Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 265 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-15 "Ģeotehniskā projektēšana"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.284

Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31 21.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes”.

2. Ar 2003.gada 1.jūliju Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS celtniecības normas un noteikumi (SNiP) 2.02.03-85 “Pāļu pamati”.

3. Noteikumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2003.gada 30.jūnijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām.

4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus Latvijas būvnormatīva LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes” izpildei.

5. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284
Latvijas būvnormatīvs LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo ēku un inženierbūvju pāļu pamatus un pamatnes.

2. Būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju un tiltu, kā arī uz tādu iekārtu pāļu pamatu un pamatņu projektēšanu, kuras dinamiski iedarbojas uz pāļu pamatiem un pamatnēm.

3. Pāļu pamatus un pamatnes projektē, ņemot vērā:

3.1. būvniecībai nepieciešamās ģeodēziskās, ģeotehniskās un hidrome­teoroloģiskās izpētes rezultātus;

3.2. informāciju par būves izmantošanas veidu, konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām, slodzēm uz pamatiem un būves ekspluatācijas apstākļiem;

3.3. būvju pamatu iespējamo variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu, optimālu pamatnes pretestības un deformatīvo īpašību un pamatu materiālu fizikāli mehānisko īpašību izmantošanu;

3.4. ietekmi uz blakus esošajām pazemes un virszemes būvēm.

4. Inženierizpēti veic saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" (turpmāk – LBN 005-99). Pāļu pamatu un pamatņu projektēšana bez inženier­izpētes materiāliem nav pieļaujama.

5. Pamatnes gruntis pāļu pamatu un pamatnes būvprojektā apzīmē atbilstoši standartam LVS 437 "Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija".

6. Inženierizpētes materiālos ietver informāciju, kas ļauj aprēķināt, izvēlēties un projektēt pamatni, pāļu pamatu iestrādāšanas dziļumu, izmērus un būvdarbu veikšanas metodes.

7. Ja tas noteikts tehniskajā uzdevumā, inženierizpētes materiālos ietver informāciju par pāļu statiskajām un (vai) dinamiskajām pārbaudēm.

8. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus noņemtās augsnes kārtas izmantošanai apzaļumošanā un rekultivācijā.

9. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus, kas nodrošina blakus esošo būvju normālus ekspluatācijas apstākļus projektējamās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.

10. Ja pāļa apakšējo galu paplašina ar eksploziju, pāļu pamatu būvprojektā norāda minimālo pieļaujamo attālumu līdz esošajām būvēm. Spridzināšanas darbus veic normatīvajos aktos par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālo apriti noteiktajā kārtībā. Būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā ietver spridzināšanas darbu izpildes kārtību un drošības nosacījumus.

11. Projektējot sarežģītu un īpaši nozīmīgu būvju pāļu pamatus un pamatnes vai jebkuru būvju pāļu pamatus un pamatnes sarežģītos ģeotehniskos apstākļos vai, ja tas ir paredzēts projektēšanas uzdevumā, būvprojektā paredz pasākumus eksperimentālai pamatnes deformāciju noteikšanai.

12. Projektējot pāļu pamatus agresīvā vidē, ievēro attiecīgajos būvnormatīvos noteiktās prasības.

13. Būvju pāļu pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piemērojamie standarti).

14. Ja pāļu pamati un pamatnes ir projektēti atbilstoši LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997 sērijas standartu prasībām, pāļu pamati un pamatnes atbilst šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

2. Pāļu tipi

15. Pēc pāļu iedziļināšanas veida gruntī pāļus iedala šādi:

15.1. dzelzsbetona, koka un metāla dzenamie pāļi – tos iedziļina gruntī bez tās izrakšanas, lietojot pāļdziņus, vibrācijas vai iespiešanas iekārtas;

15.2. ar betonu neaizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrā­cijas iekārtām bez grunts izrakšanas vai daļēji izrokot grunti;

15.3. ar betonu daļēji vai pilnīgi aizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrācijas iekārtām, izrokot grunti;

15.4. betona vai dzelzsbetona vietas pāļi;

15.5. dzelzsbetona urbpāļi – tos izveido, aizpildot urbumus ar stiegrotu betonu vai iepriekš izgatavotiem dzelzsbetona elementiem;

15.6. skrūvpāļi.

16. Pēc pāļu un grunts mijiedarbības pāļus iedala šādi:

16.1. statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām gruntīm;

16.2. dzenamie statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm ar deformāciju moduli E ≥ 50 MPa;

16.3. berzes pāļi – to apakšējais gals balstās uz saspiežamām gruntīm un slodzi uz pamatni nodod caur pāļa sānu virsmu un apakšējo galu.

17. Pēc stiegrojuma veida dzelzsbetona dzenamos pāļus un čaulpāļus iedala šādi:

17.1. pāļi ar nesaspriegtu garenstiegrojumu un (vai) šķērsstiegrojumu;

17.2. pāļi ar iepriekš saspriegtu garenstiegrojumu un ar šķērsstiegrojumu vai bez tā.

18. Pēc šķērsgriezuma formas pāļus iedala šādi:

18.1. kvadrātveida un apaļi pāļi ar vai bez dobumiem;

18.2. taisnstūra, T veida vai dubulta T veida profila pāļi.

19. Pēc garengriezuma formas pāļus iedala šādi:

19.1. prizmatiskie un cilindriskie pāļi;

19.2. piramidālie, trapecveida un rombveida pāļi ar slīpām sānu virsmām.

20. Pēc konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:

20.1. pilnpāļi;

20.2. saliekamie pāļi.

21. Pēc apakšējā gala konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:

21.1. pāļi ar noasinātu galu;

21.2. pāļi ar plakanu galu;

21.3. pāļi ar paplašinātu jeb vāles tipa galu;

21.4. dobtie pāļi ar atvērtu vai slēgtu galu;

21.5. pāļi ar eksplozijā paplašinātu apakšējo galu.

22. Pēc izbūves tehnoloģijas vietas pāļus iedala šādi:

22.1. pāļi, kurus izveido, iedziļinot gruntī izvelkamas caurules, kam ir ar metāla vai betona uzgali aizdarināts apakšējais gals, kuru pēc caurules aiz­pildīšanas ar betonu un izvilkšanas atstāj gruntī;

22.2. pāļi, kurus izveido, izsitot padziļinājumu, ko aizpilda un noblīvē ar mazplūstošu betona masu.

23. Pēc izbūves tehnoloģijas urbpāļus iedala šādi:

23.1. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi ar paplašinājumiem vai bez tiem, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu virs gruntsūdens līmeņa bez sieniņu nostiprināšanas mālainās gruntīs vai nostiprinot urbuma sieniņas ar ūdens pārspiedienu zem gruntsūdens līmeņa;

23.2. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu jebkurās gruntīs zem gruntsūdens līmeņa un nostiprinot urbuma sieniņas ar māla duļķi vai izvelkamām apvalkcaurulēm;

23.3. apaļa šķērsgriezuma dobi vietas urbpāļi, kurus izbūvē, lietojot daudzsekciju vibroserdeni;

23.4. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, urbumu noblīvējot ar šķembām;

23.5. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, ar eksploziju paplašinot urbuma apak­šējo daļu un aizpildot visu urbumu ar betonu;

23.6. injicēti urbpāļi, kurus izbūvē, urbumā ar spiedienu injicējot smalkgraudainu betonu, cementa vai speciālo javu;

23.7. stabpāļi, kurus izbūvē, aizpildot urbumu (ar paplašinājumu vai bez tā) ar cilindriskiem vai prizmatiskiem elementiem un monolitējot ar cementa javu.

24. Pamatu pāļus projektē no šāda materiāla:

24.1. dzenamos dzelzsbetona pāļus, vietas pāļus un urbpāļus ar nesa­spriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20;

24.2. injicētus urbpāļus ar nesaspriegtu garenstiegrojumu – no smalkgrau­dainā betona, kura klase nav zemāka par B25, kā arī cementa vai citām speciālām javām, kuru marka nav zemāka par M300.

25. Dzenamos dzelzsbetona pāļus ar saspriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B25.

26. Pāļu pamatu betona režģogus projektē no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20, bet liela laiduma elektropārvades līniju balstu pamatiem – ne zemāka par B25.

27. Saliekamo režģogu saduras un būves kolonnas monolitē režģogos, izmantojot normālo betonu, kas atbilst standartam LVS EN 206–1:2001 un kura klase nav zemāka par B20 saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" (turpmāk – LBN 203-97).

28. Betona salizturības un ūdensnecaurlaidības klasi visu veidu pāļiem un režģogiem pieņem saskaņā ar LBN 203-97 un LVS EN 206–1:2001.

29. Koka pāļus izgatavo no vismaz 6,5 m gariem skujkoku apaļkokiem, kuru diametrs ir 22–34 cm.

30. Koka pāļus attīra no mizas, zariem un izaugumiem, saglabājot dabīgo konusu.

31. Koka paketpāļu konstrukciju, šķērsgriezumu un garumu pieņem saskaņā ar būvprojektu.

32. Saliktu koka pāļu atsevišķus elementus savstarpēji savieno ar saduras tipa savienojumiem un sastiprina ar metāla uzliktņiem vai uzmavām. Atsevišķu elementu saduras paketpālī izvieto pa vertikāli vismaz 1,5 m attālumā.

3. Pāļu pamatu un pamatņu aprēķins

33. Pāļu pamatus un pamatnes ar aprēķinu pārbauda divos robežstāvokļos:

33.1. nestspējas pārbaude (pirmais robežstāvoklis):

33.1.1. pāļa un režģoga materiālu nestspēja;

33.1.2. pāļu pamatnes grunts nestspēja;

33.1.3. pamatnes noturība un nestspēja, ja uz to iedarbojas ievērojamas horizontālās slodzes (atbalsta sienas un līdzīgas konstrukcijas) un pamatne atrodas nogāzē vai to veido ļoti slīpi grunts slāņi;

33.2. iespējamo deformāciju un pārvietojumu pārbaude (otrais robež­stāvoklis):

33.2.1. pāļu pamatu un pamatnes sēšanās vertikālo slodžu iedarbes dēļ;

33.2.2. kopējie pāļu pamatu un pamatnes horizontāli pārvietojumi up un pagriešanās ψp horizontālo slodžu un lieces momentu iedarbes dēļ;

33.2.3. plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pāļu pamatu dzelzsbetona konstrukcijās.

34. Slodzes un iedarbes, slodžu un iedarbju drošības koeficientus un kombinācijas būvju pāļu pamatu un pamatņu aprēķinam pieņem saskaņā ar projektēšanas uzdevumu un attiecīgajiem būvnormatīviem.

35. Pāļu pamatu un pamatnes nestspēju pirmajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam un īpašam sakārtojumam. Pāļu pamatu un pamatnes deformācijas otrajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam.

36. Visus pāļu pamatu un pamatņu aprēķinus veic, izmantojot materiālu un pamatņu grunšu aprēķina raksturlielumus.

37. Pāļu un režģoga materiālu aprēķina raksturlielumus pieņem saskaņā ar attiecīgo materiālu būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem vai piemē­rojamiem standartiem.

38. Pāļu pamatu un pamatnes grunšu aprēķina raksturlielumus nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207–01 "Ģeotehnika. Būvju pamatnes un pamati" (turpmāk – LBN 207–01) 2.3.apakšnodaļai.

39. Pāļu pamatu un pamatnes grunts aprēķina pretestību zem pāļa ga­la R (kPa) un uz sānu virsmas fi (kPa) pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 4.nodaļu.

40. Pāļus aptverošās grunts gultnes koeficienta cz (kN/m3) aprēķina vēr­tību var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.

41. Ja pamatnes grunšu nestspēja, ņemot vērā šī būvnormatīva 5.nodaļā noteiktās prasības, noteikta ar statisko zondēšanu vai ir veikta pāļu dinamiskā vai statiskā pārbaude, pāļu pamatnes grunšu nestspēju pieņem, izmantojot šo pārbaužu rezultātus.

42. Pāļu un režģoga stiprību aprēķina saskaņā ar šo būvnormatīvu un būv­normatīviem par attiecīgā materiāla būvkonstrukciju projektēšanu.

43. Betona vai dzelzsbetona pāļu un režģoga plaisu rašanās un atvēršanās iespējas aprēķina saskaņā ar LBN 203-97.

44. Pārbaudot jebkura materiāla pāļa stiprību, pāli uzskata par gruntī stingri iespīlētu stieni attālumā l1 (m) no režģoga apakšas; pāļa iespīlējuma attālumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

l1 = lo + 2/αe, kur (1)

lo – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz planēšanas atzīmei (m);

αe – deformācijas koeficients (1/m), kuru var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.

45. Ja urbpāļi vai čaulpāļi iedziļināti klintī un (2/αe) > h, pāļa iespīlējuma attālumu l1 nosaka, izmantojot šādu formulu:

l1 = lo + h, kur (2)

lo – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz grunts planē­šanas atzīmei (m);

h – urbpāļa vai čaulpāļa iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no pāļa apak­šējā gala līdz grunts planēšanas atzīmei vai līdz gruntī iedziļināta režģoga pēdai.

46. Ja injicētie vietas urbpāļi iet cauri stipri saspiežamām gruntīm, kuru deformāciju modulis E < 5000 kPa, aprēķinot pāļa stiprību un noturību, pāļa garenlieces aprēķina garums ld (m) atkarībā no pāļa diametra d (m) un stipri saspiežamās grunts slāņa biezuma hg (m) ir:

46.1. ld = 25d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir E ≤ 2000 kPa; ja ld > hg, tad pieņem ld = 2hg;

46.2. ld = 15d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir 2000 ≤ E ≤5000 kPa; ja ld > hg, tad pieņem ld = 2hg.

47. Aprēķinot vietas pāļu un urbpāļu (izņemot stabpāļus) stiprību, betona aprēķina pretestību nosaka, ņemot vērā LBN 203-97 noteikto darba apstākļu koeficientu γb3 = 0,85 un (atkarībā no pāļu iestrādāšanas veida) šādus darba apstākļu papildu koeficientus:

47.1. γcb = 1,0, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā mālainās gruntīs bez urbuma sieniņu nostiprināšanas;

47.2. γcb = 0,90, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;

47.3. γcb = 0,80, ja urbšana un betonēšana notiek ar ūdeni pildītā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;

47.4. γcb = 0,70, ja urbšana un betonēšana notiek ar māla duļķi vai spiedūdeni pildītā urbumā bez apvalkcaurulēm.

48. Pāļu betonēšanai zem māla duļķa vai ūdens līmeņa lieto vertikāli pārvietojamu cauruli vai betona sūkņus.

49. Visu veidu pāļiem aprēķina būves radītās slodzes un iedarbības, kuras noteiktas, ievērojot tehniskajā uzdevumā un būvnormatīvā par slodzēm un iedarbēm noteiktās prasības. Dzenamiem pāļiem aprēķina arī pacelšanas piepūles, pieņemot, ka pacelšanas stiprinājums atrodas vienas trešdaļas pāļa garuma attālumā no pāļa galvas.

50. Izgatavošanas, transporta un pacelšanas slodžu radītās piepūles nosaka no pāļa normatīvā pašsvara, izmantojot šādus dinamiskuma koeficientus:

50.1. γf = 1,5, pārbaudot stiprību;

50.2. γf = 1,25, pārbaudot plaisu rašanos un atvēršanos.

51. Pāļu pamata atsevišķa pāļa vai viena pāļa grunts pamatnes nestspējai jāatbilst šādam nosacījumam:

N < Fdk, kur (3)

N – aprēķina garenspēks uz pāļu pamata atsevišķu pāli vai vienu pāli, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktam;

Fd – pāļu pamatu grunts pamatnes nestspēja atsevišķam pālim, kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4. un 5.nodaļu;

γk – drošības koeficients.

