Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"

Izdarīt likumā "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 67.B nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu ar vārdiem "tostarp gadījumus, kad veicama Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pieņemto lēmumu piespiedu izpilde";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Administratīvā procesa dalībnieks var lūgt procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ja procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, izņemot gadījumu, kad iepriekš noteiktā procesuālā termiņa ievērošana ir nepieciešama Covid-19 izplatības apkarošanai vai demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Iestāde, tiesa vai tiesnesis pagarina vai atjauno procesuālo termiņu, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Lūgumu par termiņa atjaunošanu iesniedz, tiklīdz ir beigušies objektīvie apstākļi, kas kavēja izpildīt procesuālo darbību."

2. 4. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "steidzamību" ar vārdiem "kā arī lietās, kuras izskatot ir iespējams nodrošināt Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un noteiktos ierobežojumus ieslodzīto konvojēšanai";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ja civillietā procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, tiesa papildus Civilprocesa likumā noteiktajam pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma var pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu, ja tā, pamatojoties uz ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, atzīst procesuālā termiņa nokavējuma vai pagarinājuma iemeslus par attaisnojošiem, jo tie būtiski apgrūtina, kavē vai padara neiespējamu lietas dalībnieka procesuālo tiesību izmantošanu likumā vai tiesas noteiktajā termiņā."

3. Papildināt 5. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam tiek izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, administratīvā komisija rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. Administratīvā komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgi pagarinās arī lēmuma pieņemšanas noilguma termiņš."

4. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. Zvērinātam notāram ārkārtējās situācijas laikā var piešķirt atvaļinājumu līdz 12 mēnešiem. Zvērināts notārs iesniegumā par atvaļinājumu norāda, ka tā pamatā ir ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, un pamato nespēju uzturēt praksi. Šādā gadījumā Notariāta likuma 176. panta otrajā daļā minētās darbības tiek veiktas nekavējoties."

5. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. (1) Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Personu apliecinoša dokumenta turētājs dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai iesniedz divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

(2) Persona, kurai personas apliecība nepieciešama elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, var saņemt pagaidu personas apliecību, attālināti piesakoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Pagaidu personas apliecībā iekļauj iepriekš izsniegtajā personu apliecinošajā dokumentā iekļautos biometrijas datus un informāciju, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Pagaidu personas apliecību var lietot ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Pagaidu personas apliecības turētājs pagaidu personas apliecību nodod izdevējiestādei divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas."

6. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un personas, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs un kurām Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies personu apliecinoša dokumenta vai pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta derīguma termiņš, var ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no tās, izmantojot dokumentu, kura derīguma termiņš ir beidzies, lai atgrieztos savā mītnes valstī Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas."

7. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. (1) Vispārējās izglītības likuma 46. panta 2. punkts neattiecas uz 2019./2020. mācību gada ilgumu 12. klasei. 2019./2020. mācību gads 12. klases izglītojamiem ilgst līdz 2020. gada 7. jūlijam.

(2) 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiek, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.

(3) Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto šā panta otrajā daļā minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts."

8. Papildināt likumu ar 31.1 un 31.2 pantu šādā redakcijā:

"31.1 pants. Aizsardzības ministrijai ir tiesības iegādātos individuālos aizsarglīdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus atsavināt sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem par iegādes cenu Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas procedūru - pārdošanu izsolē.

31.2 pants. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības veikt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu, lai sniegtu atbalstu Covid-19 visvairāk skartajām ārvalstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, un nodrošināt iegādāto preču uzglabāšanu un nodošanu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija organizē preču nogādāšanu uz ārvalstīm un ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību starpniecību nodrošina preču nodošanu attiecīgajām ārvalstu iestādēm, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas procedūru un pamatojoties uz preču pieņemšanas un nodošanas aktu."

9. Papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

"32.1 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu viena gada laikā pēc nelaimes gadījuma darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas un kurām medicīniskās rehabilitācijas kursa saņemšanas termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā vai mēneša laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas ierobežojumu atcelšanas, ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu triju mēnešu laikā pēc minēto ierobežojumu atcelšanas."

10. Papildināt likumu ar 39., 40. un 41. pantu šādā redakcijā:

"39. pants. (1) Ārkārtējās situācijas laikā vietējā pašvaldība ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas publisko apspriešanu organizē attālināti.

(2) Vietējās pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu publisko apspriešanu:

1) turpina tikai attālināti, ja šo dokumentu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un klātienē notikusi ne mazāk kā divas nedēļas, turklāt ir organizēta publiskās apspriešanas sanāksme;

2) organizē attālināti un ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas arī klātienē, organizējot arī publiskās apspriešanas sanāksmi.

(3) Turpinot vai organizējot pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu publisko apspriešanu attālināti, pašvaldība nodrošina piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes kārtību noteicošajā normatīvajā aktā norādītajās vietnēs.

(4) Publisko apspriešanu šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos organizē tā, lai kopējais publiskās apspriešanas laiks atbilstu normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi un šie nosacījumi būtu attiecināmi arī uz pilnveidotās lokālplānojuma vai detālplānojuma redakcijas apspriešanu.

(5) Pašvaldībai ir pienākums atsevišķā pašvaldības telpā, ievērojot visus ārkārtējās situācijas laikā veicamos epidemioloģiskās drošības pasākumus, nodrošināt interesentiem iespēju iepazīties ar teritorijas plānošanas dokumentiem klātienē un iesniegt rakstveidā savus priekšlikumus.

(6) Paziņojums par publisko apspriešanu, ja tā tiek uzsākta ārkārtējās situācijas laikā, ir publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un pašvaldības tīmekļvietnē.

(7) Papildus šā panta sestajā daļā noteiktajai publikācijai paziņojumu par detālplānojuma publisko apspriešanu nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuri robežojas ar detālplānojuma teritoriju.

(8) Pašvaldība ievieto savā tīmekļvietnē videoprezentāciju par teritorijas plānošanas dokumenta risinājumu un nodrošina interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes par teritorijas plānošanas dokumentu, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Jautājumus un atbildes fiksē un saglabā pašvaldībai pieejamā veidā.

(9) Ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem, to izvērtējumu un informāciju par to vērā ņemšanu vai noraidīšanu pašvaldība publicē Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tam, kad tā pieņem lēmumu par teritorijas plānošanas dokumenta apstiprināšanu.

40. pants. (1) Juridiskās palīdzības administrācija organizē konsultācijas par ārkārtējās situācijas dēļ radušos juridisko jautājumu risināšanu (atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām) telefoniski vai rakstveidā, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" un tiešsaistes konsultāciju rīku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā atbalsta pasākuma izpildei Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējam par darbu stundā nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" noteiktajam samaksas par juridiskās konsultācijas sniegšanu apmēram. Samaksu veic no Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", novirzot šim mērķim ne vairāk kā 5000 euro.

(3) Pakalpojumu nodrošina ārkārtējās situācijas laikā vai līdz brīdim, kad tiek izlietots atvēlētais finansējums.

41. pants. Patentu valdei Patentu likumā, Preču zīmju likumā un Dizainparaugu likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu, ja attiecīgos termiņus nav iespējams ievērot valstī sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, ir tiesības nepiemērot minētajos normatīvajos aktos noteikto maksu par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu."

11. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz procesuālā termiņa pagarinājumu vai atjaunošanu tādā kārtībā, kāda bija spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums par šā likuma 3. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, ja procesuālā termiņa beigas iestājušās ārkārtējās situācijas laikā līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 7. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 8. maijā

09.05.2020