mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumus veic amatpersonu uzraudzībā, izmantojot Latvijā reģistrētos produktus;

72.2. dezinfekcijas līdzekļus lieto noteiktā koncentrācijā, lai iznīcinātu cūku mēra ierosinātāju;

72.3. dezinfekcijas līdzekļu iedarbīgumu pārbauda katru reizi pirms lietošanas, ja to efektivitāte zūd, līdzekļus ilgstoši glabājot;

72.4. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus izvēlas, ņemot vērā dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;

72.5. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja ieteikumiem;

72.6. dezinfekcijas līdzekļu lietošanas laikā:

72.6.1. līdzekli izsmidzina uz dezinficējamā objekta tā, lai nodrošinātu dezinfekcijas līdzekļa caursūkšanos (īpaši, ja dezinficē pakaišus, mēslus un vircu);

72.6.2. pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši paredzētus līdzekļus;

72.6.3. pēc virsmu tīrīšanas un mazgāšanas saskaņā ar ražotāja ieteikumiem dezinfekcijas līdzekļus uzklāj un atstāj uz minimālās iedarbības laiku;

72.6.4. mazgāšanai izmantoto ūdeni apstrādā, lai nodrošinātu infekcijas slimības tālāku neizplatīšanos;

72.7. dezinfekcijas šķīdumus, kurus izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, uzklāj uz virsmām, kas ir pasargātas no atkārtotas piesārņošanas, pēc to mazgāšanas;

72.8. mazgā un dezinficē dezinfekcijas ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējās lietošanas priekšmetus iznīcina;

72.9. pēc dezinfekcijas pasākumu veikšanas nodrošina apstākļus, lai dezinficētās virsmas netiktu atkārtoti piesārņotas ar infekcijas slimības ierosinātāju;

72.10. veiktos mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumus dokumentē novietņu vai transportlīdzekļu dezinfekcijas žurnālā. Dezinfekcijas žurnālu kontrolē amatpersona.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

73. Novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu īpašu kārtību:

73.1. veicot primāro mazgāšanu un dezinfekciju:

73.1.1. pēc dzīvnieku nogalināšanas uzstāda pagaidu dezinficēšanas ierīces, apkalpojošo personālu apgādā ar speciālu aizsargapģērbu, mazgāšanas līdzekļiem, iespēju nomazgāties (dušu), nodrošina ar instrumentiem un materiāliem lietotā ekipējuma attīrīšanai no piesārņojuma, dezinficējamās telpas aprīko ar ventilāciju;

73.1.2. visus nogalināto dzīvnieku līķus dezinficē ar dezinfekcijas šķīdumu;

73.1.3. ja nogalināto dzīvnieku līķi tiek vesti uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu, izmanto noslēdzamus, ūdeni un taukus necaurlaidīgus, dezinficējamus konteinerus;

73.1.4. pēc nogalināto dzīvnieku līķu aizvešanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu visas novietnes daļas un teritoriju, kas ir piesārņota, dezinficē;

73.1.5. visus audus, asinis, kas apkārtējā vidē nokļuvušas nogalināšanas vai pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā, un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus savāc un pārstrādā saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

73.1.6. uz virsmām uzklātos dezinfekcijas līdzekļus atstāj ne mazāk kā uz 24 stundām;

73.2. veicot pēdējo mazgāšanu un dezinfekciju:

73.2.1. vircu, mēslus un pakaišus dezinficē saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu;

73.2.2. netīrumus no visām dezinficējamām virsmām novāc, lietojot mazgāšanas līdzekļus, ko pēc tam noskalo ar ūdeni;

73.2.3. pēc virsmu mazgāšanas ar aukstu ūdeni lieto dezinficējošus šķīdumus;

73.2.4. pēc septiņām dienām visas dezinficētās virsmas atkārtoti mazgā ar attiecīgiem šķīdumiem, skalo ar ūdeni, dezinficē un vēlreiz skalo ar ūdeni.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

