Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Ministru kabineta noteikumi Nr. 41

(prot. Nr. 26 11.§)

Par pārvadājumiem ar autotransportu

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

I nodaļa

Vispārīgie jautājumi

LIETOTIE TERMINI

Aģents - pārvadātāja pilnvarota persona, kura organizē pārvadājumus vai ar tiem saistītos pakalpojumus;

autopārvadājums (pārvadājums ar automobili) - jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu tukšgaitā, ar kravu vai pasažieriem;

autotransporta līdzeklis - pašgājējs transportlīdzeklis, izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas, kuru izmanto cilvēku un kravu pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem, kā ari piekabes un puspiekabes, kuras tiek vilktas ar autotransporta līdzekli;

autovadītājs (šoferis) - persona, kura vada autotransporta līdzekli un ir noslēgusi darba līgumu ar autotransporta līdzekļa valdītāju. Autovadītājs vienlaicīgi var būt arī autotransporta līdzekļa valdītājs vai īpašnieks;

autobuss - autotransporta līdzeklis, kurš paredzēts pasažieru (deviņu cilvēku un vairāk, ieskaitot šoferi) pārvadāšanai;

autoosta - būvju komplekss, kurā ietilpst speciālas ēkas, peroni un teritorija, kas paredzēta pasažieru un transportlīdzekļu apkalpošanai;

bagāža - lietas un priekšmeti, kurus pasažieris ved sev līdzi;

bīstamas kravas - kravas, kuras transportēšanas un glabāšanas procesā var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

ekspeditors - juridiska vai fiziska persona, kas saskaņa ar līgumu sniedz klientam transporta un ekspedīcijas pakalpojumus;

krava - pārvadāšanai paredzēta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi);

krava, kas ātri bojājas, - lauksaimniecības un zivju produkti, arī cita veida krava, kuru transportējot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā specializētos autotransporta līdzekļos;

kravas nosūtītājs (nosūtītājs) - persona, kura nodod kravu pārvadāšanai. Saskaņā ar pārvadājuma līgumu persona, kuras valdījumā atrodas krava, un kravas nosūtītājs var būt viena un tā pati persona;

kravas saņēmējs (saņēmējs) - persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedz kravu;

kravas valdītājs - persona, kura uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir minētās personas īpašums;

kraujamās, beramās kravas - kravas, kas sastāv no vienveidīgas birstošas masas, tiek pārvadātas bez iesaiņojuma (zeme, graudi un tamlīdzīgi);

kustības režīms - transportlīdzekļu pārvietošanās pa konkrētiem mašrutiem saskaņā ar noteiktiem transportlīdzekļu kustības sarakstiem;

līniju būves - speciāli aprīkotas celtnes, kuras paredzētas kustības organizēšanai un (vai) pasažieru apkalpošanai;

maršruts - iepriekš izvēlēts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

maršrutu tīkls - autobusu maršrutu kopums administratīvi teritoriālā iedalījuma robežās;

pasažieris - fiziska persona, kura saskaņā ar līgumu (biļeti) izmanto pārvadātāja autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus ar to saistītos pakalpojumus;

pasažieru un kravas komercpārvadājums - pasažieru un kravas profesionāla pārvadāšana par maksu;

pārvadātājs - uzņēmējs (fiziska vai juridiska persona), kas ekspluatē autotransporta līdzekli savā vārdā neatkarīgi no tā, vai viņš ir autotransporta līdzekļa īpašnieks vai to izmanto uz cita tiesiska pamata;

regulārie pasažieru pārvadājumi - pasažieru pārvadāšana ar autobusiem pēc noteiktiem kustības sarakstiem pa noteiktu maršrutu pēc iepriekš noteikta braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksas apmēra un ar iepriekš noteiktām pieturvietām pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai;

starptautiskie pārvadājumi - pārvadājumi, kuru veikšanai nepieciešams šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

šķidrās kravas - nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un citas kravas, ko pārvadā bez taras autocisternās, kā arī tarā - automobiļos ar bortu platformu un autofurgonos;

tiešā jauktā satiksme - kravas, pasažieru un bagāžas pārvadājumi, kurus ar autotransportu vai cita veida transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;

transporta un ekspedīcijas pakalpojumi - ar kravu nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru izpilda par īpašu maksu.

1. pants. Noteikumu darbība

(1) Noteikumi reglamentē līgumattiecības starp pārvadātāju, kurš pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar automobiļiem veic kā profesionālu darbību, un kravas nosūtītāju, kravas saņēmēju, kā ari pasažieriem, kuri izmanto autotransporta pakalpojumus.

2. pants. Tiesiskie akti, kas regulē tiesiskās attiecības, kravas un pasažieru pārvadājumos ar autotransportu

(1) Tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šie noteikumi, Civillikums, citi likumdošanas akti, to noteiktās kompetences ietvaros izdotie valsts institūciju normatīvie akti, kā arī starptautiskās konvencijas un līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

(2) Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajos noteikumos, tiek piemēroti starptautisko līgumu noteikumi.

3. pants. Valsts pārvaldes institūcija autotransporta pārvadājumu jomā

(1) Valsts pārvaldi autotransporta pārvadājumu jomā šo noteikumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros veic Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments un tā pakļautībā esošā Autotransporta valsts inspekcija.

(2) Lai realizētu valsts pārvaldi autotransporta pārvadājumu jomā, Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments:

1) apstiprina pārvadājumu noteikumus un citus normatīvos aktus, kas saistoši visiem pārvadātājiem, kuri veic pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar automobiļiem, kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem un pasažieriem atbilstoši šo noteikumu 29. panta sestajai daļai, 43. panta trešajai daļai un 46. pantam;

2) kontrolē pārvadājumu noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanu;

3) izsniedz atļaujas regulāras pasažieru satiksmes organizēšanai;

4) apstiprina pasažieru autopārvadājumu maršrutu tīklu un kustības režīmu;

0) sadarbojas ar citu valstu valdībām un pilnvarotam valsts autotransporta institūcijām starptautisko autopārvadājumu jomā.

(3) Satiksmes ministrijas amatpersonām ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt savus dienesta pienākumus visu autopārvadātāju uzņēmumos, kā ari to transportlīdzekļos Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Kontroli par transporta pakalpojumu izmantotāju interešu ievērošanu realizē Satiksmes ministrijas speciālie kontroles dienesti. Satiksmes ministrijas kontrolieriem ir tiesības pārbaudīt autotransporta darbu, kurš veic komercpārvadājumus, kā ari, pildot dienesta pienākumus, izmantot maršruta autobusu bez maksas.

4. pants. Autotransporta valsts inspekcija

(1) Autotransporta valsts inspekcija ir juridiska persona, kas strādā uz bezpeļņas organizācijas darbības principiem un tiek finansēta par līdzekļiem, kurus iegūst no likumā noteiktām nodevām un maksājumiem.

(2) Savas kompetences ietvaros Autotransporta valsts inspekcija:

1) izsniedz licences uzņēmējdarbībai pasažieru un kravas pārvadājumos valsts robežās un ārpus tās saskaņā ar likumu «Par uzņēmējdarbību»;

2) izsniedz atļaujas kravas pārvadājumu ar autotransportu veikšanai uz ārvalstīm vai caur to teritoriju;

3) kontrolē autotransporta pakalpojumu izmantotāju interešu ievērošanu;

4) pārbauda autotransporta līdzekļu dokumentāciju, kontrolē tarifu un to piemērošanas noteikumu, kā arī šoferu darba režīma ievērošanu;

5) pārbauda autoostu un citu līniju būvju stāvokli un to darbību.

