Darbības ar dokumentu

1. Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kompensācija par zemi lauku apvidos aprēķināma un izmaksājama saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12., 13 un 14. pantu.

2. Kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu man tiniekiem aprēķināma uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku iesnieguma pamata.

Iesniegumi kompensācijas saņemšanai iesniedzami pagasta pa domei pēc zemes gabala atrašanās vietas. Iesniegumam pievienojami;

2.1. zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

2.2. mantošanas tiesības apliecinoši dokumenti, ievērojot Latvijas Republikas Civillikumā noteikto mantinieku loku (pievieno bijušā zemes īpašuma mantinieki).

Pagasta padome izskata bijušā zemes īpašnieka vai viņa man tinieku iesniegtos pieprasījumus par kompensācijas saņemšanu tikai pēc tam, kad iesniegti 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētie dokumenti.

Ja minētie dokumenti nav iesniegti, pagasta padome paziņo kom pensācijas pieprasītājam par nepieciešamajiem dokumentiem.

3. Kompensācijas apmēru par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu nosaka, ņemot vērā vidējo viena hektāra zemes novērtējumu pagastā zemes nacionalizācijas brīdī. Vidējā viena hektāra zemes novērtējumā ņemta vērā arī skuju un cieto lapu koku mežaudzes (līdz 3o gadu vecumam) un mīksto lapu koku mežaudzes (līdz 20 gadu vecumam) vērtība. Vidējais pagasta zemes novērtējums ballēs (punktos) sniegts pievienotajā pielikumā.

Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieki iesniedz pagasta padomei konkrētus materiālus par zemes īpašuma kopplatības sadalījumu zemes lietošanas veidos un kadastrālo novērtējumu nacionalizācijas brīdī, kompensācijas apmērs aprēķināms, ņemot vērā iesniegtos materiālus. Ja tiek iesniegti oficiāli trīsdesmito gadu mežierīcības materiāli, tad viens hektārs skuju un cieto lapu, koku mežaudzes (vecākas par 30 gadiem) un viens hektārs lapu koku mežaudzes (vecākas par 20 gadiem) novērtējams ar 50 ballēm. Kompensācija netiek aprēķināta par mežaudzēm, kuras saskaņā ar mežierīcības materiāliem bija paredzēts izcirst līdz 1940. gadam.

4. Kompensācijas apmēru par bijušo zemes īpašumu pēc pagasta padomes pieprasījuma aprēķina valsts zemes ierīcības firma "Zemes-projekts" (Valsts centrālais zemes dienests). Kompensācijas apmērs aprēķināms par bijušā zemes īpašuma kopplatību rudzu vienībās, izmantojot:

4.1. īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, kuros uzrādīta bijušā zemes īpašuma kopplatība (valsts arhīva izzina, izraksts no pēdējā ieraksta zemes grāmatā vai cita zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta);

4.2. šīs kārtības pielikumā sniegto vidējo pagasta zemes novērtējumu ballēs (punktos) vai bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku iesniegtos materiālus par zemes īpašuma kopplatības sadalījumu zemes lietošanas veidos un kadastrālo novērtējumu.

5. Ja ir vairāki mantinieki un kāds no bijušā zemes īpašuma mantiniekiem ir iesniedzis pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz visu bijušo zemes īpašumu vai uz tā daļu, bet pārējie mantinieki pieprasa kompensāciju, īpašuma tiesības zemes saņēmējam atjauno tikai uz to platības daļu, kas vienāda ar pienākošos mantojuma daļu; ja īpašumā iegūstamā platība ir mazāka par mantojuma daļu, par starpību aprēķina kompensāciju. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja tiek ieradīta līdzvērtīga zemes daļa cita vietā.

6. Aprēķināto kompensācijas apmēru rudzu vienībās par visu bijušo zemes īpašumu un kompensācijas apmēra sadalījumu mantiniekiem valsts zemes ierīcības firma "Zemesprojekts" (Valsts cen trālais zemes dienests) iesniedz pagasta padomei. Pagasta zemes ierīkotājs vai cita pagasta padomes pilnvarota persona saņemtos aprēķinus fiksē zemes īpašuma tiesību atjaunošanas uzskaites kartītē. Kompensācijas apmēra sadale mantiniekiem tiek veikta, pamatojoties uz pagasta padomei iesniegto līdzmantinieku savstarpēju vienošanos vai tiesas nolēmumu par īpašuma sadali mantiniekiem.