74. Pakaišu, mēslu un vircas dezinfekcijas kārtība ir šāda:

74.1. mēslus un pakaišus atļauts dezinficēt biotermiski, vispirms tos dezinficējot ar piemērotiem šķīdumiem un atstājot neskartus ne mazāk kā 42 dienas. Šos piesārņotos materiālus atļauts iznīcināt aprokot vai sadedzinot;

74.2. vircu glabā neskartu ne mazāk kā 60 dienas pēc pēdējās piesārņotās kravas atvešanas, izņemot gadījumus, ja virca saskaņā ar amatpersonu norādījumiem ir apstrādāta, nodrošinot vīrusa iznīcināšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

74.1 Transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē dzīvnieku pārvadātājs, bet novietnes tīra, mazgā un dezinficē, kā arī pakaišus, mēslu un vircu dezinficē dzīvnieku īpašnieks vai turētājs. Transportlīdzekļu un novietņu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus reģistrē speciāli iekārtotā transportlīdzekļu vai novietņu dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā, kurā norāda pasākumu veikšanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto līdzekli, kā arī par veiktajiem pasākumiem atbildīgo personu.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

XII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

75. Šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punkts, 30. un 32.punkta otrajā teikumā, kā arī 10.5., 41.6.3., 46.3., 49.6.3. un 54.3.apakš­punkta otrajā teikumā minētās normas stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

76. Šo noteikumu X1 nodaļā noteiktos pasākumus veic līdz 2015. gada 31. decembrim.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

77. Šo noteikumu X2 nodaļā noteiktos pasākumus veic līdz 2018. gada 31. decembrim.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2002/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze
1. pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.83

(Pielikums MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1287 redakcijā)

Transportlīdzekļa mazgāšanas un dezinfekcijas deklarācija iebraukšanai Latvijā no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas
Es, transportlīdzekļa  
 

(transportlīdzekļa reģistrācijas numurs)

vadītājs, operators (vajadzīgo pasvītrot)   ,
 

(vārds, uzvārds)

 

deklarēju, ka dzīvnieku pēdējā iekraušana tika veikta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     

Pēc kravas nodalījuma izkraušanas transportlīdzeklis ir iztīrīts un dezinficēts.

Iztīrīts un dezinficēts (nevajadzīgo svītrot):

transportlīdzekļa kravas nodalījums (kravas transportlīdzekļa virsbūve);

iekraušanas rampa;

iekārta, kas bijusi saskarē ar dzīvniekiem;

transportlīdzekļa ritošā daļa (riteņi);

vadītāja kabīne;

izkraušanas laikā izmantotais aizsargapģērbs un aizsargapavi.

Tīrīšana un dezinfekcija tika veikta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     

Dezinfekcijas līdzeklis lietots ražotāja ieteiktajā koncentrācijā:

 

(norādīt vielu un koncentrāciju)

Nākamā dzīvnieku iekraušana paredzēta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

 

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

 

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

2. pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.83

(Pielikums MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1287 redakcijā)

Sertifikāts mazgātiem un dezinficētiem transportlīdzekļiem, kas Latvijā iebrauc no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas
Es, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors   ,
 

(vārds, uzvārds)

 
apliecinu, ka   esmu pārbaudījis transportlīdzekli(-ļus) ar reģistrācijas numuru(-iem):
 

(datums)

   
 

(ierakstīt reģistrācijas numuru(-us))

un, vizuāli pārbaudot, esmu konstatējis, ka ir iztīrīts un dezinficēts (nevajadzīgo svītrot):

transportlīdzekļa kravas nodalījums (kravas transportlīdzekļa virsbūve);

iekraušanas rampa;

aprīkojums, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem;

transportlīdzekļa ritošā daļa (riteņi);

vadītāja kabīne;

aizsargapģērbs un aizsargapavi, kas izmantoti dzīvnieku izkraušanā.

