Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.496

Rīgā 2002.gada 4.novembrī (prot. Nr.48, 4.§)

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par telekomunikācijām" 16.panta pirmo daļu un Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.

2. Telekomunikāciju līniju (publisko un privāto telekomunikāciju tīklu kabeļu un gaisa vadu līnijas, tai skaitā radiotranslācijas un kabeļtelevīzijas tīklu kabeļi un vadi, kuri ieguldīti zemē, iekšējos un teritoriālajos ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā, kā arī piestiprināti pie ēkām, būvēm vai stabiem), kabeļu kanalizācijas (kabeļu aku un cauruļu komplekss telekomunikāciju kabeļu izvietošanai zem zemes, tiltu un ceļu pārvadu konstrukcijās), ēku, torņu un antenu mastu (stacionāra būve, kas paredzēta radiokomunikāciju līdzekļu novietošanai) būvprojektēšanu veic Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajā kārtībā.

3. Telekomunikāciju līnijās, torņos un antenu mastos drīkst uzstādīt iekārtas un materiālus, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts atbilstības apliecinājums. Sabiedrības veselības aģentūras dienesti konkrētas prasības nosaka tehniskajos noteikumos.

4. Būvniecību regulējošie normatīvie akti neattiecas uz radiotelekomunikāciju antenu uzstādīšanu, ja antenas netiek stiprinātas pie ēku un būvju nesošajām konstrukcijām un netiek mainīta slodze uz tām.

5. Taksofonu kabīņu (specializēta kabīne, īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū sabiedrisko taksofonu novietošanai) un konteinertipa komutācijas un telekomunikāciju līniju pārraides iekārtu vai mobilo radiotelekomunikāciju bāzes staciju (īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū mobilo telekomunikāciju aparatūras novietošanai) būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā, kas noteikta īslaicīgas lietošanas būvēm un mazēkām lauku apvidū.

6. Satiksmes ministrija saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 113.punktu deleģē telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļauju izsniegšanas tiesības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts.

7. Telekomunikāciju būvdarbu izpildītājs garantē ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī. Ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt veikt citus papildu darbus un palielināt darba apjomu.

8. Šo noteikumu izpildi kontrolē saskaņā ar Būvniecības likumu.

9. Telekomunikāciju tīklus ierīko un to būvniecību veic, ievērojot šo noteikumu pielikumos noteiktās tehniskās normas (1., 2. un 3.pielikums).

 

2. Projektēšana

2.1. Prasības telekomunikāciju kabeļu līniju projektu dokumentācijai

10. Vispārīgās prasības, kas jāievēro, sastādot telekomunikāciju kabeļu līniju (turpmāk - kabeļu līnija) projekta teksta lapu saturu un noformējot rasējumus, nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana", bet īpašās prasības nosaka šie noteikumi.

11. Ir divas projektēšanas stadijas - skiču projekta stadija un tehniskā projekta stadija.

12. Skiču projekts ietver šādas daļas:

12.1. projektēšanas uzdevums un tehniskie noteikumi;

12.2. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

12.3. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

12.4. projektējamā kabeļu līniju tīkla situācijas plāns mērogā no

M 1 : 2000 līdz M 1 : 10000;

12.5. projektējamās kabeļu līnijas trases situācijas plāns mērogā no

M 1 : 5000 līdz M 1 : 100000 (tikai kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām);

12.6. projektā paredzēto veicamo darbu apjoma aprēķins;

12.7. labiekārtošanas (atjaunošanas) darbu risinājums mērogā M 1 : 500;

12.8. aptuvena materiālu specifikācija;

12.9. ieinteresēto organizāciju saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas.

13. Tehniskais projekts ietver šādas daļas:

13.1. projektēšanas uzdevums un tehniskie noteikumi;

13.2. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

13.3. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;

13.4. kabeļa ieguldīšanas shēma kabeļu kanalizācijā un kabeļu kanalizācijas kanālā;

13.5. tehniskie noteikumi, ko izstrādājušas ieinteresētās organizācijas un personas;

13.6. dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz to zemesgabalu, kur tiek projektēts kabeļu tīkls;

13.7. projektējamās kabeļu kanalizācijas vai gruntī ieguldāmā kabeļa trases topogrāfiskais plāns ar sarkanajām līnijām un zemes īpašuma robežām mērogā M 1 : 500 vai M 1 : 1000 (atsevišķos gadījumos, piemēram, Vecrīgā - M 1 : 250). Plāns ir ar zemesgabalu kadastra numuriem un saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām un zemes īpašniekiem atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām;

13.8. projektējamās kabeļu līnijas trases topogrāfiskais plāns kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām vai apdzīvotām vietām;

13.9. projektējamā iekštelpu kabeļu līniju tīkla plāns, kas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām un ēku īpašniekiem atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām (mērogs netiek normēts);

13.10. projekta tāmju dokumentācija un izmantoto materiālu specifikācija;

13.11. labiekārtošanas (atjaunošanas) darbu lapa, kurā norādīts darbu apjoms;

13.12. šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja ceļa caurduri veic ar slēgto metodi;

13.13. upju šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja šķērso upes;

13.14. ieinteresēto organizāciju saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas;

13.15. speciālās drošības prasības, ja nepieciešams.