7. Pagasta padome, pamatojoties uz aprēķināto kompensācijas apmēru par bijušo zemes īpašumu un tā sadali mantiniekiem, pie ņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, kurā norāda:

7.1. kopējo kompensācijas apmēru par bijušo zemes īpašumu rudzu vienībās un privatizācijas sertifikātos;

7.2. kompensācijas sadalījumu bijušā zemes īpašuma no mantiniekiem, tās apmēru.

8. Pagasta padome piecu dienu laikā pēc lēmuma par kompensācijas piešķiršanu pieņemšanas izsūta to kompensācijas - pieprasītājam un Valsts zemes bankas nodaļai (pēc tās izveidošanai), kuras apkalpojošā teritorijā atrodas bijušais zemes īpašums.

Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas uzskaites kartītē fiksē lēmuma izsūtīšanas datumu.

9. Ja kompensācijas pieprasītājs nav apmierināts ar aprēķināto kompensācijas apmēru, viņam ir tiesības griezties tiesā.

10. Valsts zemes bankas nodala, pamatojoties uz pagasta padomes lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un kompensācijas saņēmēja iesniegumu, kuram pievienots attiecīgais lēmums, katram kompensācijas saņēmējam atver privatizācijas kontu un izsniedz privatizācijas sertifikātu grāmatiņu. Privatizācijas konts jāatver un privatizācijas sertifikātu grāmatiņa jāizsniedz viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

11. Ja ar īpašu likumu tiks noteikts, ka spēkā ir pārādi, kas zemes īpašniekam bijuši Zemes bankai līdz zemes nacionalizācijas brīdim, Valsts zemes banka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12. pantu, var iesniegt tiesā prasību par kompensācijas apmēra samazināšanu biju šajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes īpašuma neizmaksāto daļu_:

Tiesā iesniegtā prasība par kompensācijas apmēra samazināšanu neaptur privatizācijas sertifikātu grāmatiņas izsniegšanu.

12. Kompensācijas samazinājums par bijušā zemes īpašuma neizmaksāto daļu nosakāms procentos no kopējā kompensācijas apmēra atbilstoši bijušā zemes īpašuma neizmaksātajai daļai.

13. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas kartību nosaka Latvijas Republikas likums "Par privatizācijas sertifikātiem" un attie cīgi Latvijas Republikas Ministru Padomes normatīvie dokumenti.

(Pielikums grozīts ar MK 22.11.1994. noteikumiem Nr.214)

Latvijas Republikas lauku apvidus administratīvais iedalījums dots pēc Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā klasifikatora (ATK), kas publicēts Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes oficiālajā izdevumā APMP (1992. gada 27. novembrī, nr. 75 un 1993. gada 29. janvāri, nr. 105).

1. Kārtība, kādā aprēķināma samaksa un veicami maksājumi par zemes reformas otrajā kārtā īpašumā piešķirto zemi lauku apvidos noteikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18. pantu.

2. Samaksas apmēru par īpašumā piešķirto zemi nosaka pēc zemes novērtējuma brīdī, kad tā piešķirta lietošanā. Zemes novērtējumu (izņemot meža zemes) nosaka valsts zemes ierīcības firma "Zemesprojekts" (Valsts centrālais zemes dienests), ņemot vērā zemes kopplatību, zemes lietošanas veidu platības un vērtējumu, kā arī zemes nogabala atrašanās vietu atbilstoši Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātajai Metodikai zemes novērtējuma operatīvai aprēķināšanai zemes reformas gaitā.

Meža zemes novērtējumu, kā arī samaksu par mežaudzi, kas atrodas uz meža zemes, nosaka valsts virsmežniecības pēc metodikas, kuru apstiprina Meža ministrija.

Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi tiek aprēķināts rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) viena hektāra platībā (ballhektāru) 70 kilogramu rudzu vienībai.

3. Pirms samaksas par īpašumā piešķirto zemi aprēķināšanas pagasta zemes ierīkotajam vai citai pagasta padomes pilnvarotai personai zemes pieprasītājs jāiepazīstina ar zemes vērtēšanas rezultātiem, par ko jāsastāda attiecīgs protokols. Ja pieprasītājam nav iebildumu par zemes novērtējumu, samaksa par īpašumā piešķirto zemi var tikt aprēķināta pirms pagasta zemes vērtēšanas datu apstiprināšanas.

