Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 27.07.2002. - 30.10.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.310

Rīgā 1998.gada 18.augustā (prot. Nr.45 18.§)
Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtību, Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas izdevumu finansēšanas vai ēku īpašniekiem paredzētās kompensācijas izmaksas kārtību, lai ierobežotu Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu eroziju hidroelektrostaciju darbības ietekmes zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves.

(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā)

2. Sākot ar 1998.gada 1.jūliju atbilstoši likumā "Par vides aizsardzību" un Civillikuma 1779.pantā noteiktajām prasībām, kā arī elektroenerģijas ražošanas licences nosacījumiem valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" 2 % no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, paredz šādu izdevumu segšanai:

2.1. izdevumiem, kuri saistīti ar Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbiem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju šo noteikumu pielikumā minētajās pilsētās un pagastos, kā arī inženieraizsardzības būvēs;

2.2. izdevumiem, kuri saistīti ar krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas darbiem, vai kompensācijas izmaksai šo ēku īpašniekiem.

(MK 23.07.2002. noteikumu Nr.313 redakcijā)

3. Mēneša laikā pēc pārskata ceturkšņa valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita šo noteikumu 2.punktā minētos līdzekļus bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" kontā.

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313)

4. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides projekti":

4.1. veic Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja pienākumus, kā arī izmaksā kompensāciju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku īpašniekiem;

4.2. nosaka vides sakārtošanas veidu un veicamo darbu apjomu un aprēķina nepieciešamās izmaksas;

4.3. līdz kārtējā gada 1.oktobrim iesniedz paredzamo darbu izmaksas saskaņošanai valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo".

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313)

5. Energoapgādes un regulēšanas padome katru gadu, apstiprinot valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" aprēķinātos tarifus, ietver tajos Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu izmaksas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas darbu izmaksas vai kompensācijas ēku īpašniekiem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izmaksas.

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313)

6. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" katra gada pirmā ceturkšņa laikā iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Energoapgādes regulēšanas padomē pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajiem darbiem un līdzekļu izlietojumu.

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313)

7. Ekonomikas ministrs apstiprina Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas komisiju. Minētās komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs — bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" direktors — un komisijas locekļi:

7.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

7.2. Zemkopības ministrijas pārstāvis;

7.3. valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvis;

7.4. Rīgas rajona pašvaldības pārstāvis;

7.5. Ogres rajona pašvaldības pārstāvis;

7.6. Aizkraukles rajona pašvaldības pārstāvis;

7.7. Jēkabpils rajona pašvaldības pārstāvis.

(Grozīts ar MK 23.07.2002. noteikumiem Nr.313)

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
Pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 18.augusta noteikumiem Nr.310
Pilsētas un pagasti, kas atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastos, un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves

I. Pilsētas un pagasti, kas atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastos
1. Rīgas rajonā:

1.1. Daugmales pagasts;

1.2. Ķekavas pagasts;

1.3. Salaspils lauku teritorija;

1.4. Salaspils pilsēta.

2. Ogres rajonā:

2.1. Birzgales pagasts;

2.2. Ikšķiles lauku teritorija;

2.3. Jumpravas pagasts;

2.4. Ķeguma lauku teritorija;

2.5. Ķeguma pilsēta;

2.6. Lielvārdes lauku teritorija;

2.7. Lielvārdes pilsēta;

2.8. Ogresgala pagasts;

2.9. Ogres pilsēta;

2.10. Rembates pagasts;

2.11. Tīnūžu pagasts.

3. Aizkraukles rajonā:

3.1. Aizkraukles pagasts;

3.2. Aizkraukles pilsēta;

3.3. Jaunjelgavas pilsēta;

3.4. Jaunjelgavas lauku teritorija;

3.5. Skrīveru pagasts;

3.6. Sērenes pagasts;

3.7. Kokneses pagasts;

3.8. Klintaines pagasts;

3.9. Pļaviņu pilsēta;

3.10. Staburaga pagasts;

3.11. Seces pagasts.

4. Jēkabpils rajonā:

4.1. Krustpils pagasts;

4.2. Sēlpils pagasts;

4.3. Salas pagasts līdz Prižu krācēm.

II. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves
5. Astoņas sūkņu stacijas (Ogre-1, Ogre-2, Ogre-4, Ciemupe, Ikšķile-1, Ikšķile-2, Tome un Spolītes).

6. Ūdenskrātuves dambis 8,4 km garumā (Ogre-1 — 0,9 km, Ogre-2 — 2,7 km, Ciemupe — 0,5 km, Ikšķile-1 — 1,1 km, Ikšķile-2 — 2,5 km un Tome — 0,7 km).

7. Dziļās drenāžas 10,8 km garumā (Ogre-1 — 2,9 km, Ogre-2 — 0,8 km, Ogre-4 — 0,5 km, Ikšķile-1 — 3,1 km un Ikšķile-2 — 3,5 km) ar 296 akām.

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
27.07.2002