 

2.2. Īpašie projektēšanas nosacījumi

14. Būvprojekta saskaņošanas prasības nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

15. Telekomunikāciju tīklu projektēšanā ievēro:

15.1. būvnormatīvu prasības;

15.2. normatīvos aktus, kas nosaka elektrodrošības prasības;

15.3. telekomunikāciju tīklu radīto elektromagnētisko lauku savstarpējo ietekmi.

16. Jebkura telekomunikāciju tīkla izstarotā elektromagnētiskā lauka intensitāte nedrīkst pārsniegt lielumus, kas noteikti obligāti piemērojamajos Latvijas nacionālajos standartos.

17. Projektējot jaunu telekomunikāciju tīklu, paredz tehniskus risinājumus, kas nodrošina piekļūšanu esošajiem telekomunikāciju tīkliem, to apkalpošanu vai demontāžu.

18. Projektā iekļauj zemējumu tehnisko risinājumu telekomunikāciju tīklu iekārtām, kuras nepieciešams sazemēt.

 

3. Būvdarbi

19. Būvdarbu vispārīgās prasības nosaka Vispārīgie būvnoteikumi, bet īpašās prasības - šie noteikumi.

20. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām. Būvatļauja nav nepieciešama gadījumos, ja ievelk kabeli esošā kabeļu kanalizācijā vai gaisa vadu un piekārto kabeļu līnijas kabeli stiprina uz esošajiem balstiem.

21. Telekomunikāciju tīklu līniju plānotajai renovācijai vai rekonstrukcijai projektus saskaņo un būvatļaujas izsniedz tikai tad, ja saskaņojamos projektos paredzēts, ka pēc rekonstrukcijas vai renovācijas darbu veikšanas attiecīgajā posmā tiks panākta telekomunikāciju kabeļu līnijas atbilstība šo noteikumu prasībām attiecībā uz projektu dokumentāciju, ugunsdrošības prasībām, kabeļu aizsardzību pret bojājumiem un telekomunikāciju tīklu elementu marķēšanu.

22. Veicot būvdarbus, ievēro normatīvajos aktos noteiktās elektrodrošības un darba drošības prasības.

23. Telekomunikāciju tīklu būvdarbus un renovācijas darbus citu inženierkomunikāciju aizsargjoslās veic tikai šo inženierkomunikāciju īpašnieka pārstāvju klātbūtnē vai pēc to rakstiskas atļaujas saņemšanas. Darbu vadītājs ir personīgi atbildīgs par attiecīgo pārstāvju izsaukšanu vai rakstisko atļauju sagādāšanu.

24. Ja inženierkomunikāciju kopizvietošanas vietās telekomunikāciju tīklu būvdarbu vai renovācijas darbu nevar veikt, netraucējot citu inženierkomunikāciju darbību, darbu vadītājs izsauc attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieka pārstāvi un darbus veic tikai viņa klātbūtnē vai pēc viņa rakstiskas atļaujas saņemšanas.

 

25. Telekomunikāciju tīkla renovāciju un rekonstrukciju veic pakāpeniski, ar minimāliem pakalpojumu pārtraukumiem, kā arī saskaņā ar izstrādāto un apstiprināto plānu, iepriekš informējot abonentus par plānotajiem darbiem.

 

4. Prasības projektēšanas un būvdarbu veicējiem

26. Fiziskajām personām ir patstāvīgas prakses tiesības vadīt vai patstāvīgi veikt būvprojektēšanu un būvdarbus, ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātu atbilstoši Būvniecības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

27. Būvprakses sertifikātus telekomunikāciju jomā izsniedz Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.

28. Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci attiecīgajā telekomunikāciju būvniecības jomā.

 

5. Būvuzraudzība

29. Būvuzraudzība ir nepieciešama Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvuzraugu arī citos gadījumos.

30. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja (būvētāja) tiesības atbilstoši tā izlietotajiem līdzekļiem noteiktā laikā iegūt kvalitatīvu telekomunikāciju tīklu un nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvdarbu tehnoloģisko procesu secības, darbu izpildes termiņiem un akceptētajā būvprojektā noteiktā materiālu un finansu izlietojuma, kā arī normatīvo aktu un attiecīgo standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

 

6. Telekomunikāciju būvju pieņemšana ekspluatācijā

31. Kārtība, kādā telekomunikāciju būves pieņem ekspluatācijā, attiecas uz jaunizbūvētām, rekonstruētām un renovētām telekomunikāciju būvēm, būvkompleksiem vai būves kārtām neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kurām nav nepieciešama būvatļauja.