4. Samaksa aprēķināma par īpašuma piešķirto zemes platību, kuras robežas nostiprinātas dabā ar noteikta parauga robežzīmēm un uzrādītas zemes lietojuma robežu ierādīšanas aktā.

5. Samaksa aprēķināma arī par zemi, ko viens no mantiniekiem saņem īpašumā virs mantojumā paredzētās zemes daļas, ja nav panākta citāda vienošanās mantinieku starpā.

6. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi pēc pagasta padomes pieprasījuma aprēķina valsts zemes ierīcības firma "Zemesprojekts" Valsts centrālais zemes dienests). Aprēķinā tiek iekļauta arī virs mežniecību aprēķinātā samaksa par meža zemēm, kā arī samaksa par mežaudzēm, kura norādāma atsevišķi. Samaksā nav iekļaujams zemes novērtējuma pieaugums, kas radies, zemes lietotājam par saviem līdzekļiem veicot meliorācijas un zemes pamatielabošanas pasākumus, par kuru izpildi zemes īpašuma pieprasītājs sniedz informāciju, iesniedzot pieprasījumu zemes saņemšanai īpašumā. Par pamatielabošanas pasākumiem var tikt uzskatīta apauguma novākšana, augsnes kūdrošana vai augsnes kārtas izveidošana.

Aprēķina rezultāti tiek iesniegti attiecīgajai pagasta padomei.

7. Vienlaikus ar lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pagasta padome, pamatojoties uz iesniegtajiem aprēķiniem, apstiprina samaksas apmēru rudzu vienībās.

Pagasta padome pēc zemes pieprasītāja lūguma var samazināt aprēķināto samaksu atkarībā no mērķa, kādam zeme tiek piešķirta, tās lietošanas laika līdz pieprasīšanai īpašumā, pieprasītāja ģimenes stāvokļa un darba stāža lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Samazinot aprēķināto samaksu, jāievēro aprēķinātās samaksas par īpašumā piešķirto zemi samazināšanas normatīvi (pielikums).

Samaksas samazinājums par katru no minētajiem faktoriem ne-var būt lielāks par 25%, bet kopējais samazinājums — par 75% no aprēķinātās samaksas apmēra.

8. Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā pagasta padome desmit dienu laikā izsniedz (nosūta)zemes ieguvējam, rajona zemes ierīcības daļai (Valsts centrālā zernes dienesta rajona nodaļai), tiesu sistēmas zemesgrāmatu nodaļai (pēc tās izveidošanas), valsts virsmežniecībai (ja īpašumā piešķirta meža zeme) un Valsts zemes ban kas nodaļai (pēc tās izveidošanas), kuras apkalpojošā teritorijā trodas attiecīgais zemes īpašums.

9. Pagasta padomes lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir tiesības apstrīdēt tiesā mēneša laikā kopš tā pieņemšanas.

10. Zemes ieguvēja pienākums ir trīs mēnešu laikā pēc pagasta padomes lēmuma par zemes piešķiršanu īpašumā saņemšanas noslēgt Valsts zemes bankas nodaļā līgumu par zemes īpašuma izpirk šanu. Ja minētajā termiņā izpirkšanas līgums zemes ieguvēja vainas dēļ nav noslēgts, lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā zaudē spēku.

11. Zemes izpirkšanas līguma noteikumus, līguma noslēgšanas kārtību un līguma paraugu izstrādā un apstiprina Valsts dienests pēc saskaņošanas ar Valsts zemes banku, Lauksaimniecības minis triju, Meža ministriju, Finansu ministriju un Tieslietu ministriju ievērojot šādus nosacījumus:

11.1.zemes izpirkšanas līgumā paredzētais izpirkšanas laiks nevar būt garāks:

a) zemnieku un piemājas saimniecībām — par 20 gadiem;

b) zemēm, kas piešķirtas individuālajiem augļu dārziem, dzi vojamo māju, vasarnīcu un garāžu celtniecībai un uzturēšanai, -par 10 gadiem;

c) zemēm, kas piešķirtas visām pārējām vajadzībām, — par 5 gadiem;