Informācija sniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" X1 nodaļas prasībām vai citā līdzvērtīgā veidā, iekļaujot visas minēto noteikumu X1 nodaļā norādītās pozīcijas.

Datums

Laiks

Vieta

Kompetentā iestāde

Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora paraksts

         
Zīmogs Vārds, uzvārds (drukātiem burtiem)

Zīmogam un parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukājuma krāsas.

3. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. februāra
noteikumiem Nr. 83
Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā

(Pielikums MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

I riska zona

1. Novads un pagasts

1.1. Aizkraukles novads

1.2. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.3. Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts

1.4. Amatas novads

1.5. Apes novada Virešu pagasts

1.6. Baltinavas novads

1.7. Balvu novads

1.8. Cēsu novads

1.9. Gulbenes novads

1.10. Ikšķiles novads

1.11. Inčukalna novads

1.12. Jaunjelgavas novads

1.13. Jaunpiebalgas novads

1.14. Ķeguma novads

1.15. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.16. Krimuldas novada Krimuldas pagasts

1.17. Lielvārdes novads

1.18. Līgatnes novads

1.19. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.20. Mālpils novads

1.21. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.22. Neretas novads

1.23. Ogres novads

1.24. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.25. Priekuļu novads

1.26. Raunas novads

1.27. Ropažu novads

1.28. Rugāju novads

1.29. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.30. Salas novads

1.31. Sējas novads

1.32. Siguldas novads

1.33. Skrīveru novads

1.34. Smiltenes novads

1.35. Vecpiebalgas novads

1.36. Vecumnieku novads

1.37. Viesītes novads

1.38. Viļakas novads

2. (Svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

II riska zona

3. Novads un pagasts

3.1. Aknīstes novads

3.2. Cesvaines novads

3.3. Ērgļu novads

3.4. Ilūkstes novads

3.5. Jēkabpils novads

3.6. Kokneses novads

3.7. Krustpils novads

3.8. Līvānu novads

3.9. Lubānas novads

3.10. Madonas novads

3.11. Pļaviņu novads

3.12. Varakļānu novads

3.13. Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts

3.14. Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts

3.15. Alojas novads

3.16. Krimuldas novada Lēdurgas pagasts

3.17. Kocēnu novads

3.18. Limbažu novads

3.19. Mazsalacas novads

3.20. Pārgaujas novads

3.21. Salacgrīvas novads

4. Pilsētas

4.1. Jēkabpils

4.2. Valmiera

III riska zona

5. Novads

5.1. Aglonas novads

5.2. Beverīnas novads

5.3. Burtnieku novads

5.4. Ciblas novads

5.5. Dagdas novads

5.6. Daugavpils novads

5.7. Kārsavas novads

5.8. Krāslavas novads

5.9. Ludzas novads

5.10. Naukšēnu novads

5.11. Preiļu novads

5.12. Rēzeknes novads

5.13. Riebiņu novads

5.14. Rūjienas novads

5.15. Strenču novads

5.16. Valkas novads

5.17. Vārkavas novads

5.18. Viļānu novads

5.19. Zilupes novads

6. Pilsēta

6.1. Daugavpils

6.2. Rēzekne

4. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. februāra
noteikumiem Nr. 83
Āfrikas cūku mēra riska zonas Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, Polijas Republikā un Itālijas Republikā

(Pielikums MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

I riska zona

1. Igaunijas Republikas administratīvā teritorija

1.1. Pelvas apriņķis

1.2. Hēdemēstes pagasts

1.3. Kambjas pagasts

1.4. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.5. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.6. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.7. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.8. Kepu pagasts

1.9. Laekveres pagasts

1.10. Lasvas pagasts

1.11. Meremē pagasts

1.12. Neo pagasts

1.13. Paikuzes pagasts

1.14. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.15. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.16. Regaveres pagasts

1.17. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.18. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.19. Sārdes pagasts

1.20. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.21. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.22. Semeru pagasts

1.23. Surju pagasts

1.24. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.25. Tahkurannas pagasts