52. Nosakot pāļu pamatu atsevišķa vai viena pāļa nestspēju, pieņem šādus drošības koeficientus γk:

52.1. γk = 1,2, ja pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus;

52.2. γk = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu, izmantojot grunts zondēšanas pārbaudes rezultātus;

52.3. γk = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem un nosakot grunts elastīgās deformācijas;

52.4. γk = 1,4, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu vai pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem, nenosakot grunts elastīgo deformāciju;

52.5. γk = 1,0 vienlaidus pāļu laukam zem stingrām būvēm (atbilsto­ši LBN 207-02) ar su > 30 cm un vairāk nekā 100 pāļiem, un pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus.

53. Visu veidu spiestiem vai izraujamiem pāļiem aprēķina slodzi N (kN) nosaka no pāļa pašsvara ar pārslodzes koeficientu, kurš palielina aprēķina slodzi.

54. Ja aprēķina slodze noteikta, ieskaitot vēja un celtņu (ceļamkrānu) slodzes, pāļu pamatu malējo pāļu nestspēju var palielināt par 20 %, izņemot elektropārvades gaisa līniju balstu pāļu pamatus.

55. Nosakot aprēķina slodzi N (kN) uz atsevišķu pāli, pāļu pamatu uz­skata par rāmja konstrukciju, kas slogota ar vertikālām, horizontālām un lieces momentu slodzēm.

56. Pāļu pamatam ar vertikāliem pāļiem aprēķina slodzi uz atsevišķu pāli nosaka, izmantojot šādu formulu:

N = (Nd/n) ± (Mxy/Σyi2) ± (Myx/Σxi2), kur (4)

Nd – aprēķina slodžu spiedes spēks uz pāļu pamatu (kN);

Mx, My – aprēķina slodžu lieces momenti (kNm) režģoga pēdas plaknē attiecībā pret pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm x un y;

n – pāļu skaits pamatā;

xi, yi – attālums no i-tā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m);

x, y – attālums no attiecīgā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m).

57. Vienāda šķērsgriezuma vertikālu pāļu pamatam pielikto horizontālo slodzi pieļaujams sadalīt vienmērīgi uz visiem pāļiem.

58. Pāļu pamatu un pamatnes noturību pārbauda, ņemot vērā pāļu ierosinātās papildu horizontālās reakcijas uz nobīdāmo grunts masīvu, saskaņā ar LBN 207-01.

59. Ja pāļu pamatu pamatnē ir kūkumojošās gruntis, attiecībā uz kūkumo­šanās spēkiem pārbauda:

59.1. grunts masīva noturību atbilstoši LBN 207-01;

59.2. pāļu un režģoga nestspēju atbilstoši šī būvnormatīva 36.punktam.

60. Aprēķinot būves pāļu pamatu un pamatnes deformāciju, jāizpilda šāds nosacījums:

s ≤ su, kur (5)

s – pamatnes, pāļu pamata un būves kopējā deformācija (piemēram, sēšanās, pārvietošanās, pāļu vai pāļu pamatu relatīvā sēšanās), kura noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 34. un 35.punktu, 7.nodaļu un 1.pielikumu;

su – pāļu, pāļu pamata un būves projektēšanas uzdevumā noteiktā galējā pieļaujamā deformācija.

61. Ja projektēšanas uzdevumā nav noteikta būves, pāļu pamata un pamat­nes galēji pieļaujamā deformācija, to pieņem saskaņā ar LBN 207-01 4.pieli­kumu.

4. Pāļu nestspējas aprēķins (pirmais robežstāvoklis)
4.1. Statņpāļi

62. Čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem, kuri balstās uz klinšainām gruntīm, un dzenamiem statņpāļiem Fd (kN), kuri balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm, nestpēju nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fd = γcRA, kur (6)

γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;

A – uz grunts balstītais pāļa apakšējā gala laukums (m2);

R – grunts aprēķina pretestība (kPa) zem pāļa apakšējā gala.

63. Pāļa apakšējā gala laukums A (m2), kas balstās uz grunti, ir vienāds ar:

63.1. pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu (m2) pilna šķērsgriezuma pāļiem, dobtajiem un čaulpāļiem, ja dobums aizpildīts ar betonu ne mazāk kā triju dobumu diametru augstumā;

63.2. pāļa neto šķērsgriezuma laukumu (m2) dobtajiem un čaulpāļiem ar neaizpildītu dobumu.

64. Visu veidu dzenamajiem pāļiem, kuri balstās uz klinšainām vai maz­saspiežamām gruntīm, grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem pāļa apakšējā gala pieņem R = 20000 kPa.

65. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem nesadēdējušās klinšainās gruntīs ne mazāk kā 0,5 m dziļumā iestrādātu vietas pāļu, urbpāļu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu apakšējā gala nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = Rc,n (ld/df + 1,5)/γg, kur (7)

Rc,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);

γg – grunts drošības koeficients γg = 1,4;

ld – vietas pāļa, urbpāļa vai aizpildīta čaulpāļa projektētais iestrādāšanas dziļums klinšainā gruntī (m);

df – vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa klinšainā gruntī iestrādātās daļas ārējais diametrs (m).

66. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem neaizpildītu čaulpāļu apakšējā gala, ja pāļi vienmērīgi balstās uz nesadēdējušas klinšainas grunts, kura ne mazāk kā triju pāļu diametru biezumā nosegta ar neizskalojamām neklinšainām gruntīm, nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = Rc,ng, kur (8)

Rc,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);

γg – grunts drošības koeficients γg = 1,4.

67. Ja zem vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa apakšējā gala atrodas sadē­dējušas vai izmiekšķējamas klinšainas gruntis, grunts vienvirziena spiedes pretestību nosaka ar spiedogu pārbaudēm vai pāļu statiskās slogošanas pārbaudēm.

68. Nosakot statņpāļu nestspēju, neņem vērā pāļa sānu virsmas berzes pretestību, izņemot negatīvo berzi uz pāļa sānu virsmas.

4.2. Visu veidu dzenamie berzes pāļi un bez grunts izņemšanas iedziļināti čaulpāļi

69. Spiestu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju Fd (kN), summējot visu pāļa caurieto grunts slāņu berzes pretestību, nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fd = γccR RA + uΣ γcffihi), kur (9)

γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;

A – uz grunts balstītā pāļa apakšējā gala laukums (m2), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielāko šķērsgriezuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

hi – pamatnes i-tā ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša grunts slāņa biezums (m);

γcR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;

γcf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam.

70. Ja projektā paredzēta teritorijas norakšana vai iespējama grunts noskalošana ūdenstilpē, summē visu to grunts slāņu pretestību, kuri atrodas zem planēšanas atzīmes vai līdz ūdenstilpes dibenam.

71. Vāles pāļu nestspēju nosaka, izmantojot 9.formulu; par pāļa aprēķina perimetru u (m) pieņem:

71.1. pāļa stumbra iecirknī – stumbra perimetru;

71.2. pāļa paplašinājuma iecirknī – paplašinājuma perimetru.

72. Ja mālainās gruntīs pāļus iedziļina vairāk par 5 m, grunts aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R un sānu virsmas fi (kPa) pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam kā 5,0 m dziļumam.

73. Smiltīs vāles pāļa sānu virsmas aprēķina pretestību fi (kPa) visā pāļa garumā pieņem kā pāļiem bez paplašinājuma.

74. Mālainās gruntīs vāles pāļa stumbra iecirknī sānu virsmas aprēķina pretestību fi (kPa) uz pāļa sānu virsmas pieņem vienādu ar nulli.

75. Ja dzenamo pāļu apakšējais gals balstās uz irdenām smiltīm vai mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju IL > 0,6, pāļa nestspēju nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.

76. Ja piramidālie, trapecveida vai rombveida pāļi iet cauri smiltīm vai mālainām gruntīm un sānu malu slīpums ip ≤ 0,025, pāļa nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fd = γc[RA + Σhi(ui f i + uo,iipEikiξr)], kur (10)

γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;

A – uz grunts balstītais pāļa laukums (m2), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielākā šķērsgrie­zuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;

fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);

ui – pāļa i-tā šķērsgriezuma perimetrs;

uo,i – pāļa i-tā šķērsgriezuma slīpo malu izmēru summa (m);

ip – pāļa sānu virsmu slīpums;

Ei – pāļa sānu virsmu aptverošā i-tā grunts slāņa deformāciju modulis, kuru pieņem pēc kompresijas pārbaudes rezultātiem;

ki – koeficients:

ki = 0,5 – smiltīm un mālsmiltīm;

ki = 0,6 – smilšmālam;

ξr – reoloģiskā efekta koeficients ξr = 0,8;

ki = 0,7 – māliem, ja plasticitātes skaitlis Ip = 18;

ki = 0,9 – māliem, ja plasticitātes skaitlis Ip = 25.

Māliem ar plasticitātes skaitļa starpvērtībām koeficienta ki vērtību nosaka, lineāri interpolējot.

77. Rombveida pāļiem ar pretēji vērstu sānu virsmas slīpumu grunts sānu virsmas pretestību 10.formulā nesummē.

78. Piramidālā pāļa ar sānu virsmas slīpumu ip > 0,025 nestspēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot presiometrisko pārbaužu rezultātus un šī būv­normtīva 2.pielikumu.

79. Ja presiometrisko pārbaužu rezultātu nav un piramidālā pāļa sānu virsmas slīpums ip > 0,025, piramidālā pāļa nestspēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot 10.formulu (pieņem, ka pāļa sānu virsmas slīpums ip = 0,025).

80. Izraujamu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju Fdu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fdu = γcuΣγcffihi, kur (11)

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);

γcf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;

γc – pāļu pamata darba apstākļu koeficients.

81. Darba apstākļu koeficientu γc gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.nodaļai; būvēm darba apstākļu koeficients γc ir:

81.1. γc = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;

81.2. γc = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk.

4.3. Berzes vietas pāļi, urbpāļi un ar betonu aizpildīti čaulpāļi

82. Spiestu berzes vietas pāļu, urbpāļu un ar grunts izņemšanu iedziļinātu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu (ar pāļu apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) nestpēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fd = γccRRA + uΣγcffihi), kur (12)

γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī; γc = 0,8, ja pālis balstās uz mālainām gruntīm ar mitruma pakāpi Sr < 0,9, γc = 1,0 visos pārējos gadījumos;

γcR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 83.punktu;

γcf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 84.punktu;

A – uz grunts balstītā pāļa laukums (m2), pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu ar betonu aizpildītiem čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem bez paplašinājuma vai vienādu ar paplašinājuma lielāko šķērs­griezuma laukumu vietas pāļiem un urbpāļiem ar paplašinājumu;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība uz pāļa sānu virsmas (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).

83. Darba apstākļu koeficientu γcR pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 6.nodaļu; būvēm darba apstākļu koeficients γcR ir:

83.1. γcR = 1,3 pāļiem ar eksploziju paplašinātu apakšējo galu;

83.2. γcR = 0,9 pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, kurus betonē zem ūdens;

83.3. γcR = 1,0 pārējos gadījumos.

84. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa apakšējā gala pāļiem, kuri izbūvēti, izmantojot šī būvnormatīva 22.punktā noteikto tehnoloģiju, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet pārējos gadījumos nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 85., 86. vai 87.punktu.

85. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa, urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) vai čaulpāļa apakšējā gala, kuri iestrādāti rupjdrupu gruntīs ar smilšu aizpildījumu vai smiltīs ne mazāk kā 2,0 m dziļumā, bet ne mazāk par pāļa vai paplašinājuma diametru, nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = kα41 γI′ d+α2α3γIh), kur (13)

k – koeficients:

k = 0,75 vietas pāļiem vai urbpāļiem (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļiem ar pilnīgi izņemtu grunts serdi;

k = 1,0 čaulpāļiem, kuriem netraucēta rupjdrupu vai smilts grunšu serde saglabāta ne mazāk kā 0,5 m dziļumā;

α1, α2, α3 un α4 – bezdimensiju koeficienti, kas ir atkarīgi no grunts iekšējās berzes leņķa φI un kuru aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 1.tabulai;

γI′ – grunts īpatnējā svara (kN/m3) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku zem pāļa apakšējā gala;

γI – pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m3) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku virs pāļa apakšējā gala;

d – vietas pāļa vai urbpāļa diametrs vai paplašinājuma diametrs pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, ar cementa javu monolitizēta čaulpāļa vai stabpāļa urbuma diametrs (m);

h – pāļa vai pāļa paplašinājuma apakšējā gala iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot.

86. Mālainu grunšu aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa vai urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļa apakšējā gala pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 2.tabulai.

87. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem tāda čaulpāļa apakšējā gala, kurš iestrādāts bez grunts izņemšanas, vai ar betonu neaizpildītam čaulpālim, kura apakšējā galā saglabāta netraucēta grunts serde ne mazāk kā triju pāļa diametru augstumā, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet grunts darba apstākļu koeficientu – atbilstoši 6.pielikuma 1.tabulas 4.punktam. Šajā gadījumā grunts aprēķina pretestība attiecas tikai uz čaulpāļa neto šķērsgriezuma laukumu.

88. Izraujamu vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu nestpēju Fdu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fdu = γc(uΣγcffihi), kur (14)

γc – būvju pāļu pamatu darba apstākļu koeficients:

γc = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;

γc = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk;

γcf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).

4.4. Skrūvpāļi

89. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu nestpēju Fd (kN) nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaudes rezultātiem.

90. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu ar lāpstiņas diametru d ≤ 1,2 m un garumu l ≤ 10,0 m nestpēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot šādu formulu:

Fd = γc[(α1cI + α2γIh1)A + ufi(h – d)], kur (15)

γc – pāļu darba apstākļu koeficients, kuru atkarībā no slodzes veida un grunts apstākļiem pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.tabulai;

α1 un α2 – bezdimensiju koeficienti, kurus atkarībā no skrūves lāpstiņai lāpstiņas diametra biezumā piegulošā grunts slāņa (skrūves lāpstiņas darba zona) iekšējās berzes leņķa φI aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai;

cI – mālainu grunšu saistes aprēķina vērtība vai smilšu linearitātes parametrs skrūves lāpstiņas darba zonā (kPa);

γI – virs pāļa skrūves lāpstiņas pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m3) (ieskaitot ūdens cēlējspēku) aprēķina vērtība;

h1 – pāļa skrūves lāpstiņas iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot;

A – skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru (m2), ja uz pāli iedarbojas spiedes spēki, vai skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru, atskaitot pāļa stobra šķērsgriezuma laukumu (m2), ja uz pāli iedarbojas izraušanas spēki;

fi – visā pāļa iestrādāšanas dziļumā uz pāļa stobra sānu virsmas vidējotā grunts aprēķina pretestība (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

u – pāļa stobra šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

h – gruntī iestrādājamā pāļa stobra daļas garums (m);

d – pāļa skrūves lāpstiņas diametrs.

91. Nosakot skrūvpāļa nestspēju, grunts raksturojumus atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai spiestajiem skrūvpāļiem ņem gruntīm zem lāpstiņas, bet izraujamiem skrūvpāļiem – gruntīm virs lāpstiņas.

92. Skrūves lāpstiņu iestrādā ne mazāk kā piecu lāpstiņas diametru dziļumā putekļainās un mālainās gruntīs un ne mazāk kā sešu lāpstiņas diametru dziļumā smiltīs, skaitot no planēšanas atzīmes.

93. Grunts iekšējās berzes leņķa φI un saistes cI aprēķina vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 38.punktu.