11.2. par nenomaksāto izpirkšanas summas daļu maksājami pro centi, kuru lielumu pēc saskaņošanas ar Lauksaimniecības ministriju, Finansu ministriju, Ekonomisko reformu ministriju, Tieslietu ministriju un Meža ministriju nosaka Valsts zemes banka;

11.3. zemnieku saimniecībām, kurām uz zemes piešķiršanas īpašumā dienu nav ēku vai kuras izveidotas uz nekultivētām zemēm, ar pagasta padomes lēmumu zemes izpirkšanas līgumā paredzama izpirkšanas maksājumu atlikšana uz laiku līdz 6 gadiem, skaitot no zemes piešķiršanas īpašumā dienas. Procenti no izpirkšanas maksas summas par šo laiku nav aprēķināmi.

12. Izpirkšanas maksājumi par īpašumā piešķirto zemi kārtojami Valsts zemes bankas nodaļā līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Maksājumi var tikt izdarīti:

— skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu;

— privatizācijas sertifikātos.

13. Kārtojot maksājumus un noslēdzot zemes izpirkšanas līgumu, Valsts zemes bankas nodaļa noteikto samaksu rudzu vienībās pārrēķina naudā pēc rudzu cenas (kursa), ko katram ceturksnim pēc iepriekšējā ceturkšņa vidējās rudzu vairumtirdzniecības cenas aprēķina Valsts statistikas komiteja.

14. Pirms zemes izpirkšanas līguma parakstīšanas zemes ieguvējs Valsts zemes bankas nodaļā var iemaksāt visu aprēķināto summu vai daļu no tās, par ko zemes izpirkšanas līgumā izdarāmi attiecīgi ieraksti.

15. Par pieņemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, zemes izpirkšanas līgumu noslēgšanu un samaksas (maksājumu) nokārtošanu tiek izdarīti attiecīgi ieraksti zemes grā matās. Zemes īpašuma tiesības stājas spēkā ar dienu, kad zemes izpirkšanas līgums ierakstīts zemes grāmatās.

1. Aprēķināto samaksu par īpašumā piešķirto zemi (atkarība no šīs zemes lietošanas laika līdz pieprasīšanai īpašuma) var samazināt 2% apmērā par katru pilnu gadu, sākot no brīža, kad zeme ir bijusi piešķirta lietošanā zemes īpašuma pieprasītājam zemnieku vai pie mājas saimniecībai, individuālajam augļu dārzam (tai skaitā dārz kopības sabiedrības biedram — dzīvojamās mājas celtniecībai vai uzturēšanai).

2. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi, ņemot vēra darba stāžu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī ģimenes sastāvu, var samazināt šādā apmērā:

(% no aprēķinātās samaksas summas)

Ar darba stažu lauksaimniecība un mežsaimniecība saprot zemes īpašuma pieprasītāja nostrādātos darba gadus lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, organizācijās un iestādēs vai šīs noza res apkalpojošajos ražošanas uzņēmumos (meliorācijā, agroķīmijā, agroapgādē), kā arī zemnieku saimniecībās.

1. Pagaidu kārtība, kādā juridiskās personas — zemes lietotāji — maksā nomas maksu zemes īpašniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības (tālāk tekstā — «Pagaidu kārtība») izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 7. pantu, un tā ir jāievēro:

1.1. juridiskajām personām, kuras Latvijas Republikas likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" noteiktajā kārtībā lieto zemi, uz kuru fiziskajām personām atjaunotas zemes īpašuma tiesības;

1.2. bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas viņu zemes īpašuma tiesības, bet kuru zeme saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 7. pantu atrodas juridisko personu lietošanā;

1.3. valsts un pašvaldību institūcijām, kuras saistītas ar šīs pagaidu kārtības 1.1. un 1.2. apakšpunktā minēto juridisko personu un bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku nomas maksas attiecību kārtošanu.

2. Juridiskajām personām nosakāma nomas maksa (ieskaitot zemes nodokļu apmēru) 150% apmērā no zemes nodokļa likmes, kas noteikta Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli". Nomas maksa netiek aprēķināta par meža zemi.

