Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 16.07.1996. - 06.08.1996. / Vēsturiskā
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par zemes privatizāciju lauku apvidos
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zemes privatizācijas uzdevumi

Zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir:

1) radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai;

2) atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem;

4) nodot zemi īpašumā par atlīdzību Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām saskaņā ar VI nodaļas nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

2. pants. Zemes privatizācijas pamatprincipi

Zemes privatizācija lauku apvidos veicama, ievērojot šādus pamatprincipus:

1) zemes privatizācija notiek, ievērojot Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49);

2) tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses;

4) kopā ar zemi privatizējami uz tās augošie meži, daudzgadīgie stādījumi un virszemes ūdeņi, izņemot publiskos ūdeņus;

5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām;

6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu vai Latvijā reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

3. pants. Privatizējamā zeme

Privatizācijai lauku apvidos ir pakļauta zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā bija fizisko personu īpašumā, valsts, pašvaldību un citu juridisko personu īpašumā, ja šī zeme līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā, rezervēta uz termiņpieprasījuma pamata vai piešķirta pastāvīgā lietošanā kā līdzvērtīga zeme bijušā zemes īpašuma vietā.

Zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā bija valsts un juridisko personu īpašumā, var privatizēt saskaņā ar šā likuma VI nodaļas nosacījumiem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

Ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc to pieprasījuma tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz derīgo izrakteņu atradņu un iegulu teritorijām, nosakot, ka zemes dzīļu izmantošanu reglamentē atsevišķs likums.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

4. pants. Zemes privatizācijas veidi

Zemes privatizācijas veidi ir:

1) zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem;

2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu padomes lēmumu no nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes.

Šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

II nodaļa
ZEMES ĪPAŠUMA TIESĪBU ATJAUNOŠANA

5. pants. Personas, kurām atjaunojamas zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības atjaunojamas uz personiskā pieprasījuma pamata bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā zeme Latvijas Republikā bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu.

Gadījumos, kad šajā pantā minētajām personām nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzēto ierobežojumu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīga zeme citā vietā.

Ja zemes īpašuma tiesības līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija nostiprinātas zemesgrāmatā, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas — izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, pārbaudot šo darījumu likumību un — zemes izpirkšanas gadījumā — konstatējot pirkuma maksas daļēju vai pilnīgu iemaksu.

Bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

6. pants. Zemes nodošana īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21. novembrim iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.

Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta pastāvīgā lietošanā citai fiziskajai personai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai. Uz zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajām personām citām vajadzībām, tiek atjaunotas bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, bet lietošanā šādu zemi viņi saņem ne vēlāk kā piecu gadu laikā, politiski represētās personas — ne vēlāk kā gada laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.

Ja uz bijušo zernes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas un pagalms, un vēl līdz 0,5 hektāriem zemes, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai. Vienlaikus ar zemes nodošanu īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bez atlīdzības tiek nodoti īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi.

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad pašreizējais zemes lietotājs, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai Tautas deputātu padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad iepriekšminētais radinieks, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai pagasta padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu. Iepriekšminētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad zemes reformas gaitā īpašnieka mantinieks, kas pieprasījis vai saņēmis zemi lietošanā, atsakās no tās par labu kādam savam radiniekam (iespējamam mantiniekam).

Ja mirušā zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls, meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu.

Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

7. pants. Juridisko personu zemes lietošanas tiesības

Juridiskās personas, kam zeme piešķirta lietošanā saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem atbilstoši mērķim, kādam šī zeme tika piešķirta lietošanā, ja saskaņā ar šā likuma 6. pantu uz šo zemi atjaunotas īpašuma tiesības tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu gadījumos juridiskās personas saglabā zemes lietošanas tiesības līdz vienam gadam pēc politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu iesniegšanas, izņemot nomā piešķirto zemi līdz 0,5 hektāriem katrai personiskajai palīgsaimniecībai.

Juridiskās personas pienākums ir maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Juridiskās personas var lietot zemi arī gadījumā, ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējdarbībā, ieguldot zemes lietošanas tiesības.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

8. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Īpašuma tiesības uz zemi apliecina valsts arhīva izziņa, izraksts no pēdējā ieraksta zemes grāmatā vai cita zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta vai arī tiesas spriedums.

9. pants. Zemes īpašuma tiesību atjaunošana zemes termiņpieprasījuma gadījumos

Ja likumā noteiktajā kārtībā zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav piešķirta, bet tikai rezervēta, viņu zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas, saglabājot šīs zemes lietotājiem zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par termiņpieprasījuma laiku. Zemes lietotāji maksā zemes īpašniekam nomas maksu saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vēlas saņemt lietošanā tiem rezervēto zemi pirms pieprasītā termiņa, tad šā panta pirmajā daļā minēto zemes lietotāju (nomnieku) zemes lietošanas (nomas) tiesības saglabājas līdz zemes lietošanas termiņa izbeigšanās brīdim. Gadījumos, kad zeme iznomāta personiskajām palīgsaimniecībām, zemes nomas līgums var tikt pagarināts līdz zemes termiņpieprasījuma beigu termiņam. Politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu gadījumos piemērojami 7. panta pirmās daļas noteikumi.

(16.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

10. pants. Zemes, ēku un augļu dārzu (koku) pirmpirkuma tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju), arī tiem, kuri reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas un augļu dārzu (kokus). Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku un augļu dārza (koku) īpašniekam, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.

Ēku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 05.01.1996. noteikumiem Nr.9, kas stājas spēkā 12.01.1996.)

11. pants. Zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības var atjaunot, atdodot dabā zemi, kas bijusi īpašumā, vai tās vietā piešķirto zemi, kuras maksimālā kopplatība nav ierobežota.

(08.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

III nodaļa
KOMPENSĀCIJAS IZMAKSĀŠANA BIJUŠAJIEM
ZEMES ĪPAŠNIEKIEM VAI VIŅU MANTINIEKIEM

12. pants. Kompensācijas saņemšanas tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par īpašumā bijušo zemi vai tās daļu, ja viņi to vēlas un ja viņi nav saņēmuši zemi dabā vai līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu — 28 latus par sertifikātu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju vai zemi un šo zemi nav varējuši saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri līdz 1991.gada 20.jūnijam ir pieprasījuši zemi un nav varējuši to saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā);

3) bijušo zemes īpašnieku — politiski represēto personu pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi ir politiski represētie un līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993., 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

13. pants. Kompensācijas pieprasījuma izskatīšana

Zemes komisija izskata bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu kompensācijas saņemšanai un zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus, kā arī Valsts zemes dienesta aprēķināto kompensāciju, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un tās apmēru un paziņo par to kompensācijas pieprasītājam.

Ja kompensācijas pieprasītājs ar šo lēmumu nav apmierināts, viņš var to pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā.

(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

14. pants. Kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība

Kompensācijas apmēru nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības un tās novērtējuma zemes nacionalizācijas brīdī. Kompensāciju aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai rudzu cenai kompensācijas saņemšanas brīdī.

Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks iesniedz konkrētus materiālus par savas zemes sadalījumu zemes lietošanas veidos un to kadastrālo novērtējumu, kompensācijas apmēru aprēķina, vadoties pēc iesniegtajiem materiāliem.

Kompensācija izmaksājama naudā vai vērtspapīros Ministru kabineta noteiktajos termiņos un apjomos.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 08.12.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. un 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

IV nodaļa
ZEMES PIEŠĶIRŠANA ĪPAŠUMĀ PAR SAMAKSU

15. pants. Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu

Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz zemi saskaņā ar šā likuma 6. pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.

16. pants. Īpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs

Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 100 hektāriem, bet meža platība — par 50 hektāriem.

Jautājumu par lielākas zemes un meža platības piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta valdes ieteikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

17. pants. Ar zemi saistīto vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju nodošana īpašumā

Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pilsoņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

18. pants. Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi

Samaksas apmēru par īpašumā piešķirto zemi nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības, zemes lietošanas veidu platības, zemes nogabala atrašanās vietas un novērtējuma. Turklāt novērtē un nosaka samaksu par mežaudzi, kas atrodas uz meža zemes, ievērojot mežaudzes sugu un vecumu. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši rudzu cenai zemes piešķiršanas brīdī.

Samaksas apmēru par lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, kuras piešķir rūpniecības, transporta un citām vajadzībām, aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas zudumiem, kas radušies zemes atsavināšanas dēļ.

Samaksu par īpašumā piešķirto zemi var samazināt atkarībā no mērķa, kādam zeme tiek nodota, tās lietošanas laika līdz pieprasīšanai īpašumā, pieprasītāja ģimenes stāvokļa un darba stāža lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Kopējais samazinājums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no aprēķinātās samaksas summas.

Samaksas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

V nodaļa
ZEMES PRIVATIZĀCIJAS KĀRTĪBA

19. pants. Zemes privatizācijas institūcijas

Zemes privatizāciju realizē:

1) Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

2) Ministru kabinets un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

3) Valsts zemes dienests, veicot zemes ierīcību, zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu;

4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Ministru kabineta noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. un 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

20. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi, kam zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme.

Zemes īpašuma pieprasījumā jānorāda pastāvīgā lietošanā nodotās zemes platība, īpašumā pieprasītās zemes platība un lietošanas mērķis.

Pieprasījumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, ja šie dokumenti nav iesniegti, pieprasot zemi lietošanā;

2) īpašumā pieprasāmā zemes nogabala plāns.

Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa.

Valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.jūnijam izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras līdz 1996.gada 1.aprīlim iesniegušas izziņu pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

21. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšana

Pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumus un pieņem lēmumu par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, vai arī par atteikumu.

Pagasta zemes komisijas lēmumu par atteikumu atjaunot bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi tās pieprasītājam īpašumā var pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā.

Ja pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad iesniegti šā likuma 20.panta trešajā daļā paredzētie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

Centrālā zemes komisija ir tiesīga izskatīt bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumus un pieņemt lēmumus:

1) par robežu grozīšanu zemei, kas piešķirta lietošanā pirms zemes reformas (pirms 1990. gada 20. jūnija) izveidotajām zemnieku saimniecībām šādos gadījumos:

— ja uz bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasītajiem zemes īpašumiem, kas piešķirti zemnieku saimniecībai lietošanā pirms zemes reformas, atrodas viņiem piederošas ēkas un būves, bet neatrodas pašreizējam zemes lietotājam piederošas ēkas un būves;

— ja pirms zemes reformas izveidotās zemnieku saimniecības lietošanā ir politiski represēto vai viņu pirmās šķiras mantinieku pieprasītais mežs;

2) par piemājas saimniecību izveidošanu politiski represētajiem vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri pēc 1991. gada 20. jūnija atguvuši īpašuma tiesības uz ēkām.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

22. pants. Lēmumi par zemes privatizāciju

Lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu jānorāda:

1) uz kādu zemi un kādā apjomā tiek atjaunotas īpašuma tiesības;

2) uz kādu zemes platību un uz kādu termiņu tiek noteikti zemes lietošanas ierobežojumi;

3) par kādu zemes platību pienākas kompensācija un kāds ir tās apmērs.

Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu jānorāda, kam zeme tiek piešķirta, kādā platībā un kādam mērķim, kā arī samaksas apmērs.

Pēc zemes īpašnieka pieprasījuma lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu norādāms zemes novērtējums, servitūti, kas attiecas uz zemes īpašumu, kā arī cita nekustamā īpašuma novērtējums un zemes lietošanas veidu eksplikācija. Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā, ja nepieciešams, jānorāda arī zemes apsaimniekošanas īpašie noteikumi. Visos gadījumos lēmumam pievienojams zemes nogabala robežu plāns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993., 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

23. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir zemesgrāmatu akts, kuru izdod Zemesgrāmatu nodaļa, pamatojoties uz pagasta zemes komisijas vai pārsūdzības kārtībā pieņemto pagasta padomes, rajona zemes komisijas, Centrālās zemes komisijas vai tiesas nolēmumu, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas kadastra reģistru un Latvijas Hipotēku un zemes bankas līgumu ar zemes īpašnieku par zemes izpirkšanu.

(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

24. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas kārtība zemes privatizācijas gaitā

Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu, ja šīs tiesības netiek izmantotas šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā zemnieka un piemājas saimniecībai tikai vienreiz.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

25. pants. Ar zemes privatizāciju saistīto darbu finansiālais nodrošinājums

Ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī par līdzekļiem, kurus Valsts zemes dienests saņem par likumā noteikto uzdevumu izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.

(27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

26. pants. Valsts nodevas zemes privatizācijas gaitā

Personas, kas zemes privatizācijas gaitā slēdz līgumus un veic citus tiesiskus darījumus, kuri saistīti ar bijušo zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes iegūšanu īpašumā par samaksu, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

(16.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

VI nodaļa
ZEMES PIRKŠANAS UN PĀRDOŠANAS KARTĪBA ZEMES REFORMAS LAIKĀ

(Nodaļa 08.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

27. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas objekts

Zemes reformas laikā pirkt un pārdot var tikai to zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības vai kura iegūta īpašumā, pamatojoties uz Šo likumu, un šīs īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

28. pants. Zemes pirkšanas subjekti

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts;

3) pašvaldības;

4) Latvijā reģistrētās juridiskās personas, tai skaitā uzņēmējsabiedrības, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

5) Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kuram Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima un kas stājušies spēkā.

29. pants. Zemes pirkšanas kartība attiecība uz pilsoņiem un juridiskajām personām

Attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem kārtību, kādā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē Civillikums.