4.5. Negatīvo (pretēji vērsto) grunts berzes spēku iedarbības uz pāļu sānu virsmu ievērtēšana

94. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu, nosēžoties gruntij pāļu tiešā tuvumā, ievērtē, ja:

94.1. teritoriju uzber vairāk kā 1,0 m biezumā;

94.2. lietderīgā slodze uz pirmā stāva grīdu ir lielāka par 20 kN/m2;

94.3. tehnoloģiskās iekārtas lietderīgā slodze pāļu pamatu tiešā tuvumā ir lielāka par 100 kN/m2;

94.4. pazeminot gruntsūdeni, samazinās ūdens cēlējspēks un palielinās efektīvie spriegumi;

94.5. nav beigusies uzbērtās grunts un tehnogēno nogulumu konsoli­dācija;

94.6. dinamiskas iedarbības ietekmē notiek nesaistītu grunšu noblīvē­šanās.

95. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu ievērtē līdz tādam dziļumam, kurā pēc pāļu pamata slogošanas pāļa tiešā tuvumā esošās grunts nosēšanās pārsniedz pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas.

96. Nosakot vertikāli uz leju vērstos negatīvos berzes spēkus, grunts aprēķina pretestību fi uz pāļu sānu virsmas pieņem ar mīnus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim fi = –5 kPa.

97. Ja pāļa garuma robežās atrodas 0,3 m vai biezāki kūdras slāņi un iespējama piegulošās teritorijas uzbēršana vai līdzvērtīga slogošana, grunts slāņiem, kuri atrodas virs zemākā kūdras slāņa, aprēķina pretestību fi uz pāļu sānu virsmas pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, ievērojot šādus nosacījumus:

97.1. ja teritoriju uzber mazāk kā 2,0 m biezumā, uzbērtajai gruntij un visiem kūdras slāņiem fi = 0, bet visiem pārējiem grunts slāņiem fi pieņem ar plus zīmi;

97.2. ja teritoriju uzber no 2,0 m līdz 5,0 m biezumā, visiem kūdras slāņiem fi = –5 kPa, pārējiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, fi = –0,4;

97.3. fi = –5 visiem kūdras slāņiem un mīnus fi visiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, ja uzbēruma biezums ir lielāks kā 5,0 m.

98. Ja pēc pāļu pamata slogošanas pāļa apakšējās daļas tiešā tuvumā grunts nosēšanās ir mazāka par pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, grunts aprēķina pretestību fi pieņem ar plus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim fi = 5 kPa.

99. Ja pāļu pamatu režģoga būves sākuma stadijā uzbērtās (pieslogotās) teritorijas grunts konsolidācija ir beigusies vai pāļu pamatus aptverošās grunts iespējamā nosēšanās turpmāk nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, tad neatkarīgi no kūdras slāņu biezuma un iegulas dziļuma visu grunts slāņu sānu berzes aprēķina pretestību fi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai var pieņemt ar plus zīmi, bet kūdras slāņu sānu berzes aprēķina pretestība fi = 5 kPa.

100. Ja pāļa iestrādāšanas dziļumā iegulošo kūdras slāņu konsolidācijas koeficienti un deformāciju moduļi ir zināmi un iespējams noteikt pieslogotās teritorijas katra grunts slāņa nosēšanos atsevišķi, tad negatīvos berzes spēkus var noteikt no tā grunts slāņa augšējās robežas, kura papildu nosēšanās no teritorijas pieslogošanas, skaitot no pāļa pilnas aprēķina slodzes pielikšanas momenta, nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galējās pieļaujamās deformācijas.

5. Lauka pārbaudes

101. Pāļu statiskās un dinamiskās pārbaudes un grunts zondēšanu veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām.

102. Ja pāļu nestspējas noteikšanai izmanto vienas vai vairāku lauka pārbaužu rezultātus, katrai ēkai vai būvei jāveic ne mazāk kā:

102.1. divu pāļu statiskā pārbaude;

102.2. sešu pāļu dinamiskā pārbaude;

102.3. sešas grunts statiskās zondēšanas pārbaudes;

102.4. sešas grunts dinamiskās zondēšanas pārbaudes.

103. Ja izmanto pāļu statiskās vai dinamiskās pārbaudes rezultātus, pāļa nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fd = (γcFu,n)/γg, kur (16)

γc – darba apstākļu koeficients statiskai iespiešanas vai horizontālai slodzei γc = 1,0; izraušanas slodzei γc pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 81.punktu;

Fu,n – pāļa robežpretestības normatīvā vērtība (kN), pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu;

γg – grunts drošības koeficients, pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu.

104. Ja pāļa pārbaudes apstākļi ar horizontālu statisku slodzi atbilst pāļa faktiskajai slogošanas shēmai būves pāļu pamatā, pieļaujamo horizontālo aprēķina slodzi uz pāli var noteikt tieši pēc pārbaudes rezultātiem.

105. Ja vienādos grunts apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir mazāks par sešiem, grunts drošības koeficients γg = 1 un pāļu robežpretestības normatīvā vērtība Fu,n = Fu,min.

106. Ja vienādos apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir seši un vairāk, grunts drošības koeficientu γg un pāļu robežpretestības normatīvo vērtību Fu,n nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 107., 108., 109., 111. vai 117.punktu noteikto atsevišķo pāļu robežpretestības vērtību Fu statistiskās apstrādes rezultātiem.

107. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību Fu (kN) pieņem statiskās pārbaudes iespiešanas slodzi, kurā notiek nepārtraukta pāļa sēšanās bez slodzes palielināšanas un kopējā pāļa sēšanās nepārsniedz 20 mm.

108. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību Fu (kN) pieņem pāļa iespiešanas slodzi, kura rada pāļa sēšanos s, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:

s = ξsu,mt ≤ 40 mm, kur (17)

su,mt – projektējamās būves pāļu pamatu galējās pieļaujamās deformācijas vidējā vērtība (mm) – pieņem pēc tehniskā uzdevuma vai LBN 207-01 4.pieli­kuma;

ξ – pārejas koeficients; ξ = 0,2, ja sēšanās stabilizējas 0,1 mm stundā un pāļa apakšējais gals balstās uz smiltīm, cietām un sīksti plastiskām mālainām gruntīm vai stabilizējas 0,1 mm divās stundās un pāļa apakšējais gals balstās uz mīksti plastiskām līdz plūstošām mālainām gruntīm.

109. Ja sēšanās, kura noteikta, izmantojot 17.formulu, ir lielāka par 40 mm, par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību Fu pieņem iespiešanas slodzi, kura izsauc sēšanos, s = 40 mm.

110. Koeficienta ξ vērtību pieļaujams koriģēt, izmantojot analoģiskos apstākļos būvētu būvju pāļu pamatu sēšanās novērojumu rezultātus.

111. Par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību Fu var pieņemt maksimālo novēroto iespiešanas slodzi, ja maksimālā pārbaudes slodze ir vienāda vai lielāka par 1,5 Fd (Fd – izmantojot 5., 9., 10., 12. un 15.formulu noteiktā pāļa nestspēja) un novērotā pāļa sēšanās s ir mazāka par to, kas noteikta, izmantojot 17.formulu.

112. Pāļu statiskās slogošanas pārbaudēs slogošanas pakāpi pieņem no 1/10 līdz 1/15 daļai no prognozējamās pāļa pārbaudes robežpretestības vērtī­bas Fu.

113. Atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes izraušanas vai horizontālās slodzes robežpretestību Fu (kN) pieņem pēc statiskās pārbaudes raksturlīknes "slodze–pārvietojumi", kura ir par vienu pakāpi zemāka par izraušanas vai horizontālu slodzi, kurā pāļa pārvietojumi nepārtraukti pieaug bez slodzes palielināšanas.

114. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa dinamiskās pārbaudes robežpre­testību Fu (kN) nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 9.pielikumu.

115. Ja, izmantojot dinamiskās pārbaudes rezultātus, saskaņā ar 16.formu­lu noteiktā pāļa nestspēja Fd (kN) vairāk nekā 1,4 reizes atšķiras no aprēķinātās pāļa nestspējas, pāļa nestspēju nosaka pēc statiskās zondēšanas vai pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.

116. Ja izmanto grunšu zondēšanas pārbaudes rezultātus, spiestu dzenamo berzes pāļu un skrūvpāļu nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

γc – darba apstākļu koeficients γc = 1;

n – statiskās zondēšanas punktu skaits;

Fu – atsevišķa berzes pāļa vai skrūvpāļa normatīvā robežpretestība Fu (kN);

γg – grunts drošības koeficients, kuru nosaka, pieņemot statistisko varbū­tības ticamību α = 0,95.

117. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa un skrūvpāļu normatīvo robežpre­testību Fu (kN), izmantojot zondēšanas rezultātus, nosaka saskaņā ar šī būvnor­matīva 10.pielikumu.

118. Etalonpāļa un zondes pāļa pārbaudes rezultātus izmanto atsevišķu dzenamā berzes pāļa nestspējas Fu noteikšanai saskaņā ar piemērojamos standartos noteikto metodi.

6. Gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatu projektēšanas īpatnības

119. Gaisa elektropārvades līniju un atklāto sadales apakšstaciju balstu pāļu pamatus projektē visās gruntīs, kurās pāļus var iestrādāt.

120. Gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatos nedrīkst lietot vālveida, piramidālus un rombveida pāļus.

121. Pāļus, kuri uzņem horizontālas vai izraušanas slodzes, iedziļina gruntī ne mazāk kā 4 m, bet koka balstu pāļus – ne mazāk kā 3 m.

122. Gaisa elektropārvades līniju koka balstu koka pāļu pamatus atļauts lietot neatkarīgi no gruntsūdens līmeņa. Mainīga mitruma zonā paredz pastiprinātu koka pāļu pretpuves aizsardzību.

123. Spiestu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 125.punktu, izmantojot 9. vai 12.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γc:

123.1. γc = 1,2 – normāliem starpbalstiem;

123.2. γc = 1,0 – pārējiem balstiem.

124. Izraujamu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva arī 125.punktu, izmantojot 11. vai 14.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γc:

124.1. γc = 1,2 – normāliem starpbalstiem;

124.2. γc = 1,0 – enkurbalstiem un stūra balstiem;

124.3. γc = 1,0 – liela laiduma pārejām, ja pāļu un režģoga pašmasu noturošais spēks vienāds ar aprēķina izraujošo spēku;

124.4. γc = 0,60 – liela laiduma pārejām, ja noturošais spēks vienāds vai mazāks par 65 % no aprēķina izraujošā spēka;

124.5. pārējos gadījumos lineāri interpolē.

125. Dzenamo pāļu aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala un pāļu sānu berzes aprēķina pretestību fi pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam; normālo balstu sānu berzes aprēķina pretestību fI (kPa) mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju IL ≥ 0,3 pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, palielinot par 25 %.

126. Sānu berzes aprēķina pretestību fi reizina ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 3.tabulā noteiktajiem darba apstākļu koeficientiem γc.

7. Pāļu pamatu un pamatnes deformāciju aprēķins (otrais robežstāvoklis)

127. Berzes pāļu pamata un pamatnes deformāciju aprēķina kā nosacītam pamatam uz dabīgas pamatnes atbilstoši šim būvnormatīvam un LBN 207-01.

128. Pāļu pamatam atbilstošā nosacītā pamata robežas nosaka šādi:

128.1. augšējā robeža – horizontāla plakne, kura atbilst planēšanas virsmai;

128.2. apakšējā robeža – horizontāla plakne, kura iet caur pāļu apak­šējiem galiem dziļumā h (m);

128.3. sānu robeža – vertikālas plaknes, kuras iet caur slīpu pāļu apakšējiem galiem vai atrodas no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas attālumā a (m), kuru nosaka, izmantojot šādas formulas:

a = htg(φII,mt/4) (19)

φII,mt = Σ (φII,ihi)/ Σhi, kur (20)

φII,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā h (m);

hi – atsevišķa grunts slāņa biezums.

129. Ja zem vertikālo pāļu galiem atrodas mālainas gruntis ar plūstamības rādītāju IL > 0,6, ievēro nosacījumu a ≤ 2d, kur d – pāļa diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs (perpendikulārs šai plaknei).

130. Aprēķinot nosacītā pamata sēšanos, tā pašsvarā iekļauj pāļu, režģoga un nosacīto grunts masīvu.

131. Aprēķinātā pāļu pamata un pamatnes deformācijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar 5.formulu noteikto galēji pieļaujamo deformāciju.

132. Ja pāļu iedzīšanas dziļumā atrodas kūdras vai dūņu slāņi, kas ir biezāki par 30 cm un projektā paredzēta teritorijas uzbēršana vairāk kā 2,0 m biezumā vai ekvivalenta pastāvīga (ilgstoša) slogošana, vertikālu un slīpu berzes pāļu pamata nosacītā pamata vertikālās sānu plaknes attālumu amt (m) no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas nosaka, izmantojot šādu formulu:

amt = hmttg(φII,mt/4), kur (21)

hmt – attālums no pāļu apakšējiem galiem līdz zemākā kūdras vai dūņu slāņa apakšai (m);

φII,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā hmt (m).

133. Deformācija nav jāaprēķina statņpāļu pamatiem, atsevišķiem berzes pāļiem un berzes pāļu puduriem, uz kuriem iedarbojas izraušanas spēki.

134. Pāļu pamatu deformāciju, vienlaikus iedarbojoties vertikālām, hori­zontālām un momenta slodzēm, var pārbaudīt saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu, bet mazslogotu lentveida pāļu pamatu un atsevišķu pāļu deformāciju – saskaņā ar šī būvnormatīva 3. un 4.pielikumu.

8. Pāļu pamatu konstruēšana

135. Atkarībā no pāļu izvietojuma plānā projektē šādus pāļu parametrus:

135.1. atsevišķi pāļi atsevišķiem balstiem;

135.2. vienā vai vairākās rindās izvietotas pāļu lentes zem būvju sienām;

135.3. pāļu puduri;

135.4. nepārtraukts pāļu lauks, kas apvienots ar vienlaidus režģogu, kurš balstās uz grunti.

136. Projektējot pāļu pamatus, ievēro:

136.1. būvju slodzes uz pamatiem;

136.2. projektējamo un blakus esošo būvju konstruktīvo shēmu;

136.3. projektējamo un blakus esošo būvju iedziļināto daļu gabarītus un attālumus līdz projektējamiem pāļu pamatiem;

136.4. nesošo konstrukciju gabarītus un materiālus;

136.5. grīdu konstrukciju un iespējamās slodzes uz tām;

136.6. tehnoloģiskās iekārtas izvietojumu, slodzes un ietekmes uz projektējamiem pāļu pamatiem;

136.7. galējo pieļaujamo pāļu pamatu sēšanos vai sānsveri.

137. Nosakot pāļu skaitu pamatā, ņem vērā:

137.1. pieļaujamo aprēķina slodzi uz pāli;

137.2. pāļa materiāla maksimālo nestspēju, ņemot vērā malējo pāļu pieļaujamo pārslodzi;

137.3. pāļu pamatu konstrukciju un izmērus, slodžu vērtību un virzienu;

137.4. pāļu pamatu un būvju celtniecības tehnoloģiju.

138. Pāļus ar režģogu savieno brīvi, izņemot šī būvnormatīva 140.punktā minētos gadījumus. Brīvu pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu 5–10 cm dziļi režģogā. Aprēķinos šādu savienojumu uzskata par locīklu.

139. Ja spiedes spēki nepārsniedz 400 kN, saliekamo režģogu pieļaujams balstīt uz pāļa galvas, kas izlīdzināta ar cementa javu.

140. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu projektē, ja:

140.1. pāļi atrodas vājās gruntīs (piemēram, irdenas smiltis, plūstošas konsistences mālainas gruntis, dūņas, kūdra);

140.2. spiedes spēks pāļa un režģoga savienojumā pielikts ārpus pāļa šķērsgriezuma kodola;

140.3. brīvā savienojumā horizontālo spēku radītie pārvietojumi ir lielāki par normatīvi pieļaujamajiem;

140.4. pāļu pamatā ir slīpi vai salikti vertikāli pāļi;

140.5. uz pāļiem iedarbojas izraušanas spēki.

141. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu vai pāļa stiegrojuma izlaidumus režģogā stiegrojuma enkurošanas garumā atbilstoši LBN 203-97 5.4.apakšnodaļai vai sametinot vajadzīgās stiprības metāla ieliekamās detaļas.

142. Projektējot iepriekš saspriegtu pāļu stingru savienojumu ar režģogu, pāļu galvā jābūt iestrādātam nesaspriegta stiegrojuma karkasam, kurš nodrošina šī būvnormatīva 141.punktā noteikto prasību izpildi.

143. Ekscentriski slogota pāļu pamata pudurī pāļus izvieto tā, lai pastāvīgo slodžu kopspēks atrastos iespējami tuvāk pāļu pudura smagum­centram.

144. Vertikālo, horizontālo un momenta slodžu uzņemšanai paredzami vertikāli, slīpi vai āžu pāļi.

145. Slīpo pāļu slīpums attiecībā pret vertikāli nedrīkst pārsniegt:

145.1. dzenamajiem pāļiem ar diametru līdz 1,0 m – 1:1;

145.2. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru no 1,0 līdz 1,2 m – 4:1;

145.3. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 1,6 m – 5:1;

145.4. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 2,0 m – 6:1;

145.5. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 3,0 m – 7:1.

146. Attālumu starp dzīto berzes pāļu asīm pāļu apakšgalu plaknē projektē ne mazāku par 3d, bet statņpāļiem – ne mazāku par 1,5d (d – pāļa diametrs vai taisnstūra garākās malas izmērs).

147. Brīvo attālumu starp vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu stāviem vai stabpāļu urbumiem projektē ne mazāku kā 1,0 m.

148. Brīvo attālumu starp jebkura tipa pāļu apakšējā gala paplašinājumu projektē ne mazāku kā:

148.1. 0,5 m – cietās un puscietās putekļainās un mālainās gruntīs;

148.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.

149. Attālumu starp slīpajiem vai slīpajiem un vertikālajiem pāļiem režģoga pēdas līmenī nosaka, ņemot vērā:

149.1. pamatu konstruktīvās īpatnības;

149.2. pāļu drošu iedziļināšanu gruntī;

149.3. režģoga stiegrošanas un betonēšanas veidu.

150. Pāļu garumu nosaka, ņemot vērā:

150.1. būvlaukuma grunts īpatnības;

150.2. režģoga pēdas atzīmi;

150.3. pāļu pamatu izbūves tehnoloģiskās iespējas un prasības.

151. Pāļu apakšējo galu iedziļina izturīgās gruntīs, izejot cauri vājo grunšu slāņiem.

152. Iedzenamo pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā:

152.1. 0,5 m – akmeņainās gruntīs, grantī, rupjās vai vidēji rupjās smiltīs vai mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju IL ≤ 0,1;

152.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.

153. Ja pāļu pamatu izbūves vietā ieguļ kūdras slānis, pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā 2,0 m zem kūdras slāņa.

154. Izvēloties pāļu pamata režģoga pēdas iestrādāšanas dziļumu, ņem vērā:

154.1. būvju pazemes daļu (piemēram, pagraba, tehniskās pagrīdes) konstruktīvos risinājumus;

154.2. teritorijas planēšanas atzīmi (norakums vai pabērums);

154.3. projektējamā režģoga augstumu.

155. Projektējot un būvējot pāļu pamatus kūkumojošās gruntīs, paredz pasākumus, kas nepieļauj vai samazina grunts sala kūkumošanās spēku ietekmi uz pāļiem un režģogu.

156. Pāļu pamatu projektā paredz iespējamo grunts pacelšanos pāļu dzīšanas laikā, ja:

156.1. būvlaukuma pamatni veido mīksti plastiskas vai plūstoši plastiskas mālainas gruntis un ūdens piesātinātas putekļainas vai smalkas smiltis;

156.2. pāļu iedzīšana notiek būvbedrē;

156.3. pāļu pamatu veido pāļu lauks vai attālums starp pāļu puduru malējiem pāļiem ir mazāks nekā 9 m.

157. Grunts virsmas vidējo pacelšanos h (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:

h = k(Vp/Ae), kur (22)

k – koeficients, kuru pieņem robežās no 0,5 līdz 0,7 atkarībā no grunts mitruma pakāpes robežās no Sr = 0,9 līdz Sr = 1,0;

Vp – visu iedzenamo pāļu tilpums (m3);

Ae – pāļu lauka vai būvbedres laukums (m2).

158. Ja esošos pamatus pastiprina ar injicētiem urbpāļiem, šo pāļu iestrādāšanas dziļumu esošā pamatā vai režģogā nosaka ar aprēķinu atbilstoši LBN 203-97 vai LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projek­tēšanas normas" vai pieņem konstruktīvi vienādu ar pieciem pāļu diametriem.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Pāļu aprēķins uz vienlaicīgu vertikālo un horizontālo spēku un lieces momentu iedarbību

1. Aprēķinot vienlaicīgu vertikālo un horizontālo spēku un lieces mo­mentu iedarbību uz pāļiem, atbilstoši slodžu shēmai ņem vērā sistēmas "pālis–grunts" saspriegti deformētā stāvokļa divas stadijas (zīmējums).

2. Deformētā stāvokļa pirmajā stadijā pāli aptverošo grunti uzskata par lineāri deformējamu vidi ar gultnes koeficientu cz (kN/m3), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

cz = (Kz)/γc, kur (1)

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m4), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

z – pāļa attiecīgā šķēluma dziļums gruntī (m), skaitot no zemā režģoga pēdas vai grunts virsmas atzīmes augstajam režģogam;

γc – darba apstākļu koeficients.

3. Deformētā stāvokļa otrajā stadijā pāli aptverošās grunts augšdaļā galējā robežstāvoklī izveidojas plastiskā zona, kuru raksturo grunts stiprības proporcionalitātes koeficients α.

4. Ja pāļi pāļu pamatā izvietoti vairākās rindās un režģogs balstās uz grunti, uzskata, ka grunts saspriegti deformētā stāvokļa pirmā un otrā stadija veidojas viena pēc otras. Šajā gadījumā veic pāļu divstadiju aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γc 1.formulā ir γc = 1.

5. Visos pārējos gadījumos uzskata, ka sistēmai "pālis–grunts" veidojas saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija. Šajā gadījumā veic pāļu vienstadijas aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γc 1.formulā ir γc = 3.

6. Pāļu aprēķinu, vienlaikus iedarbojoties vertikālajiem un horizontālajiem spēkiem un lieces momentiem, veic šādi:

6.1. nosaka pāļa nestspēju (ja var izveidoties otrā saspriegti deformētā stāvokļa stadija), izmantojot šādu formulu:

H ≤ Fdk, kur (2)

H – šķērsspēka aprēķina vērtība (kN), kas darbojas uz vienu pāli;

Fd – viena pāļa nestspēja (kN), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 18.punktam;

γk – drošības koeficients, kuru pieņem γk = 1,4;

6.2. pārbauda grunts noturību (ja pieņem, ka sistēmai "pālis–grunts" izveidosies tikai saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija), kuru veic atbilstoši šī pielikuma 26.punktam;

6.3. aprēķina pāļa deformāciju, izpildot šādus nosacījumus:

up ≤ uu (3)

ψp ≤ ψu , kur (4)

up un ψp – attiecīgi pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagrie­šanās leņķa (radiānos) aprēķina vērtības, kuras nosaka atbilstoši šī pielikuma 11.punktam;

uu un ψu – attiecīgi būves projektēšanas uzdevumā noteiktās pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagriešanās leņķa (radiānos) maksimāli pie­ļaujamās vērtības;


6.4. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprību, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas, vienlaikus iedarbojoties ass spēkam, šķērsspēkam un lieces momenta aprēķina vērtībām, ņemot vērā, ka lieces momenta un šķērsspēka aprēķina vērtības pāļa attiecīgajos šķērsgriezumos noteiktas atbilstoši šī pielikuma 15., 16. un 17.punktam un spēkā ir pieņēmums, ka sistēmā "pālis– grunts" iespējama saspriegti deformētā stāvokļa otrās stadijas izveidošana;

6.5. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprības, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pārējos gadījumos atbilstoši šī pielikuma 26., 27., 28., 29. un 30.punktam.

7. Ja aprēķinā pieņemts, ka gruntī izveidosies saspriegti deformētā stāvokļa otrā stadija, par sistēmas "pālis–grunts" robežstāvokli pieņem lieces momentu Mu (kNm), kurš dziļumā zz (m) plastiskās zonas robežās vai uz robežas izveido plastisko šarnīru un ir vienāds ar pāļa attiecīgā šķērsgriezuma galējo pieļaujamo lieces momentu.

8. Ja pālis iespīlēts režģogā un secīgi viens pēc otra izveidojas divi plastiskie šarnīri: pirmais – pāļa iespīlējuma vietā režģogā, otrais – grunts plastiskajā zonā vai uz tās robežas, par sistēmas galējo robežstāvokli pieņem lieces momentu, kurš izveidojas otrajā plastiskajā šarnīrā.

9. Pāļu aprēķinos pirmajam un otrajam robežstāvoklim atkarībā no grunts deformāciju koeficienta αε (1/m) izmanto šādus parametrus:

9.1. pāļa attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums (z(red));

9.2. pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l(red);

9.3. deformētā stāvokļa otrās stadijas plastiskās zonas reducētais dziļums (z(red)i);

9.4. šķērsspēka reducētā aprēķina vērtība H(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;

9.5. momenta reducētā aprēķina vērtība M(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;

9.6. šķērsspēka reducētā robežvērtība H(red)el = H(red), kura atbilst sistēmas "pālis–grunts" elastīgās darbības robežai un zi = 0;

9.7. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais horizontālais pārvietojums u(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z(red)i = 0;

9.8. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais pagriešanās leņķis ψ(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z(red)i = 0;

9.9. pāļa reducētais horizontālais pārvietojums u(rel) un relatīvais pa­griešanās leņķis ψ(red, kurus nosaka, izmantojot šādas formulas:

z(red) = zαε (5)

z(red)i = ziαε (6)

l(red) = lαε (7)

H(red) = (Hαε2)/(abp) (8)

M(red) = (Mαε3)/(abp) (9)

H(red)el = (Helαε2)/(abp) (10)

αε = [(Kbp)/(γcEI)]0,2, kur (11)

αε – deformāciju koeficients (1/m);

z, zi un l – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma, plastiskās zonas un apakšējā gala faktiskais dziļums (m);

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m4), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);

bp – nosacītais pāļa platums (m):

bp = d + 1, ja d ≥ 0,8 m vai bp = 1,5d + 0,5 pārējos gadījumos;

γc – darba apstākļu koeficients, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 4. un 5.punktam;

d – apaļa pāļa ārējais diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs spēka darbībai perpendikulārā plaknē (m);

a – stiprības proporcionalitātes koeficients (kN/m3), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai.

10. Šajā pielikumā par pozitīviem virzieniem pieņemts:

10.1. moments pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais spēks no kreisās puses uz labo – pāļa galvai;

10.2. moments pulksteņa rādītāja virzienā un šķērsspēks no kreisās puses uz labo – pāļa šķērsgriezuma nosacīti atšķeltajai pāļa apakšējai daļai, ja šīs piepūles rada nosacīti atšķeltā augšējā daļa;

10.3. pagrieziena leņķis pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais pār­vietojums uz labo pusi pāļa šķērsgriezumā.

11. Pāļa horizontālā pārvietojuma up (m) un pagrieziena leņķa ψp (radiānos) aprēķina vērtības režģoga pēdas līmenī nosaka, izmantojot šādas formulas:

up = uo+ ψllo+[(Hlo3)/3+(Mlo2)/2]/(EI) (12)

ψp = ψo+[(Hlo2)/2+Mlo]/(EI), kur (13)

H, M – šķērsspēka (kN) un lieces momenta (kNm) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

lo – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);

uo, – pāļa pārvietojums (m) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu;

ψo – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis (radiānos) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu.

12. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, sistēmas "pālis–grunts" elastīgas darbības robežai atbilstošo horizontālo spēku H = Hel (kN) nosaka, izmantojot 10.formulu:

Hel = H(red) labpeε2, kur (14)

H(red)el nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai atkarībā no L(red) un zi = 0.

13. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, pāļa horizontālo pārvietojumu uo (m) un pagrieziena leņķi ψo (radiānos) nosaka, izmantojot šādas formulas:

13.1. ja H ≤ Hel

uo = u(red)elaH/(KHel) (15)

ψo = ψ(red)elεH/(KHel) (16)

13.2. ja H > Hel

uo = u(red)a/K (17)

ψo = ψ(red)ε/K, kur (18)

H – šķērsspēka (kN) aprēķina vērtība pāļa galvas līmenī;

Hel – šķērsspēka robežvērtība, kuru nosaka saskaņā ar 14.formulu;

u(red), ψ(red) – pāļa reducētais horizontālais pārvietojums un reducētais pa­griešanās leņķis, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai, atkarībā no šķērsspēka reducētās aprēķina vērtības H(red), kas noteikta, izmantojot 8.formulu;

u(red)el, ψ(red)el – pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais horizontālais pārvietojums un galējais pieļaujamais reducētais pagriešanās leņķis, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai, pieņemot, ka plastiskās zonas reducētais dziļums Z(red)i = 0.

14. Ja pāļa reducētais garums l(red) < 2,6, izmanto šī pielikuma 2. vai 3.tabulu, pieņemot, ka pāļa relatīvais garums l(red) = 2,6. Šajā gadījumā pieļau­jamais pāļa pārvietojums grunts virsmas līmenī nedrīkst pārsniegt 2 cm.

15. Ja pieņemts sistēmas "pālis–grunts" divstadiju darbs, pāļa aprēķina lieces momentu Mz (kNm) un šķērsspēku Hz (kN) attiecīgajā šķērsgriezumā dziļumā z (m), kurš atrodas grunts elastīgajā darba zonā, nosaka, izmantojot šādas formulas:

Mz = (abp)(uf(red)oA3 + ψf(red)oB3 + Mf(red)oC3 + Hf(red)oD3)/αε3 (19)

Hz = (abp)(uf(red)oA4 + ψf(red)oB4 + Mf(red)oC4 + Hf(red)oD4)/αε2, kur (20)

uf(red)o, ψf(red)o, Mf(red)o un Hf(red)o – fiktīvo sākotnējo parametru reducētās vērtības, kuras atkarībā no H un l vērtībām nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai;

Ai, Bi, Ci un Di – koeficienti, kurus atkarībā no reducētā dziļuma z(red) nosaka atbilstoši šī pielikuma 4.tabulai.

16. Ja pieņemts sistēmas "pālis–grunts" divstadiju darbs, pāļa šķērs­griezuma aprēķina lieces momentu Mzi (kNm) un šķērsspēku Hzi (kN) attiecīgajā šķērsgriezumā dziļumā z (m), kurš atrodas grunts plastiskajā darba zonā, nosaka, izmantojot šādas formulas:

Mzi = M + Hzi – abpzi3/6 (21)

Hzi = H – abpzi2/2, kur (22)

zi – attālums no zemā režģoga pēdas līdz pāļa attiecīgajam šķērs­griezumam grunts plastiskajā zonā (m).