32. Telekomunikāciju būves ekspluatācijā pieņem saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)" (izņemot minēto noteikumu 6.6. un 6.8.apakšpunktu, kā arī 15.punktu).

33. Pieņemšanas komisija sastāda aktu par telekomunikāciju būves pieņemšanu ekspluatācijā (4.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi.

34. Ja pieņemšanas laikā konstatē trūkumus vai novirzes no darba uzdevumā un tam pievienotajā dokumentācijā noteiktajām prasībām, darbus nepieņem vai tos pieņem daļēji. Tādā gadījumā sastāda defektu aktu (5.pielikums) un norāda termiņu, līdz kuram būvuzņēmējam jānovērš trūkumi.

35. Darbus nepieņem, ja defekti traucē sniegt pakalpojumus un veikt ar uzturēšanu saistītos vai citus turpmākos darbus. Darbus pieņem, ja defekti netraucē sniegt pakalpojumus un veikt uzturēšanas vai citus turpmākos darbus.

36. Defektu aktu sastāda trijos eksemplāros un nodod būvuzņēmējam, būvvaldei un pasūtītājam.

37. Pēc defektu novēršanas pieņemšanas komisija defektu aktā ar parakstiem apstiprina, ka visi norādītie defekti ir novērsti, un aizpildīto defektu aktu pievieno aktam par pieņemšanu ekspluatācijā.

38. Zemē ieguldītos kabeļus un kabeļu kanalizāciju (ieskaitot sadales skapjus ar ieraktu pamatu) nodod ekspluatācijā, pamatojoties uz segto darbu pieņemšanas aktu (6. un 7.pielikums).

39. Segto darbu pieņemšanas aktu sastāda trijos eksemplāros un nodod būvuzņēmējam, būvvaldei un pasūtītājam.

 

7. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumus Nr.395 "Telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvniecības speciālie būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 314.nr.).

41. Visi profesionālās atbilstības sertifikāti, kurus izsniedzis Satiksmes ministrijas Sakaru departaments, ir spēkā līdz attiecīgā sertifikāta termiņa beigām.

42. Telekomunikāciju tīklu būvprojektiem, kuri Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā akceptēti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav obligāta.

43. Piecu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās telekomunikāciju tīklu īpašnieki novērš nepilnības esošo telekomunikāciju tīklu marķējumā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 9.novembri.

11-496 COPY.GIF (73732 bytes)

12-496 COPY.GIF (72479 bytes)

13-496 COPY.GIF (62884 bytes)

14-496 COPY.GIF (54609 bytes)

15-496 COPY.GIF (58610 bytes)

16-496 COPY.GIF (45616 bytes)

2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 4.novembra noteikumiem Nr.496

 

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības tehniskās normas

 

1. Minimālās prasības materiāliem un komponentiem

1. Tērauda detaļas un materiālus būvniecībai izvēlas ar pretkorozijas pārklājumu, kas nodrošina pret rūsēšanu iekštelpās ne mazāk par 15 gadiem, ārpus telpām - ne mazāk par 10 gadiem.

2. Minimālo kabeļa liekuma rādiusu nosaka ražotājs kabeļa specifikācijā.

3. Minimālo kabeļa temperatūru kabeļu līnijas montāžas darbu veikšanai nosaka ražotājs kabeļa tehniskajā specifikācijā.

4. Galvenās prasības (raksturlielumi) kabeļiem, kas tiek izmantoti iekštelpās:

4.1. kabeļu apvalki neizplata uguni un toksiskās vielas;

4.2. kabeļi ir viegli montējami ierobežotos apstākļos.

5. Izbūvējot iekštelpu kabeļu līnijas, paredz risinājumus, kas novērš uguns izplatīšanās iespēju pa kabeļu līnijas trasi.

6. Optiskos kabeļus izmanto, ņemot vērā to funkcionālo lietošanu (ārējās instalācijas vai iekšējās instalācijas optiskie kabeļi), kas norādīta ražotāja specifikācijā.

 

2. Vispārīgās prasības kabeļu līniju montāžai

7. Montāžas darbus un termiņus saskaņo ar ēkas un zemesgabala īpašnieku (pārvaldnieku) un institūcijām, kuru inženierkomunikācijas tiek šķērsotas vai tiek izmantotas, vai veic paralēlo montāžu atbilstoši projektā minētajiem nosacījumiem.

8. Montāžas darbus veic atbilstoši ugunsdrošības normatīvo aktu un tehnisko dokumentu prasībām.

9. Montējot kabeļus, ievēro visus ražotāja tehniskajā specifikācijā pieļaujamos parametrus.

10. Nav pieļaujamas atkāpes no šādiem specifikācijas parametriem:

10.1. minimālais liekuma rādiuss;

10.2. minimālā montāžas darbu veikšanas temperatūra;

10.3. maksimālais stiepes spēks;

10.4. spiedes (slodzes) spēks;

10.5. ugunsdrošības prasības.

