Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 22.03.2020. - ... / Spēkā esošā
Citi ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19". Skaidrojumi un cita informācija par ārkārtējo situāciju pieejama LV portāla tematiskajā atvērumā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Rīgas domes atlaišanas likums

1. pants. Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome:

1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 4. punkts);

2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts).

2. pants. Ar šo likumu Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

1) pagaidu administrācijas vadītājs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks — Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;

3) pagaidu administrācijas loceklis — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

3. pants. Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda normatīvajos aktos Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus.

4. pants. Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas loceklim ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

5. pants. (1) Rīgas domes vēlēšanas notiek 2020. gada 6. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā izsludina 2020. gada 14. aprīlī.

(2) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Vēlētāju reģistra likumā minēto darbību veikšanas termiņi ir šādi:

1) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā un 8. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas 50 dienas pirms vēlēšanām;

2) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā minētā darbība — Centrālā vēlēšanu komisija informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par visām izmaiņām ziņās par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem — veicama vienas dienas laikā;

3) Vēlētāju reģistra likuma 8. panta otrajā daļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā no attiecīgo ziņu saņemšanas dienas;

4) Vēlētāju reģistra likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veicamas 45 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju reģistrā iekļaujot ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam ir tiesības vēlēt Rīgas domi;

5) Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanām;

6) Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmajā un trešajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām;

7) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturtajā daļā minētās tiesības īstenojamas ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām, vēršoties Rīgas pilsētas pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, iesniegumu par vēlēšanu iecirkņa maiņu iesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai;

8) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.1 daļā minētās tiesības īstenojamas ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām;

9) Vēlētāju reģistra likuma 16. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām;

10) Vēlētāju reģistra likuma 17. pantā minētās darbības nav piemērojamas.

(3) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanas termiņš ir no četrdesmit sestās dienas līdz četrdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta septītajā daļā minētās darbības — kandidātu saraksta un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana — veicamas, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu vai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, uz tām attiecināmi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta 2.1 daļas nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2020. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

6. pants. Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

7. pants. Pagaidu administrācijai nosakāma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:

1) pagaidu administrācijas vadītājam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;

3) pagaidu administrācijas loceklim — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.

Pārejas noteikums

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

Par priekšvēlēšanu izdevumiem, kas radušies laikposmā no 2020. gada 25. februāra līdz 2020. gada 13. aprīlim, politiskajām organizācijām (partijām) nav jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija un tos neiekļauj priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 13. februārī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 24. februārī
22.03.2020