3. Fizisko personu zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas ar pagasta padomes lēmuma pieņemšanas dienu, un pieņemtais lēmums ir pamatdokuments nomas maksas apmēra aprēķināšanai un turpmākai nomas maksas kārtošanai.

Ja juridiskā persona vēlas atteikties no fiziskās personas īpašuma esošas zemes vai tas daļas lietošanas, juridiskajai personai par to jāpaziņo attiecīgajai pagasta padomei 6 mēnešus iepriekš.

4. Pagasta padomes lēmumu par fiziskās personas zemes īpa šuma tiesību atjaunošanu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta zemes īpašniekam un tai juridiskajai personai, kuras lietošanā atro das attiecīgais zemes īpašums.

5. Pagasta pašvaldība nomas maksu aprēķina tajā pusgadā, kurā ir notikusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku zemes īpa šuma tiesību atjaunošana, un juridiskā persona to maksā, sākot ar nākamo pusgadu. Nomas maksas aprēķināšanas pareizību kontrolē Valsts finansu inspekcija likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

6. Juridiskā persona aprēķināto nomas maksu pārskaita pagasta pašvaldībai Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli" noteik tajos termiņos. Pagasta pašvaldība līdz kārtējā gada 1. decembrim vienu trešdaļu no nomas maksas izmaksā vai pārskaita zemes īpašniekam, kuram atjaunotas zemes īpašuma tiesības. Atlikušās divas trešdaļas no nomas maksas tiek ieskaitītas vietējās pašvaldības budžetā.

Nomas maksu pagasta pašvaldībām, kuru lietošanā atrodas fizisko personu zemes īpašums un kuras šo zemes īpašumu nodevušas apakšnomā (personiskajām palīgsaimniecībām vai citiem mērķiem), aprēķina tādā kārtībā, kāda noteikta juridiskajām personām.

7. Par nokavētajiem nomas maksājumiem zemes lietotājam — juridiskajai personai — jāmaksā soda nauda 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu.

8. Juridiskās personas pienākums ir racionāli izmantot tās lietošanā esošo zemi atbilstoši Latvijas Republikas likuma "Par zemes ietošanu un zemes ierīcību" 30. un 31. panta prasībām.

9. Strīdus starp zemes īpašnieku un juridisko personu, kura lieto attiecīgo zemes īpašumu, izšķir tiesa.

1. Kārtība, kādā vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi nododami pilsoņu īpašumā noteikta saskaņā ar Lat vijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 17. pantu.

2. Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašuma par samaksu pilso ņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējās nozīmes meliorācijas sis tēmu un citu būvju elementus. Pagasta padomes lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu jāuzrāda meliorētās zemes kopējā platība.

3. Meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi nododami pilsoņu īpašumā šādā kārtībā:

3.1. pamatojoties uz pilsoņu pieprasījumu piešķirt zemi īpašumā, pagasta padome iesniedz pieprasījumu un zemes lietojuma robežu datus rajona meliorācijas sistēmu valsts pārvaldei, kura savstarpēji saskaņotos termiņos izgatavo zemes meliorācijas pasi. Pases izga tavošanai izmantojami meliorācijas kadastra materiāli. Pases izga tavošanas izdevumi sedzami no Lauksaimniecības ministrijai iedalī tajiem valsts budžeta līdzekļiem;

3.2. zemes meliorācijas pasi kopā ar zemes īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem pilsoņiem izsniedz pagasta padome;

3.3. pamatojoties uz pagasta padomes lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, un saskaņā ar zemes meliorācijas pasi, meliorācijas sistēmu valsts pārvalde ar attiecīgu aktu bez atlīdzības nodod pilsoņiem vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus un to vērtību noņem no valsts īpašuma bilances.

4. Domstarpības vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementu nodošanā — pieņemšanā īpašumā izskata rajona lauksaimniecības pārvalde (departaments) kopīgi ar pagasta pašvaldību, pieaicinot ieinteresētos zemes īpašniekus un attiecīgo nozaru speciālistus. Šādos gadījumos zemes piešķiršana īpašumā pilsoņiem atliekama uz laiku līdz strīdīgo jautājumu atrisināšanai.

5. Meliorācijas sistēmu un citu būvju elementu uzturēšanas izdevumus finansē Latvijas Republikas Meliorācijas likumā noteiktajā kārtībā.