17. Ja nav iespējama pāļa galvas pagriešanās (horizontālā spēka darbības virzienā režģogā iespīlēti pāļi, kas izvietoti divās vai vairāk rindās), 21.formulā lieces momenta M vietā ņem pāļa un režģoga savienojuma vietas aprēķina iespīlējuma momentu Mf (kNm), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

Mf = M(red)abpε3, kur (23)

M(red) – reducētais lieces moments, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 3.tabulai atkarībā no l(rel) vērtības.

18. Sistēmas "pālis–grunts" nestspēju uz horizontāla spēka iedarbību nosaka, izmantojot šādas formulas:

18.1. režģogā neiespīlētam pālim

Fd = (η1η2abpzz2)/2 (24)

18.2. zemā režģogā iespīlētam pālim

Fd = 1,65η1η2(abpMu2)1/3, kur (25)

η1 – koeficients; pamatiem ar balstbīdi η1 = 0,7, vai η1 = 1,0 pārējos gadījumos;

η2 – koeficients, kurš ievērtē pastāvīgas slodzes daļu attiecībā pret visu slodzi;

zz – attālums (m) no grunts virsmas līdz plastiskajam šarnīram;

Mu – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma galēji pieļaujamais moments (kNm), kurš noteikts, ievērojot ass spēku.

19. Attālumu zz (m) no grunts virsmas līdz plastiskajam šarnīram nosaka, izmantojot šādu formulu:

zz3 + 1,5ezz2 – 3Mu/(abp) = 0, kur (26)

e – pālim pielikto ārējo spēku ekscentricitāte (m).

20. Koeficientu η2, kurš ievērtē pastāvīgas slodzes daļu attiecībā pret visu slodzi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

η2 = (Mc + Mt)/(n(red)Mc + Mt), kur (27)

Mc – moments (kNm) no ārējām pastāvīgām slodzēm pāļu apakšējā gala līmenī;

Mt – moments (kNm) no ārējām laicīgām slodzēm pāļu apakšējā gala līmenī;

n(red) – koeficients; n(red) = 4 ekscentriski slogotiem pamatiem ar vienā rindā izvietotiem pāļiem (neatkarīgi no l(red)) vai īpaši svarīgām būvēm, ja l(red) ≤ 2,6;

n(red) = 2,5 pārējos gadījumos vai īpaši svarīgām būvēm, ja l(red) ≥ 5;

l(red) starpvērtībām n(red) vērtību nosaka pēc lineārās interpolācijas.

21. Ja sistēmā "pālis–grunts" pieļaujama saspriegti deformētā stāvokļa otrā stadija, pudura pāļu statiskajā aprēķinā ievēro pāļu savstarpējo mijiedarbību. Šajā gadījumā aprēķinu veic kā atsevišķam pālim, grunts proporcionalitātes koeficientus K un a reizinot ar samazinošo koeficientu αi, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

αi = γcΠ(i≠j){1 – d[1,17 + 0,36(xj - xi)/rij - 0,15(xj - xi)2/r2ij]/rij}, kur (28)

γc – koeficients, kurš ievērtē grunts sablīvēšanos, iedziļinot pāļus; γc = 1,2

pilna šķērsgriezuma dzenamajiem pāļiem, γc = 1,0 citiem pāļiem;

d – attiecīgā pāļa šķērsgriezuma diametrs vai malas izmērs (m);

xi, yi – i-tā pāļa centra koordinātes attiecībā pret pāļu pudura smagumcentru, pieņemot, ka horizontālais spēks vērsts pa X asi;

xj, yj – j-tā pāļa centra koordinātes attiecībā pret pāļu pudura smagum­centru, pieņemot, ka horizontālais spēks vērsts pa X asi.

22. Reizinājums Π(i≠j) 28.formulā attiecas tikai uz tiem pāļu pudura pāļiem, kuri atrodas attiecīgā i-tā pāļa tiešā tuvumā.

23. Attālumu rij starp i-to un j-to pāli nosaka, izmantojot šādu formulu:

rij = [(xi – xj)2 + (yi – yj)2]1/2 (29)

24. Sistēmas "pālis–grunts" vienstadijas aprēķinā attiecīgā pāļa hori­zontālo pārvietojumu uo (m) un pagrieziena leņķi ψo (radiānos) nosaka, izmantojot šādas formulas:

uo = HεHH + (M + HloHM (30)

ψo = HεMH + (M + HloMM, kur (31)

H un M – šķērsspēka (kN) un lieces momenta (kNm) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

lo – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

εHH – pāļa šķērsgriezuma pārvietojums (m/kN), ja šķērsspēks, kurš pielikts grunts virsmas līmenī, H = 1;

εHM – pāļa šķērsgriezuma pārvietojums 1/kN, ja moments, kurš pielikts grunts virsmas līmenī, M = 1;

εMH – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis 1/kN, ja šķērsspēks H = 1;

εMM – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis 1/(kNm), ja moments M = 1.

25. Pārvietojumus εHH, εMH = εHM un εMM nosaka, izmantojot šādas formulas:

εHH = Ao/(αε3EI) (32)

εMH = εHM=Bo/(αε2EI) (33)

εMM = Co/(αεEI), kur (34)

αε – deformāciju koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 11.formulu;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);

Ao, Bo un Co – bezdimensiju koeficienti, kurus pieņem atbilstoši šī pie­likuma 5.tabulai atkarībā no pāļa reducētā iedziļināšanas dziļuma l(red), kuru noapaļo līdz tabulā norādītajai tuvākajai vērtībai.

1.tabula

Nr.
p.k.

Pāli aptverošās gruntis un to raksturojums

Proporcionalitātes koeficients K (kN/m4)

Stiprības proporcionalitātes koeficients a (kNm3)

1.

Rupjas smiltis (0,55 < e < 0,7)

Māls un smilšmāls (IL < 0)

18000–30000

71–92

2.

Smalkas (0,6 ≤ e ≤ 0,75) un vidēji rupjas smiltis (0,55 ≤ e ≤ 0,7)

Cieta mālsmilts (IL < 0)

Pusciets un sīksti plastisks māls un smilšmāls (0 ≤ IL < 0,5)

12000–18000

60–71

3.

Putekļainas smiltis (0,6≤ e ≤ 0,8)

Plastiska mālsmilts (0 ≤ I L ≤ 1)

Mīksts plastisks māls un smilšmāls (0,5 ≤ IL < 0,75)

7000–12000

44–60

4.

Plūstoši plastisks māls un smilšmāls (0,75 ≤ IL ≤ 1)

4000–7000

26–44

5.

Grantaina smilts (0,55 ≤ e ≤ 0,7)

Rupjdrupu gruntis ar smilšu aizpildījumu

50000–100000

100–120

Piezīmes.

1. Koeficienta K mazākās vērtības atbilst mālaino grunšu plūstamības rādītāja IL un smilšaino grunšu porainības koeficienta e lielākajām vērtībām un attiecīgi otrādi.

2. Plūstamības rādītāja IL un porainības koeficienta e starpvērtībām koeficienta K vērtības nosaka interpolējot.

3. Attiecīgā raksturojuma blīvām smiltīm koeficienta K lielākā vērtība palielināma par 30 %.

26. Lai nodrošinātu pāli aptverošās pamatnes noturību, pāļu sānu virsmu aprēķina spiedienam σz uz apkārtējo grunti jāatbilst šādam nosacījumam:

σz < 4η1η2IztgφI + ξcI)/cosφI, kur (35)

σz – pāļa sānu virsmas aprēķina spiediens uz grunti (kPa) dziļumā z (m), skaitot no grunts virsmas augstajam režģogam vai zemā režģoga pēdas, kurš nosakāms saskaņā ar šī pielikuma 27.punktu;

γI – netraucētas struktūras grunts īpatnējais svars (kN/m3), kuru nosaka, ievērojot ūdens cēlējspēku;

φI un cI – attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa (grādos) un saistes (kPa) aprēķina vērtības, kuras pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 36.punktu;

ξ – koeficients; ξ = 0,6 dzenamajiem pāļiem un čaulpāļiem;

ξ = 0,3 visiem pārējiem pāļiem.

η1 – koeficients; pamatiem ar balstbīdi η1 = 0,7, pārējos gadījumos η1 = 1,0;

η2 – koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 27.formulu.

27. Pāļa sānu virsmas aprēķina spiedienu uz grunti nosaka šādiem dziļumiem:

27.1. diviem dziļumiem z = l/3 un z = l, ja z(red) < 2,5;

27.2. dziļumā z = 0,85/αε, ja z(red) > 2,5 un deformāciju koeficientu αε nosaka, izmantojot šī pielikuma 11.formulu.

28. Ja šī pielikuma 35.formulas nosacījums nav izpildīts, attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums z(red) > 2,5, pāļa materiāla nestspēja nav iz­smelta un pāļa pārvietojumi ir mazāki par galēji pieļaujamajiem, aprēķinu atkārto ar samazinātu proporcionalitātes koeficienta K vērtību. Atkārtotā aprēķinā pārbauda pāļa materiāla nestspēju, pārvietojumus un 35.formulas nosacījuma izpildi.

29. Pāļa attiecīgā šķērsgriezuma sānu virsmas aprēķina spiedienu uz grunti σz (kPa), lieces momentu Mz (kNm), šķērsspēku Hz (kN) un ass spēku Nz (kN) dziļumā z (m), ja veic pāļa vienstadijas pārbaudi, nosaka, izmantojot šādas formulas:

σz = Kz(red)(upA αε – ψoB12ε + MoC1/(αε3EI) + HoD1/(αε4EI)) (36)

Mz = αε2EIupA3 – αεEIψoB3 + MoC3 + HoD3ε (37)

Hz = αε3EIupA4 – αεEIψoB4 + αεMoC4 + HoD4 (38)

Nz = N, kur (39)

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m4), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

αε – koeficients, kuru nosaka, izmantojot 11.formulu;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);

z(red) – attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 5.formulu, atkarībā no faktiskā dziļuma Z, kurā noteikti σz, Mz un Hz;

Ho, Mo – šķērsspēka un lieces momenta aprēķina vērtības pāļa attiecīgajā šķērsgriezumā;

lo – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

uo, ψo – pāļa pārvietojums (m) un pagrieziena leņķis ψo (radiānos), kurus nosaka saskaņā ar šī pielikuma 24.punktu;

N – aprēķina ass spēks (kN) uz pāļa galvas;

A1, A2, A4, B1, B2, B4, C1, C2, C4, D1, D2, D4 – koeficienti, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 4.tabulai.

30. Ja veic sistēmas "pālis–grunts" vienstadijas aprēķinu un pāļi iespīlēti režģogā (nav iespējama pāļa galvas pagriešanās), pāļa un režģoga savienojuma vietas aprēķina iespīlējuma momentu Mf (kNm) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Mf = –H[εMN + loεMM + lo2/(2EI)]/[εMM + lo/(EI)], kur (40)

H – šķērsspēka (kN) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

lo – brīvais pāļa iecirknis no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

εMH, εMM – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķi;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4).

2.tabula

Nr.
p.k.

Pāļa iecirkņa reducētais garums l(red)

Parametri pāļu aprēķinam, ja šarnīrs savienots ar režģogu

H(red)

z(red)i

u(red)

ψ(red)

uf(red)o

ψf(red)o

Hf(red)o

Mf(red)o

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1.

2,6

0,316

0,388

0,478

0,578

0,682

0,785

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,238

1,603

2,174

3,108

4,772

0,642

0,802

1,032

1,377

1,904

2,767

1,000

1,238

1,602

2,170

3,082

4,631

–0,642

–0,801

–1,030

–1,359

–1,804

–2,340

0,316

0,392

0,513

0,730

1,155

2,086

0,000

0,000

–0,010

–0,067

–0,279

–0,960

2.

2,8

0,344

0,422

0,520

0,631

0,748

0,864

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,236

1,594

2,142

2,997

4,389

0,643

0,795

1,020

1,349

1,826

2,541

1,000

1,236

1,593

2,139

2,973

4,266

–0,643

–0,795

–1,018

–1,331

–1,734

–2,168

0,344

0,426

0,555

0,778

1,191

2,009

0,000

0,000

–0,010

–0,065

–0,260

–0,840

3.

3,0

0,366

0,450

0,556

0,678

0,808

0,939

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,237

1,593

2,134

2,955

4,216

0,644

0,797

1,022

1,347

1,806

2,454

1,000

1,237

1,593

2,131

2,932

4,103

–0,644

–0,797

–1,020

–1,329

–1,717

–2,110

0,366

0,454

0,591

0,823

1,238

2,007

0,000

0,000

–0,010

–0,064

–0,252

–0,780

4.

3,2

0,383

0,472

0,585

0,716

0,860

1,008

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,238

1,598

2,141

2,956

4,167

0,648

0,803

1,031

1,360

1,819

2,446

1,000

1,238

1,598

2,138

2,932

4,056

–0,648

–0,803

–1,029

–1,342

–1,730

–2,114

0,383

0,475

0,619

0,862

1,287

2,046

0,000

0,000

–0,010

–0,064

–0,250

–0,755

5.

3,4

0,395

0,487

0,606

0,746

0,903

1,067

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,241

1,604

2,155

2,978

4,183

0,653

0,810

1,043

1,379

1,848

2,480

1,000

1,241

1,604

2,152

2,955

4,075

–0,653

–0,810

–1,141

–1,361

–1,759

–2,150

0,395

0,491

0,641

0,893

1,333

2,102

0,000

0,000

–0,010

–0,065

–0,251

–0,750

6.

3,6

0,403

0,497

0,620

0,768

0,935

1,115

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,243

1,611

2,170

3,009

4,233

0,658

0,817

1,054

1,398

1,881

2,531

1,000

1,243

1,611

2,167

2,985

4,124

–0,658

–0,817

–1,052

–1,381

–1,791

–2,199

0,403

0,501

0,656

0,916

1,370

2,160

0,000

0,000

–0,010

–0,065

–0,254

–0,757

7.

3,8

0,407

0,503

0,629

0,782

0,967

1,150

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,244

1,616

2,183

3,038

4,321

0,661

0,823

1,064

1,415

1,910

2,583

1,000

1,244

1,616

2,108

3,014

4,181

–0,661

–0,823

–1,062

–1,397

–1,819

–2,247

0,407

0,507

0,665

0,932

1,398

2,211

0,000

0,000

–0,010

–0,066

–0,258

–0,768

8.

4,0

0,409

0,507

0,634

0,790

0,941

1,174

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,245

1,620

2,193

3,061

4,342

0,664

0,827

1,070

1,427

1,933

2,626

1,000

1,245

1,620

2,189

3,037

4,231

–0,664

–0,827

–1,068

–1,409

–1,841

–2,285

0,409

0,510

0,670

0,941

1,417

2,250

0,000

0,000

–0,010

–0,067

–0,260

–0,778

3.tabula

Nr.
p.k.

Pāļa iecirkņa reducētais garums l(red)

Parametri režģogā iespīlētu pāļu aprēķinam

H(red)

z(red)i

u(red)

M(red)

uf(red)o

ψf(red)o

Hf(red)o

Mf(red)o

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1.

2,6

0,927

0,963

1,061

1,210

1,407

1,656

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,039

1,158

1,374

1,733

2,337

–0,943

–0,980

–1,089

–1,275

–1,552

–1,960

1,000

1,039

1,158

1,372

1,718

2,258

0,000

0,000

0,000

0,009

0,054

0,234

0,927

0,964

1,074

1,281

1,644

2,314

–0,943

–0,981

–1,094

–1,308

–1,700

–2,471

2.

2,8

0,947

0,984

1,083

1,232

1,425

1,660

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,039

1,156

1,365

1,709

2,256

–0,938

–0,975

–1,081

–1,260

–1,522

–1,890

1,000

1,039

1,156

1,363

1,692

2,183

0,000

0,000

0,000

0,008

0,052

0,217

0,947

0,985

1,096

1,301

1,652

2,273

–0,938

–0,975

–1,086

–1,292

–1,663

–2,365

3.

