Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 19.07.2002. - 31.12.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 24. oktobra likumu: Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par ugunsdrošību

Šis likums nosaka ugunsdrošības tiesiskos un organizatoriskos pamatus, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju uzdevumus un kompetenci ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā, kā arī iedzīvotāju pienākumus ugunsdrošības jomā.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēma

Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēma ir tiesisku, organizatorisku, ekonomisku, zinātniski tehnisku, sociālu un audzinoša rakstura pasākumu kopums, un tās uzdevums ir pasargāt cilvēku dzīvību un veselību no ugunsgrēku bīstamo faktoru iedarbības, bet materiālās vērtības — no bojāejas ugunī.

2. pants. Ugunsdrošības tiesiskais pamats

Ugunsdrošības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Ministru kabineta un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izdotie normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

3. pants. Ugunsdrošības sistēmas vadība

Ugunsdrošības sistēmas vadību savas kompetences ietvaros realizē Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un tās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldību institūcijas, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

4. pants. Ugunsdrošības dienesti

Latvijas Republikā ir šādi ugunsdrošības dienesti:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienesti;

3) brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

5. pants. Ugunsdrošības dienestu uzdevumi

Ugunsdrošības dienestu uzdevumi ir:

1) veikt ugunsgrēku profilaksi;

2) gādāt par cilvēku drošību ugunsgrēka gadījumā;

3) gādāt, lai ugunsgrēki nodarītu pēc iespējas mazākus materiālos zaudējumus; pēc ugunsgrēka nodzēšanas līdz atbildīgu personu ierašanās brīdim veikt pasākumus izglābto vērtību saglabāšanai;

4) dzēst ugunsgrēkus;

5) atbilstoši savām tehniskajām iespējām vadīt un veikt neatliekamos glābšanas darbus avāriju, stihisku nelaimju un katastrofu gadījumos līdz brīdim, kad šo darbu vadību pārņem attiecīgie valsts vai pašvaldību dienesti, un, ja nepieciešams, piedalīties turpmākajos glābšanas darbos;

6) apmācīt ugunsdrošības dienestu darbiniekus;

7) veikt ugunsdrošības propagandu;

8) realizēt civilās aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

6. pants. Pašvaldību pienākumi ugunsdrošības jomā

Pašvaldību pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) veikt pašvaldībām pakļauto ugunsdrošības dienestu materiālo apgādi;

2) veicināt pašvaldību teritorijā esošo iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju piedalīšanos ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā;

3) veicināt brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu veidošanos.

7. pants. Darba devēju pienākumi ugunsdrošības jomā

Darba devēju pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) veikt ugunsdrošības profilaksi;

2) izpildīt normatīvo aktu un valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu likumīgās prasības attiecībā uz ugunsdrošību jebkura objekta projektēšanas, celtniecības, rekonstrukcijas un ekspluatācijas darbos;

3) apmācīt darbiniekus ugunsdrošības jomā;

4) uzlabot ražojamās produkcijas ugunsdrošību;

5) iegādāties nepieciešamo ugunsdzēsības inventāru;

6) ugunsgrēka izcelšanās gadījumā veikt pasākumus ugunsgrēka dzēšanai; izpildīt ugunsdrošības dienestu amatpersonu norādījumus;

7) savlaicīgi informēt ugunsdrošības dienestus par ugunsgrēku dzēšanas automātisko līdzekļu, ugunsdzēsībai paredzētās ūdensapgādes sistēmas un ugunsdzēsības tehnikas defektiem, kā arī par ielu, ceļu un brauktuvju slēgšanu savā teritorijā.

8. pants. Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības jomā

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) ievērot Ministru kabineta apstiprinātos ugunsdrošības noteikumus;

2) ja izcēlies ugunsgrēks, izsaukt ugunsdzēsējus;

3) ieaudzināt bērnos pareizu izpratni par ugunsgrēkiem un postu, kādu tie nodara.

Par namīpašuma un cita nekustamā īpašuma ugunsdrošību ir atbildīgi to īpašnieki vai īrnieki, ja tas noteikts īres līgumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

9. pants. Ugunsdrošības dienestu finansēšana

Ugunsdrošības dienestus finansē:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu — no valsts budžeta līdzekļiem;

2) iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestus — no šo iestāžu, uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem;

3) brīvprātīgos ugunsdrošības formējumus — no brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem.