II nodaļa

Kravas pārvadājumi ar autotransportu

5. pants. Autokravas pārvadājuma līgums

(1) Kravas komercpārvadājumi ar autotransportu tiek veikti saskaņā ar pārvadājuma līgumu, pēc kura pārvadātājs apņemas nogādāt nosūtītāja uzticēto kravu galapunktā un izsniedz to kravas saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt noteikto maksu par kravas pārvadājumu vai uzdot to izdarīt saņēmējam.

(2) Noslēdzot kravas pārvadājuma līgumu, pusēm aizliegts ieslēgt līgumā tādus noteikumus, kuru izpildīšana var izraisīt autovadītajā darba un atpūtas laika režīma, kā ari satiksmes noteikumu pārkāpšanu.

(3) Kravas nosūtītājs un kravas saņēmējs var būt viena un tā pati persona. šados gadījumos kravas saņēmējs iegūst kravas nosūtītāja tiesības, atbildību un pienākumus.

6. pants. Pārvadājumu organizēšana

(1) Pārvadājuma līgumu var noslēgt, pieņemot klienta pasūtījumu, kā ari noslēdzot īpašu rakstveida līgumu.

(2) Pēc klienta pasūtījuma pieņemšanas pārvadātājam ir pienākums padot transportlīdzekli kravas iekraušanai, klientam - uzrādīt kravu, kuru paredzēts pārvadāt. Pušu saistības šajā gadījumā tiek precizētas kravas pavadzīmē vai ceļazīmē, vai citā dokumentā, ko paraksta abas puses.

(3) Šāda satura saistības rada ari starp pārvadātāju un klientu noslēgts līgums par pārvadājumu organizēšanu noteiktā laika posmā.

(4) Ja kāda no pusēm nepamatoti atsakās no saistībām, kādas paredzētas klienta pasūtījumā vai pārvadājuma līgumā, attiecīgajai pusei jāatlīdzina visi radušies zaudējumi, kā arī jāmaksā sods šajos noteikumos vai līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

7. pants. Līguma veids

(1) Pārvadājuma līgumu var noslēgt mutiski vai rakstveidā.

(2) Mutisks līgums uzskatāms par noslēgtu no brīža, kad krava pieņemta pārvadāšanai.

(3) Tikai rakstiski ir slēdzami:

1) kravas pārvadājuma līgumi, kuru izpildē paredzēts izmantot tiešo jaukto satiksmi;

2) starptautiskie kravas pārvadājuma līgumi;

3) bīstamu kravu pārvadājuma līgumi;

4) kraujamo un beramo, kā arī šķidro kravu un konteineros pārvadājamo, iesaiņoto un gabalkravu pārvadājuma līgumi;

5) visos gadījumos, kad to pieprasa kravas nosūtītājs.

(4) Rakstiska līguma noslēgšanai pielīdzināma pasūtījuma pieņemšana, par ko tiek apstiprināts rakstisks dokuments. Saskaņā ar pārvadājuma līgumu kravas pavadzīmes vietā pārvadātājs vai nosūtītājs var noformēt uzņēmēja noteikta parauga ceļazīmi, kuru paraksta abas puses.

8. pants. Kravas transporta pavadzīmes saturs

(1) Kravas transporta pavadzīmi sastāda ne mazāk kā trīs eksemplāros, kurus paraksta nosūtītājs un pārvadātājs (to pilnvarota persona vai pārstāvis). Pirmais pavadzīmes eksemplārs tiek nodots nosūtītājam, otrais pavadzīmes eksemplārs kopā ar kravu tiek nosūtīts kravas saņēmējam, bet trešais paliek pie pārvadātāja.

(2) Pavadzīmi sagatavo nosūtītājs. Pēc nosūtītajā vai pārvadātāja iniciatīvas pavadzīmi var sastādīt katram automobilim vai katra veida kravai, vai katrai kravas daļai (partijai) atsevišķi.

3) Pavadzīmē jāietver šādas ziņas:

1) pavadzīmes sastādīšanas vieta un datums;

2) nosūtītāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;

3) pārvadātāja nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;

4) kravas pieņemšanas vieta, datums un vieta, uz kurieni to paredzēts nogādāt;

5) saņēmēja nosaukums (vārds un uzvārds) un adrese;

6) kravas raksturošanai pieņemtais apzīmējums un tās iesaiņojuma veids, ja tiek pārvadātas bīstamas kravas, - to vispārpieņemtie apzīmējumi;

7) kravas vienību skaits, to speciālais marķējums un numerācija;

8) kravas bruto svars vai kravas daudzuma atspoguļojums citās mērvienībās;

9) ar kravas pārvadāšanu saistītie maksājumi (pārvadājuma maksa, papildmaksājumi, muitas nodevas un nodokļi), kā ari citi maksājumi, kuri jāmaksā no pārvadājuma līguma noslēgšanas brīža līdz kravas izsniegšanai;

10) muitas dokumentu noformēšanai par preču un priekšmetu izvešanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai muitas kontrolē un citu kontroles iestāžu prasību izpildīšanai nepieciešamās instrukcijas;

11) gadījumā, ja tiek šķērsota Latvijas Republikas valsts robeža, - norāde, ka pārvadājums tiek veikts saskaņā ar 1956. gada 19. maija Ženēvas konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) noteikumiem.

(4) Ja nepieciešams, pavadzīmē jānorāda arī:

1) aizliegums veikt pārkraušanu;

2) maksājumi, kuri jākārto nosūtītājam;

3) maksājumi, kuri jāsamaksā, nododot kravu;

4) tās kravas vērtība, kuras nogādāšanā nosūtītājs ir īpaši ieinteresēts;

5) nosūtītāja instrukcijas pārvadātājam par kravas apdrošināšanu;

6) saskaņots termiņš, kurā jāveic pārvadājums;

7) pārvadātājam nodoto dokumentu uzskaitījums.

(5) Pārvadājuma līguma puses pavadzīmē var minēt jebkuras citas nepieciešamās ziņas.

(6) Kravas pavadzīme ir indosējama, ja par to pavadzīmē ir tieši norādīts.

(7) Pavadzīmes nenoformēšana vai nozaudēšana neietekmē pārvadājuma līguma spēkā esamību, ja puses neiebilst par līguma izpildes gaitu.

9. pants. Papilddokumenti, kurus sagatavo kravas nosūtītājs

(1) Kravas nosūtītājs pievieno pavadzīmei vai nodod pārvadātāja rīcībā nepieciešamos dokumentus un sniedz viņam visas ziņas, kas nepieciešamas muitas un citu kontroles iestāžu prasību izpildīšanai.

10. pants. Atbildība par dokumentu nepareizu noformēšanu

(1) Kravas nosūtītājs (kravas saņēmējs) ir atbildīgi par visām iespējamām sekām, kas rodas, ja kravas transporta dokumentos uzrādītās ziņas ir nepareizas, neprecīzas vai nepilnīgas.