1.26. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.27. Vastselīnas pagats

1.28. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.29. Vinni pagasts

1.30. Viru-Nigulas pagasts

1.31. Veru pagasts

1.32. Veru pilsēta

1.33. Kundas pilsēta

1.34. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

1.35. Jegevas apriņķis

1.36. Alatskivi pagasts

1.37. Hāslavas pagasts

1.38. Imaveres pagasts

1.39. Laevas pagasts

1.40. Lūnjas pagasts

1.41. Meksas pagasts

1.42. Mēksi pagasts

1.43. Peipsiēres pagasts

1.44. Pīrisāres pagasts

1.45. Tehtveres pagasts

1.46. Tartu pagasts

1.47. Tori pagasts

1.48. Tiri pagasts

1.49. Ilenurmes pagasts

1.50. Vendras pagasts

1.51. Varas pagasts

1.52. Vennu pagasts

1.53. Tartu pilsēta

1.54. Vendras pilsēta

1.55. Vehmas pilsēta

2. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

2.1. Josvaiņu, Pernaravas, Kraķu un Ķēdaiņu pilsēta, Ķēdaiņu rajona pašvaldības Dotnuvas, Gudžūnu un Survilišķu pagasts

2.2. Paņevēžas rajona pašvaldības Krekenavas, Upītes, Velžu, Miežišķu, Karsakišķu, Naujamiesta, Paīstres, Paņevēžas un Smiļģu pagasts

2.3. Radvilišķu rajona pašvaldības Sķēmju un Sidabravas pagasts

2.4. Kauņas rajona pašvaldības Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Ežerēles un Garļavas pagasts, Garļavas ciems, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Taurakiemu un Vilkijas pagasts, Vilkijas ciems un Zapišķu pagasts

2.5. Paņevēžas pilsētas pašvaldības teritorija

2.6. Kaišadores rajona pašvaldības Krones, Nemaitoņu un Žiežmaru pagasts, Žiežmaru ciems un Rumšišķes pašvaldības daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa A 1

2.7. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.355)

2.8. Pasvales rajona pašvaldības teritorija

2.9. Prienu rajona pašvaldības teritorija

2.10. Birštonas pašvaldības teritorija

2.11. Kalvarijas pašvaldības teritorija

2.12. Kazlu Rūdas pašvaldības teritorija

2.13. Marijampoles pašvaldības teritorija

3. Polijas Republikas administratīvā teritorija

3.1. Podlases vojevodistē:

3.1.1. Suvalku apriņķis

3.1.2. Bjalistokas apriņķis

3.1.3. Suvalku apriņķa Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku, Račku pašvaldības teritorija

3.1.4. Sejnu apriņķa Krasnopolas un Puņskas pašvaldības teritorija

3.1.5. Augustovas apriņķa Augustovas pašvaldības teritorija ar Augustovas, Novinkas, Štabinas un Barglovas Koscelnu pilsētu

3.1.6. Moņķu apriņķis

3.1.7. Sokulkas apriņķa Suhovolas un Koricinas pašvaldības teritorija

3.1.8. Bjalistokas apriņķa Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Zabludovas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobžiņevo Dužes pašvaldības teritorija

3.1.9. Belskas apriņķis

3.1.10. Hajnuvkas apriņķis

3.1.11. Semjatčes apriņķa Grodziskas, Dzjadkovices un Milejčices pašvaldības teritorija

3.1.12. Zambrovas apriņķa Rutku pašvaldības teritorija

3.1.13. Visoke Mazoveckes apriņķa Kobilin-Boržimu, Kuleše Koscelnes, Sokolu, Visoke Mazoveckes pašvaldības teritorija ar Visoke Mazoveckes, Nove Pekuti, Šepetovo, Klukovo un Cehanovecas pilsētu