Republikas visu veidu ugunsdrošības dienestus var finansēt no pašvaldību budžeta līdzekļiem un ārpusbudžeta līdzekļiem, kā arī no labprātīgiem ziedojumiem un citiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

10. pants. Ugunsgrēku uzskaite

Ugunsgrēku un to seku uzskaiti veic valsts statistikas iestādes saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

II NODAĻA
UGUNSGRĒKU DZĒŠANAS UN GLĀBŠANAS DARBU VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

(Nodaļas nosaukums 20.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

11. pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs

Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus vada ugunsdrošības dienesta vecākais priekšnieks, kas ieradies notikuma vietā. Ja notikuma vietā ieradusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadību uzņemas tās augstākais priekšnieks.

Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam ir pakļauti visi ugunsdrošības dienesti, jebkuri citi formējumi un cilvēki, kas ieradušies ugunsgrēka (avārijas) vietā.

Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā, atcelt viņa komandas un rīkojumus vai dot citas komandas un rīkojumus ugunsgrēka dzēšanai.

(20.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

12. pants. Ugunsdrošības dienestu amatpersonu tiesības ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu laikā

Lai glābtu cilvēkus, ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos, nepieļautu sprādzienus un citas smagas sekas, ugunsdrošības dienestu darbiniekiem saskaņā ar ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumu ir tiesības:

1) iekļūt visās dzīvojamās, ražošanas un citās telpās un objektos, uz kuriem izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti;

2) uzlauzt ēku un būvju slēgtos, norobežojošos un konstruktīvos elementus;

3) pārvietot priekšmetus, kas apgrūtina ugunsgrēka dzēšanu;

4) dot rīkojumus cilvēku evakuēšanai no telpām, kuras apdraud uguns un degšanas produkti;

5) pieprasīt no iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītajiem viņu pārziņā esošos materiāltehniskos resursus un cilvēkus un izmantot tos ugunsgrēka dzēšanā;

6) uzstādīt barjeras vai citādus norobežojumus ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas vietā.

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu organizācijas pamatprincipus nosaka ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu reglaments, ko apstiprina Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2001.)

13. pants. Ugunsdrošības dienestu un citu avārijas dienestu sadarbība ugunsgrēku dzēšanā

Visus Latvijas Republikas ugunsdrošības dienestus un citus avārijas dienestus neatkarīgi no to pakļautības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc savstarpēji saskaņotiem plāniem iesaista ugunsgrēku dzēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

14. pants. Ugunsgrēka dzēšana īpašos gadījumos

Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu kārtību īpašos gadījumos (ugunsgrēks mežā, transportlīdzeklī, pazemes būvēs, Aizsardzības ministrijas objektos diplomātisko pārstāvniecību ēkās un objektos, kā arī citos objektos) nosaka attiecīgo ministriju un iestāžu vadītāji pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

III NODAĻA
VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS UN TĀ FUNKCIJAS

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

15. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša speciāla valsts iestāde.

(Otrā daļa izslēgta ar 06.05.1999. likumu)

Starptautiskajās ugunsdrošības organizācijās Latvijas Republikas intereses ugunsdrošības jautājumos pārstāv Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(20.03.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1999. likumu, kas stājas spēkā 09.06.1999.)

16. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākumi ir:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, iesniegt Latvijas Republikas Ministru kabinetam, pašvaldībām, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām priekšlikumus par ugunsdrošības uzlabošanu;

2) izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā ugunsdrošības noteikumus, kā arī dot atzinumus ugunsdrošības jautājumos par standartu, normu un noteikumu projektiem, kurus izstrādā citas organizācijas;

3) uzraudzīt, kā iestādes, uzņēmumi, organizācijas un iedzīvotāji pilda normatīvo aktu prasības ugunsgrēku novēršanai;

4) piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanas komisiju darbā;

5) kontrolēt, kā projektēšanas un celtniecības organizācijas, uzņēmēji un iedzīvotāji pilda projektēšanas un celtniecības standartos, normās un noteikumos paredzētās ugunsdrošības prasības jebkura veida celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta, kā arī tehnikas modernizācijas darbos;

6) kopīgi ar apdrošināšanas iestādēm noteikt apdrošināšanas maksājumu atvieglojumus un apdrošināšanas atlīdzību atkarībā no apdrošinātā īpašuma ugunsdrošības stāvokļa;

7) organizēt ugunsdrošības propagandu valstī;

8) dzēst ugunsgrēkus un piedalīties neatliekamajos glābšanas darbos;