11. Veicot montāžas darbus, ņem vērā šādus nosacījumus:

11.1. ārējos kabeļus ar iekšējiem (ugunsdrošiem) kabeļiem savieno ievada vietās vai nodrošina ārējās montāžas kabeļus ar papildu aizsardzību līdz ēkas iekšējo kabeļu sadales mezglam;

11.2. nav ieteicams izvietot kabeļus vietās, kur ir paaugstināta ugunsbīstamība.

 

3. Iekštelpu kabeļu līniju montāža

3.1. Montāžas prasības

12. Kabeļu līnijas visiem pieejamās vietās montē slēptā veidā:

12.1. ēku pagrabos, bēniņos un tehniskās zemgrīdas šahtās kabeļus ievieto caurulēs vai novieto uz konsolēm, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijām;

12.2. ēku kāpņu telpās, koridoros un citās visiem pieejamās vietās kabeļus ievieto stāvvadā (stāvu skapji un vertikālie kanāli, kuri tos savieno).

13. Stāvvadus iekārto caurulēs vai citās slēptās konstrukcijās, kas ieliktas slēpti sienās vai atklāti pa sienām.

14. Stāvos uz stāvvadiem nišās vai atklāti uz sienas uzstāda skapjus aparatūras izvietošanai.

15. Kabeļus velk paralēli griestiem (grīdai) vai kāpņu slīpumam vai perpendikulāri griestiem (grīdai).

16. Visiem pieejamās vietās kabeļus, kas montēti zemāk par 2,2 m virs grīdas, ievieto papildu caurulēs vai citās slēptās konstrukcijās.

17. Montējot kabeļus esošajās ēku komunikāciju šahtās (kanālos), nodrošina pārējo komunikāciju kabeļu saglabāšanu. Stāvu sadales skapjos kabeļu un tīkla sadales ierīces nostiprina pie skapja nesošajām konstrukcijām vai ēkas sienas konstrukcijām, saglabājot esošos, jau iepriekš nostiprinātos, telekomunikāciju tīklu kabeļus un elementus.

18. Kabeļu līniju trasi izvēlas pa taisnāko ceļu taisnos leņķos, pēc iespējas izvairoties no elektrolīniju, citu telekomunikāciju, ūdensvadu, gāzes vadu, apkures un citu komunikāciju šķērsošanas.

19. Ja ievelk vairākus kabeļus, izmanto vienu trasi un uzrauga, lai tie cieši piekļautos pie sienas un nekrustotos.

20. Pēc ārējā diametra tievāko kabeli ieliek krustojuma vietās virs resnākā kabeļa vai ievieto apmetumā izkaltā rievā zem tā.

21. Ja kabeļus montē cauri sienām vai starp stāviem, tos ievieto aizsargcaurulēs. Kabeļus nedrīkst iemūrēt celtniecības konstrukcijās.

22. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līniju un to komponentus marķē.

23. Kabeļu līniju marķē ēkas vertikālajā stāvvadā katrā stāvā, katrā telpā un pie katra izvada.

24. Marķē visas iekārtas, sadales skapjus un sadales kastes vai kastītes, ko uzstāda telekomunikāciju tīkla vajadzībām.

25. Stāvvadu cauruļu augstumu izvēlas ne mazāku par 2,2 m, un to galus iegremdē grīdā (starpstāvu pārsegumā).

26. Stāvvadu caurules stiprina pie telpas sienām, izmantojot stiprinājumu metodiku saskaņā ar tehnisko projektu.

27. Plastmasas caurules stiprina pie telpas sienām vienādā attālumā vienu no otras, kas nepārsniedz 0,5 m. Pirmais stiprinājums ir ne tālāk par 0,15 m no caurules gala.

28. Sadales kastes vai kastītes, kuras atklāti montē kāpņu telpās, uzstāda ne zemāk par 2,2 m virs grīdas vai ne tuvāk par 0,1 m no griestiem.

29. Sadales skapjus, kastes vai kastītes un vertikālo stāvvadu caurules uzstāda attālumā, ne mazākā par 0,1 m no sienu stūriem un durvju aplodām tā, lai netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos un durvju atvēršanu.

30. Sadales skapji ir slēdzami.

31. Ja kabeļus montē atklātā veidā visiem pieejamās vietās, horizontālos posmos pie sienām kabeli stiprina ne zemāk par 2,2 m virs grīdas un ne tuvāk par 0,1 m no griestiem.

32. Kabeļus šķērso ar citiem kabeļiem perpendikulāri, ievietojot tos papildu aizsargcaurulēs.

33. Telekomunikāciju tīkla aktīvo iekārtu elektrobarošanu nodrošina:

33.1. no ēkas galvenā ievada sadales skapja, uzstādot atsevišķu drošinātāju (automātisko/kūstošo) saskaņā ar elektropiegādātāja prasībām;

33.2. no dzīvokļa elektrības pievada ar dzīvokļa elektroenerģijas abonenta piekrišanu;

33.3. no ēkas koplietošanas elektrības pievada ar ēkas īpašnieka piekrišanu.