3,0

0,972

1,010

1,111

1,263

1,457

1,687

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,039

1,155

1,361

1,690

2,202

–0,940

–0,977

–1,083

–1,259

–1,512

–1,856

1,000

1,039

1,155

1,359

1,676

2,133

0,000

0,000

0,000

0,008

0,050

0,204

0,972

1,011

1,124

1,331

1,678

2,268

–0,940

–0,977

–1,087

–1,291

–1,649

–2,304

4.

3,2

0,998

1,036

1,141

1,298

1,496

1,729

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,039

1,156

1,361

1,684

2,174

–0,947

–0,984

–1,092

–1,269

–1,519

–1,852

1,000

1,039

1,156

1,359

1,670

2,108

0,000

0,000

0,000

0,008

0,049

0,197

0,998

1,037

1,154

1,365

1,714

2,291

–0,947

–0,984

–1,096

–1,300

–1,655

–2,286

5.

3,4

1,021

0,061

1,169

1,331

1,537

1,777

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,040

1,157

1,363

1,685

2,168

–0,957

–0,995

–1,105

–1,285

–1,538

–1,870

1,000

1,040

1,574

1,361

1,672

2,102

0,000

0,000

0,000

0,008

0,049

0,194

1,021

0,062

1,182

1,398

1,755

2,333

–0,957

–0,995

–1,109

–1,316

–1,673

–2,298

6.

3,6

1,040

1,081

1,192

1,360

1,574

1,825

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,040

1,159

1,367

1,692

2,174

–0,968

–1,007

–1,118

–1,303

–1,562

–1,900

1,000

1,040

1,159

1,365

1,678

2,109

0,000

0,000

0,000

0,008

0,049

0,194

1,040

1,082

1,206

1,428

1,794

2,382

–0,968

–1,007

–1,123

–1,334

–1,698

–2,328

7.

3,8

1,054

1,096

1,210

1,383

1,606

1,867

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,040

1,160

1,371

1,700

2,188

–0,977

–1,017

–1,131

–1,320

–1,586

–1,933

1,000

1,040

1,160

1,369

1,686

2,122

0,000

0,000

0,000

0,008

0,050

0,195

1,054

1,097

1,224

1,452

1,827

2,429

–0,977

–1,017

–1,136

–1,352

–1,723

–2,364

8.

4,0

1,064

1,107

1,223

1,400

1,629

1,901

0,00

0,30

0,60

0,90

1,20

1,50

1,000

1,041

1,162

1,375

1,708

2,203

–0,982

–1,026

–1,142

–1,334

–1,606

–1,964

1,000

1,041

1,162

1,373

1,694

2,137

0,000

0,000

0,000

0,009

0,050

0,197

1,064

1,108

1,237

1,470

1,853

2,469

–0,985

–1,026

–1,146

–1,366

–1,775

–2,399

4.tabula

Bezdimensiju koeficientu A1, B1, C1 un D1 vērtības

Nr.
p.k.

Pāļa šķērsgriezuma reducētais dziļums gruntī, z(red)

Koeficienti

A1

B1

C1

D1

1

2

3

4

5

6

1.

0,0

1,000

0,000

0,000

0,000

2.

0,1

1,000

0,100

0,005

0,000

3.

0,2

1,000

0,200

0,020

0,001

4.

0,3

1,000

0,300

0,045

0,005

5.

0,4

1,000

0,400

0,080

0,011

6.

0,5

1,000

0,500

0,125

0,021

7.

0,6

0,999

0,600

0,180

0,036

8.

0,7

0,999

0,700

0,245

0,057

9.

0,8

0,997

0,799

0,320

0,085

10.

0,9

0,995

0,899

0,405

0,121

11.

1,0

0,992

0,997

0,499

0,167

12.

1,1

0,987

1,095

0,604

0,222

13.

1,2

0,979

1,192

0,718

0,288

14.

1,3

0,969

1,287

0,841

0,365

15.

1,4

0,955

1,379

0,974

0,456

16.

1,5

0,937

1,468

1,115

0,560

17.

1,6

0,913

1,553

1,264

0,678

18.

1,7

0,882

1,633

1,421

0,812

19.

1,8

0,843

1,706

1,584

0,961

20.

1,9

0,795

1,770

1,752

1,126

21.

2,0

0,735

1,823

1,924

1,308

22.

2,2

0,575

1,887

2,272

1,720

23.

2,4

0,347

1,874

2,609

2,195

24.

2,6

0,033

1,755

2,907

2,724

25.

2,8

–0,385

1,490

3,128

3,288

26.

3,0

–0,928

1,037

3,225

3,858

27.

3,5

–2,928

–1,272

2,463

4,980

28.

4,0

–5,853

–5,941

–0,927

4,548

29.

0,0

0,000

0,000

1,000

0,000

30.

0,1

0,000

0,000

1,000

0,100

31.

0,2

–0,001

0,000

1,000

0,200

32.

0,3

–0,005

–0,001

1,000

0,300

33.

0,4

–0,011

–0,002

1,000

0,400

34.

0,5

–0,021

–0,005

0,999

0,500

35.

0,6

–0,036

–0,011

0,998

0,600

36.

0,7

–0,057

–0,020

0,996

0,699

37.

0,8

–0,085

–0,034

0,992

0,799

38.

0,9

–0,121

–0,055

0,985

0,897

39.

1,0

–0,167

–0,083

0,975

0,994

40.

1,1

–0,222

–0,122

0,960

1,090

41.

1,2

–0,287

–0,173

0,938

1,183

42.

1,3

–0,365

–0,238

0,907

1,273

43.

1,4

–0,455

–0,319

0,866

1,358

44.

1,5

–0,559

–0,420

0,811

1,437

45.

1,6

–0,676

–0,543

0,739

1,507

46.

1,7

–0,808

–0,691

0,646

1,566

47.

1,8

–0,956

–0,867

0,530

1,612

48.

1,9

–1,118

–1,074

0,385

1,640

49.

2,0

–1,295

–1,314

0,207

1,646

50.

2,2

–1,693

–1,906

–0,271

1,575

51.

2,4

–2,141

–2,663

–0,949

1,352

52.

2,6

–2,621

–3,600

–1,877

0,917

53.

2,8

–3,103

–4,178

–3,108

0,197

54.

3,0

–3,540

–6,000

–4,688

–0,891

55.

3,5

–3,919

–9,544

–10,340

–5,854

56.

4,0

–1,614

–11,731

–17,919

–15,076

57.

0,0

0,000

0,000

0,000

1,000

58.

0,1

–0,005

0,000

0,000

1,000

59.

0,2

–0,020

–0,003

0,000

1,000

60.

0,3

–0,045

–0,009

–0,001

1,000

61.

0,4

–0,080

–0,021

–0,003

1,000

62.

0,5

–0,125

–0,042

–0,008

0,999

63.

0,6

–0,180

–0,072

–0,016

0,997

64.

0,7

–0,245

–0,114

–0,030

0,994

65.

0,8

–0,320

–0,171

–0,051

0,989

66.

0,9

–0,404

–0,243

–0,082

0,980

67.

1,0

–0,499

–0,333

–0,125

0,967

68.

1,1

–0,603

–0,443

–0,183

0,946

69.

1,2

–0,716

–0,575

–0,259

0,917

70.

1,3

–0,838

–0,730

–0,356

0,876

71.

1,4

–0,967

–0,910

–0,479

0,821

72.

1,5

–1,105

–1,116

–0,630

0,747

73.

1,6

–1,248

–1,350

–0,815

0,652

74.

1,7

–1,396

–1,613

–1,036

0,529

75.

1,8

–1,547

–1,906

–1,299

0,374

76.

1,9

–1,699

–2,227

–1,608

0,181

77.

2,0

–1,848

–2,578

–1,966

–0,057

78.

2,2

–2,125

–3,360

–2,849

–0,692

79.

2,4

–2,339

–4,228

–3,973

–1,592

80.

2,6

–2,437

–5,140

–5,355

–2,821

81.

2,8

–2,346

–6,023

–6,990

–4,445

82.

3,0

–1,969

–6,765

–8,840

–6,520

83.

3,5

1,074

–6,789

–13,692

–13,826

84.

4,0

9,244

–0,358

–15,611

–23,140

5.tabula

Bezdimensiju koeficientu Ao, Bo un Co vērtības, ja pālis balstās uz neklinšainām gruntīm

Nr.
p.k.

Pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l(red)

Koeficienti

Ao

Bo

Co

1.

0,5

72,004

192,026

576,243

2.

0,6

50,007

111,149

278,069

3.

0,7

36,745

70,023

150,278

4.

0,8

28,140

46,943

88,279

5.

0,9

22,244

33,008

55,307

6.

1,0

18,030

24,106

36,486

7.

1,1

14,916

18,160

25,123

8.

1,2

12,552

14,041

17,944

9.

1,3

10,717

11,103

13,235

10.

1,4

9,266

8,954

10,050

11.

1,5

8,101

7,349

7,838

12.

1,6

7,154

6,129

6,268

13.

1,7

6,375

5,189

5,133

14.

1,8

5,730

4,456

4,299

15.

1,9

5,190

3,878

3,679

16.

2,0

4,737

3,418

3,213

17.

2,2

4,032

2,756

2,591

18.

2,4

3,526

2,327

2,227

19.

2,6

3,163

2,048

2,013

20.

2,8

2,905

1,869

1,889

21.

3,0

2,727

1,758

1,818

22.

3,5

2,502

1,641

1,757

23.

>4,0

2,441

1,621

1,751

6.tabula

Bezdimensiju koeficientu Ao, Bo un Co vērtības, ja pālis iestrādāts klintī

Nr.
p.k.

Pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l(red)

Koeficienti

Ao

Bo

Co

1.

0,5

0,042

0,125

0,500

2.

0,6

0,072

0,180

0,600

3.

0,7

0,114

0,244

0,699

4.

0,8

0,170

0,319

0,798

5.

0,9

0,241

0,402

0,896

6.

1,0

0,329

0,494

0,992

7.

1,1

0,434

0,593

1,086

8.

1,2

0,556

0,698

1,176

9.

1,3

0,695

0,807

1,262

10.

1,4

0,849

0,918

1,342

11.

1,5

1,014

1,028

1,415

12.

1,6

1,186

1,134

1,480

13.

1,7

1,361

1,232

1,535

14.

1,8

1,532

1,321

1,581

15.

1,9

1,693

1,397

1,617

16.

2,0

1,841

1,460

1,644

17.

2,2

2,080

1,545

1,675

18.

2,4

2,240

1,586

1,685

19.

2,6

2,330

1,596

1,687

20.

2,8

2,371

1,593

1,687

21.

3,0

2,385

1,586

1,691

22.

3,5

2,389

1,584

1,711

23.

> 4,0

2,401

1,600

1,732

7.tabula

Bezdimensiju koeficientu Ao, Bo un Co vērtības, ja pālis balstās uz klinšainām gruntīm

Nr.
p.k.

Pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l(red)

Koeficienti

Ao

Bo

Co

1

2

3

4

5

1.

0,5

48,006

96,037

192,291

2.

0,6

33,344

55,609

92,942

3.

0,7

24,507

35,059

50,387

4.

0,8

18,775

23,533

29,764

5.

0,9

14,851

16,582

18,814

6.

1,0

12,049

12,149

12,582

7.

1,1

9,983

9,196

8,836

8.

1,2

8,418

7,159

6,485

9.

1,3

7,208

5,713

4,957

10.

1,4

6,257

4,664

3,937

11.

1,5

5,498

3,889

3,240

12.

1,6

4,887

3,308

2,758

13.

1,7

4,391

2,868

2,419

14.

1,8

3,985

2,533

2,181

15.

1,9

3,653

2,277

2,012

16.

2,0

3,381

2,081

1,894

17.

2,2

2,977

1,819

1,758

18.

2,4

2,713

1,673

1,701

19.

2,6

2,548

1,600

2,687

20.

2,8

2,453

1,572

1,693

21.

3,0

2,406

1,568

1,707

22.

3,5

2,396

1,597

1,739

23.

> 4,0

2,419

1,618

1,750

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Piramidālu pāļu ar sānu virsmas slīpumu ip > 0,025 nestspējas aprēķins

1. Piramidālu pāļu ar sānu virsmas slīpumu ip > 0,025 nestspēju Fd (kiloņūtonos) pieļaujams noteikt kā grunts aprēķina stiprību summu uz pāļa sānu virsmas un zem apakšējā gala. To nosaka, izmantojot šādu formulu:

Ai – pāļa sānu virsmas laukums (m2) i-tā grunts slāņa robežās;

α – pāļa koniskuma leņķis (grādos);

φI,i – i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtība (grādos);

cI,i – i-tā grunts slāņa saistes aprēķina vērtība (kPa);

d – pāļa apakšējā gala šķērsgriezuma malas izmērs (m);

n1, n2 – koeficienti, kas atkarīgi no i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības (grādos) – pieņem atbilstoši tabulai.

Nr.
p.k.

Koeficients

Grunts iekšējās berzes leņķis φI,i (grādos)

4

8

12

16

20

24

28

32

36

40

1.

n1

0,53

0,48

0,41

0,35

0,30

0,24

0,20

0,15

0,10

0,06

2.

n2

0,94

0,88

0,83

0,78

0,73

0,69

0,65

0,62

0,58

0,54

3.

ξ

0,06

0,12

0,17

0,22

0,26

0,29

0,32

0,35

0,37

0,39

Piezīme. Grunts iekšējās berzes leņķa φI,i starpvērtībām koeficientus n1, n2 un ξ no­saka interpolējot.

2. Grunts pretestību zem pāļa apakšējā gala pi (kPa) un sānu virsmas p'i (kPa) nosaka, izmantojot šādu formulu:

Ei – i-tā grunts slāņa deformācijas modulis (kPa), kurš noteikts atbilstoši presiometrijas pārbaužu rezultātiem;

υi – i-tā grunts slāņa Puasona koeficients, kuru pieņem saskaņā ar LBN 207-01 10.punktā noteiktajām prasībām;

ξi – koeficients, kas atkarīgs no i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības (grādos) – pieņem atbilstoši tabulai (šī pielikuma 1.punkts).

3. Grunts spiedieni po,i un pp,i (kPa), ko nosaka, izmantojot šādas formulas:

po,i = (νiγI,ihi)/(1 – νi) (3)

pp,i = po,i(1 + sinφI,i) + cI,icosφI,i, kur (4)

γI,i – i-tā grunts slāņa īpatnējā svara aprēķina vērtība (kN/m3), ieskaitot ūdens cēlējspēku;

hi – i-tā grunts slāņa vidējais dziļums (m).

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Lentveida pāļu pamatu sēšanās aprēķins

Lentveida pāļu pamatu sēšanos s (m), ja pāļi izvietoti vienā vai divās rindās un attālumu starp pāļiem ir 3d–4d, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

s = δon(1-ν2)/πE, kur

n – lineārā slodze uz pāļa pamatu (kN/m), ieskaitot režģoga, pāļu un grunts masīva svaru (grunts masīvu no augšas norobežo planēšanas atzīme, no sāniem – vertikālas plaknes, kas sakrīt ar malējo pāļu sānu virsmu, no apakšas – plakne, kura iet cauri pāļu apakšējiem galiem);

E, ν – attiecīgi grunts deformāciju modulis (kPa) un Puasona koeficients saspiežamā slāņa biezumā, kuru pāļu pamatam nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamatnes un pamati" noteik­tajām prasībām;

δo – koeficients, kuru atkarībā no Puasona koeficienta ν pamata reducētā platuma b(red) = b/h un saspiežamā slāņa reducētā biezuma h(red) = Hc/h nosaka atbilstoši nomogrammai (zīmējums), kur b – pamata platums pa malējo pāļu ārējām plaknēm, Hc – saspiežamā slāņa biezums un h – pāļu iedziļināšanas dziļums.