9) organizēt ugunsdrošības dienestu darbinieku apmācību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997., 20.03.1997. un 19.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

17. pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas un to tiesības

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa  vietnieki -- galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki. Minētajām amatpersonām ir tiesības:

1) apturēt darbu uzņēmumos, kuros ir ugunsbīstams stāvoklis; aizliegt ražot produkciju, kas neatbilst standartos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

2) saskaņot standartos un tehniskajos noteikumos iekļautās ugunsdrošības prasības;

3) dot atzinumus par ugunsdrošību:

par atkāpēm no spēkā esošajām celtniecības normām un noteikumiem;

par tādu objektu celtniecības projektu risinājumiem, attiecībā uz kuriem nav izstrādātas normas un noteikumi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļu priekšnieki un viņiem pakļautie ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vadītāji pilsētās un rajonos vienlaikus ir valsts ugunsdrošības uzraudzības vecākie inspektori, kuriem ir tiesības:

1) daļēji apturēt darbu uzņēmumos, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu;

2) dot atzinumus par ugunsdrošību, ja ir atkāpes no spēkā esošajām celtniecības normām un noteikumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas pilsētās un rajonos ir valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori, kuri ir tiesīgi apturēt atsevišķu telpu ekspluatāciju un ražošanas iecirkņa vai iekārtas darbu, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu.

Visām valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonām ir tiesības:

1) jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, iesniegt ziņojumus pārbaudīto objektu vadītājiem un dot viņiem priekšrakstus par ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu;

2) pārbaudīt iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu darbību, sastādīt aktus par konstatētajiem pārkāpumiem un dot priekšrakstus par to novēršanu;

3) pieprasīt no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem ziņas par ugunsdrošības stāvokli, pieaicināt speciālistus ugunsdrošības normatīvo aktu, ugunsdrošības pasākumu un tehnisko atzinumu izstrādei;

4) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

IV NODAĻA
VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA DARBINIEKI UN VIŅU SOCIĀLĀS GARANTIJAS

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

18. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki

Darbā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā pieņem Latvijas pilsoņus un likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" 1.panta pirmajā daļā minētos Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri nav jaunāki par 18 gadiem un nav vecāki par 35 gadiem un kuri, ņemot vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi uzņemas pildīt šim dienestam uzliktos pienākumus. Darbā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši ieņemamajam amatam un speciālajai dienesta pakāpei. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi.

Izveidojot Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības republikas pilsētās un rajonu pilsētās, izņēmuma kārtā dienestā tajās var pieņemt personas, kuras ir vecākas par 35 gadiem un strādā šā dienesta ierindas un komandējošā sastāva kalpotāju amatos (bez speciālajām dienesta pakāpēm).

Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta profesionālā ugunsdzēsības dienesta ierindas un komandējošā sastāva kalpotāju amatos (bez speciālajām dienesta pakāpēm) nostrādātais laiks tiek ieskaitīts izdienā iekšlietu iestādēs, ja sakarā ar šā dienesta struktūrvienību izveidošanu republikas pilsētās un rajonu pilsētās minētās personas ieceltas šā dienesta ierindas un komandējošā sastāva amatos, piešķirot tām speciālās dienesta pakāpes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 16.01.1997., 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

19. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku zvērests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks «stājoties amatā, dod zvērestu: «Es, ..., stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, nesaudzējot savus spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs — arī dzīvību glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem.»

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

20. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku iecelšana amatā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindas un komandējošā sastāva amatos parasti ieceļ personas, kas ieguvušas arodizglītību, profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Republikas vai ārvalstu mācību iestādē.

(Otrā daļa izslēgta ar 24.01.2002. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

21. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka atbrīvošana no amata

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku var atbrīvot no amata sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) izdienas laika sasniegšanu;

3) likumā noteiktā vecuma sasniegšanu;

4) veselības stāvokli;

5) darbinieku skaita samazināšanu;

6) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē;

7) neatbilstību ieņemamam amatam pēc atestācijas rezultātiem;

8) disciplīnas pārkāpumiem;

9) spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10) nāvi.

(24.01.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

22. pants. Darba laiks un darba samaksa

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, darbiniekus ar departamenta struktūrvienības priekšnieka lēmumu var iesaistīt darba virs noteiktās darba laika normas.