34. Kabeļus, kurus velk paralēli elektriskajiem spēkkabeļiem, piestiprina zemāk nekā spēkkabeļus attālumā, kas nav mazāks par 0,025 metriem.

35. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz trijos punktos uz katru metru un vertikālajos posmos - vismaz divos punktos uz katru metru.

36. Dažādu komunikāciju cauruļvadu krustojuma vietās kabeļus ieliek zem tām apmetumā izkaltās rievās.

37. Šķērsot sienas, izmantojot durvju un logu ailes, atļauts tikai izņēmuma gadījumā, to rakstiski saskaņojot ar ēkas īpašnieku.

38. Šķērsojot durvju zvanu, apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas vadus, kas stiprināti cieši pie sienas, telekomunikāciju kabeli stiprina virs tiem.

39. Urbumu vietas un rievas sienās un starpstāvu pārsegumos pēc kabeļu montāžas aizblīvē.

40. Kabeli nedrīkst savērpt attiecībā pret garenisko asi.

41. Kabeļa ievada vietās paredz tādu kabeļa rezerves garumu, lai nodrošinātu iespēju atkārtotai uzmavas montāžai.

42. Pēc montāžas darbu beigšanas montāžas darba vietu sakopj atbilstoši ēkas īpašnieka pamatotām prasībām.

 

3.2. Demontāžas prasības

43. Telekomunikāciju tīkla elementus demontē pakāpeniski, atbilstoši demontāžas projektam vai plānam, iepriekš informējot ēkas īpašnieku vai citas ieinteresētas personas.

44. Ja abonents atsakās no telekomunikāciju pakalpojumiem, kabeli atvieno no telekomunikāciju tīkla, ievērojot šādus nosacījumus:

44.1. atvienoto kabeļa galu izolē;

44.2. ja abonents pieprasa, demontāžas darbu veicējs noņem kabeli (vadu) līdz viņa telpas ieejas durvīm vai līdz dzīvojamās platības robežām. Tādā gadījumā demontāžas darbu veicējs restaurē kabeļa stiprināšanas vietas un aizblīvē urbumu vietas.

 

4. Ārējo kabeļu līniju montāža

4.1. Montāžas prasības

45. Telekomunikāciju tīklu aparatūru, kuru saskaņā ar tehnoloģijas prasībām nedrīkst savienot ar ēkas metāla konstrukcijām, izvieto slēgtos skapjos uz izolējošiem materiāliem (starplikām).

46. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līnijas marķē pie katra gaisa līnijas balsta, katrā akā kabeļu kanalizācijā un ēku ievados.

47. Marķē visas atklāti montētās telekomunikāciju iekārtas, kā arī sadales skapjus, sadales elementus, kabeļu kanalizācijas aku lūkas un citas iekārtas, ko uzstāda telekomunikāciju tīkla vajadzībām.

48. Kabeļu ievadus ēkās veido tā, lai panāktu vismazāko kabeļu garumu ēkas iekšienē un pieļaujamos liekuma rādiusus, maksimāli izmantojot nesošās konstrukcijas, kā arī ņemot vērā kabeļu ekspluatācijas iespējas.

49. Visus ievadus ēkās hermetizē. Kabeļu līniju ievadi nedrīkst samazināt konstrukciju drošību.

50. Ēku ievados, lai novērstu uguns izplatīšanos pa kabeli tā aizdegšanās gadījumā, paredz papildu aizsardzības pasākumus. Papildu aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja ārējās instalācijas kabeļa ievads ēkā izvietots speciālajā kabeļu ievada telpā vai kabeļa garums līdz savienojumam ar iekšējās instalācijas kabeli ēkā nepārsniedz 5 metrus.

51. Kabeļu kanalizācijas kanālus (caurules) numurē no kreisās puses uz labo, sākot no apakšējās rindas, virzienā, kas noteikts projekta dokumentācijā.

52. Kabeļu kanalizācijas caurules liek tranšejās ar augšējās caurules dziļumu, ne mazāku par 0,4 m zem trotuāra, 0,6 m - citās vietās, bet kabeli gruntī - 0,8 m, ja projektā nav noteikts citādi.

53. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijas kanālā, izvairās no mehāniskiem kabeļa bojājumiem, kā arī no agrāk ielikto kabeļu bojājumiem.

54. Kabeļus ievilkt kabeļu kanalizācijā pieļaujams, ja apkārtējās vides gaisa temperatūra nav zemāka par ražotāja kabeļa specifikācijā noteikto normu.

55. Ievelkot kabeli caur vairākiem kabeļu kanalizācijas posmiem, nodrošina kabeļa aizsardzību no mehāniskiem bojājumiem kanāla ieejā un izejā katrā akā.

56. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijā, nepieciešams ievērot un kontrolēt nostiepuma spēku, lai tas nepārsniegtu ražotāja tehniskajā specifikācijā norādīto.

