Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 20.05.1993. - 28.12.1993. / Vēsturiskā
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par zemes privatizāciju lauku apvidos
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zemes privatizācijas uzdevumi

Zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir:

1) radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai;

2) atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem.

2. pants. Zemes privatizācijas pamatprincipi

Zemes privatizācija lauku apvidos veicama, ievērojot šādus pamatprincipus:

1) zemes privatizācija notiek, ievērojot Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49);

2) tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses;

4) kopā ar zemi privatizējami uz tās augošie meži, daudzgadīgie stādījumi un virszemes ūdeņi, izņemot publiskos ūdeņus;

5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem;

6) zemes privatizācija notiek uz pilsoņu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.

3. pants. Privatizējamā zeme

Privatizācijai lauku apvidos ir pakļauta zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir Latvijas Republikas īpašums un 1940. gada 21. jūlija bija fizisko personu īpašumā.

Zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā bija valsts un juridisko personu īpašumā, var privatizēt saskaņā ar attiecīgajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Zemes dzīļu un ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti.

4. pants. Zemes privatizācijas veidi

Zemes privatizācijas veidi ir:

— zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem;

— zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu.

II nodaļa
ZEMES ĪPAŠUMA TIESĪBU ATJAUNOŠANA

5. pants. Pilsoņi, kuriem atjaunojamas zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības atjaunojamas uz personiskā pieprasījuma pamata bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā zeme Latvijas Republikā bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu.

6. pants. Zemes nodošana īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu uzturēšanai, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valsts un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.

Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme jau piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.

Bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta lietošanā citai fiziskajai personai. Juridiskajām personām lietošanā piešķirtā zeme šādos gadījumos bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atdota Latvijas Republikas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 12. pantā noteiktajā kārtībā pēc juridisko personu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49) nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad pašreizējais zemes lietotājs, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai Tautas deputātu padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu.

Ja miruša zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls, meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu.

Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1993.)

7. pants. Juridisko personu zemes lietošanas tiesības

Juridiskās personas, kam zeme piešķirta lietošanā saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem, ja saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmo daļu šī zeme nodota īpašumā tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Juridiskās personas pienākums ir maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

8. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Īpašuma tiesības uz zemi apliecina valsts arhīva izziņa, izraksts no pēdējā ieraksta zemes grāmatā vai cita zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta vai arī tiesas spriedums.

9. pants. Zemes īpašuma tiesību atjaunošana zemes termiņpieprasījuma gadījumos

Ja likumā noteiktajā kārtībā zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav piešķirta, bet tikai rezervēta, viņu zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas, saglabājot šīs zemes lietotājiem zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par termiņpieprasījuma laiku. Zemes lietotāji maksā zemes īpašniekam nomas maksu saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

10. pants. Bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pirmpirkuma tiesības

Šā likuma 5. pantā norādītajiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir pirmpirkuma tiesības uz būvēm, ēkām un augļu dārziem, kas atrodas uz viņu bijušā zemes īpašuma.

11. pants. Īpašumā atjaunojamās zemes platības maksimālais apmērs

Zemes īpašuma tiesības var atjaunot, atdodot dabā īpašumā bijušo zemi vai tās vietā piešķirto zemi, kuras kopplatības maksimālais apmērs nedrīkst būt lielāks par 100 hektāriem. Jautājumu par lielākas zemes platības piešķiršanu izlemj Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lauku zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta valdes ieteikumu.

III nodaļa
KOMPENSĀCIJAS IZMAKSĀŠANA BIJUŠAJIEM
ZEMES ĪPAŠNIEKIEM VAI VIŅU MANTINIEKIEM

12. pants. Kompensācijas saņemšanas tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par īpašumā bijušo izmaksāto zemi vai tās daļu, ja viņi to vēlas un ja viņi nav saņēmuši zemi dabā vai līdzvērtīgu zemi citā vietā.

13. pants. Kompensācijas pieprasījuma izskatīšana

Pagasta Tautas deputātu padome izskata bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieka iesniegto pieprasījumu kompensācijas saņemšanai un zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus, kā arī zemes ierīcības dienesta aprēķināto kompensāciju, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un tās apmēru un paziņo par to kompensācijas pieprasītājam.

Ja kompensācijas pieprasītājs ar šo lēmumu nav apmierināts, viņš var to pārsūdzēt tiesā.

14. pants. Kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība

Kompensācijas apmēru nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības un tās novērtējuma zemes nacionalizācijas brīdī. Kompensāciju aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši rudzu iepirkuma cenai kompensācijas saņemšanas brīdī.

Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks iesniedz konkrētus materiālus par savas zemes sadalījumu zemes lietošanas veidos un to kadastrālo novērtējumu, kompensācijas apmēru aprēķina, vadoties pēc iesniegtajiem materiāliem.

