Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

I. Izdarīt Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1639. panta vardu «tēvam» ar vārdiem «vienam no vecākiem».

2. Izteikt 1898. panta 3. punktu šādā redakcijā:

«3) viena laulātā prasījums par viņam piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, ko izdarījis otrs laulātais; tam noilgums sāk tecēt tikai no tās dienas, kad izbeidzas laulība.»

3. Izteikt 2179. panta piezīmi šādā redakcijā:

«Piezīme. Šīs apakšnodaļas noteikumi attiecas uz visiem darba līgumiem, ciktāl Latvijas darba likumu kodeksā un citos likumos, kuros reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi.»

4. Izslēgt 2230. pantā vārdus «pa zemes ceļiem vai iekšējiem ūdensceļiem» un šā panta piezīmi izteikt šādā redakcijā:

«Pārvadājuma noteikumi atsevišķiem transporta veidiem atrodas citos likumos.»

5. Papildināt 2347. pantu, izslēdzot piezīmi, ar šāda satura otro daļu:

«Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Ja paaugstinātas bīstamības avots izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja valdītājs (īpašnieks, glabātājs, lietotājs) arī uzvedies neattaisnojoši, atbildību par nodarīto zaudējumu var prasīt kā no personas kas lietojusi paaugstinātas bīstamības avotu, tā arī no tā valdītāja, ievērojot, cik katrs vainīgs.»

6. Papildināt XIX nodaļas pirmās apakšnodaļas otrās daļas nosaukumu pēc vārda «brīvību» ar vārdiem «godu, cieņu» un izslēgt vārdu «noziedzīgiem».

7. Aizstāt 2352. pantā vārdus «un jāatlīdzina, pēc tiesas ieskata, visi nodarītie zaudējumi» ar vārdiem «un jādod, pēc tiesas ieskata, pilnīga atlīdzība, arī par morālo kaitējumu».

8. Papildināt Civillikumu ar šāda satura 2352a. pantu: «2352a. Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.»

9. Papildināt 2353. pantu pēc vārdiem «pilnīga atlīdzība» ar vārdiem «arī par morālo kaitējumu».

II. Likums stājas spēkā ar 1993. gada 1. martu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 22. decembrī