57. Virs zemē ieguldītiem kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas zemē ieklāj no polimēru materiāla izgatavotu marķētu brīdinājuma lenti, kurai jāatrodas 0,4 m dziļumā zem zemes virsmas, bet ne mazāk par 0,2 m virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas.

58. Ārējās instalācijas kabeļus stiprina pie ēku nesošajām konstrukcijām atbilstoši būvnormatīvu prasībām.

59. Kabeļus montē uz ēkas sienām atklātā vai slēptā veidā.

60. Montējot kabeļus slēptā veidā, kabeļus ieliek sienās, izmantojot speciāli sagatavotus kanālus.

61. Kabeļu līnijas uz sienām izvieto horizontāli vai vertikāli.

62. Nostiprinot kabeļus uz sienām, visas kabeļu līnijas garumā kabeli stiprina cieši pie sienas (bez nokārumiem).

63. Kabeli uz ēkas ārējās sienas horizontāli montē ne mazāk kā 2,5 m augstumā.

64. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz trijos punktos uz katru metru un vertikālajos posmos - vismaz divos punktos uz katru metru.

65. Horizontālajos posmos kabeli ar lielāko diametru ievieto augstāk nekā kabeli ar mazāko diametru.

66. Ja kabelis šķērso citas inženierkomunikācijas vai to tīklu, kabeli ievelk izolējošā caurulē.

67. Lai izvairītos no mehāniskiem bojājumiem vertikālajos posmos, kuros kabeļi izvietoti zemāk par 2,5 m, kabeļus montē slēptā veidā.

68. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju trašu balstus izvieto tā, lai netraucētu piekļūšanu dūmvadiem, izejas lūkām un logiem.

69. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līnijas zem ēkas jumta stiprina ne tuvāk par 0,5 m.

70. Jaunu gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju aizliegts stiprināt pie ēku kolektīvās uztveršanas sistēmas antenu mastiem, radiotranslāciju līniju mastiem un citiem mastiem bez to apsaimniekotāju rakstiskas piekrišanas.

71. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju ievadus izveido tā, lai nokrišņu ūdens nenokļūtu ēkā.

72. Būvējot gaisa vadu vai piekārto kabeļu līnijas paralēli jau esošām gaisa vadu vai piekārto kabeļu līnijām, starp līnijām ievēro aizsardzības attālumu, kas nav mazāks par divu blakus esošo līniju summāro nokares attālumu, ja saskaņojumā ar esošās kabeļu līnijas īpašniekiem nav paredzēts mazāks attālums.

73. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju starp ēkām montē, izmantojot balsta konstrukcijas uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām.

74. Maksimāli pieļaujamo kabeļu līniju garumu starp balstiem nosaka kabeļa, troses un balstu mehāniskie parametri.

75. Šķērsojot elektrolīnijas, izvēlas aptuveni 90 ° platu šķērsojuma leņķi, izņēmuma gadījumā pieļaujams leņķis, ne mazāks par 45 °.

76. Atklāto elektrotransporta kontakttīklu šķērso ar kabeļa minimālo garumu, un to attālums starp balstiem nedrīkst pārsniegt 75 m. Ja attālums pārsniedz 75 m, kabeļu līnijas izvieto apakšzemes caurulēs.

77. Virs elektrotransporta kontakttīkliem telekomunikāciju gaisa vadu kabeļu līnijas vadu šķērsojumos nedrīkst būt savienojumu.

78. Telekomunikāciju gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju balstus, kas ierobežo elektrolīniju šķērsojumu, nodrošina ar zibensnovedēju.

79. Šķērsojot elektrolīnijas, telekomunikāciju līnijas izvieto zem elektrolīnijām, izņemot elektrotransporta kontakttīklus. Atsevišķos gadījumos telekomunikāciju līnijas var izveidot virs 380/220 V elektrolīnijām attālumā, kas nav mazāks par 1,25 m.

80. Šķērsojot elektrolīnijas, izmanto kabeli, kura nesošais elements (trose vai stieple) ir izolēts ar papildu apvalku, kas nevada strāvu.

81. Šķērsojot elektrolīnijas ar spriegumu līdz 380/220 V virs tām, telekomunikāciju līnijas kabelim nodrošina dubultstiprinājumu.

82. Telekomunikāciju līnijas ārējās izolācijas materiālos nodrošina divkārtēju aizsardzību pret šķērsojamo elektrolīniju ar spriegumu līdz 380/220 V.

83. Attālumu starp telekomunikāciju līnijām un elektrolīnijām horizontālajā virzienā tuvinājumos (paralēli) nosaka, pamatojoties uz būvnormatīva prasībām, un aprēķina, lai nepārsniegtu pieļaujamās traucējumu normas no elektrolīnijām uz telekomunikāciju līnijām.

84. Minimālie attālumi starp telekomunikāciju līniju un citu inženierkomunikāciju ārējiem gabarītiem noteikti šo noteikumu 3.pielikumā. Ierīkojot telekomunikāciju tīklus, inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieki (valdītāji) šos attālumus savstarpēji saskaņo.