Kompensācija izmaksājama valsts kompensācijas sertifikātos, kas segti ar nekustamo īpašumu.

Kompensācijas izmaksāšanas kārtību nosaka īpašs likums.

IV nodaļa
ZEMES PIEŠĶIRŠANA ĪPAŠUMĀ PAR SAMAKSU

15. pants. Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu

Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz zemi saskaņā ar šā likuma 6. pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.

16. pants. Īpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs

Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 100 hektāriem, bet meža platība — par 50 hektāriem.

Jautājumu par lielākas zemes un meža platības piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lauku zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta valdes ieteikumu.

17. pants. Ar zemi saistīto vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju nodošana īpašumā

Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā pilsoņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus.

18. pants. Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi

Samaksas apmēru par īpašumā piešķirto zemi nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības, zemes lietošanas veidu platības, zemes nogabala atrašanās vietas un novērtējuma. Turklāt novērtē un nosaka samaksu par mežaudzi, kas atrodas uz meža zemes, ievērojot mežaudzes sugu un vecumu. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši rudzu cenai zemes piešķiršanas brīdī.

Samaksas apmēru par lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, kuras piešķir rūpniecības, transporta un citām vajadzībām, aprēķina saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajiem normatīviem par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas zudumiem, kas radušies zemes atsavināšanas dēļ.

Samaksu par īpašumā piešķirto zemi var samazināt atkarībā no mērķa, kādam zeme tiek nodota, tās lietošanas laika līdz pieprasīšanai īpašumā, pieprasītāja ģimenes stāvokļa un darba stāža lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Kopējais samazinājums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no aprēķinātās samaksas summas.

Samaksas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

V nodaļa
ZEMES PRIVATIZĀCIJAS KĀRTĪBA

19. pants. Zemes privatizācijas institūcijas

Zemes privatizāciju realizē:

1) Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lauku zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

2) Latvijas Republikas Ministru Padome un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

3) Valsts zemes dienests, veicot zemes ierīcību, zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu;

4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Latvijas Republikas Ministru Padomes noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

20. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi, kam zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta Tautas deputātu padomei, kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme.

Zemes īpašuma pieprasījumā jānorāda pastāvīgā lietošanā nodotās zemes platība, īpašumā pieprasītās zemes platība un lietošanas mērķis.

Pieprasījumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, ja šie dokumenti nav iesniegti, pieprasot zemi lietošanā;

2) īpašumā pieprasāmā zemes nogabala plāns.

21. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšana

Pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumu un sagatavo priekšlikumus pagasta Tautas deputātu padomei, pievienojot tiem Valsts zemes dienesta atzinumu. Pagasta Tautas deputātu padome pēc zemes komisijas priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu pieprasītāja īpašumā, vai arī par atteikumu.

Pagasta Tautas deputātu padomes lēmumu par atteikumu atjaunot bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi tās pieprasītāja īpašumā var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

22. pants. Lēmumi par zemes privatizāciju

Pagasta Tautas deputātu padomes lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu jānorāda:

— uz kādu zemi un kādā apjomā tiek atjaunotas īpašuma tiesības;

— par kādu zemes platību pienākas kompensācija un kāds ir tās apmērs.

Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu jānorāda, kam zeme tiek piešķirta, kādā platībā un kādam mērķim, kā arī samaksas apmērs.

Pēc zemes īpašnieka pieprasījuma lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu norādāms zemes novērtējums, servitūti, kas attiecas uz zemes īpašumu, kā arī cita nekustamā īpašuma novērtējums un zemes lietošanas veidu eksplikācija. Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā, ja nepieciešams, jānorāda arī zemes apsaimniekošanas īpašie noteikumi. Visos gadījumos lēmumam pievienojams zemes nogabala robežu plāns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

23. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir Zemesgrāmatu akts, kuru izdod Zemes grāmatu nodaļa saskaņā ar reģistru, kas izveidots, pamatojoties uz pagasta Tautas deputātu padomes lēmumu, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas kadastra reģistru un Latvijas hipotēku un zemes bankas līgumu ar zemes īpašnieku par zemes izpirkšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

24. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas kārtība zemes privatizācijas gaitā

Ja privatizācijas gaitā zemes īpašums tiek pārdots, valstij ir uz to pirmpirkuma tiesības.

Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā zemnieka un piemājas saimniecībai tikai vienreiz.

25. pants. Ar zemes privatizāciju saistīto darbu finansiālais nodrošinājums

Ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī par līdzekļiem, kurus Valsts zemes dienests saņem par likumā noteikto uzdevumu izpildi Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā un apmēros.

(27.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 9. jūlijā