Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 03.04.2004. - 28.04.2006. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.425

Rīgā 2001.gada 2.oktobrī (prot. Nr.47, 11.§)
Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 7.punktu
un likuma “Par piesārņojumu11.panta otrās daļas 6.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanas un samazināšanas kārtību;

1.2. azbesta atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz personām, kuras veic darbības ar azbestu — šķiedrveida hidrosilikātu materiālu tīrā veidā vai azbesta šķiedras saturošu materiālu: krokidolītu (zilo azbestu), aktinolītu, antopilītu, krizotilu (balto azbestu), amositu (brūno azbestu), tremolītu, kā arī jēlazbestu — produktu, kas rodas, veicot pirmēju azbesta rūdas sasmalcināšanu.

3. Persona, kas veic darbības ar azbestu (turpmāk — operators), atbilstoši normatīvajiem aktiem pieprasa un saņem atļauju, kurā norādītas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības un prasības azbesta atkritumu apsaimniekošanai, ja tā veic vai paredzējusi veikt šādas darbības:

3.1. ražo azbestu un izgatavo azbesta izstrādājumus, izmantojot iekārtas, kurās lieto vai apstrādā vairāk nekā 100 kilogramu azbesta vai jēlazbesta gadā, arī rūpnieciski apstrādā un ražo azbestu, azbestcementu, azbestcementa produktus, azbestu saturošus, berzi palielinošus materiālus, azbesta filtrus, azbesta papīru un kartonu, azbesta šarnīra, iesaiņojuma un stiprinājuma materiālus, azbesta grīdu segumus vai azbesta pildvielas;

3.2. apglabā un pārstrādā azbestu saturošus atkritumus.

4. Operators, kas izgatavo azbestu saturošus ražojumus, t.i., veic darbības, kas rada azbesta izplūdi vidē, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē paziņojumu, kurā norāda, kādi azbestu saturoši ražojumi tiek izgatavoti un kāds ir izmantotais azbesta daudzums.

5. Aizliegumus piedāvāt tirgū un lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, nosaka Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”.

II. Azbesta emisijas robežvērtības

6. Azbesta emisijas robežvērtība gaisā ir 0,1 miligrams azbesta uz izvadītā gaisa kubikmetru.

7. Reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka mērījumu biežumu azbesta emisijai gaisā. Mērījumi jāveic ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ja operators neveic regulārus mērījumus, šo noteikumu 6.punktā noteiktā emisijas robežvērtība attiecas uz kopējo cieto daļiņu emisiju. Atļaujai pievieno shēmu, kurā norādītas paraugu ņemšanas vietas.

8. Notekūdeņus, kas rodas pēc azbesta izmantošanas, attīra pirms to novadīšanas ūdenstilpē.

9. Azbesta emisijas robežvērtība ūdenī ir 30 gramu no kopējā suspendētās vielas daudzuma uz vienu novadīto notekūdeņu kubikmetru.

10. Reģionālā vides pārvalde katrai iekārtai atļaujā nosaka emisijas limitu, izsakot to kā kopējo ūdenī izvadītās suspendētās vielas daudzumu uz vienu produkta tonnu.

11. Reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka mērījumu biežumu azbesta emisijai ūdenī, kā arī mērījumu vietas.

12. Lai kontrolētu emisijas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām un atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem, operators, kā arī Vides valsts inspekcija izmanto šo noteikumu pielikumā noteiktās paraugu ņemšanas un analīzes metodes vai citas metodes, kuras izmantojot iegūst līdzvērtīgus rezultātus. Analīzes veic akreditēta laboratorija.

III. Azbesta atkritumu apsaimniekošana

13. Pārvadājot un apglabājot atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus, pārvadātājs vai operators tos apstrādā, iesaiņo un pārklāj tādā veidā, lai nepieļautu azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē.

14. Atkritumu radītājs vai īpašnieks nodrošina azbestu saturošu atkritumu (šķiedras vai putekļi) iepakošanu un marķēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”.

15. Atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus, atļauts apglabāt vienīgi bīstamo atkritumu poligonā vai uzglabāt speciāli piemērotās un aprīkotās vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

16. Noteikumu izpildi kontrolē Vides valsts inspekcija un reģionālās vides pārvaldes.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājumi

17. Noteikumu 15.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

18. Līdz 2005.gada 1.janvārim azbestu saturoši atkritumi tiek apglabāti atsevišķi no sadzīves atkritumiem sadzīves atkritumu poligona vai izgāztuves apsaimniekotāja norādītā vietā. Azbestu saturošus atkritumus apglabā vismaz divu metru dziļumā. Pie azbestu saturošu atkritumu apglabāšanas vietas izvieto attiecīgu informāciju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 87/217/EEC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.425
Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

(Pielikums grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr. 182)

I. Paraugu ņemšanas un analīzes metode azbesta emisijai ūdenī

1. References metode

1.1. References metode ir filtrēšana caur 0,45 µm filtra membrānu, pēc kuras seko žāvēšana 105 °C temperatūrā un nosvēršana. Rezultātus izsaka mg/l. Ar references metodi nosaka kopējo suspendētās vielas daudzumu (filtrējamo vielu no nenogulsnēta parauga).

1.2. Paraugiem jāataino emisija 24 stundu laikā.

1.3. Rezultātu precizitātei jābūt ± 5 % un reproducējamībai jābūt ± 10 %.

II. Paraugu ņemšanas un analīzes metodes emisijai gaisā

2. Gravimetriskā metode

2.1. Ar gravimetrisku metodi var izmērīt kopējo cieto daļiņu daudzumu, kas izplūst caur izplūdes kanāliem.

2.2. Ja nepieciešami koncentrācijas mērījumi, mēra vai novērtē azbesta koncentrāciju cietajās daļiņās.

2.3. Paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas.

2.4. Lai pārbaudītu atbilstību emisijas robežvērtībai, veic vismaz divus mērījumus tajos pašos izokinētiskajos apstākļos. Mērījumu rezultāti nedrīkst atšķirties vairāk kā par 20 %.

2.5. Paraugus ņem iekārtas normālā darba režīmā.

2.6. Paraugus ņem vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu.

2.7. Gaisa kanālos, kur tiek ņemti paraugi, izveido atbilstošas atveres un paliktņus.

2.8. Pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus.

2.9. Ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

2.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ varētu rasties mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

2.9.2. paraugi tiek ņemti izokinētiskos apstākļos;

2.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa tipa un izmantotās paraugu caurules, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu nepieciešamā vielas daudzuma savākšanu;

2.9.4. ja paraugu ņēmēja filtrs nav tiešā paraugu ņēmēja uzgaļa tuvumā, savāc vielas, kas nogulsnējušās zondē;

2.9.5. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas valsts standartu LVS ISO 9096.

2.10. Izvēlas paraugu ņēmēja filtru, kas ir piemērots analīzes paņēmienam. Gravimetriskajai metodei izmanto stikla šķiedras filtru. Filtrēšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, un to nosaka, izmantojot DOP testu, ar aerosolu, kas rada daļiņas 0,3 µm diametrā.

2.11. Izmanto piemērotus augstas precizitātes svarus. Lai nodrošinātu pareizus rezultātus, rūpīgi kondicionē filtrus pirms un pēc paraugu ņemšanas.

2.12. Katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, tilpumu, kas paņemts paraugam, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka normālā temperatūrā (273 K) un spiedienā (101,3 kPa).

3. Šķiedru skaitīšanas metode

3.1. Ja izmanto šķiedru skaitīšanas metodi, lai pārbaudītu emisijas atbilstību šo noteikumu 5.punktā noteiktajai emisijas robežvērtībai, izmanto pārrēķina koeficientu — divas šķiedras uz mililitru ir 0,1 mg/m3 azbesta putekļu.

3.2. Šķiedra ir jebkurš objekts, kurš garāks par 5 µm un resnāks par 3 µm, kura garuma un resnuma attiecība ir lielāka nekā 3 : 1 un kurš ir skaitāms ar fāzes kontrasta optisko mikroskopu, šķiedru skaitīšanai izmantojot metodi, kas noteikta Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.373 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu”.

3.3. Izvēlas šķiedru skaitīšanas metodi, ar kuru var izmērīt šķiedru koncentrāciju izplūdes gāzēs.

3.4. Paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas.

3.5. Paraugus ņem, kamēr iekārtas darbojas normālā režīmā.

3.6. Paraugi tiek ņemti vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu.

3.7. Gaisa kanālos, kur notiek paraugu ņemšana, izveido atbilstošas atveres un paliktņus.

3.8. Pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus.

3.9. Ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

3.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ radušās mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

3.9.2. paraugi tiek ņemti izplūdes kanāla iekšienē izokinētiskos apstākļos;

3.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa un izmantotās paraugu ņemšanas sprauslas, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka paraugu savākšanas filtrā ir 100-600 skaitāmu azbesta šķiedru uz vienu mm2;

3.9.4. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas valsts standartu LVS ISO 9096.

3.10. Izvēlas paraugu ņemšanas filtru, kas ir piemērots mērījumu paņēmienam. Šķiedru skaitīšanas metodei lieto membrānas filtrus (ar jauktu celulozes esteru vai celulozes nitrātu membrānu) ar nominālo poras izmēru 5 µm, iespiestiem kvadrātiem un 25 mm diametru. Paraugu ņemšanas filtram ir 99 % filtrēšanas efektivitāte attiecībā uz skaitāmām azbesta šķiedrām.

3.11. Katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, tilpumu, kas paņemts paraugam, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka normālā temperatūrā (273 K) un spiedienā (101,3 kPa).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
03.04.2004