11. pants. Atbildība par tādas kravas nodošanu pārvadāšanai, kuru pārvadāt aizliegts, vai par kravas nosaukuma nepareizu norādīšanu

(1) Par tādas kravas nodošanu pārvadāšanai bez pārvadātāja ziņas, kuru pārvadāt aizliegts vai kuru pārvadājot jāveic īpaši drošības pasākumi, kā ari ja nepareizi norādīts kravas nosaukums vai tās īpatnības, kravas nosūtītājam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies pārvadātājam, un no kravas nosūtītāja piedzenama soda nauda pieckārtīgā apmērā, ņemot vērā maksu par visu pārvadājumu, ja puses nav vienojušās par lielāku soda naudu.

12. pants. Pārvadātāja pienākumi, padodot autotransportu

(1) Pārvadātājam iepriekš saskaņotā laikā jāpadod autotransporta līdzeklis, kas ir lietošanas kārtībā, derīgs attiecīgā veidā kravas pārvadāšanai un atbilst sanitārajām prasībām.

(2) Autotransporta līdzekļa derīgumu konkrētas kravas pārvadāšanai atbilstoši komerciālām prasībām nosaka kravas nosūtītājs.

(3) Ja tiek atklāti autotransporta līdzekļa trūkumi, kuri var ietekmēt kravas saglabāšanu pārvadājuma laikā, kravas nosūtītājs ir tiesīgs atteikties no kravas iekraušanas šādā autotransporta līdzeklī.

13. pants. Pārvadātāja atbildība par automobiļa nepadošanu vai kravas pārvadāšanai nederīga automobiļa padošanu

(1) Ja saskaņotajā laikā automobilis nav padots iekraušanas vietā vai tas nav derīgs līgumā noteiktās kravas pārvadāšanai, pārvadātājs atlīdzina kravas nosūtītājam zaudējumus, kas radušies šo iemeslu dēļ.

14. pants. Kravas nosūtītāja pienākumi, nododot kravu

(1) Kravas nosūtītājam krava pārvadāšanai jānodod tādā tarā vai iesaiņojumā, kāds nepieciešams kravas saglabāšanai. Kravai jābūt sagrupētai atbilstoši katram saņēmējam un ar sagatavotiem nepieciešamajiem dokumentiem.

2) Ja kravai ir sevišķas īpašības, tai jābūt iesaiņotai atbilstoši šādas kravas pārvadāšanas prasībām.

15. pants. Pārvadātāja un kravas nosūtītāja pienākumi, pieņemot un nododot kravu pārvadāšanai

(1) Pieņemot kravu pārvadāšanai, pārvadātājs pēc kravas nosūtītāja pieprasījuma uzrāda viņam pārvadājuma tiesības apliecinošus dokumentus. Pārvadātājam jāpārbauda, vai krava autotransporta līdzeklī iekrauta un nostiprināta atbilstoši kustības drošības un autotransporta līdzekļa saglabāšanas prasībām. Ja pārvadātājs, veicot ārējo apskati, konstatējis, ka krava iekrauta un nostiprināta nepareizi un apdraudēta tās saglabāšana, pārvadātājam par to jāziņo kravas nosūtītājam. Kravas nosūtītājam pēc pārvadātāja pieprasījuma jānovērš kravas iekraušanā un nostiprinājumā atklātie trūkumi.

(2) Ja kravas nosūtītājs atsakās novērst kravas iekraušanā un nostiprinājumā atklātos trūkumus vai ja krava neatbilst šo noteikumu 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem, pārvadātājs ir tiesīgs atteikties no konkrētās kravas pārvadāšanas un uzskatīt kravu par nenodotu pārvadāšanai, par ko tiek izdarīta atzīme kravas transporta dokumentos.

16. pants. Kravas nosūtītāja (kravas saņēmēja) atbildība par kravas nenodošanu pārvadāšanai

(1) Ja kravas nosūtītājs (kravas saņēmējs) nenodod kravu pārvadāšanai līgumā vai pieņemtajā pasūtījumā paredzētajā daudzumā, viņš maksā pārvadātājam soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā maksu, kāda maksājama par pārvadājumā nenodotās (neuzrādītās) kravas pārvadāšanu, ja līgumā nav paredzēts citādi.

17. pants. Kravas nosūtītāja atbildība par pārvadātājam nodarītajiem zaudējumiem

(1) Kravas nosūtītājs atlīdzina pārvadātājam nodarītos zaudējumus saskaņā ar Civillikuma 2232. pantu.

(2) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par zaudējumiem, kas nodarīti personām, iekārtām un kravām, kā arī par jebkuriem izdevumiem, kas radušies pārvadātājam kravas iesaiņojuma defektu dēļ, izņemot gadījumus, kad defekts bija redzams pārvadātājam kravas pieņemšanas brīdī un pārvadātājs nav atteicies veikt pārvadājumu.

18. pants. Pārvadātāja atbildība par kravas saglabāšanu

(1) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravas saglabāšanu no brīža, kad krava pieņemta pārvešanai, līdz tās izsniegšanai kravas saņēmējam vai citai pilnvarotai personai.

(2) Pārvadātājs neatbild par kravas zudumu, iztrūkumu vai bojājumu, ja tas noticis šādu iemeslu dēļ:

1) kravas nosūtītāja (kravas saņēmēja) vainas dēļ;

2) taras vai iesaiņojuma trūkumu dēļ, kurus pēc ārējā izskata, pieņemot kravu pārvešanai, nevarēja pamanīt, vai tādēļ, ka izmantota kravas īpatnībām vai standartiem neatbilstoša tara (izņemot gadījumus, kad ir pazīmes, ka taras bojājumi radušies ceļā);

3) ja krava nodota pārvešanai, nenorādot transporta dokumentos kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu, to pārvedot vai uzglabājot;

4) ja krava saņemta nebojātā automobilī (konteinerā) ar nebojātām kravas nosūtītāja plombām, bet gabalkrava - ar nebojātām aizsargzīmēm, bandrolēm, kravas nosūtītāja plombām;

5) ja krava nav saglabāta no pārvadātāja neatkarīgu dabisku apstākļu dēļ (korozija, izkalšana, dabīga pūšana, dažādu parazītu un grauzēju sabojāta krava un citi);

6) ja krava pārvadāta kravas nosūtītāja vai saņēmēja pārstāvja vai ekspeditora pavadībā;

7) ja kravas iztrūkums nepārsniedz dabiskā zuduma normas.

(3) Lai atbrīvotu pārvadātāju no atbildības, šī panta otrās daļas 1.-3. punktā norādītie apstākļi jāpierāda pārvadātājam.

(4) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravas nesaglabāšanu šī panta otrās daļas 4.-7. punktā norādītajos gadījumos, ja kravas saņēmējs vai cita persona, kas pilnvarota iesniegt pretenzijas, pierāda, ka kravas nesaglabāšana radusies pārvadātāja vainas dēļ.

19. pants. Pārvadātāja atbildība par kravas neizvešanu

(1) Ja pārvadātājs nav izvedis kravu tādā daudzumā, kā paredzēts pārvadājuma līgumā vai pieņemtajā pasūtījumā, pārvadātājs maksā kravas nosūtītājam (kravas saņēmējam) naudas sodu divkāršā apmērā, ņemot vērā noteikto maksu par neizvestās kravas pārvešanu, ja līgumā nav noteikts citādi.