Attiecībā uz Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām kārtību, kādā zemes reformas laikā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē šis nodaļas noteikumi, bet attiecībās, kuras šī nodaļa neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

30. pants. Juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā

Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, kā ari šo ēku un būvju uzturēšanai un objektu saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemi:

1) ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemi ka mantisko ieguldījumu;

2) izpērkot par samaksu naudā zemi, kas ir fizisko un juridisko personu īpašumā, izņemot:

a) valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemes;

b) zemes, ko aizņem dabiskās ūdenstilpes, kuru platība pārsniedz 10 hektārus;

c) jūras un citu publisko ūdeņu piekrastes aizsargjoslas ietilpstošās zemes;

d) valsts pierobežas joslas zemes.

31. pants. Valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtība

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē, izņemot gadījumus, kad uz šīs zemes atrodas fiziskajām vai juridiskajām personām piederošas ēkas un būves un šīs personas saskaņā ar šā likuma 10.pantu izmanto pirmpirkuma tiesības. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti līdz 1995.gada 31.decembrim — tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem un pēc 1995.gada 31.decembra — ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem un naudu. Ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu var pārdot valsts un pašvaldību zemi par naudu. Iegūtie līdzekļi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" tiek ieskaitīti valsts īpašuma privatizācijas fondā un ir izmantojami vienīgi, lai dzēstu lauku apvidos esošā zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus.

Valsts un pašvaldību zemes īpašumu izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes īpašumu pārdošanas atklātums, publicējot attiecīgo informāciju laikraksta «Latvijas Vēstnesis» un konkrētā rajona laikrakstos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

32. pants. Juridisko personu zemes pirkuma līguma izskatīšanas kārtība

Pārdodot zemi Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, pirkuma līguma noraksts pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā iesniedzams Centrālajai zemes komisijai.

Centrālajai zemes komisijai ne vēlāk kā 20 dienu laikā no pirkuma līguma saņemšanas dienas ir tiesības apturēt pirkuma līguma galīgo noslēgšanu, ja nav ievērotas šā likuma prasības.

Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

32.1 pants. Juridisko personu dāvinājumu un citu ar zemes īpašuma tiesībām saistītu darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 27., 28., 29., 30. un 32.pantā minētie noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad juridiskās personas zemi iegūst īpašumā dāvinājuma vai maiņas rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekam iestājoties uzņēmējsabiedrībā.

Šādos gadījumos pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā Centrālajā zemes komisijā jāiesniedz dāvinājuma vai maiņas līguma noraksts vai attiecīgās uzņēmējsabiedrības pārvaldes institūcijas lēmums par pamatkapitāla palielināšanu un ziņojums par mantisko ieguldījumu.

(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

33. pants. Zemes pirmpirkuma tiesības pierobežas joslā

Pierobežas joslā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā valsts var izmantot pirmpirkuma tiesības.

Pirmpirkuma tiesības valsts var izmantot divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts likumā paredzētajā kārtībā galīgā formā noslēgts nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums.

Šādi līgumi ierakstāmi zemesgrāmatā, un valsts fpašuma tiesības nostiprināmas likumā noteiktajā kārtībā.

34. pants. Zemes valdījuma un lietojuma ierobežojumi pierobežas joslā

Aizliegts pierobežas joslā nodot zemi. uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, tālākā valdījumā un lietojumā, kā arī valdīt un lietot zemi un citu nekustamo īpašumu uz zemes pirkuma priekš līguma pamata.

35. pants. Lauku zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība attiecībā uz fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā, šai personai tas divu gadu laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam jāpārņem minētais īpašums valsts īpašumā, izmaksājot īpašniekam atlīdzību, kuru nosaka likumā «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām paredzētajā kārtībā.

Ministru kabinets pēc zemkopības ministra priekšlikuma var pagarināt tiesību izbeigšanas termiņu.

Persona, kuras mantoto zemes īpašumu pārņēmis Valsts īpašuma fonds saskaņā ar šo pantu, saglabā zemes lietošanas tiesības. Pēc pilsonības iegūšanas šai personai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

36. pants. Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība

Ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, attiecīgi nemainot līguma noteikumus, vai tiek pārkāpti šā likuma 28. panta noteikumi, šis īpašums gada laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums jāpārdod izsolē, 25 procentus no izsoles summas ieturot valsts labā, bet pārējo izsoles summas daļu izmaksājot īpašniekam.

Uzraudzību par šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets.

Strīdus izskata tiesa.

37. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanās

Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumi, izņemot šā likuma 35. un 36. pantā noteiktos ierobežojumus, izbeidzas ar zemes reformas pabeigšanas dienu katras attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pēc pašvaldības iesnieguma saņemšanas lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgas pašvaldības teritorijā pieņem Saeima.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 9. jūlijā
PIEZĪMES:

05.10.1995. likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""
Pārejas noteikums:
"Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtie pagasta padomes lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir spēkā un ir par pamatu zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās."