Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām

 1. pants. Vispārīgie noteikumi

Likums nosaka vienotus organizācijas un darbības pamatprincipus visām valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām, kas tiek izveidotas, lai īstenotu valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju (turpmāk - privatizācijas komisijas) izveidošanu un darbību regulē šis likums un citi valsts un pašvaldību īpašuma konversijas normatīvie akti.

Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas komisiju izveidošanu un darbību regulē Latvijas Republikas likums «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju».

2. pants. Privatizācijas komisiju izveidošanas mērķi

Valsts īpašuma katra objekta privatizācijai tiek izveidota privatizācijas komisija.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijas tiek izveidotas kā pastāvīgi funkcionējošas komisijas visu privatizējamo attiecīgās pašvaldības īpašuma objektu privatizācijai. Komisijas var izveidot arī atsevišķu pašvaldības īpašuma objektu privatizācijai.

3. pants. Privatizācijas komisiju izveidošanas pamatojums

Valsts īpašuma privatizācijas komisijas izveido ar Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas pavēli, ievērojot arī attiecīgās nozares ministrijas priekšlikumus.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju izveido attiecīgās pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija.

4. pants. Privatizācijas komisiju sastāva apstiprināšana

Valsts īpašuma privatizācijas komisijas izveido trīs līdz deviņu cilvēku sastāvā, tajās iekļaujot attiecīgās ministrijas, privatizējamā objekta un citus speciālistus, kā arī uzņēmumā strādājošo vairākuma arodbiedrības un pašvaldības pārstāvi, ievērojot šā likuma 5. pantā noteiktos ierobežojumus.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju skaitlisko sastāvu un personālsastāvu nosaka attiecīga padome, komisijā iekļaujot tautsaimniecības, pašvaldības un arodbiedrību pārstāvjus un speciālistus, ievērojot šā likuma 5. pantā noteiktos ierobežojumus. Par komisijas sastāvu tiek informēta Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Par privatizācijas komisiju sastāvu jāsniedz informācija presē.

Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija apstiprina nozares ministrijas iesniegto privatizācijas komisijas sastāvu vai dod motivētu atteikumu nedēļas laikā. Domstarpības par privatizācijas komisiju sastāvu izskata Latvijas Republikas Ministru Padome.

5. pants. Privatizācijas komisijas locekļa tiesības un atbildība īpašuma iegādē

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai komisijas loceklis nedrīkst iegādāties īpašumā tā objekta mantu, kura privatizēšanā viņš piedalījies komisijas sastāvā, nedz tad, kad komisija darbojas šajā objektā, nedz arī divus gadus pēc objekta privatizēšanas neatkarīgi no tā, vai šī manta atradās vai neatradās privatizētā objekta īpašumā (valdījumā) attiecīgās komisijas darbības laikā. Šāds darījums uzskatāms par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža, bet par attiecīgā komisijas locekļa rīcību jāziņo izmeklēšanas iestādēm, lai tās pārbaudītu, vai komisijas locekļu rīcībā ir nozieguma sastāva pazīmes.

6. pants. Privatizācijas komisijas locekļiem noteiktie ierobežojumi

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un komisijas loceklis nedrīkst pretendēt uz privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma objekta īpašnieka vai kopīpašnieka statusu vai būt šādu pretendentu pirmās pakāpes radinieks. Tiklīdz minētie apstākļi ir objektīvi iestājušies, katram šādam komisijas loceklim pašam jāpaziņo par savas darbības pārtraukšanu komisijā.

7. pants. Privatizācijas komisijas funkcijas un pienākumu sadale starp tās locekļiem

Privatizācijas komisijas patstāvīgi, kā arī ar pieaicināto ekspertu palīdzību vada attiecīgo objektu privatizāciju saskaņā ar likumdošanas aktiem, kuri regulē tautsaimniecības objektu privatizācijas kartību.