20. pants. Ekspeditora atbildība

(1) Ekspeditors atlīdzina kravas nosūtītājam (kravas saņēmējam) zaudējumus, kas radušies ekspeditora vainas dēļ sakarā ar transporta un ekspedīcijas pakalpojumu nepildīšanu vai prettiesiskām darbībām šo pakalpojumu izpildes laikā.

21. pants. Pārvadātāja atbildības apjoms par līgumsaistību neievērošanu

(1) Pārvadātājs atlīdzina līgumsaistību neievērošanas rezultātā nodarītos zaudējumus šādā apmērā:

1) par kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu - nozaudētās kravas vai trūkstošās kravas faktisko vērtību;

2) par kravas sabojāšanos vai bojājumu - summu, par kādu samazinājusies kravas vērtība;

3) par tādas kravas nozaudēšanu, kas pārvešanai nodota ar iepriekš deklarētu vērtību, - deklarētās vērtības apmērā, ja pārvadātājs nepierāda, ka vērtība bijusi mazāka.

(2) Pārvadātājs, atlīdzinot konstatēto zaudējumu, kas radies sakarā ar pārvedamās kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojašanos vai bojājumu, atlīdzina arī pārvadājuma maksu, kas samaksāta par nozaudētās, iztrūkstošās, sabojājušās vai sabojātās kravas pārvešanu, ja šī maksa neietilpst kravas cenā, kā arī atlīdzina nodarītos zaudējumus un nesaņemtos ienākumus.

(3) Ja līgumā nav noteikts citādi, kravas vērtība (cena) nosakāma kravas pieņemšanas vietā un laikā atbilstoši cenai preču biržā vai, ja tādas nav, atbilstoši attiecīgajai tirgus cenai, vai, ja nav ne preču biržas cenas, ne tirgus cenas, atbilstoši tāda paša veida un kvalitātes preču parastajai cenai.

(4) Ja pārvadātājam un kravas nosūtītājam (saņēmējam) ir domstarpības, kravas vērtību (cenu) nosaka pārvadātāja un nosūtītāja saņēmēja izraudzīts eksperts.

22. pants. Atbildība par kravas nepiegādāšanu noteiktajā termiņā

(1) Ja krava nav piegādāta noteiktajā termiņā, pārvadātājs atlīdzina saņēmējam (vai nosūtītājam) radušos zaudējumus, kā ari maksā soda naudu 15 procentu apmērā no pārvadājuma maksas par katru pilnu vai nepilnu nokavējuma diennakti, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

23. pants. Atbildība par kravas izsniegšanu kravas saņēmējam, kas nav pilnvarots to saņemt, vai par kravas izmantošanu pārvadātāja interesēs

(1) Ja krava nepamatoti izsniegta personai, kas nav pilnvarota to saņemt, vai arī krava ir izmantota pārvadātāja interesēs, pārvadātājs maksā kravas nosūtītājam vai kravas saņēmējam- kravas valdītājam (īpašniekam) - soda naudu 10 procentu apmērā no kravas vērtības un atlīdzina neizsniegtās kravas vērtību.

(2) Kravas valdītājam (īpašniekam) ir tiesības celt prasību par īpašuma vai zaudējuma atlīdzību pret personu, kas nepamatoti saņēmusi kravu. Ja šāda prasība apmierināta, kravas valdītājs (īpašnieks) atdod atpakaļ pārvadātājam no viņa piedzīto zaudējumu atlīdzību (izņemot līgumsodu).

24. pants. Kravas nozaudēšana

(1) Kravas nosūtītājam un kravas saņēmējam ir tiesības atzīt kravu par nozaudētu un prasīt atlīdzību par nozaudēto kravu, ja tā nav izsniegta 30 dienu laika pēc pārvadājuma līguma saskaņotā kravas nodošanas brīža vai 60 dienu laikā no kravas pieņemšanas pārvešanai, ja kravas nodošanas bridis līgumā nav noteikts.

(2) Ja kravu, par kuras nozaudēšanu vai iztrūkumu pārvadātājs samaksājis atlīdzību, atrod, kravas saņēmējam (kravas nosūtītājam) ir tiesības saņemt šo kravu pēc tam, kad viņš pārvadātājam atmaksājis saņemto atlīdzību.

25. pants. Kravas nosūtītāja un pārvadātāja atbildība par kravas dokumentu neiesniegšanu un to nozaudēšanu

(1) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par visiem izdevumiem un zaudējumiem, kuri pārvadātājam radušies, ja muitas dokumentu noformēšanai un citu kontroles iestāžu prasību izpildīšanai nepieciešamās ziņas un dokumenti ir nepilnīgi vai nepareizi noformēti (izņemot gadījumus, kad izdevumi un zaudējumi radušies pārvadātāja vainas dēļ).

(2) Pārvadātājs ir atbildīgs par viņa rīcībā nodoto dokumentu nozaudēšanu, kā ari par zaudējumiem, kas kravas nosūtītājam vai saņēmējam radušies, izmantojot tos nepareizi.

(3) Pārvadātājs ir atbildīgs par savu darbību un kļūdām, kā ari par to personu darbību un kļūdām, kuru pakalpojumus viņš izmanto, veicot pārvadājumus.

26. pants. Pārvadājumu izpildes uzskaite

(1) Regulāru (ilgstošu) pārvadājuma līgumsaistību izpildes uzskaites kārtību puses nosaka, savstarpēji vienojoties.

27. pants. Iekraušanas un izkraušanas, kā ari transportlīdzekļa sakopšanas pienākumu sadalījums

(1) Kravas iekraušanai nepieciešamās ierīces un palīgmateriālus piešķir un uzstāda kravas nosūtītājs, bet novāc kravas saņēmējs, ja līgumā nav noteikts citādi.

(2) Līdzekļus kravas apsegšanai un nostiprināšanai piešķir pārvadātājs, ja līgumā nav noteikts citādi.

(3) Visas ierīces, kas pieder kravas nosūtītājam, pārvadātājs izsniedz kravas saņēmējam kopā ar kravu vai saskaņā ar kravas nosūtītāja norādījumu kravas transporta pavadzīmē nogādā viņam atpakaļ par kravas transporta dokumentos norādītās personas līdzekļiem.

(4) Norēķini par minētajām operācijām tiek veikti līgumā noteiktajā kārtībā.

(5) Kravu autotransporta līdzeklī iekrauj, nostiprina, apsedz un nosien kravas nosūtītājs, bet pārsegumus un nostiprinājumus noņem no automobiļa un kravu izkrauj kravas saņēmējs.

(6) Pārvadātājs pēc vienošanas ar kravas nosūtītāju vai kravas saņēmēju var uzņemties kravas iekraušanu un izkraušanu. Papildpakalpojumu sniegšanas noteikumus nosaka līgums.

(7) Pēc kravas izkraušanas kravas saņēmējs par saviem līdzekļiem iztīra automobili un konteinerus no kravas atlikumiem, bet pēc dzīvnieku, putnu un ātri bojājošos kravu un citu kravu vešanas izmazgā autotransporta līdzekļus un, ja nepieciešams, tos dezinficē.

(8) Noteikumos vai līgumā paredzētajos gadījumos automobiļu un konteineru mazgāšanu un dezinfekciju veic kravas nosūtītājs. Kravas transporta pavadzīmē kravas nosūtītājam obligāti jāizdara atzīme par veikto sanitārtehnisko apstrādi.

28. pants. Pienākumi un tiesības rīkoties ar kravu

(1) Kravas nosūtītājam, ja nepieciešams, ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs pārtrauktu pārvadājumus, mainītu vietu, kur paredzēts nogādāt kravu, vai izsniegtu kravu saņēmējam, kurš nav norādīts pavadzīmē.

(2) Kravas nosūtītājs zaudē šī panta pirmajā daļā norādītās tiesības no brīža, kad pavadzīmes otrais eksemplārs nodots kravas saņēmējam, vai ari gadījumos, kad krava nozaudēta vai nav pienākusi noteiktajā termiņā, kā arī no brīža, kad saņēmējam radušās prasības tiesības sakarā ar kravas nozaudēšanu. No šī brīža kravas pārvadātājam jāievēro kravas saņēmēja norādījumi.

(3) Ja, realizējot savas tiesības rīkoties ar kravu, saņēmējs dod norādījumu nodot kravu citai personai, šī persona nav tiesīga pāradresēt kravu.

(4) Tiesības rīkoties ar kravu tiek realizētas, ievērojot šādus noteikumus:

1) nosūtītājam, kurš vēlas realizēt šīs tiesības, jāiesniedz pārvadātājam pavadzīmes pirmais eksemplārs, kurā jābūt ierakstītiem jaunajiem norādījumiem un kārtībai, kādā pārvadātājam atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kuri varētu rasties, pildot šos norādījumus;

2) šo norādījumu pildīšanai jābūt iespējamai tajā brīdī, kad tiesības saņem persona, kurai tās jāpilda; tās nedrīkst traucēt normālu darba gaitu pārvadātāja uzņēmumā un nodarīt zaudējumus citiem kravas nosūtītājiem un saņēmējiem;

3) nedrīkst pieļaut kravas sadalīšanu, ja tā ir ar vienu pavaddokumentu vai nav dalāma.

(5) Ja pārvadātājs nevar izpildīt saņemtos norādījumus šī panta ceturtās daļas otrajā punktā norādītā iemesla dēļ, viņam nekavējoties par to jāziņo personai, kura bija devusi norādījumus.

(6) Pārvadātājs, kurš nav izpildījis šajā pantā noteiktajā kārtībā dotos norādījumus vai ir izpildījis tos, nepieprasot, lai viņam izsniedz pavadzīmes pirmo eksemplāru, ir atbildīgs personai, kurai šajā sakarībā ir tiesības iesniegt pretenziju par nodarīto zaudējumu.

29. pants. Kravas daudzuma noteikšana, marķēšana un iesaiņošana

(1) Kravas nosūtītājam nododot un pārvadātājam pieņemot pārvadāšanai kravu, ko pārvadā bez taras, kā ari kraujamo, beramo, šķidro kravu un konteineros esošo kravu, kravas nosūtītājam jānosaka šīs kravas svars, un tas jāuzrāda kravas transporta pavadzīmē.

(2) Ietaroto kravu un gabalkravu pieņem pārvadāšanai, uzrādot kravas transporta pavadzīmē kravas svaru un kravas vienību skaitu, letarotās kravas un gabalkravas svaru nosaka kravas nosūtītājs pirms tās nodošanas pārvadāšanai un norāda kravas vienību skaitu. Kravas kopējo svaru nosaka, nosverot to ar svariem vai aprēķinot svaru atbilstoši kravas vienību skaitam pēc trafareta vai pēc standarta. Atsevišķām kravām svaru var noteikt, to aprēķinot, izmērot, nosakot pēc tilpuma īpatsvara vai nosacīti.

(3) Dzelzceļa stacijām, ostām (piestātnēm) un lidostām jānodod krava pārvadātājiem, pārbaudot svaru vai kravas vienību skaitu, kā arī kravas stāvokli. letaroto kravu un gabalkravu izsniedz, pārbaudot tikai bojāto kravas vienību svaru un stāvokli.

(4) Pārvadājot kravu slēgtos automobiļos un piekabēs, atsevišķās automobiļa sekcijās, konteineros un cisternās, kuras aizplombējis kravas nosūtītājs, kravas svaru nosaka tās nosūtītājs, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ierakstu kravas transporta pavadzīmē par kravas svaru, norādot tā noteikšanas veidu, veic kravas nosūtītājs.

(6) Piekrautie slēgtie automobiļi un piekabes, atsevišķas automobiļa sekcijas, konteineri un cisternas, kas nogādājamas vienam kravas saņēmējam, kā ari sīkās gabalpreces kas atrodas kastēs, kārbās un citā tarā, jāaizplombē kravas nosūtītājam. Automobiļu, piekabju, atsevišķu automobiļa sekciju, konteineru un cisternu aizplombēšanas kārtību pēc saskaņošanas ar Muitas departamentu nosaka Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

30. pants. Kravas nodošana kravas saņēmējam galapunktā

(1) Kravas saņēmējam galapunktā kravu pēc svara un kravas vienību skaita nodod tādā pašā kārtībā, kādā tā pieņemta no kravas nosūtītāja.

(2) Pārvadātājam, izsniedzot kravu, nav jāpiedalās kravas svara, stāvokļa un kravas vienību skaita pārbaudē, ja krava piegādāta slēgtos automobiļos, piekabēs, atsevišķās automobiļa sekcijās, konteineros un cisternās ar nesabojātām kravas nosūtītāja plombām, izņemot šādus gadījumus:

1) ja krava atvesta bojātā vai vaļējā automašīnas kravas kastē vai lietošanas kārtībā esošā kravas kastē, bet ar sabojātām plombām;

2) ja krava, kas ātri bojājas, nav atvesta noteiktajos pārvadāšanas termiņos vai tās pārvadāšanā nav ievērots paredzētais temperatūras režīms.

(3) ietaroto kravu un gabalkravu pārvadātājs izsniedz, pārbaudot tikai bojāto kravas vienību svaru un stāvokli. Ja konstatēti taras bojājumi vai citi apstākļi, kas var ietekmēt kravas stāvokli, pārvadātājam kopā ar saņēmēju jāpārbauda bojātās kravas vienības, tās atverot.

(4) Ja kravas saņēmējam nav automobiļu svaru un nekas neliecina par kravas iztrūkumu, atvestās neietarotās un beramās kravas izsniedz bez svēršanas.

(5) Pārvadātājs kravu galapunktā izsniedz kravas transporta pavadzīmē norādītajam vai līguma noteikumos paredzētajam kravas saņēmējam.

(6) Kravas pārvadātājs un saņēmējs apliecina kravas nodošanu un saņemšanu ar parakstu un zīmogu (spiedogu) visos kravas transporta pavadzīmes eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs tiek nodots kravas saņēmējam, bet pārējie paliek autovadītājam.

(7) Ja, pārbaudot svaru, kravas vienību skaitu vai kravas stāvokli, galapunktā konstatē kravas iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumus, pārvadātājam un kravas saņēmējam jānosaka svara iztrūkuma, sabojāšanās vai bojājumu apmēri un par to jāizdara atzīme kravas pārvadājuma dokumentos vai jāsastāda akts, ja pavadzīmes nav.

(8) Ja nepieciešams izdarīt ekspertīzi, pārvadātājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kravas saņēmēja pieprasījuma uzaicina ekspertus.

31. pants. Kravas saņēmēja tiesības atteikties no kravas pieņemšanas

(1) Kravas saņēmējs ir tiesīgs atteikties pieņemt kravu pilnīgi vai daļēji tikai tad, ja tā pilnīgi vai daļēji kļuvusi neizmantojama noteiktajam mērķim, kā arī tad, ja krava viņam nav adresēta.

(2) Kravas saņēmējam jāpierāda kravas izmantošanas neiespējamība, ja līgumā nav paredzēts citādi.

(3) Kravas saņēmējs līdz brīdim, kamēr pārvadātājs nav saņēmis no kravas nosūtītāja attiecīgus norādījumus par rīcību ar kravu, var mainīt savu lēmumu un pieņemt kravu.

32. pants. Kravas saņēmēja atbildība par nepamatotu atteikšanos pieņemt kravu

(1) Kravas saņēmējs, kurš nepamatoti atteicies pieņemt kravu, kā iemeslu minot tās sabojāšanos, atbild par kravas bojājumiem, kas radušies pēc atteikuma to pieņemt.

33. pants. Kravas nosūtītāja un kravas saņēmēja pienākumi, ja kravas saņēmējs atsakās pieņemt kravu

(1) Ja kravas saņēmējs no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ atsakās pieņemt no pārvadātāja kravu, kravas nosūtītājs kravu pāradresē citam kravas saņēmējam. Kravas saņēmējam jāizdara ieraksts kravas transporta pavadzīmē par atteikšanos pieņemt kravu un atteikšanās iemesliem.

34. pants. Kravas nosūtītāja un kravas pārvadātāja pienākumi, pāradresējot kravas

(1) Ja radušies apstākļi, kas kavē kravas nodošanu noteiktajā vietā, pārvadātājs nekavējoties pieprasa kravas nosūtītājam norādījumus.

(2) Kravas nosūtītājs līgumā paredzētajā termiņā dod pārvadātājam norādījumu par jauno vietu, uz kurieni krava vedama, vai par šīs kravas iespējamo realizēšanu.

(3) Kravas nosūtītājs atlīdzina pārvadātājam visus ar kravas pārvadāšanu, pāradresēšanu un realizēšanu saistītos izdevumus.

(4) Ja kravas pāradresēšana notiek ceļā, tā jāatzīmē visos kravas transporta pavadzīmes eksemplāros, kuri atrodas pie kravas pārvadātāja.

(5) Ja pārvadātājam nav iespēju nogādāt kravu jaunajā vietā, viņš var atteikties no šī pārvadājuma, darot to zināmu kravas nosūtītājam. Šajā gadījumā pārvadātājs atdod kravu atpakaļ tās nosūtītājam.

35. pants. Pārvadātāja tiesības rīkoties ar nepieņemto kravu

(1) Pārvadātājs, negaidot norādījumus no personas, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu, drīkst pārdot kravu, kuru kravas saņēmējs nav pieņēmis, ja tādu nepieciešamību rada kravas stāvoklis vai tās bojāšanās, ja kravas glabāšanas izdevumi izrādītos nesamērīgi pret kravas vērtību, kā ari ja līgumā noteiktajā termiņā nav saņemti norādījumi no personas, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu.

(2) Pārvadātājs, kura nogādāto kravu saņēmējs atsakās pieņemt, vai gadījumā, ja šo kravu nevar nodot citu iemeslu dēļ, drīkst izkraut kravu par kravas saņēmēja līdzekļiem, un pēc tam pārvadājums skaitās pabeigts. Šādā gadījumā pārvadātājam jārūpējas par mantas novietošanu drošā vietā. Pārvadātājs kravas uzglabāšanu var uzticēt arī trešajai personai, un tādā gadījumā viņš ir atbildīgs tikai par šīs trešās personas izvēli. Pārvadātājs šādu kravu drīkst arī nogādāt atpakaļ par nosūtītāja līdzekļiem.

(3) Pēc kravas pārdošanas saņemto summu, atskaitot realizācijas izdevumus, pārvadātājs atdod kravas īpašniekam. Ja ieņēmumi no kravas realizācijas pārsniedz nosūtītāja noteikto kravas vērtību un realizācijas izdevumus, pārvadātājs ir tiesīgs paturēt starpību.

36. pants. Norēķini par kravas pārvadājumiem

(1) Norēķinus par kravas pārvadājumiem kārto kravas nosūtītājs vai Kravas saņēmējs, pamatojoties uz pārvadātāja rēķiniem. Rēķinu par izdarīto pārvadājumu iesniedz un samaksā līgumā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa

Pasažieru un bagāžas pārvadāšana

37. pants. Transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai

(1) Pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar autobusiem, vieglajiem automobiļiem un citiem autotransporta līdzekļiem, kuri paredzēti šiem mērķiem.

38. pants. Regulāro autobusu maršrutu klasifikācija

(1) Autobusu maršruti, kuros notiek regulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, tiek iedalīti šādi:

- pilsētas maršruti;

- rajona maršruti;

- tālsatiksmes maršruti;

- starptautiskie maršruti.

(2) Pilsētas maršruti ir maršruti, kas atrodas pilsētas teritorijā.

(3) Rajona maršruti ir maršruti, kas atrodas viena administratīvi teritoriālā rajona robežās.

(4) Tālsatiksmes maršruti ir maršruti, kas atrodas divu vai vairāku administratīvi teritoriālo rajonu robežās.

(5) Starptautiskie maršruti ir maršruti, kuru veikšanai nepieciešams šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.

(6) Ja maršruti neatbilst minētās klasifikācijas kritērijiem, Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments pēc pārvadātāju priekšlikumiem nosaka maršrutu piederību klasifikācijā noteiktajam iedalījumam un piešķir attiecīgo kodu.

39. pants. Jaunu maršrutu atklāšana un esošo maršrutu grozīšana

(1) Jaunus maršrutus atklāj un esošos maršrutus groza vai slēdz:

pilsētas maršrutu un rajonu maršrutus - attiecīgās pašvaldību institūcijas;

tālsatiksmes maršrutu un starptautisko maršrutu - Satiksmes ministrija.

(2) Par grozījumiem pilsētas maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā septiņas dienas pirms attiecīgā mēneša sākuma.

(3) Par grozījumiem rajonu, tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos pārvadātājs paziņo publiski ne vēlāk kā desmit dienas pirms maršruta grozīšanas vai trīs dienas pirms biļešu pārdošanas uzsākšanas.

40. pants. Maršrutu tīklu aprīkošana

(1) Maršrutu tīklu veido autobusu maršrutu un līniju būvju kopums.

(2) Maršrutu atklāšanas, izmaiņu un slēgšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

(3) Līniju būvju ierīkošanu, to labiekārtošanu un uzturēšanu pilsētās veic attiecīgās pašvaldības, lauku apvidos - ceļu īpašnieki.

(4) Autoostu celtniecību un to teritoriju labiekārtošanu un uzturēšanu veic to īpašnieks vai valdītājs.

