Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Ministru kabineta noteikumi Nr. 22

Rīgā 1997.gada 10.janvārī (prot. nr.2 16.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1996, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt pirmo nodaļu šādā redakcijā:

"I. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

(1) Aprobežojums - saskaņā ar Civillikumu nodibinātas energoapgādes uzņēmuma tiesības sabiedrības interesēs izmantot citu īpašnieku nekustamo īpašumu energoapgādes ārējo objektu ierīkošanai, aizsardzībai un ekspluatācijai, vienlaikus nosakot nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu paciest šo tiesību izmantojumu.

(2) Aprobežots īpašums - nekustamais īpašums, kuram noteikts lietošanas tiesību aprobežojums.

(3) Energoapgāde - uzņēmējdarbība, kas ietver enerģijas un kurināmā ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un realizāciju.

(4) Energoapgādes uzņēmums - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi.

(5) Energoapgādes uzņēmumu objekti - energoapgādes uzņēmumam piederošas vai tā lietošanā esošas ēkas, būves un komunikācijas ar iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai kurināmā ražošanai, uzglabāšanai, pārvadei, sadalei, realizācijai (visu spriegumu elektropārvades līnijas, siltumpunkti, cauruļvadi kurināmā transportam, krātuves, siltumtrases, kā arī inženiertehniskās komunikācijas, kas saistītas ar šīm būvēm).

(6) Energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti - energoapgādes uzņēmumam piederošas vai tā lietošanā esošas ēkas, būves, līnijas, cauruļvadi un komunikācijas ar iekārtām, kuras paredzētas enerģijas vai kurināmā pārvadei, sadalei, realizācijai un kuras atrodas ārpus uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošas zemes, kā arī līnijas, cauruļvadi un komunikācijas ar iekārtām, kuras paredzētas enerģijas vai kurināmā pārvadei, sadalei, realizācijai un kuras atrodas ārpus uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošām ēkām.

(7) Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ekspluatācija - pasākumu komplekss energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu darbspēju nodrošināšanai un uzraudzībai visā to izmantošanas laikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(8) Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsargjosla - ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt energoapgādes uzņēmumu ārējos objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no šādu objektu kaitīgās ietekmes.

2.pants. Noteikumu uzdevums

Šie noteikumi nosaka:

1) energoapgādes uzņēmumu un ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem un to aizsargjoslām aizņemtā nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai lietotāju tiesības un pienākumus;

2) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzības, drošas ekspluatācijas un uzraudzības nodrošināšanas kārtību."

2. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aprobežojums dod tiesības energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašniekam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sabiedrības interesēs izmantot citu fizisko vai juridisko personu nekustamo īpašumu (ēkas un zemi), kā arī telpu ap to, virs tā un zem tā šo objektu tehniskajai apkalpošanai, aizsardzībai un ierīkošanai."

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Aprobežojuma apjoms

(1) Aprobežojuma apjoms ir aizliegumu kopums ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemtajās platībās un to aizsargjoslās.

(2) Aprobežojuma apjomu nosaka saskaņā ar likumā noteiktajiem aprobežojumiem aizsargjoslās.

(3) Uz energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizņemto platību, ja to bez šo objektu ekspluatācijas būtu iespējams izmantot vēl citām vajadzībām, attiecināmi tie paši aizliegumi, kas noteikti energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsargjoslās.

(4) Ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemto platību robežas ir energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu malējo fizisko izmēru (ēkas ārsienas, cauruļvadu vai kanālu ārējās malas, nožogojumu, elektrolīniju malējo vadu un iekārtu visvairāk izvirzītās konstrukcijas) projekcija uz zemes vai grīdas virsmas.

(5) Aprobežojuma apjoms nemainās, mainoties energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu vai aprobežotā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam.

(6) Mainot energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu novietojumu aprobežotajā īpašumā vai šos objektus raksturojošos lielumus, var tikt mainīts aprobežojuma apjoms.

(7) Aprobežojuma apjoma maiņa jānostiprina tādā pašā kārtībā, kā tiek nostiprināts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem un to aizsargjoslām."

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Aprobežojuma nostiprināšana

(1) Nostiprinot zemesgrāmatā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, jānorāda ar šo īpašumu saistītie aprobežojumi, to apjoms un energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsargjoslas. Aprobežojumu katram attiecīgajam nekustamajam īpašumam nostiprina par energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieka līdzekļiem, un to nodrošina pašvaldība ar attiecīgu ierakstu lēmumā par zemes piešķiršanu. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un noformē dokumentāciju aprobežojuma nostiprināšanai zemesgrāmatā.

(2) Ja pašvaldībā ir saņemts pieprasījums aprobežojuma nostiprināšanai, energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašniekam jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā:

1) apstiprināta energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu projekta dokumentācija, kas atbilst ekspluatācijas un uzbūves noteikumiem;

2) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu un to aizsargjoslu izmēri un novietojuma plāns uz svešas zemes vai svešās ēkās;

3) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu tehniskais raksturojums (nominālais spriegums, spiediens, jauda, tilpums);

4) to patērētāju raksturojums, kuri saņem enerģiju vai kurināmo no energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem.

(3) Aprobežojums ir spēkā tikai pēc tā nostiprināšanas zemesgrāmatā.

(4) Aprobežojums tiek nostiprināts uz nenoteiktu laiku. Ja tiek ierīkoti energoapgādes uzņēmumu pagaidu ārējie objekti, aprobežojumu nostiprina uz šo objektu ekspluatācijas laiku."

5. Papildināt 6.panta nosaukumu un tekstu aiz vārdiem "ārējie objekti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un to aizsargjoslas" (attiecīgā locījumā).

6. Izteikt 8.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti tiek ierīkoti atbilstoši ekspluatācijas un uzbūves noteikumiem, kurus izdod Ministru kabinets, un to aizsargjoslas tiek noteiktas ar likumu.

(2) Energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti ierīkojami un ekspluatējami, pēc iespējas saudzējot aprobežoto īpašumu. Izbūves gaitā radītos tiešos materiālos zaudējumus sedz energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieks."

7. 9.pantā:

7.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Aprobežota īpašuma īpašniekam vai valdītājam, izmantojot savu īpašumu, ir jāievēro energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ekspluatācijas un uzbūves noteikumi, kā arī citi normatīvie akti, kuros ir noteikta aprobežota īpašuma izmantošana.";

7.2. papildināt trešo daļu aiz vārdiem "ārējiem objektiem" ar vārdiem "un to aizsargjoslām".

8. Papildināt 10.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "ārējie objekti" ar vārdiem "un to aizsargjoslas".

9. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzība

Visiem aprobežota īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem ir jāievēro ar šiem noteikumiem noteiktie īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi."

10. Papildināt noteikumus ar 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Aprobežojuma izbeigšanās

(1) Aprobežojums izbeidzas ar attiecīgā energoapgādes uzņēmuma ārējā objekta funkciju izbeigšanos.

(2) Ja aprobežojums nav izmantots 10 gadus, tas izbeidzas ar noilgumu.

(3) Aprobežojums izbeidzas, ja to izmanto citām vajadzībām, nekā ir noteikts.

(4) Aprobežojumam izbeidzoties, aprobežotais īpašums tiek sakārtots pēc līdzšinējā aprobežojuma izmantotāja un aprobežotā īpašuma īpašnieka vai valdītāja savstarpējas vienošanās."

11. Svītrot Noslēguma jautājumu 3.punktu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts