Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 23.01.2008. - 28.02.2011. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Tiesu izpildītāju likums
I sadaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.

2.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.

3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.

5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

6.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.

7.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

8.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.

9.pants. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

11.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā,

b) vismaz divus gadus — zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā,

c) vismaz piecus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata, kamēr no attiecīgajā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu;

9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.

15.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

II sadaļa
Eksaminācija

16.pants. Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1. — 5.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma pieņem arī zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - kvalifikācijas eksāmens) (32.1 pants) un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu (70.pants).

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

19.pants. (1) Eksaminācijas komisija pārbauda personas zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

20.pants. (1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

23.pants. (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.

23.1pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

III sadaļa
Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos
Pirmā nodaļa
Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana

24.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

25.pants. (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

26.pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājam pēc vakantā iecirkņa piederības kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šiem pretendentiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.

Otrā nodaļa
Iecelšana, pārcelšana un aizvietošana

28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.

29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

32.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prombūtnes laikā, ja viņu nevar aizvietot zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, vai tad, kad zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā.

Trešā nodaļa
Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens

(Nodaļa 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008. Nodaļas normas piemērojamas no 01.07.2008. Sk. Pārejas noteikumus.)

32.1 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja motivētu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei.

32.2 pants. Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

32.3 pants. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.

32.4 pants. Kvalifikācijas eksāmenu rīko ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un tā norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma. Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

32.5 pants. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nav jāmaksā.

32.6 pants. (1) Kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sagatavo priekšlikumus kvalifikācijas eksāmena jautājumiem. Pirms kvalifikācijas eksāmena tieslietu ministrs no iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlas kvalifikācijas eksāmena jautājumus un tos apstiprina.

32.7 pants. (1) Eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs eksaminācijas komisijas lēmumu apstiprina septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Eksaminācijas komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.

(2) Konstatējot kvalifikācijas eksāmena kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Atkārtoti kvalifikācijas eksāmenu rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu.

32.8 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti to kārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanas dienas), bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, - nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, iegūst negatīvu vērtējumu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 92.panta pirmās daļas 6.punktu.

IV sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšana

33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.

(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālā apdrošināšanas līguma kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

36.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

37.pants. (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.

(2) Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

(3) Minimālo apdrošinājuma summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

38.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst normatīvo aktu prasībām vai ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

V sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība
Pirmā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības

40.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un izdotie rīkojumi, veicot ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi saistītās amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

41.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju motivēti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

42.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.

43.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

44.pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.

Otrā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi

45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.

47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74.pants).

48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

49.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.

52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju;

3) Tieslietu ministrijai - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

4) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

Trešā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

(Nodaļa 22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

53.pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

54.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;

4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības, bet, saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto disciplinārlietu komisijas lēmumu, - pienākums izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(3) Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(4) Nosūtot disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

55.pants. (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums par tās pašas zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no procesa virzītāja saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56.panta trešajā daļā un 65.pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

56.pants. (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 30 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojuma saņemšanas dienas vai rakstveida paskaidrojuma sniegšanas termiņa beigām izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

57.pants. (1) Ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no tiesas saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56.panta trešajā daļā un 65.pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

58.pants. (1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, kā arī nosūta attiecībā uz tām taisīto nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, kad kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

59.pants. (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina disciplinārlietu komisijas darbu.

60.pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;

2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.

(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz diviem gadiem.

(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

61.pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināls glabājas Tieslietu ministrijā.

(3) Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.

62.pants. (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nesniedz rakstveida paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

63.pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) pieaicināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvi vai pārstāvi no tās rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas, kuras darbības teritorijā praktizē zvērināts tiesu izpildītājs, kura darbības tiek izvērtētas;

3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.

64.pants. Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.

65.pants. Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu;

4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latu apmērā.

(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu — atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods - atcelšana no amata;

2) (izslēgts ar 20.12.2007. likumu);

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

67.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas.

(2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.

68.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.

69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā no atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par ārkārtas kvalifikācijas eksāmena noteikšanu šim zvērinātam tiesu izpildītājam. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.1 pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

VI sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības
Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi

71.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.

72.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas vai juridiskās adreses.

(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.

(3) (Izslēgta ar 20.12.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

73.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

4) par ievešanu valdījumā;

5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;

6) par saistību piespiedu izpildi;

7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

8) par mantas konfiskāciju;

9) par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006. Pirmās daļas 9.punkts stājas spēkā 01.01.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

74.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktus;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīko publiskās izsoles.

75.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā;

3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

76.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.

77.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

Otrā nodaļa
Valsts nodeva, zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība
un ar amata darbību saistītie izdevumi

78.pants. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā.

79.pants. Par katru amata darbību (73. un 74.pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75.pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta.

80.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka Ministru kabinets.

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

81.pants. Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona.

82.pants. Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā.

VII sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzība

83.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.

(2) Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

84.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas vismaz reizi gadā pārbauda apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var aicināt pārbaudē piedalīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkotus zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus.

85.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie likumā noteiktās atbildības.

VIII sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumi

86.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Darbnespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai — līdz 18 mēnešiem.