Ierindas un komandējošā sastāva darbinieki saņem darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

Ierindas un komandējošā sastāva darbinieki dienesta laikā ir daļējā valsts apgādībā. Apgādes nosacījumus un normas nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

23. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka atvaļinājums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem — piecas, pēc 20 dienesta gadiem — sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem — septiņas kalendāra nedēļas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

24. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka darbības garantijas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska stāvoklī kaut arī šajā rīcībā būtu tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks tiek pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997., 20.03.1997., 13.06.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

25. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka nodrošināšana ar dzīvokli un telefonu

Pašvaldības iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieka un viņa vietnieka stāšanās amatā, ja nepieciešams, nodrošina viņus ar dienesta dzīvojamo platību apkalpojamā teritorijā vai tās tuvumā. Viņu dzīvokļos ierīko dienesta telefonu.

Ja nepieciešamā dienesta dzīvojamā platība netiek piešķirta, faktiskie izdevumi darbiniekam tiek kompensēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja nepieciešams, dienesta dzīvojamo platību piešķir un dienesta telefonu ierīko arī citām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimene tiek apgādāta ar dzīvokli saskaņā ar iepriekšminētajiem atvieglotajiem noteikumiem un ne vēlāk kā gada laikā no darbinieka bojāejas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997., 20.03.1997. un 06.05.1999. likumu, kas stājas spēkā 09.06.1999.)

26. pants. Citu garantiju piešķiršana ugunsdrošības dienestu darbiniekiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir tiesības iekārtot ārpus kārtas savus bērnus valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem, kuri dienesta vajadzībām izmanto personiskos transportlīdzekļus, to ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts vecākajiem ugunsdrošības inspektoriem un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņiem radušies, izmantojot sabiedrisko transportu.

Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas ugunsdrošības dienesta darbiniekiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem bez maksas tiek izsniegts Ministru kabineta apstiprināts vienota parauga formas tērps.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994., 16.01.1997., 20.03.1997. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

V NODAĻA
IESTĀŽU, UZŅĒMUMU UN ORGANIZĀCIJU UGUNSDROŠĪBAS DIENESTI

27. pants. Atbildība par ugunsdrošības stāvokli iestādēs, uzņēmumos un organizācijās

Par iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības stāvokli likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgi to vadītāji un viņu norīkotās personas.

28. pants. Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienesti

Iestādes, uzņēmumi un organizācijas var organizēt savus ugunsdrošības dienestus, kuru uzdevums ir attiecīgajā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā veikt ugunsdrošības profilaksi un ugunsgrēku dzēšanas darbus.

Šo dienestu amatpersonām ir tiesības sastādīt administratīvos protokolus par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu savā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā un līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ierašanās brīdim apturēt ražošanu vai citu darba procesu apkalpojamā iecirknī, ja rodas reāli ugunsgrēka izcelšanās draudi un ar to saistītas briesmas cilvēku dzīvībai un veselībai.

Līdztekus ugunsdrošības dienestiem uzņēmumos, iestādēs un organizācijās var organizēt brīvprātīgos ugunsdrošības formējumus.

Iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta un brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos izveidojami ugunsdrošības dienesti (ugunsdzēsības un glābšanas komandas). Kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, kā arī šo objektu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997., 20.03.1997., 06.05.1999. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 22.02.2002.)

VI NODAĻA
UGUNSDROŠĪBAS SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

29. pants. Brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu organizēšanas  kārtība

Lēmumus par brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu organizēšanu pieņem pašvaldības vai darba devēji.

30. pants. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir organizācija, kuras uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā, kā arī ugunsdrošības propagandā.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība darbojas saskaņā ar statūtiem, kas pieņemti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā.

VII NODAĻA
UZRAUDZĪBA PĀR UGUNSDROŠĪBAS DIENESTU DARBINIEKU RĪCĪBAS LIKUMĪGUMU

31. pants. Ugunsdrošības dienestu darbinieku darbības pārsūdzēšana

Sūdzības un iesniegumus par ugunsdrošības dienestu darbinieku rīcību izskata un izlemj viņu priekšnieki. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš var griezties augstākā ugunsdrošības dienesta iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

32. pants. Ugunsdrošības dienestu darbības uzraudzība un kontrole Latvijas Republikā

Uzraudzību pār likumu ievērošanu ugunsdrošības dienestu darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Ugunsdrošības dienestu darbību kontrolē Latvijas Republikas iekšlietu ministrs un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 24. martā
19.07.2002