II riska zona

4. Igaunijas Republikas administratīvā teritorija

4.1. Austrumviru apriņķis

4.2. Valgas apriņķis

4.3. Abjas pagasts

4.4. Hallistes pagasts

4.5. Karksi pagasts

4.6. Paistu pagasts

4.7. Tarvastu pagasts

4.8. Antslas pagasts

4.9. Menistes pagasts

4.10. Varstu pagasts

4.11. Reuges pagasts

4.12. Semerpalu pagasts

4.13. Hānjas pagasts

4.14. Miso pagasts

4.15. Urvastes pagasts

4.16. Kolgajāni pagasts

4.17. Kongutas pagasts

4.18. Keo pagasts

4.19. Persti pagasts

4.20. Puhjas pagasts

4.21. Rannu pagasts

4.22. Rengu pagasts

4.23. Sārepēdi pagasts

4.24. Sūrejāni pagasts

4.25. Vīratsi pagasts

4.26. Vīlandes pilsēta

5. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

5.1. Anīkšču rajona pašvaldības Andronišķu, Anīkšču, Debeiķu, Kavarskas, Kurkļu, Skiemoņu, Traupes, Troškūnu un Viešintu pašvaldības teritorija un Svēdasu pašvaldības daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 118

5.2. Ķēdaiņu rajona pašvaldības Pelēdnaģu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas pagasts

5.3. Kupišķu rajona pašvaldības Alizavas, Kupišķu, Norūnu un Subačus pagasts

5.4. Paņevēžas rajona pašvaldības Ramīgalas, Vadokļu un Raguvas pagasts

5.5. Alītas apriņkis

5.6. Viļņas pilsētas pašvaldības teritorija

5.7. Biržu rajona pašvaldības teritorija

5.8. Jonavas rajona pašvaldības teritorija

5.9. Šaļčininku rajona pašvaldības teritorija

5.10. Širvintas rajona pašvaldības teritorija

5.11. Traķu rajona pašvaldības teritorija

5.12. Ukmerģes rajona pašvaldības teritorija

5.13. Viļņas rajona pašvaldības teritorija

5.14. Elektrēnu pašvaldības teritorija

5.15. Kauņas rajona pašvaldības Domeikavas un Karmelavas pagasts, Kauņas pilsēta, Lapu, Neveroņu, Samīlu, Užliedžu un Vandžogalas pagasts

5.16. Kaišadores rajona pašvaldības Kaišadores pilsēta, Kaišadores ciems, Palomenes, Paparču, Pravienišķu un Žasļu pagasts un Rumšišķu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa A 1

6. Polijas Republikas administratīvā teritorija

6.1. Podlases vojevodistē:

6.1.1. Sejnu apriņķa Gibi un Sejnu pašvaldība ar Sejnu pilsētu

6.1.2. Augustovas apriņķa Lipskas un Plaskas pašvaldība

6.1.3. Bjalistokas apriņķa Čarna Bjalostocka, Supraslas un Vasilkovas pašvaldības teritorija

6.1.4. Sokulkas apriņķa Djabrova Bjalostockas, Janovas, Novi Dvor un Sidras pašvaldības teritorija

III riska zona

7. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

7.1. Ignalinas rajona pašvaldība

7.2. Molētu rajona pašvaldības teritorija

7.3. Rokišķu rajona pašvaldības teritorija

7.4. Švenčoņu rajona pašvaldības teritorija

7.5. Utenas rajona pašvaldības teritorija

7.6. Zarasu rajona pašvaldības teritorija

7.7. Visaginas rajona pašvaldības teritorija

7.8. Kupišķu rajona pašvaldības Šimoņu un Skapišķu pagasts

7.9. Anīkšču rajona pašvaldības Svedasu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 118

7.1 Polijas Republikas administratīvā teritorija

7.1. Podlases vojevodistē:

7.1.1. Sokulkas apriņķa Krinku, Kužnicas, Sokulkas un Šudzjalovo pašvaldības teritorija

7.1.2. Bjalistokas apriņķa Grodekas un Mihailovo pašvaldības teritorija

IV riska zona

8. Itālijas Republikas administratīvā teritorija

Sardīnija