87.pants. (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Piešķirot zvērinātam tiesu izpildītājam atvaļinājumu, jānodrošina viņa aizvietošana.

88.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus var pildīt zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

89.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 101.pantu.

IX sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana

90.pants. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.

91.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

92.pants. (1) Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.panta 1. — 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods;

5) kurš nav nokārtojis ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu;

6) kurš nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu.

(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

93.pants. (1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja:

1) zvērināts tiesu izpildītājs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir ierosinājis disciplinārlietu un zvērināta tiesu izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība vai šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināts tiesu izpildītājs nav iesniedzis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina, ka ir izdarīts individuālās apdrošināšanas prēmijas maksājums;

4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nosacījumi.

(2) Tieslietu ministrs atstādina zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas, ja zvērinātam tiesu izpildītājam likumā paredzētajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(3) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

94.pants. (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis.

(2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

X sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

Pirmā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

95.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs.

96.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minētajām prasībām;

3) sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

97.pants. (1) Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu nevar būt šā likuma 13.panta 2.—9.punktā minētās personas. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumiem.

(2) Tieslietu ministrs var atbrīvot zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja:

1) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs lūdz viņu atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas;

2) iestājies viens no šā likuma 13.panta 2.—9.punktā paredzētajiem gadījumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs izbeidzis darba attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izbeidz darba attiecības ar zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, ir pienākums triju dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

98.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pēc šā likuma 100.pantā paredzētā eksāmena nokārtošanas saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību un dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.

(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(02.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

99.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs darbojas zvērināta tiesu izpildītāja vadībā un uzraudzībā.

(2) Pirmajā pusgadā pēc apstiprināšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā palīgs sagatavojas zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanai.

(3) Otrajā pusgadā zvērināta tiesu izpildītāja palīgam ar zvērināta tiesu izpildītāja izsniegto speciālpilnvaru ir tiesības:

1) izsniegt dokumentus;

2) izlikt sludinājumus;

3) saņemt piedzītos naudas līdzekļus līdz 500 latiem vienā izpildu lietā.

(4) Gadu pēc nostrādāšanas zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā palīgs, ja viņš ir nokārtojis zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmenu, var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā un ar speciālpilnvaru papildus šā panta trešajā daļā noteiktajām darbībām viņam ir tiesības veikt:

1) izpildu darbības lietās par piedziņu vai prasības nodrošināšanu līdz 500 latu apmēram, ja tās nav saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu;

2) mantas apraksti un mantas izvešanu lietās par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

3) izpildu darbības lietās par atjaunošanu darbā;

4) izpildu darbības lietās par mantas konfiskāciju;

5) mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

100.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome reizi gadā rīko eksāmenu zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem, kuri vēlas iegūt šā likuma 99.panta ceturtajā daļā paredzētās zvērināta tiesu izpildītāja palīga tiesības, ja ir saņemts zvērināta tiesu izpildītāja palīga iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga zināšanas pārbauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izveidota eksaminācijas komisija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotai personai.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina eksāmena jautājumus.

(02.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

101.pants. Veicot šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās amata darbības, zvērināta tiesu izpildītāja palīgam par savu amata darbību ir tāda pati civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātam tiesu izpildītājam. Par sava palīga amata darbību solidāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs.

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

102.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

103.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgam kā disciplinārsodu šā likuma V sadaļas trešajā nodaļā noteiktajā kārtībā var piemērot aizliegumu pildīt šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās darbības uz laiku līdz trim gadiem vai atcelšanu no amata, ja zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, pildot šīs darbības, pieļauj nolaidību vai tiesību normu pārkāpumus.

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

Otrā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

(Nodaļa izslēgta ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

XI sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā darbība
Pirmā nodaļa
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija

112.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

113.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

114.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

115.pants. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes, uzklausīt jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.

116.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.

117.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību.

Otrā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce

118.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

119.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju, kā arī divus disciplinārlietu komisijas locekļus;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu;

6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

120.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

121.pants. (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(2) Ja uz atkārtoto kopsapulci ierodas mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gadskārtējai kopsapulcei.

122.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci vada personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērināti tiesu izpildītāji.

123.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

124.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

125.pants. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt ne vēlāk kā pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā nodaļa
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
un revīzijas komisija

126.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, kompetences ietvaros izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, šajā likumā noteiktajos gadījumos ierosina disciplinārlietas;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus;

12) saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto lēmumu, izskaidro zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

129.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa pienākumu pildīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

130.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.

131.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

132.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

XII sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju finansiālā darbība

133.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.

134.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

135.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

136.pants. Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

137.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

138.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski, izņemot šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

139.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi ir atbildīgi un kuram ir aizliegts veikt tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (73. 75.pants).

140.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

(2) Ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja prakses veido:

1) maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība);

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistīto izdevumu segšanai.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzību, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

141.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji likumā noteiktajā kārtībā izdara valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī maksā citus nodokļus.

142.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņemšanai.

143.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu, izsniedz kvīti.