Koeficientu δo nosaka atbilstoši nomo­grammai šādi: no nomogrammas ordinātas punkta, kurš atbilst aprēķinātajam reducētajam dziļumam h(red), velk taisni paralēli abscisai līdz krust­punktam ar līniju, kura raksturo pamata reducēto platumu h(red); no šī punkta velk līniju paralēli ordinātai līdz krustpunktam ar līniju, kura atbilst pamatnes grunts Puasona koeficientam ν; no šī punkta velk līniju paralēli abscisai līdz ordinātai un nolasa koeficienta δo vērtību.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Atsevišķa pāļa sēšanās aprēķins

1. Ja ir izpildīts šī būvnormatīva 51.punktā minētais nosacījums un nosa­cījumi l/d > 5 un (G1l)/(G2d) > 1, atsevišķa pāļa sēšanos, ja pālis iet cauri grunts slāņiem ar visu slāņu vidējotu bīdes moduli G1 (MPa), vidējotu Puasona koefi­cientu ν1 un pāļa apakšējais gals balstās uz pamatni, kuru uzskata par lineāri deformējamu pustelpu ar bīdes moduli G2 un Puasona koeficientu ν2, nosaka, izmantojot šādas formulas:

1.1. atsevišķam pālim bez apakšējā gala paplašinājuma

s = β(N/G1l) (1)

1.2. atsevišķam pālim ar apakšējā gala paplašinājumu

s = 0,22N/(G2db) + (Nl)/(EA), kur (2)

l – pāļa garums (m);

d – pāļa diametrs vai šķērsgriezuma malas izmērs (m);

N – vertikālā slodze uz pāli (MN);

β – koeficients, kuru nosaka, izmantojot 3.formulu;

db – pāļa apakšējā gala paplašinājuma diametrs (m).

2. Koeficientu β nosaka, izmantojot šādu formulu:

β=β'+1 - ( β'/α' ), kur (3)
λ1χ

β' – koeficients; β' = 0,17ln[(kvG1l)/(G2d)], kas atbilst absolūti stingram pālim (EA=:);

α' – koeficients, α' = 0,17ln(kv1l/d), kas atbilst absolūti stingram pālim uz viendabīgas pamatnes ar raksturojumiem G1 un ν1;

χ – pāļa relatīvā stingrība, χ = (EA)/(G1l2);

EA – pāļa stumbra spiedes stingrība (MN);

λ1 – parametrs; λ1 = (2,12 χ3/4)/(1 + 2,12χ3/4);

kv – koeficients; kv = 2,82–1,89 (ν1 + ν2)+0,545(ν1 + ν2)2;

kv1 – koeficients; kv1 = 2,82-3,78ν1 + 2,18ν12.

3. Grunts bīdes moduli G1 un Puasona koeficientu ν1 pieņem kā vidējotu visiem grunts slāņiem pāļa iedziļināšanas dziļumā, bet grunts bīdes moduli G2 un Puasona koeficientu ν2 – desmit pāļa vai paplašinājuma diametru dziļumā zem pāļa apakšējā gala, ja zem pāļa apakšējā gala neatrodas kūdra, dūņas vai gruntis ar plūstamības rādītāju IL > 1.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Grunts aprēķina pretestība

1. Pāļa apakšējā gala grunts aprēķina pretestība R norādīta šī pielikuma 1.tabulā. Pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestība fi norādīta šī pielikuma 2.tabulā. Minētās pretestības norādītas:

1.1. virs svītras – smiltīm;

1.2. zem svītras – mālainām gruntīm.

2. Pāļa apakšējā gala iedziļināšanas dziļumu un grunts slāņa vidējo dziļumu šī pielikuma 1. un 2.tabulā skaita no:

2.1. dabīgā reljefa atzīmes, ja, teritoriju planējot, uzber vai norok līdz 3 m;

2.2. nosacītās atzīmes atbilstoši 3 m zem uzbērtā vai virs noņemtā līmeņa, ja, teritoriju planējot, uzber vai norok no 3 m līdz 10 m;

2.3. no palu ūdeņu noskalotā dibena aprēķina atzīmes ūdenstilpē;

2.4. no purva dibena atzīmes purvā.

3. Ja pāļa apakšējā gala iedziļināšanas dziļums un grunts plūstamības rādītājs IL atšķiras no šī pielikuma 1. un 2.tabulā norādītā, grunts pretestību zem pāļa apakšējā gala R un uz sānu virsmas fi nosaka interpolējot.

4. Ja pāļu pamatus būvē bez līdera urbumiem un ieskalošanas blīvās smiltīs, kuru blīvums noteikts ar zondēšanu, smilšu aprēķina pretestību R palielina par 100 %.

5. Ja grunšu blīvums noteikts bez zondēšanas, blīvo smilšu aprēķina pretestību R palielina par 60 %, bet ne vairāk kā līdz 20000 kPa.

6. Šī pielikuma 1.tabulā minēto aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R pieļaujams izmantot, ja pāli iedziļina nenoskalojamā vai nenorokamā gruntī ne mazāk kā 3,0 m.

7. Ēku starpsienu pāļu pamatiem iedzīto pāļu apakšējā gala aprēķina pretestību R, ja šķērsgriezums ir 0,15 x 0,15 m vai mazāks, var paaugstināt par 20 %.

8. Mālsmiltīm ar plastiskuma skaitli Ip ≤ 4 un porainības koeficientu e < 0,8 aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R (kPa) un uz sānu virsmas fi (kPa) pieņem kā vidēji blīvām putekļainām smiltīm.

9. Nosakot pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestību fi, grunts iežus dala viendabīgos slāņos, kuri nav biezāki par 2 m.

10. Blīvajām smiltīm pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestību fi palielina par 30 %.

11. Mālsmiltīm un smilšmālam ar porainības koeficientu e < 0,6 neat­karīgi no plūstamības rādītāja Ip pāļa sānu virsmas gruntīs aprēķina pretestību fi palielina par 15 %.

1.tabula

Grunts aprēķina pretestība zem dzenamo un bez grunts izņemšanas iedziļināto čaulpāļu apakšējā gala

Nr.
p.k.

Pāļa apakšējā gala iestrādāšanas dziļums (m)

Grunts aprēķina pretestība R (kPa)

vidēji blīvas smiltis

grantainas

rupjas

vidēji rupjas

smalkas

putekļainas

mālainas gruntis ar plūstamības rādītāju IL

0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

1.

3

7500

6600

3000

3100

2000

1100

600

4000

2000

1200

2.

4

8300

6800

3800

3200

2100

1250

700

5100

2500

1600

3.

5

8800

7000

4000

3400

2200

1300

800

6200

2800

2000

4.

7

9700

7300

4300

3700

2400

1400

850

6900

3300

2200

5.

10

10500

7700

5000

4000

2600

1500

900

7300

3500

2400

6.

15

11700

8200

5600

4400

2900

1650

1000

7500

4000

7.

20

12600

8500

6200

4800

3200

1800

1100

4500

8.

25

13400

9000

6800

5200

3500

1950

1200

9.

30

14200

9500

7400

5600

3800

2100

1300

10.

35

15000

10000

8000

6000

4100

2250

1400

2.tabula

Pāļu pamatu grunts aprēķina pretestība uz iedzīto un čaulpāļu sānu virsmas

Nr.
p.k.

Grunts slāņa izvietojuma vidējais dziļums (m)

Grunts aprēķina pretestība uz iedzīto un čaulpāļu sānu virsmas fi (kPa)

vidēji blīvas smiltis

rupjas un vidēji rupjas

smalkas

putekļainas

mālainas gruntis ar konsistences rādītāju IL

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

0,7

0,8

0,9

1,0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1.

1

35

23

15

12

8

4

4

3

2

2.

2

42

30

21

17

12

7

5

4

4

3.

3

48

35

25

20

14

8

7

6

5

4.

4

53

38

27

22

16

9

8

7

5

5.

5

56

40

29

24

17

10

8

7

6

6.

6

58

42

31

25

18

10

8

7

6

7.

8

62

44

33

26

19

10

8

7

6

8.

10

65

46

34

27

19

10

8

7

6

9.

15

72

51

38

28

20

11

8

7

6

10.

20

79

56

41

30

20

12

8

7

6

11.

25

86

61

44

32

20

12

8

7

6

12.

30

93

66

47

34

21

12

9

8

7

13.

35

100

70

50

36

22

13

9

8

7

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Pāļu un čaulpāļu grunts darba apstākļu koeficienti

Nr.
p.k.

 Dzenamo pāļu un čaulpāļu iegremdēšanas (bez grunts izņemšanas) veidi un grunts veidi

 Grunts darba apstākļu koeficienti pāļu nestspējas aprēķinam

 apakšējam galam
γcR

 sānu virsmai
 γcf

 1

 2

 3

 4

 1.

Masīvu pāļu un dobo pāļu ar slēgtu apakšējo galu iedzīšana ar mehāniskiem pāļdziņiem

1,0

1,0

 2.

 Pāļu apakšējā gala iesišana vai iespiešana līdera urbumā ne mazāk kā 1 m zem urbuma augšējās virsmas, ja urbuma diametrs ir:

  

  

 2.1.

 vienāds ar kvadrātveida pāļa malas izmēru

 1,0

 0,5

 2.2.

 par 0,05 m mazāks nekā kvadrātveida pāļa malas izmērs

 1,0

 0,6

 2.3.

 par 0,15 m mazāks nekā kvadrātveida pāļa malas izmērs vai apaļa pāļa diametrs

 1,0

 1,0

 3.

 Pāļu iegremdēšana ar ieskalošanu smiltīs, kam seko iedzīšana bez ieskalošanas ne mazāk kā 1 m

 1,0

 0,9

 4.

 Pāļu vibroiegremdēšana un vibroiespiešana un čaulpāļu vibroiegremdēšana šādās gruntīs:

  

  

 4.1.

 vidēji blīvās:

  

  

 4.1.1.

 rupjās un vidēji rupjās smiltīs

 1,2

 1,0

 4.1.2.

 smalkās smiltīs

 1,1

 1,0

 4.1.3.

 putekļainās smiltīs

 1,0

 1,0

 4.2.

 mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju IL = 0,5:

  

  

 4.2.1.

 smilšmālā

 0,9

 0,9

 4.2.2.

 mālsmiltīs

 0,8

 0,9

 4.2.3.

 mālā

 0,7

 0,9

 4.3.

 putekļaini mālainās gruntīs ar konsistences rādītāju

IL ≤ 0

 1,0

 1,0

 5.

 Dobo dzelzsbetona pāļu ar atvērtu apakšējo galu iedzīšana ar jebkuras konstrukcijas pāļdziņiem, ja pāļa dobuma diametrs ir:

  

  

 5.1.

 0,4 m vai mazāks

 1,0

 1,0

 5.2.

 no 0,4 m līdz 0,8 m

 0,7

 1,0

 6.

 Apaļo dobo dzelzsbetona pāļu ar slēgtu apakšējo galu iegremdēšana 10 m vai lielākā dziļumā jebkurā veidā, kam seko spridzināšanas paplašinājums, vidēji blīvās smiltīs vai mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju IL ≤ 0,5, ja paplašinājuma diametrs ir:

  

  

 6.1.

 1,0 m neatkarīgi no norādītajām gruntīm

 0,9

 1,0

 6.2.

 1,5 m smiltīs un mālsmiltīs

 0,8

 1,0

 6.3.

 1,5 m smilšmālā un mālā

 0,7

 1,0

 7.

 Pāļu iespiešana:

  

  

 7.1.

 vidēji blīvās rupjās, vidēji rupjās vai smalkās smiltīs

 1,1

 1,0

 7.2.

 putekļainās smiltīs

 1,1

 0,8

 7.3.

 mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju IL < 0,5

 1,1

 1,0

 7.4.

 mālainās gruntīs ar konsistences rādītāju IL > 0,5

 1,1

 1,0

Piezīme. Koeficientus γcR un γcf mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju 0,5 > IL > 0 šīs tabulas 4.punktā nosaka interpolējot.

2.tabula

Pāļu darba apstākļu koeficienti

Nr.
p.k.

 Pāļu tips un būves veids

 Pāļa darba apstākļu koeficients γcf

 smiltīs

 mālsmiltīs

 smilšmālā

 mālā

 1.

 Vietas pāļi, iedzenot inventāra cauruli ar uzgali

 0,8

 0,8

 0,8

 0,7

 2.

 Vibrospiestie vietas pāļi

 0,9

 0,9

 0,9

 0,9

 3.

 Urbpāļi, arī ar paplašinājumu, kurus betonē:

  

  

  

  

 3.1.

 sausā urbumā vai izmantojot apvalkcaurules

 0,7

 0,7

 0,7

 0,6

 3.2.

 zem ūdens vai māla javas

 0,6

 0,6

 0,6

 0,6

 3.3.

 ar stingras konsistences betonu, lietojot dziļuma vibratorus sausā urbumā

 0,8

 0,8

 0,8

 0,7

 4.

 Apaļie dobie vietas urbpāļi sausā urbumā, izmantojot vibroserdeni

 0,8

 0,8

 0,8

 0,7

 5.

 Ievibrētie čaulpāļi ar grunts izņemšanu

 1,0

 0,9

 0,7

 0,6

 6.

 Stabpāļi

 0,7

 0,7

 0,7

 0,6

 7.

 Injicētie urbpāļi, kurus izgatavo, injicējot javu ar spiedienu 200–400 kPa urbumā, kas aizsargāta ar apvalkcauruli vai māla javu

 0,9

 0,8

 0,8

 0,8

3.tabula

Gaisa elektropārvades līniju pāļu pamatu darba apstākļu koeficienti

 Nr. 
p.k.

 Pamata veids, grunts un slodzes raksturojums

 Darba apstākļu papildu koeficients γc, ja pāļu garums ir

 l > 25d

 l < 25d

 (H/N) ≤ 0,1

 (H/N) = 0,4

 (H/N) = 0,6

 1.

Pamats normālam starpbalstam, aprēķinot:

  

  

  

  

 1.1.
 1.1.1.

 atsevišķu pāli uz izraušanu smiltīs un mālsmiltīs

0,9

0,90

0,80

0,55

 1.1.2.

 mālā un smilšmālā

  

  

  

  

  

 IL ≤ 0,6

 1,15

 1,15

 1,05

 0,70

  

 IL > 0,6

 1,50

 1,50

 1,35

 0,90

 1.2.

 atsevišķu spiestu pāli un stieptus pāļus pudurī

  

  

  

  

 1.2.1.

 smiltīs un mālmiltīs

 0,90

 0,90

 0,90

 0,90

 1.2.2.

 mālā un smilšmālā

  

  

  

  

  

 IL ≤ 0,6

 1,15

 1,15

 1,15

 1,15

  

 IL > 0,6

 1,50

 1,50

 1,50

 1,50

 2.

 Pamats lielām pārejām, stūra, gala un enkurbalstam, aprēķinot:

  

  

  

  

 2.1.

 atsevišķu pāli (izraušana)

  

  

  

  

 2.1.1.

 smiltīs un mālsmiltīs

 0,80

 0,80

 0,70

 0,60

 2.1.2.

 mālā un smilšmālā

 1,0

 1,0

 0,90

 0,60

 2.2.

 stieptus pāļus pudurī

  

  

  

  

 2.2.1.

 smiltīs un mālsmiltīs

 0,80

 0,80

 0,80

 0,80

 2.2.2.

 mālā un smilšmālā

 1,0

 1,0

 1,0

 1,0

 2.3.

 spiestus pāļus jebkurā gruntī

 1,0

 1,0

 1,0

 1,0

Apzīmējumi.

d – apaļa pāļa diametrs, kvadrātveida mala vai taisnstūrveida pāļa mala;

H – aprēķina slodzes horizontālā komponente;

N – aprēķina slodzes vertikālā komponente.

