Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Mobilizācijas likumā

Izdarīt Mobilizācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 24. nr.; 2004, 12. nr.; 2006, 12., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 157. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"4) aizsardzības industrija - komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus;

5) aizsardzības industrijas attīstības atbalsts - mērķtiecīgi plānotu un organizētu nacionāla un starptautiska līmeņa attīstības atbalsta pasākumu kopums, kurus īsteno mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanai un kuri aizsardzības industrijā attiecināmi uz tādām darbībām kā lietišķā pētniecība, zināšanu pārnese, jaunu tehnoloģiju vai produktu izstrāde, testēšana un ieviešana ražošanā, kā arī eksportspējas, starptautiskās sadarbības un atpazīstamības veicināšana;

6) piegāžu drošība - piegāžu garantijas attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu vai pakalpojumu piegādi, kuras ietvaros maksimāli iespējamā apjomā mazina trešo pušu iejaukšanās iespējas un kura nepieciešama, lai nodrošinātu šajā likumā un citos nacionālajos normatīvajos aktos vai Latvijas Republikas starptautiskajās saistībās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto uzdevumu izpildi."

2. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants. Likuma mērķi

Likuma mērķi ir šādi:

1) noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos;

2) veicināt mērķtiecīgu un koordinētu mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegāžu drošību, sekmējot atbilstošu aizsardzības industrijas attīstības atbalsta pasākumu īstenošanu."

3. 3. panta trešajā daļā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

"Mobilizācijas veidi ir šādi:";

papildināt daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) zemessargu un rezerves karavīru mobilizācija tiek izsludināta, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto uzdevumu izpildi."

4. Papildināt 4. panta otro daļu ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"13) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politikas izstrādi;

14) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;

15) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta pasākumu sagatavošanu un īstenošanu."

5. Papildināt 9. pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

"14) par kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam, nosakot:

a) granta projektu sagatavošanas un izsludināšanas kārtību,

b) kārtību projektu iesniegumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par konkursu uzvarētājiem,

c) kārtību atbalsta piešķiršanai un kontroles nodrošināšanai attiecībā uz sniegtā atbalsta izmantošanu atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem."

6. Papildināt likuma III nodaļu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. Sadarbība ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām

(1) Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām. Tā aizsardzības industrijas nevalstiskā organizācija, kura apvieno nozares komersantus un zinātniskās institūcijas ar lielāko nodarbināto skaitu, izvirza savus pārstāvjus dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industriāli konsultatīvajā grupā.

(2) Par pārstāvi dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Industriāli konsultatīvajā grupā var izvirzīt personu, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja nepieciešams, aizsardzības industrijas nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kas izvirzīts sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, arī jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniedz atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajai kārtībai."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 19. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 30. decembrī

13.01.2020