Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 06.03.1997. - 19.12.2000. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums reglamentē pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes [turpmāk — dome (padome)] deputātu tiesības un pienākumus (turpmāk — pilnvaras), kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju.

2. pants. Deputāta pilnvaru laiks

Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta.

Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 24. panta noteikumiem.

3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa

Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:

1) ar brīdi, kad dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu;

3) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus;

4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma;

5) ar brīdi, kad dome (padome), kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4. pantā paredzētajā gadījumā;

6) citos likumā paredzētajos gadījumos.

Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par valdības locekli, prokuroru, tiesnesi vai Aizsardzības spēku virsdienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem.

Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ.

Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes (padomes) sēdē, tiklīdz domes (padomes) priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome (padome) nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes (padomes) sēdes dienai.

4. pants. Deputāta pilnvaru anulēšana

Dome (padome) var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes (padomes) sēdē.

II. DEPUTĀTA DARBĪBA DOMĒ (PADOMĒ)

5. pants. Deputāta tiesības domes (padomes) sēdēs

Deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes (padomes) sēdēs.

Deputātam ir tiesības:

1) vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes (padomes) lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā;

2) tikt ievēlētam domes (padomes) institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi;

3) iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par domes (padomes) izveidojamo institūciju sastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām;

4) iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību;

5) iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos;

6) piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas;

7) iesniegt priekšlikumus par balsošanas veidu;

8) pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem;

9) ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības uzņēmumu vai iestāžu darba pārbaudīšanu.

6. pants. Deputāta piedalīšanās domes (padomes) institūciju darbā

Deputāts ar balsstiesībām piedalās tās domes (padomes) institūcijas darbā, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Ja deputāts nepiekrīt šīs institūcijas lēmumam, viņam ir tiesības domes (padomes) sēdē izteikt savu atsevišķo viedokli.

Deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to domes (padomes) institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts.

Deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši ietekmē viņa personiskās (ģimenes) tiesības un intereses.

7. pants. Kārtība, kādā domes (padomes) sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes

Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs.

Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome (padome) vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām.

Amatpersonām, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tie jāizskata un par izskatīšanas rezultātiem rakstveidā jāpaziņo deputātam.

8. pants. Deputāta pienākumi domē (padomē)

Deputātam domē (padomē) ir pienākums:

1) piedalīties domes (padomes) sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts;

2) ievērot šā likuma, kā arī attiecīgās domes (padomes) sēžu reglamenta prasības;

3) izpildīt domes (padomes) un tās institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus.

Ja deputāts nevar ierasties uz domes (padomes) sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes (padomes) priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.

III. DEPUTĀTA DARBĪBA PILSĒTĀ, RAJONĀ VAI PAGASTĀ

9. pants. Deputāta tiesības

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības:

1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;

2) domes (padomes) vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbu;

3) pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;

4) iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts;

5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus uzņēmumu un iestāžu amatpersonām;

6) pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības;

7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem;

8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības.

Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību.

10. pants. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:

1) piedalīties attiecīgās domes (padomes) lēmumu izpildes kontrolēšanā;

2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas sniegt atbildi;

3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.

11. pants. Iedzīvotāju pieņemšanas organizēšana

Deputāts var uzaicināt sava vēlēšanu apgabala teritorijā esošo uzņēmumu un iestāžu amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā.

IV. DEPUTĀTA DARBĪBAS GARANTIJAS

12. pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana

Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums:

1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;

2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;

3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku.

13. pants. Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā

Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums:

1) ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;

2) izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus.

14. pants. Deputāta darbības materiālais nodrošinājums

Deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā.

Uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras arī darba laikā.

Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo tā uzņēmuma vai iestādes vadītājam, kurā viņš strādā.

Ja deputāts šajā likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam var nemaksāt.

Par piedalīšanos domes (padomes) institūciju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu deputāti saņem atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

15. pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība

Ja deputātu, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē (padomē), pēc tam, kad viņš līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus, divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu, tad attiecīgajai pašvaldībai viņam jāizmaksā kompensācija trīs amatalgu apmērā.

16. pants. Ar deputāta darbību saistīto uzdevumu atlīdzināšana

Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi tādā apmērā, kādu noteikusi attiecīgā dome (padome).

Zaudējumus, kas radušies deputātam, pildot deputāta pienākumus, atlīdzina attiecīgā pašvaldība, ja likumos nav noteikta citāda zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.

17. pants. Deputāta atbrīvošana no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā

Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

18. pants. Deputāta apliecība un deputāta nozīme

Deputātam ir deputāta apliecība un deputāta nozīme, ko viņam izsniedz attiecīgā dome (padome). Šo apliecību un nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku.

Deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugus nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

(17.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 19./20.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.321 "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas — pilsētas domes vai pagasta padomes — deputātiem.

3. Rajona padomes deputātiem, kuru pilnvaras ir pagarinātas saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma pārejas noteikumu 8.punktu, ir tiesības vienlaikus pildīt rajona padomes deputāta, arī attiecīgā rajona padomes priekšsēdētāja, un pilsētas domes vai pagasta padomes deputāta pienākumus.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 17. martā.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 30. martā
06.03.1997