Piezīme. Ja atsevišķs pālis iedziļināts ar slīpumu attiecībā pret vertikāli vairāk nekā 10o uz aprēķina slodzes horizontālās komponentes pusi, darba apstākļu papildu koeficientu pieņem kā vertikālam pālim, kurš darbojas pudurī (atbilstoši 1.2. vai 2.2.apakšpunktam).

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
7.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)

1.tabula

Bezdimensiju koeficienti α12, α3 un α4

Nr.
p.k.

Koeficients

 Grunts iekšējā berzes leņķa φI (grādos) aprēķina vērtība

 23

 25

 27

 29

 31

 33

 35

 37

 39

 1.

α1

 9,5

 12,6

 17,3

 24,4

 34,6

 48,6

 71,3

 108

 163

 2.

α2

 18,6

 24,8

 32,8

 45,5

 64,0

 87,6

 127

 185

 260

 3.

α3, ja attiecība h/d ir:

    

 3.1.

4,0

 0,78

 0,79

 0,80

 0,82

 0,84

 0,85

 0,85

 0,85

 0,87

 3.2.

5,0

 0,75

 0,76

 0,77

 0,79

 0,81

 0,82

 0,83

 0,84

 0,85

 3.3.

7,5

 0,68

 0,70

 0,71

 0,74

 0,76

 0,78

 0,80

 0,82

 0,84

 3.4.

10,0

 0,62

 0,65

 0,67

 0,70

 0,73

 0,75

 0,77

 0,79

 0,81

 3.5.

12,5

 0,58

 0,61

 0,68

 0,67

 0,70

 0,73

 0,75

 0,78

 0,80

 3.6.

15,0

 0,55

 0,58

 0,61

 0,65

 0,68

 0,71

 0,73

 0,76

 0,79

 3.7.

17,5

 0,51

 0,55

 0,58

 0,62

 0,66

 0,69

 0,72

 0,75

 0,78

 3.8.

20,0

 0,49

 0,53

 0,57

 0,61

 0,65

 0,68

 0,72

 0,75

 0,78

 3.9.

22,5

 0,46

 0,51

 0,55

 0,60

 0,64

 0,67

 0,71

 0,74

 0,77

 3.10.

25,0 vai vairāk

 0,44

 0,49

 0,54

 0,59

 0,63

 0,67

 0,70

 0,74

 0,77

 4.

α4, ja d (m) ir:

  

 4.1.

0,8 vai mazāk

 0,34

 0,31

 0,29

 0,27

 0,26

 0,25

 0,24

 0,23

 0,22

 4.2.

4,0

 0,25

 0,24

 0,23

 0,22

 0,21

 0,20

 0,19

 0,18

 0,17

Piezīme. φI, h/d un d starpvērtībām koeficientu α1, α2, α3 un α4 vērtības nosaka inter­polējot.

2.tabula

Grunts aprēķina pretestība zem vietas pāļu, urbpāļu un ar betonu aizpildīto čaulpāļu apakšējā gala

Nr.
p.k.

 Pāļa apakšējā gala iestrādāšanas dziļums h (m)

 Grunts aprēķina pretestība R (kPa) mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju IL zem pāļu apakšējā gala vietas pāļiem un urbpāļiem ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā, un čaulpāļiem, kurus iestrādā, izņemot grunti, un aizpilda ar betonu

 0,0

 0,1

 0,2

 0,3

 0,4

 0,5

 0,6

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 7

 8

 9

 1.

 3

 850

 750

 650

 500

 400

 300

 250

 2.

 5

 1000

 850

 750

 650

 500

 400

 350

 3.

 7

 1150

 1000

 850

 750

 600

 500

 450

 4.

 10

 1350

 1200

 1050

 950

 800

 700

 600

 5.

 12

 1550

 1400

 1250

 1100

 950

 800

 700

 6.

 15

 1800

 1650

 1500

 1300

 1100

 1000

 800

 7.

 18

 2100

 1900

 1700

 1500

 1300

 1150

 950

 8.

 20

 2300

 2100

 1900

 1650

 1450

 1250

 1050

 9.

 30

 3300

 3000

 2600

 2300

 2000

 –

 –

 10.

 40

 4500

 4000

 3500

 3000

 2500

 –

 –

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
8.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)

1.tabula

Skrūvpāļu darba apstākļu koeficienti

Nr.
p.k.

Gruntis

Skrūvpāļa darba apstākļu koeficients γc atkarībā no slodzes virziena

spiede

izraušana

mainīgs virziens

1.Māls un smilšmāls:
1.1.ciets, pusciets, sīksti plastisks0,80,70,7
1.2.mīksti plastisks0,80,70,6
1.3.plūstoši plastisks0,70,60,4

2.

Mazmitras smiltis un cietas mālsmiltis

0,8

0,7

0,5

3.

Mitras smiltis un plastiskas mālsmiltis

0,7

0,6

0,4

4.

Ūdens piesātinātas smiltis un plūstošas mālsmiltis

0,6

0,5

0,3

2.tabula

Bezdimensiju koeficienti α1 un α2

Nr.
p.k.

Grunts iekšējās berzes leņķis φI (º) skrūvpāļa darba zonā

Koeficienti

α1

α2

1.

13

7,8

2,8

2.

15

8,4

3,3

3.

16

9,4

3,8

4.

18

10,1

4,5

5.

20

12,1

5,5

6.

22

15,0

7,0

7.2418,09,2
8.2623,112,3
9.2829,516,5
10.3038,022,5
11.3248,431,0
12.3464,944,4
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
9.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)

Dinamiskās pārbaudes

1. Ja pāļa dinamiskās pārbaudes faktiskā (izmērītā) paliekošā atkoda sa ≥ 0,002 m, atsevišķa pāļa dinamiskās pārbaudes robežpretestību Fu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

2. Ja pāļa dinamiskās pārbaudes faktiskā (izmērītā) paliekošā atkoda sa < 0,002 m, pāļu pamata projektā paredzams pāļdzinis ar lielāku sitiena enerģiju, bet, ja tas nav iespējams un ir atkodas mērītāji, atsevišķa pāļa robežpretestību Fu un koeficientu θ (1/kN) nosaka, izmantojot šādas formulas:

η – koeficients (kN/m2), kuru atkarībā no pāļa materiāla pieņem atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

A – ar pāļa stobra ārējo kontūru norobežotais masīva vai dobā šķērsgriezuma laukums (m2) neatkarīgi no tā, vai pāļa gals ir vai nav noasināts;

M – koeficients, kuru atkarībā no pāļa iedzīšanas veida un grunts veida zem pāļa apakšējā gala pieņem atbilstoši šī pielikuma 2.tabulai;

Ed – pāļdziņa zveltņa vai vibropāļdziņa aprēķina enerģija (kilodžoulos), kuru pieņem atbilstoši šī pielikuma 3. vai 4.tabulai;

sa – faktiskā paliekošā atkoda (m), kas ir vienāda ar pāļa pārvietojumu no viena zveltņa sitiena vai vibropāļdziņa vienas minūtes darba laikā;

sel – pāļa elastīgā atkoda (elastīgais grunts un pāļa pārvietojums) (m), kuru nosaka ar atkodas mērītāju;

m1 – zveltņa vai vibropāļdziņa masa (t);

m2 – pāļa un uzgaļa kopējā masa (t);

m3 – uztupa masa (t); lietojot vibropāļdziņus, m3 = 0;

m4 – zveltņa krītošās daļas masa (t);

ε – sitiena atjaunošanās koeficients; ja dzelzsbetona pāli iesit ar trieciena darbības pāļdziņiem, lietojot uzgalvi ar koka ieliktni, ε2 = 0,2; ja pāli iegremdē ar vibropāļdzini, ε2 = 0;

np, nf – pārejas koeficients no grunts dinamiskās pretestības uz statisko pretestību; zem pāļa gala np = 0,00025 s (m/kN); uz pāļa sānu virsmas nf = 0,025 s (m/kN);

Af – ar grunti saskarē esošais pāļa sānu virsmas laukums (m2);

g – brīvās krišanas paātrinājums g = 9,81 m/s;

H – zveltņa krītošās daļas faktiskais krišanas augstums (m);

h – dīzeļpāldziņa krītošās daļas pirmais atlēciens no gaisa spilvena, nosaka ar mērlatu (m); iepriekšējos aprēķinos pieļaujams pieņemt:

vaduļu tipa dīzeļpāļdzinim h = 0,6 m;

cauruļu tipa dīzeļpāļdzinim h = 0,4 m;

pārējiem pāļdziņu tipiem h = 0;

G – pāļdziņa trieciendaļas svars (kN).

1.tabula

Koeficienta η vērtības

Nr.
p.k.

Aprēķina gadījums

Koeficients
η kN/m2

1.

Pāļu pārbaude ar iesišanu un pēcsišanu (nosakot atkodu) šādiem pāļiem:

1.1.

dzelzsbetona pālis ar uzgalvi

1500

1.2.

koka pālis bez uztupa

1000

1.3.

koka pālis ar uztupu

800

2.

Pāļu nestspējas kontrole pāļu dzīšanas laikā, ja attiecība Ed/sa (kN) ir:

2.1.

1000 vai mazāk

2500

2.2.

2000

1500

2.3.

4000

950

2.4.

8000 vai vairāk

700

2.tabula

Koeficienta M vērtības

Nr.
p.k.

Gruntis zem pāļa apakšējā gala

Koeficients
M

1.

Rupjdrupu gruntis ar smilšu aizpildījumu

1,3

2.

Vidēji blīvas, vidēji rupjas un rupjas smiltis

1,2

3.

Smalkas smiltis

1,1

4.

Putekļainas smiltis

1,0

5.

Cieta mālsmilts

1,2

6.

Plastiska mālsmilts, ciets smilšmāls un māls

0,9

7.

Pusciets smilšmāls un māls

0,8

8.

Sīksti plastisks smilšmāls un māls

0,7

Piezīmes.

1. Koeficientu M blīvām smiltīm (2., 3. un 4.punkts) paaugstina par 60 %; ja blīvums noteikts ar statisko zondēšanu, – par 100 %.

2. Ja pāļi tiek dzīti ar trieciena darbības pāļdzini, M = 1,0

3.tabula

Pāļdziņa zveltņa sitiena aprēķina enerģija

Nr.
p.k.

Zveltņa tips

Zveltņa sitiena aprēķina enerģija (Ed kJ)

1.

Piekarināmais vai vienreizējas darbības

GH

2.

Caurules

0,9 GH

3.

Vaduļu

0,4 GH

4.

Dīzeļa, veicot kontroles pēcsišanu ar vienreizējiem sitieniem bez degvielas padeves

G(H–h)

4.tabula

Vibropāļdziņa sitiena ekvivalentā aprēķina enerģija

Nr.
p.k.

Vibropāļdziņa

ierosinošais spēks, kN

sitiena ekvivalentā aprēķina enerģija, kJ

1

2

3

1.

100

45,0

2.

200

90,0

3.

300

130,0

4.

400

175,0

5.

500

220,0

6.

600

265,0

7.

700

310,0

8.

800

350,0

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
10.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Pāļa nestspējas noteikšana ar zondēšanu

1. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa vai skrūvpāļa nestspēju Fu (kN) statiskās vai dinamiskās zondēšanas vietā nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fu = RsA+f x h x u, kur (1)

Rs – ar zondēšanu noteiktā grunts robežpretestība pāļa apakšgalā (kPa);

f – ar zondēšanu noteiktā grunts vidējā robežpretestība uz pāļa sānu virsmas (kPa);

A – berzes pāļa šķērsgriezuma laukums vai skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru (m2);

h – pāļa iedziļināšanas dziļums, skaitot no grunts virsmas pāļa iedziļināšanas vietā (m);

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m).

2. Projektēto pāļa iedziļināšanas dziļumu h (m) no grunts virsmas pāļa tuvumā pieņem:

2.1. berzes pālim – līdz pāļa apakšējam galam;

2.2. skrūvpālim – līdz pāļa apakšējam galam, kurš samazināts par skrūves lāpstiņas diametru.

3. Berzes pāļa vai skrūvpāļa apakšējā gala grunts robežpretestību Rs (kPa) konkrētajā vietā nosaka pēc zondēšanas rezultātiem, izmantojot šādu formulu:

Rs = β1qs, kur (2)

qs – zondes uzgaļa vidējā grunts pretestība (kPa);

β1 – pārejas koeficients, kuru atkarībā no zondes uzgaļa vidējās grunts pretestības qs pieņem atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai.

4. Zondes uzgaļa vidējo grunts pretestību qs (kPa) pieņem:

4.1. dzenamajam berzes pālim iecirknī – vienu pāļa diametru d (vai taisnstūra pāļa lielākās malas izmēru) virs un četrus pāļa diametrus zem projektējamā pāļa apakšgala (m);

4.2. skrūvpālim – zem zondes uzgaļa skrūvpāļa darba zonā, kura vienāda ar skrūvpāļa lāpstiņas diametru.

5. Dzenamā pāļa sānu virsmas vidējo grunts robežpretestību f (kPa) konkrētajā vietā pēc statiskās zondēšanas rezultātiem nosaka, izmantojot šādas formulas:

5.1. pirmā tipa zondei

f = β2fs (3)

5.2. otrā un trešā tipa zondei

f = Σ(βifsihi)/h, kur (4)

β2 un βi – pārejas koeficienti, kurus pieņem atbilstoši šī pielikuma 2.tabulai;

fs – vidējā grunts pretestība uz zondes sānu virsmas (kPa) konkrētajā vietā, kuru iegūst, dalot kopējo grunts pretestību (kN) uz zondes sānu virsmas ar zondes sānu virsmu laukumu robežās no grunts virsmas līdz projektētajam pāļa apakšējā gala grunts nesošajam slānim;

fsi – i-tā grunts slāņa vidējā pretestība uz zondes sānu virsmas (kPa);

hi – i-tā grunts slāņa biezums (m);

h – projektētais pāļa iedziļināšanas dziļums no grunts virsmas pāļa tuvumā (m).

1.tabula

Nr.
p.k.

Zondes uzgaļa vidējā grunts pretestība qs (kPa)

Pārejas koeficients β1

dzenamiem pāļiem

skrūvpāļiem

spiestiem

izraujamiem

1.

< 1000

0,90

0,50

0,40

2.

2500

0,80

0,45

0,38

3.

5000

0,65

0,32

0,27

4.

7500

0,55

0,26

0,22

5.

10000

0,45

0,23

0,19

6.

15000

0,35

7.

20000

0,30

8.

> 30000

0,20

Piezīme. Nosakot skrūvpāļa apakšējā gala grunts robežpretestību Rs ūdens piesātinātās smiltīs, pārejas koeficientu β1 samazina divas reizes.

2.tabula

Nr.
p.k.

fs, fsi
kopējā vai atsevišķa grunts slāņa vidējā pretestība uz zondes sānu virsmas (kPa)

Pārejas koeficients

β2 pirmā tipa zondei

βi otrā un trešā tipa zondei

smilšainām
gruntīm

mālainām gruntīm

smilšainām
gruntīm

mālainām gruntīm

1.

< 20

2,40

1,50

0,75

1,00

2.

40

1,65

1,00

0,60

0,75

3.

60

1,20

0,75

0,55

0,60

4.

80

1,00

0,60

0,50

0,45

5.

100

0,85

0,50

0,45

0,40

6.

> 120

0,75

0,40

0,40

0,30

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
01.07.2003