(5) Maršrutu galapunktos jāierīko sanitārajām normām atbilstošas autovadītāju atpūtas telpas.

(6) Autoostu kategorijas, kā arī nepieciešamo aprīkojumu nosaka Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

41. pants. Autobusu kustības saraksti

(1) Autobusu maršrutu tīkls un kustības režīms saskaņojams ar citu transporta veidu maršrutu tīklu un kustības režīmu.

(2) Autobusu kustības sarakstus apstiprina:

- pilsētu maršrutos - attiecīgās pilsētu pašvaldību institūcijas;

- rajonu maršrutos - attiecīgās rajonu pašvaldību institūcijas pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministrijas Autoceļu departamentu;

- tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos - Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

(3) Pieturās informāciju par autobusu kustību nodrošina:

- pilsētu maršrutos - pašvaldības;

- rajonu, tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos - ceļu īpašnieki pēc pārvadātāja pasūtījuma.

42. pants. Līgums par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu

(1) Saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar autotransportu pārvadātājs apņemas par maksu aizvest pasažieri līdz galapunktam, bet, ja pasažieris nodevis bagāžu, - nogādāt arī to galapunktā un izsniegt personai, kas pjlnvarota saņemt bagāžu; pasažieris samaksā (apņemas samaksāt) par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu.

43. pants. Pasažieru pārvadāšanas līguma forma

(1) Regulārajos maršrutos pasažieru pārvadāšanas līgumu un tā noteikumus apliecina biļete vai cits braukšanas dokuments, kuru pārvadātājs vai viņa aģents pārdevis pasažierim, bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai apliecina bagāžas biļete.

(2) Līgumu par pārvadāšanu pēc pasūtījuma slēdz rakstveidā pēc pārvadātajā noteikta parauga.

(3) Līgums par pasažieru pārvadāšanu taksometros tiek noslēgts mutiski saskaņā ar noteikumiem par vieglo automobiļu maksas transporta pakalpojumiem Latvijas Republika, kurus apstiprina Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments. Pēc pasažiera pieprasījuma taksometra vadītajam, norēķinoties ar klientu, jāizsniedz kvīts.

44. pants. Biļešu un citu braukšanas dokumentu paraugi

(1) Biļešu vai citu braukšanas dokumentu paraugus apstiprina:

- pilsētas un rajona satiksmes līdzekļiem - attiecīgās pašvaldību institūcijas;

- tālsatiksmes un starptautiskās satiksmes līdzekļiem - Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

(2) Biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus nosaka Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

45. pants. Braukšanas maksa (tarifi)

(1) Maksu (tarifus) par pasažiera un bagāžas pārvadāšanu nosaka:

- pilsētas un rajona satiksmes līdzekļiem - attiecīgās pašvaldību institūcijas;

- tālsatiksmes un starptautiskās satiksmes līdzekļiem - Transporta tarifu padomei.

(2) Maksu (tarifus) par pasažiera un bagāžas pārvadāšanu ar vieglo taksometru nosaka pilsētas vai rajona pašvaldību institūcijas.

46. pants. Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi

(1) Pasažieru un pārvadātāju savstarpējās attiecības, viņu tiesības, pienākumus un atbildību atbilstoši šo noteikumu 47.-50! panta nosacījumiem nosaka Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

47. pants. Pārvadātāja pienākumi un atbildība

(1) Pārvadātāja pienākums ir nodrošināt pasažierim biļetē norādīto vietu autobusā^ kā arī drošu braucienu un pārvadāšanai nodotās bagāžas saglabāšanu un nogādāšanu galapunktā.

(2) Pārvadātājam šo noteikumu 50. panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos jāatlīdzina pasažierim biļetes vērtība un pārvadātajā vainas dēļ radušies zaudējumi.

(3) Ja bagāža bojāta vai nozaudēta, pārvadātājam jāatlīdzina pasažierim zaudējumi bagāžas faktiskās vērtības vai nodarīto zaudējumu apmērā.

(4) Ja bagāžu, par kuras nozaudēšanu pārvadātājs agrāk izmaksājis attiecīgu atlīdzību, pēc tam atrod, pasažieris ir tiesīgs pieprasīt šīs bagāžas izsniegšanu un atdot par tās nozaudēšanu saņemto atlīdzību (ņemot vērā atrastās bagāžas stāvokli).

48. pants. Atbildība par pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu un zaudējumu nodarīšanu

(1) Pasažierim ir jāievēro pasažieru pārvadāšanas noteikumi.

(2) Pasažieris par pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu un zaudējuma nodarīšanu pārvadātājam ir atbildīgs likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Par braukšanu bez biļetes pasažieris maksā soda naudu likumdošanas aktos noteiktajā apmērā. Ja pasažieris vēlas turpināt ceļu, viņam jāsamaksā braukšanas maksa par atlikušo ceļa daļu.

(4) Ja atklājas, ka autobusā vai taksometrā tiek vesti priekšmeti, kuru pārvadāšana attiecīgajā transportlīdzeklī ir aizliegta, pasažieris maksā soda naudu likumdošanas aktos paredzētajā apmērā.

49. pants. Pārvadātāja tiesības

(1) Pārvadātājam ir tiesības neuzņemt autobusā vai izsēdināt un nodot policijai pasažieri, kurš neievēro sabiedrisko kārtību.

(2) Pārvadātājam ir tiesības atteikties pārvadāt bagāžu, ja bagāžas saturs neatbilst pārvadāšanas noteikumiem.

50. pants. Pasažiera tiesības

(1) Pasažierim ir tiesības izmantot pārvadātāja autotransportu braukšanai saskaņā ar līgumu (biļeti) un izmantot ar to saistītos pakalpojumus.

(2) Pasažierim ir tiesības pārvadāt sev līdzi bagāžu, ja tās izmēri un īpašības atbilst pārvadāšanas noteikumiem.

(3) Pasažierim ir tiesības atteikties no braukšanas un nodot atpakaļ pārvadātājam iepriekš nopirkto biļeti. Pasažieru pārvadāšanas noteikumos paredzētajā kārtībā pasažierim atmaksā maksu par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu, ja viņš griezies pie pārvadātāja vai tā aģentiem vismaz divas stundas pirms autobusa atiešanas. Ja pasažieris griezies pie pārvadātāja vai tā aģentiem mazāk nekā divas stundas pirms autobusa atiešanas, viņam atmaksā 75 procentus no maksas par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu.

(4) Pasažierim ir tiesības atdot biļeti atpakaļ kasē līdz autobusa atiešanai un saņemt atpakaļ pilnu braukšanas maksu, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar biļešu iegādi, šādos gadījumos:

1) ja autobuss atiet vēlāk, nekā paredzēts sarakstā, kā ari ja pārvadājums nenotiek pārvadātāja vainas dēļ;

2) ja pasažierim netiek ierādīta biļetē norādītā vieta;

3) ja pasažieris nevar braukt akūtas slimības dēļ.

(5) Pasažierim ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs atlīdzina viņam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, ja autotransporta atiešana vai pienākšana aizkavējas, kā arī ja ir atcelts reiss rajona, tālsatiksmes vai starptautiskajā mašrutā, uz kuru pasažieris bija iegādājies biļeti, izņemot zaudējumus, kuros vainojams pats pasažieris.