85. Ja telekomunikāciju līniju izvietošana noteiktajos attālumos nav iespējama, šos attālumus var samazināt pēc inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieku (valdītāju) savstarpējas saskaņošanas.

 

4.2. Demontāžas prasības

86. Pirms jebkura tipa telekomunikāciju kabeļu demontāžas kabeļu galus identificē un izolē.

87. Kabeļus demontē, nebojājot esošos kabeļus.

88. Zemē ieguldītu kabeli drīkst demontēt tikai pēc demontāžas projekta saskaņošanas ar citu komunikāciju īpašnieku.

89. Trasi nosprauž atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

90. No ēkas sienām kabeļus demontē, ņemot vērā līnijas stiprinājuma novecojumu.

91. Pēc demontāžas likvidē visus marķējumus, restaurē kabeļa stiprināšanas vietas, aizblīvē urbumu vietas un atjauno stāvokli atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 4.novembra noteikumiem Nr.496

Minimālie attālumi starp telekomunikāciju līniju un citu inženierkomunikāciju ārējiem gabarītiem

Nr.

p.k.

Nosacījumi

Minimālais

attālums

(m)

1

2

3

1.

Attālumi vertikālā virzienā

 

1.1.

Šķērsojumos starp virszemes inženierkomunikācijām un citiem objektiem

 

1.1.1.

Telekomunikāciju līnijas attālums no zemes, šķērsojot autoceļus un ielas

6,0

1.1.2.

Attālums vertikālā virzienā starp telekomunikāciju līniju un sliedēm, šķērsojot tramvaju elektrolīnijas

8,0

1.1.3.

Telekomunikāciju līnijas attālums no ceļa virsmas, šķērsojot trolejbusu elektrolīnijas

9,0

1.1.4.

Telekomunikāciju līnijas attālums no sliedēm, šķērsojot neelektrificētas dzelzceļa maģistrāles

7,5

1.1.5.

Attālums starp telekomunikāciju līnijām un dzelzceļa elektrolīnijas nesošo trosi

2,0

1.1.6.

Abonenta līnijas ievada attālums līdz ceļam

4,5

1.1.7

Abonenta līnijas ievada attālums līdz trotuāram, zemei apstādījumu teritorijā

3,0

1.1.8.

Telekomunikāciju līnijas attālums no ūdens virsmas, šķērsojot nekuģojamas upes, kanālus u.c.

2,5

1.1.9.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas augstāko vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas zemāko vadu vai piekārto kabeli maksimālā nokarē:

 
 

a) līdz 1 kV

0,5 (1)

 

b) 6-20 kV

(1) (2)

 

Piezīmes. Šķērsojumos vienmēr telekomunikāciju līnijai jābūt zem elektropārvades līnijas vai piekārtā kabeļa (izņemot šo noteikumu 2.pielikuma 79. un 81.punktā norādītos gadījumus)

(1) Gaisvadu elektropārvades līnija var šķērsot visu veidu telekomunikāciju līnijas pārlaidumā un balstā (kailvadu telekomunikāciju līnijas šķērsojums balstā nav pieļaujams)

(2) Ja ir kailvadu telekomunikāciju līnija, minimālajam attālumam jābūt 1 m

2

1.1.10.

Attālums starp telekomunikāciju līnijām

0,5

1.2.

Šķērsojumos starp pazemes inženierkomunikācijām

 

1.2.1.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un ūdensvadu, saimniecisko un fekālo notekūdeņu kanalizāciju, drenāžu un lietusūdens kanalizāciju

0,2

1.2.2.

Attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu telekomunikāciju kabeli un elektrokabeli (tajā skaitā elektriskā transporta un apgaismojuma tīkla kabeli):

a) aizsargāts telekomunikāciju kabelis

b) neaizsargāts telekomunikāciju kabelis

Piezīme. Pēc abpusējas saskaņošanas nosaka, kurš kabelis virs kura tiks novietots

0,15

0,25

1.2.3.

Attālums starp aizsargātu telekomunikāciju kabeli un ceļa notekgrāvja pamatni Piezīme. Ja grāvja nav, šim attālumam ir jābūt 1,2 m no ceļa virsmas

0,7

1.2.4

Attālums starp aizsargātu telekomunikāciju kabeli un dzelzceļa notekgrāvja pamatni

0,7

1.2.5.

Attālums starp aizsargātu telekomunikāciju kabeli un dzelzceļa (1520 mm) sliedes pamatni:

 
 

a) šķērsojot ar caurduri

2,5

 

b) šķērsojot atklātā veidā

1,5

 

Piezīme. Dzelzceļa sliežu šķērsojumi jāveic 90° leņķī un kabeļa aizsardzībai jāturpinās uz abām pusēm ne mazāk kā:

a) 2 m no notekgrāvja ārējās malas

b) 3 m no dzelzceļa uzbēruma malas

c) 5 m no malējās sliedes

 

1.2.6.