(2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, bet otrais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs un parādnieks vai norāde uz citu profesionālo darbību (74. un 75.pants);

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa, izteikta ar cipariem un vārdiem;

4) maksātājs (vārds, uzvārds);

5) maksātāja paraksts;

6) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

7) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra.

XIII sadaļa
Depozītu summu uzskaites un izmaksas kārtība

144.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir atsevišķs depozīta konts kredītiestādē, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas).

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.

145.pants. (1) Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē, un citas depozītu summas zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā neietilpst mantojuma masā.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā depozīta konts kredītiestādē un citas depozītu summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

146.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, to paraksta apgabaltiesas priekšsēdētāja noteikts tiesnesis, un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

(3) Ieraksti depozītu summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas depozīta konta izrakstu salīdzinātai atlikuma summai mēneša sākumā un mēneša beigās zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.

(4) Summas, kas nākamā gada 1.janvārī paliek atlikumā depozīta kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozītu summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi — tāpat kā iepriekšējā gada depozītu summu uzskaites grāmatā.

147.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katru ierakstu numurē pēc kārtas;

2) norāda datumu, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norāda izpildu lietas numuru. Ja vienlaikus ir iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus;

4) norāda iemaksas dokumenta nosaukumu un numuru;

5) norāda parādnieku (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāju, ja tas nav parādnieks, kā arī izdara atzīmi, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norāda piedzinēju (vārdu, uzvārdu — fiziskajai personai, nosaukumu — juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja tas nav piedzinējs, un ziņas par pilnvarojumu;

7) norāda iemaksāto naudas summu;

8) norāda izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

9) norāda izmaksājamo summu (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus citu zem cita atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

10) gada beigās norāda atlikumu.

148.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

149.pants. Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību kredītiestādes depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

150.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.

151.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

152.pants. (1) Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

1) fiziskajai personai izraksta čeku vai pārskaita naudu uz tās norādīto kontu kredītiestādē;

2) fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, kurš iesniedz publiski apliecinātu pilnvaru, izraksta čeku vai pārskaita naudu uz norādīto kontu kredītiestādē;

3) juridiskajām personām naudu pārskaita uz attiecīgo kontu kredītiestādē;

4) juridisko personu pārstāvjiem, kuri iesniedz dokumentu, kas apliecina viņu pilnvarojumu, izraksta čeku.

(2) Visu naudas dokumentu norakstiem ir jābūt izpildu lietā.

XIV sadaļa
Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

153.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

154.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par konkrētu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

155.pants. (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas latos, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem:

1) akta sastādīšanas datums, mēnesis un gads, bet, ja nepieciešams, — arī sīkāks laika apzīmējums;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata un prakses vieta, vārds un uzvārds;

3) akta taisīšanas vietas adrese;

4) akta reģistra numurs;

5) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež ģerboņzīmogu.

(4) Uz vairākām lapām rakstīto aktu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu. Ja akta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta aktu.

(5) Ja aktos tiek minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet, ja nepieciešams, arī personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus attiecībā uz juridiskajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvja pilnvarojumu.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

156.pants. Lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

157.pants. Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

158.pants. (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

159.pants. Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kurās piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par to ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kuri atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

160.pants. (1) Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām, tajā skaitā kvīšu norakstiem par skaidrā naudā saņemtajiem maksājumiem.

(2) Izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

161.pants. Izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.

162.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

163.pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu "Par arhīviem", lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

Pārejas noteikumi

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003.gada 1.janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu iecelto zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāju darbības un viņu sastādītie akti — līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, ja tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002.gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.

3. Tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13.panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācības rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.

5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

6. (Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

7. No valsts budžetā paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts finansējums prakses uzturēšanai atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju slodzei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

8. Līdz 2003.gada 1.aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.

9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

11. Šā likuma 33.panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004.gada 1.janvāri.

12. Šā likuma 12.panta 4.punkta "b" apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

13. Personām, kuras mācās akreditētā studiju programmā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.septembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

14. (Izslēgts ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

15. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija "Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses", Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija "Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi" un Tieslietu ministrijas 2004.gada 4.februāra instrukcija "Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi".

(02.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2004.)

16. Tieslietu ministrs līdz 2006.gada 31.jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

1) līdz 2005.gada 1.janvārim sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā;

2) līdz 2005.gada 1.janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

17. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto šo pārejas noteikumu 16.punktā minēto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

18. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksamināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

19. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts, kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

20. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 32.6 panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

21. Šā likuma III sadaļas trešās nodaļas normas un citas šā likuma normas, kas regulē zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu norisi, piemērojamas no 2008.gada 1.jūlija.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

22. Regulāro kvalifikācijas eksāmenu kārto visi zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu līdz 2004.gada 1.janvārim. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri nodevuši zvērestu pēc 2004.gada 1.janvāra, regulāro kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārto ne vēlāk kā šā likuma 32.1 panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

23. Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri iekļauti eksaminācijas komisijas sastāvā un kuriem atbilstoši šo pārejas noteikumu 22.punktam ir iestājies kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš, kvalifikācijas eksāmenu kārto nākamajā gadā.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 13.novembrī
23.01.2008