IV nodaļa

Pretenzijas un prasības. Obligātā apdrošināšana

51. pants. Pretenziju iesniegšanas kārtība

(1) Pirms prasības celšanas pret pārvadātāju sakarā ar pārvadājuma līguma pārkāpšanu kravas nosūtītājam (kravas saņēmējam) jāpiesaka pretenzijas:

par kravas pārvadājumiem - pārvadātajam vai ekspeditoram, kas pieņēmis kravu pārvadāšanai (saskaņā ar Civillikuma 2236. pantu);

par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu - pārvadātajam, kas veic šo pārvadājumu.

(2) Pretenzijas pieteikumam jāpievieno to apstiprinoši dokumenti.

(3) Pretenzijai, kas iesniegta par kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu, bez minētajiem dokumentiem jāpievieno ari dokumenti, kas apstiprina nosūtītās kravas daudzumu un vērtību. Ir jāiesniedz kravas transporta pavadzīmes un akta oriģināla eksemplārs, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Pretenzijas pieteikšanas tiesību nodošana citai personai apstiprināma ar cesijas ierakstu transporta dokumentā.

52. pants. Pretenziju pieteikšanas un izskatīšanas termiņi

(1) Pretenzijas pārvadātājiem var pieteikt sešu mēnešu laikā, bet pretenzijas par sankciju samaksu - četrdesmit piecu dienu laikā.

(2) Minētais laiks aprēķināms:

1) no kravas vai bagāžas izsniegšanas dienas (vai dienas, kad tā bija jāizsniedz) - ja pretenzijas tiek pieteiktas sakarā ar atlīdzību par kravas vai kopā ar pasažieriem pārvedamās bagāžas sabojāšanos, bojājumu, iztrūkumu vai nozaudēšanu vai piegādāšanas termiņu nokavēšanu;

2) no kravas vai kopā ar pasažieri pārvedamās bagāžas izsniegšanas dienas - ja pretenzijas tiek pieteiktas par kravas vai bagāžas piegādes termiņa nokavēšanu;

3) četrus mēnešus pēc kravas pieņemšanas pārvešanai - ja tiek pieteiktas pretenzijas par nozaudētās kravas vērtības atlīdzināšanu tiešajā jauktajā satiksmē;

4) no dienas, kad pretenzijas pieteicējs saņēmis pārvadātāja maksājuma pieprasījumu par līgumsoda aprēķināšanu, - ja tiek pieteiktas pretenzijas par piedzītās soda naudas atgriešanu;

5) no dienas, kad noticis atgadījums, kas bijis par pamatu pretenzijas pieteikšanai, - visos pārējos gadījumos.

(3) Pārvadātājam ir jāizskata pieteiktā pretenzija un jāpaziņo tās pieteicējam par pretenzijas atzīšanu vai noraidīšanu šādos termiņos no pretenzijas saņemšanas dienas:

1) viena mēneša laika - ja pretenzija radusies sakara ar pārvadājumu tiešajā satiksmē;

2) trīs mēnešu laikā - ja pretenzija radusies sakarā ar pārvadājumu tiešajā jauktajā satiksmē;

3) viena mēneša laikā - ja pretenzija radusies sakarā ar sankciju maksāšanu.

(4) Ja pretenzija tiek atzīta daļēji vai noraidīta, pārvadātājs norāda pieņemtā lēmuma motīvus un nosūta atpakaļ pieteicējam pretenzijai pievienotos dokumentu oriģinālus.

(5) Ja pretenziju atzīst pilnībā (par visu summu), iesniegumam pievienotos dokumentus atpakaļ neizsniedz.

53. pants. Prasību celšana tiesā saskaņā ar pārvadājuma līgumu

(1) Kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji un pasažieri var celt prasību tiesā pret pārvadātāju tikai tad, ja pārvadātājs pilnīgi vai daļēji atsakās atzīt pretenzijas vai arī ja no pārvadātāja nav saņemta atbilde šo noteikumu 52. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(2) Minētās prasības, ievērojot noteikto pakļautību, ceļamas tiesā (pēc pārvadātāja atrašanās vietas) divu mēnešu laikā pēc atbildes saņemšanas vai pēc atbildei paredzētā termiņa izbeigšanās dienas.

(3) Prasības pret kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem un pasažieriem pārvadātāji var celt tiesā divu mēnešu laikā. Minēto divu mēnešu termiņš aprēķināms:

1) no termiņa izbeigšanās dienas, kāds paredzēts pārvadājuma apjoma un pasūtījuma izpildes salīdzināšanai, ja tiek celtas prasības piemērot sankcijas par kravas nenodošanu pārvadājumam;

2) no dienas, kad noticis atgadījums, kas bijis par pamatu prasības celšanai, - visos pārējos gadījumos.

(4) Aprēķinot termiņus prasību celšanai, jāņem vērā dokumentu nosūtīšanai nepieciešamais laiks.

(5) Prasības celšanas tiesību nodošana citām personām pieļaujama līgumā paredzētajos gadījumos.

(6) Prasības celšanas tiesību nodošana apstiprināma ar cesijas ierakstu transporta dokumentā.

54. pants. Pārvadātāja regresa prasības

(1) Pārvadātājam, kurš saskaņā ar šiem noteikumiem ir samaksājis atlīdzību par zaudējumu, ir tiesības celt regresa prasību pret citiem pārvadātājiem, kuri ir piedalījušies pārvadājuma, par izmaksāto atlīdzības summu, sankcijām un izdevumiem, kas saistīti ar pārvadājumu, ja ir ievēroti šādi noteikumi:

1) pārvadātajam, kura vainas dēļ tika nodarīts zaudējums, jābūt vienpersoniski atbildīgam par tā atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, vai atlīdzību izmaksājis viņš pats vai cits pārvadātājs;

2) ja zaudējums tika nodarīts divu vai vairāku pārvadātāju vainas dēļ, katrs no viņiem maksā savai atbildības daļai proporcionālu summu. Ja šo daļu nav iespējams noteikt, katrs pārvadātājs ir atbildīgs proporcionāli viņam pienākošas pārvadājuma maksas daļai;

3) ja nevar noteikt, kurš no pārvadātājiem ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzināmā summa tiek sadalīta proporcionāli starp visiem pārvadātājiem šī panta 2. punktā norādītajā apmērā.

55. pants. Ar autotransporta pārvadājumiem saistītā obligātā apdrošināšana

(1) Juridiskām un fiziskām personām, kas veic pārvadājumus ar autotransportu, jāapdrošina:

1)pasažieri pret nelaimes gadījumiem brauciena laikā un autostacijā;

2) atbildība par autotransporta līdzekļa nodarīto kaitējumu trešajām personām vai viņu mantai.

(2) Kravas īpašniekiem, kas nodod pārvadāšanai pa Latvijas Republikas teritoriju bīstamas kravas, jāapdrošina kaitējums, kas sakarā ar šo kravu pārvadāšanu varētu tikt nodarīts trešajām personām, viņu mantai vai apkārtējai videi.

56. pants. Pārejas noteikumi

Noteikumi «Par pārvadājumiem ar autotransportu» stājas spēkā ar 1994. gada 1. februāri.

Ministru prezidents V.BIRKAVS

Satiksmes ministrs A.GŪTMANIS

Rīgā 1993. gada 21. decembrī