Privatizācijas komisijas pieņem lēmumus un rīkojas patstāvīgi, ciktāl to darbība nav reglamentēta šajā likumā vai citos attiecīgajai komisijai saistošos normatīvajos aktos.

Privatizācijas komisijas savu darbību veic koleģiāli, tas ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu. Ja komisijas sastāvā ir trīs locekli, viņu visu piedalīšanās komisijas sēdē ir obligāta.

Privatizācijas komisija pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja alternatīvi lēmumi saņem vienādu balsu skaitu, komisijas lēmums tiek pieņemts tajā redakcijā,' par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē - komisijas priekšsēdētaja vietnieks. Komisijas lēmumi ir jāprotokolē, turklāt, ja rodas domstarpības par komisijas lēmuma saturu vai tā izpildes kārtību, lēmums ir spēkā tāda formulējumā, kāda tas ierakstīts komisijas sēdes protokolā. Komisijas loceklim, kurš nepiekrīt komisijas lēmumam, ir tiesības rakstveida pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.

Privatizācijas komisijas locekļu funkcijas un viņu pienākumu sadali savas kompetences ietvaros komisija nosaka patstāvīgi.

8. pants. Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē komisijas priekšsēdētaja vietnieks ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs vai radīs nelabvēlīgas sekas komisijas darbība vai tautsaimniecības objektu privatizācijā.

Ja privatizācijas komisija, triju dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatot pēc būtības, atzīst, ka komisijas priekšsēdētaja lēmums apturēt komisijas lēmumu nav objektīvs, tā pieņem atkārtotu lēmumu, kurš ir galīgs.

9. pants. Kārtība, kādā izskatāmas domstarpības par privatizācijas komisiju darbību

 Domstarpības par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbību, kurām šajā likumā nav paredzēta citāda izskatīšanas kārtība, izskata institūcija, kas izveidojusi komisiju. Tās lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Ministru Padomē, turklāt sūdzības iesniegšana par attiecīgo lēmumu neaptur tā izpildi.

Domstarpības par pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju darbību, kūjām šajā likumā nav paredzēta citāda izskatīšanas kārtība, izskata attiecīgās pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija, kuras lēmums ir galīgs.

10. pants. Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšana

Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbība, arī komisijas locekļu atalgojums, samaksa par pieaicināto ekspertu darbu un citi izdevumi, finansējami no objekta privatizācijas ienākumu daļas, kuru nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Privatizācijas komisiju locekļi netiek atbrīvoti no pamatdarba, un samaksa par darbu šajās komisijās tiek izdarīta Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

11. pants. Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšana

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju darbību var finansēt pašvaldību noteiktajā kartībā. Pašvaldība var izmantot Šajā likumā noteiktos valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšanas principus, kā arī izveidot pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu.

12. pants. Privatizācijas komisijas reorganizācija vai likvidācija

Valsts īpašuma privatizācijas komisiju reorganizē vai likvidē ar Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas pavēli.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju reorganizē vai likvidē ar pašvaldību lēmumu, informējot Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministriju Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kartībā.

Privatizācijas komisiju reorganizē šādos gadījumos:

1) ja attiecīgo privatizācijas komisiju izveidojusī institūcija atzīst, ka komisijas pašreizējais sastāvs nevar veikt komisijai uzliktos pienākumus;

2) ja privatizācijas komisijas darbības gaitā atklājas tās locekļu ļaunprātīga vai mantkārīga rīcība.

Privatizācijas komisiju likvidē šādos gadījumos:

1) ja sasniegts privatizācijas komisijas izveidošanas mērķis;

2) ja attiecīgo privatizācijas komisiju izveidojusī institūcija atzīst, ka komisijas izveidošanas mērķis nav sasniedzams.

13. pants. Uzraudzība un kontrole pār valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju darbību

Vispārējo uzraudzību pār privatizācijas komisiju darbību veic Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija un tiesībaizsardzības iestādes vispārējā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 17. martā

17.03.1992