Attālums starp aizsargātu telekomunikāciju kabeli un tramvaja sliedes gulšņu apakšējo malu

1,5

1.2.7.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un siltuma vadu

0,2

1.2.8.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gāzes vadu

0,15

1.2.9.

Attālums starp telekomunikāciju kabeļiem (aizsargātiem vai neaizsargātiem)

0,15

1.3.

Citi attālumi vertikālā virzienā

 

1.3.1.

Telekomunikāciju līnijas attālums no zemes

4,5

1.3.2.

Attālums starp telekomunikāciju līniju un elektropārvades līnijas vadu vai piekārto kabeli, ja telekomunikāciju līnija ir montēta zemsprieguma (līdz 1 kV) elektropārvades līnijas balstos

Piezīmes:

a) kailvadu telekomunikāciju līnijas nedrīkst montēt elektropārvades līniju balstos

b) telekomunikāciju līnijai jāatrodas zem elektropiekarkabeļa vai kailvadiem

c) elektropārvades līnijas vadus vai piekārto kabeli un telekomunikāciju līniju ieteicams montēt balsta pretējās pusēs

0,5

(pārlaidumā un balstā)

1.3.3.

Telekomunikāciju līnijas attālums līdz jumta korei vai konstrukciju elementiem virs jumta (izņemot grūti pieejamas vietas)

0,8

1.3.4.

Attālums starp telekomunikāciju un elektrolīniju (380/220 V) ievadiem ēkās

0,5

1.3.5.

Attālums līdz koku zariem

1,0

2.

Attālumi horizontālā virzienā

 

2.1.

Šķērsojumos pazemē

 

2.1.1.

Attālums starp aizsargātu telekomunikāciju kabeli un dzelzceļa inženierbūvēm (tiltiem, pārmiju pārvada robežām, kontakttīkla balstiem)

10

2.1.2.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un dzelzceļa luksoforiem, to balstiem, ārējā apgaismojuma balstiem

5

2.1.3.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un telekomunikāciju līnijas balstiem

1,0

2.1.4.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un tramvaja vai trolejbusa kontakttīkla balsta asi

Piezīme. Attālums mainās atkarībā no balsta tipa

0,6-1

2.1.5.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukcijām vai pamatiem apdzīvotā vietā:

 
 

a) līdz 1 kV

1

 

b) 6-20 kV

2 (5)

 

c) 110 kV, 330 kV

10

 

(5) Atsevišķos gadījumos pieļaujamais attālums ir 1m, kabeli obligāti ievietojot izolējoša materiāla caurulē, kuras garums ir ne mazāks par 3 m uz katru pusi no balsta

 

2.1.6.

Attālums starp telekomunikāciju kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukcijām vai pamatiem lauku apvidū:

 
 

a) līdz 1 kV

2

 

b) 6-20 kV

5

 

110 kV, 330 kV

50

2.2.

Šķērsojumos starp virszemes vai pazemes inženierkomunikācijām

 

2.2.1.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas balsta konstrukciju un gaisvadu elektropārvades līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli maksimālā novirzē:

 
 

a) līdz 1 kV

2 (3)

 

b) 6-20 kV

5 (3)

 

c) 110 kV, 330 kV

1,3 H (4)

 

Piezīme. H - elektrolīnijas balsta augstums

(3) Ja šķērsojums ir veikts ar zemē ieraktu telekomunikāciju kabeli, attālums ir ³ 1,3 H

(4) Šķērsojumu veic ar zemē ieraktu telekomunikāciju kabeli

 

2.2.2.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukcijām vai pamatiem:

 
 

a) līdz 1 kV

2

 

b) 6-20 kV

2

2.2.3.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un telekomunikāciju līnijas balsta konstrukciju

1

3.

Citi attālumi horizontālā virzienā

 

3.1.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un ēku konstrukcijām, jumta malām, balkoniem, apgaismes stabiem

1,5

3.2.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un mastiem

masta augstums

3.3.

Attālums starp telekomunikāciju līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un krūma vai koka lapotnes projekciju

1,5

3.4.

Attālums starp pazemes telekomunikāciju līniju un krūmu

0,7

3.5.

Attālums starp pazemes telekomunikāciju līniju un koka stumbru, kura lapotnes diametrs nepārsniedz 5 m

Piezīme. Ja koka lapotnes diametrs ir lielāks par 5 m, attālumu līdz kokam proporcionāli palielina līdz 3 m

2

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

41-496 COPY.GIF (78471 bytes)

42-496 COPY.GIF (116054 bytes)

43-496 COPY.GIF (134194 bytes)

44-496 COPY.GIF (118354 bytes)

45-496 COPY.GIF (24370 bytes)

5-496 COPY.GIF (79459 bytes)

61-496 COPY.GIF (95399 bytes)

62-496 COPY.GIF (43706 bytes)

71-496 COPY.GIF (94096 bytes)

72-496 COPY.GIF (70715 bytes)