Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 10.01.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.194

Rīgā 2002.gada 21.maijā (prot. Nr.21 10.§)
Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai

1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs.

2. Arhitektūras izglītības programmas apguve nodrošina, ka studiju laikā, samērīgi apgūstot nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas arhitektūras jomā, attiecīgā persona ir ieguvusi:

2.1. prasmi izstrādāt arhitektūras estētiskajām un tehniskajām prasībām atbilstošus būvprojektus;

2.2. zināšanas arhitektūras vēsturē un teorijā, kā arī atbilstošajās mākslas, tehniskajās un humanitārajās zinātnēs;

2.3. zināšanas tēlotājmākslā;

2.4. zināšanas pilsētbūvniecībā un plānošanā, kā arī ar plānošanas procesu saistītās prasmes;

2.5. izpratni par cilvēku un būvju, būvju un vides attiecībām un prasmi ainavisko telpu un būves piemērot cilvēku vajadzībām;

2.6. izpratni par arhitekta profesiju un arhitekta darba nozīmi sabiedrībā, kā arī arhitektūras īpašo ietekmi uz kultūrvides veidošanu;

2.7. izpratni par pirmsprojektēšanas izpēti un būvprojekta sagatavošanas darba metodēm;

2.8. izpratni par tehniskajām problēmām, kas saistītas ar būvprojektu, un ar būvkonstrukcijām saistītiem aprēķiniem;

2.9. zināšanas būvfizikā un būvniecības tehnoloģijā, lai nodrošinātu būvju iekšējo komfortu un aizsardzību pret klimata ietekmi ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

2.10. prasmi projektēt būves atbilstoši pasūtītāja un būves lietotāja prasībām, ievērojot būvizmaksas un būvniecību regulējošus normatīvos aktus;

2.11. zināšanas par rūpniecības nozarēm, organizācijām, noteikumiem un procedūrām, kas nepieciešamas projektā ietverto ideju īstenošanai būvēs, kā arī par būvprojektu atbilstību vispārējiem attīstības plāniem;

2.12. (svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 163).

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 163)

3. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 163)

4. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 163)

5. Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 8. panta otrās daļas 1. punktā minēto divus gadus ilgās praktiskā darba pieredzes ieguvi sertificēta arhitekta uzraudzībā persona var uzsākt pēc pirmo triju studiju gadu pabeigšanas, un tā var notikt citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī. Praktiskā darba pieredze tiek balstīta uz šo noteikumu 2. punktā minētajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Praktiskā darba pieredzes ieguves pārraudzību Latvijā veic sertificēts arhitekts. Ja praktiskā darba pieredze tiek iegūta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, praktiskā darba pieredzes ieguves pārraudzību veic persona vai institūcija, kurai ir tiesības īstenot patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā attiecīgajā valstī. Studiju rezultātus pēc praktiskā darba pieredzes apguves novērtē izglītības iestāde, kas īsteno arhitektūras izglītības programmu, sadarbībā ar institūciju, kas saskaņā ar Būvniecības likumu veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību arhitektūras jomā.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 9 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 9 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas Nr. 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns