Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 379

Rīgā 2019. gada 20. augustā (prot. Nr. 35 3. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"

Izdoti saskaņā ar
Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un
Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt 11. punktā vārdus "vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.2. svītrot 34. punktu;

1.3. papildināt noteikumus ar 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās:

44.1. no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam 8. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam;

44.2. no 2019. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam 9. klasē lieto atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam.";

1.4. aizstāt 24. pielikuma 5. punktā vārdus "Vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības formā)" ar vārdiem "Vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.5. aizstāt 24. pielikuma 14. punktā vārdus "vakara (maiņu) un neklātienes (tai skaitā tālmācības)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības";

1.6. aizstāt 24. pielikuma 19.4. apakšpunktā vārdus "vakara (maiņu) un neklātienē (tai skaitā tālmācības formā)" ar vārdiem "vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības formā";

1.7. izteikt 25. pielikumu šādā redakcijā:

"25. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468

Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 11011122, 21011121, 21011122, 21011123, 21012121, 21013121, 21014121, 23011121, 23011122, 23011123)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

2. Īstenojot pamatizglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā.

3. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

3.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

3.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

3.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

3.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

3.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

4. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram izglītības iestādē var tikt īstenota:

4.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

4.2. humanitārā un sociālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt izglītības jomas "Valoda", "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" mācību priekšmetus, pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās, padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;

4.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu, pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes izglītības jomas "Tehnoloģiju un zinātņu pamati" mācību priekšmetos;

4.4. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomas "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei.

5. Pamatizglītības ieguve var tikt organizēta klātienes, neklātienes vai tālmācības formā.

6. Neklātienes un tālmācības formā izglītības programmas uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

II. Izglītības saturs

7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

8. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem:

8.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

8.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

8.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

8.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

9. Izglītības iestāde īsteno šādu izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, nosakot mācību priekšmetus, kas tiek nodrošināti valsts valodā:

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
3. Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
4. Svešvaloda 1 1 2 2 2 2 2 2 2
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
9. Bioloģija             1 1 2
10. Fizika               1 2
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra       1 2 2 2 2 2
22. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīmes.

1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 8. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 24. rindai).

2. ** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

10. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, īstenojot izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma 8. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

11. Izglītības iestādei, īstenojot pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011121), pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21012121), pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21013121), pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121) un pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011121), ir tiesības patstāvīgi izstrādāt mācību priekšmetu un stundu plānu:

11.1. nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto izglītojamā mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē;

11.2. izvērtējot iespēju iekļaut valsts pamatizglītības standartā neminētu mācību priekšmetu.

12. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās mācību stundas.

13. Īstenojot izglītības programmu bez virziena specializācijas, izglītības iestāde līdzsvaroti papildina mācību stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

14. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

15. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

15.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

15.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetenču attīstošās nodarbības;

15.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

15.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

16. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

16.1 pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

16.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

16.3. katru gadu izglītības iestāde 1.-9. klases izglītojamiem patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

16.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

16.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

16.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

16.7. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā mācību priekšmetos "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības" un nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

17. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu), neklātienes vai tālmācības mazākumtautību izglītības programmas:

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 4
3. Mazākumtautības valoda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
4. Svešvaloda 1 1 2 1 1 2 1 1 2
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 2 2 2 3 3 4 3 3 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
9. Bioloģija             1 1 1
10. Fizika               1 1
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
20. Māksla
21. Literatūra       1 1 2 1 1 2
22. Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
24. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31

Piezīmes.

1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 8. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 23. rindai).

2. ** Ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

18. Izglītības iestādes, kuras īsteno neklātienes vai tālmācības mazākumtautību izglītības programmas, izvēlas vienu no šā pielikuma 8. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

20. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.

21. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunās vai rakstiski.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

22. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

23. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

23.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

23.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

23.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecākus par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem informē individuālā sarunā;

23.4. izglītības programmas apguvei vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības formā obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāku kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

23.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

23.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

25. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu:

25.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

25.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

25.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

26. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu papildu pienākumiem.

27. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

27.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

27.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

27.3. veidot apvienotās klases.";

1.8. svītrot 26. pielikumu;

1.9. izteikt 27., 28., 29. un 30. pielikumu šādā redakcijā:

"27. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468

Pamatizglītības sociālās korekcijas programmas paraugs

(izglītības programmas kods 11011911, 11011921, 11011912, 11011922, 21011911, 21011921, 21011912, 21011922, 21014911, 21014921, 21014912, 21014922, 23011911, 23011921, 23011912, 23011922, 23014911, 23014921)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programma (turpmāk - izglītības programma) ir pamatizglītības programmas īpašais veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē vai sociālās korekcijas klasē.

2. Izglītības programmas galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

3. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamie tiek sagatavoti izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, kā arī viņiem tiek dota iespēja apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtas uzvedības normas un saskarsmes kultūru.

4. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

5. Atbilstoši Izglītības programmu klasifikatoram izglītības iestādē var tikt īstenota:

5.1. izglītības programma bez virziena specializācijas;

5.2. profesionālā virziena pamatizglītības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un padziļināti apgūt izglītības jomu "Cilvēks un sabiedrība" un "Māksla" un mācību priekšmetus, kuri rosina izteikt sevi mākslinieciskajā pašdarbībā, attīsta praktiskā darba iemaņas un rada motivāciju turpmākās izglītības un profesijas ieguvei. Mācību priekšmetu un mācību stundu plānā minēto izglītības jomu mācību priekšmetiem mācību stundu skaitu palielina līdz divām mācību stundām no izglītības iestādes izvēlei noteiktā mācību stundu skaita.

6. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas uzdevums ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītību personām, kurām ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt izglītības iestādi pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuras ir gatavas daļu izglītības satura apgūt patstāvīgi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

II. Izglītības saturs

7. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

8. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.

9. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem:

9.1. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.2. izglītojamiem, kuri ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

9.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt attiecīgo etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

9.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

9.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

10. Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši pamatizglītības programmas virzienam):

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda 4 4 4 4 4 4 4 4 4
3. Pirmā svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 2 2
4. Otrā svešvaloda           1 1 1 2
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 3 3 3 3 3 3 3 3 3
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
9. Bioloģija             1 1 1
10. Fizika               1 1
11. Ķīmija               1 1
12. Ģeogrāfija             1 1 1
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 2 2 2 2 2 2 2 2 2
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra         1 1 1 1 1
22. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles* 5 6 7 10 10 9 10 10 9
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīme. * Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

11. Mazākumtautības izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā):

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
3. Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
4. Svešvaloda 1 1 2 2 2 2 2 2 2
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
9. Bioloģija             1 1 2
10. Fizika               1 2
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra       1 2 2 2 2 2
22. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīmes.

1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 9. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 24. rindai).

2. ** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

12. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma 9. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

13. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, izmantojot visas izglītības iestādes izvēlei paredzētās mācību stundas.

14. Īstenojot izglītības programmu bez virziena specializācijas, izglītības iestāde līdzsvaroti papildina mācību stundu skaitu tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

15. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

16. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

16.1. sociālās korekcijas nodarbības un interešu izglītības nodarbības;

16.2. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības vielas apguvē un kuriem ir nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

16.3. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

17. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

17.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

17.2. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un atbilstoši iespējām - viņu vecākus;

17.3. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

17.4. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

17.5. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

18. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas:

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda 3 3 3 3 3 3 3 3 3
3. Pirmā svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
4. Otrā svešvaloda           1 1 1 1
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 2 2 3 3 3 3 3 3 3
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
9. Bioloģija             1 1 1
10. Fizika               1 1
11. Ķīmija               1 1
12. Ģeogrāfija             1 1 1
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas* 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports* 1 1 1 1 1 1 1 1 1
20. Māksla
21. Literatūra       1 1 1 1 1 1
22. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
24. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31

Piezīme. * Ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

19. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā) izglītības iestādēm, kuras īsteno vakara (maiņu) un neklātienes mazākumtautības izglītības programmas:

Nr.
p. k.

Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 2 2 3 2 2 3 4 4 6
3. Mazākumtautības valoda 1 1 2 1 1 2 1 1 2
4. Svešvaloda 1 1 2 1 1 2 1 1 3
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 1 1 2 1 3 4 3 3 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1      
9. Bioloģija             1 1 1
10. Fizika               1 1
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības     1 1 1 1 1 1 1
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
20. Māksla
21. Literatūra       1 1 2 1 1 2
22. Mūzika 1 1 2 1 1 2 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
24. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 13 13 17 16 18 23 26 27 31

Piezīmes.

1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 9. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 23. rindai).

2. ** Ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

20. Izglītības iestāde atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, īstenojot neklātienes mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma 9. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

21. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

22. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.

23. Izglītojamo sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina izglītojamo sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.

24. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram izglītojamam veic pa posmiem:

24.1. problēmas identificēšana (sociālās korekcijas izglītības iestādē) - izglītojamā uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, izglītojamā personības izpēte, iepazīstināšana ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;

24.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) - individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, izglītojamā pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;

24.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):

24.3.1. darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;

24.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;

24.3.3. individuālās/grupu nodarbības;

24.4. reintegrācijas veicināšana (sociālās korekcijas izglītības iestādē) - izglītojamais sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā izzina savas iespējas pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas saņemt atbalstu izglītojamā dzīvesvietā. Izglītojamā reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp izglītojamā dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, personu, kas īsteno aizgādību (turpmāk - vecāki), un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.

25. Katram izglītojamam iekārto personības izaugsmes dinamikas novērtēšanas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē izglītojamā izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.

26. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas izglītības iestādē sociālās korekcijas nodarbības notiek visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību gada laikam un atsevišķi brīvdienām.

27. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības organizē attiecīgās nodarbes veikšanai nepieciešamajā materiālajā bāzē atbilstoša speciālista vadībā.

28. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši izglītojamo interesēm un nepieciešamībai, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās izglītojamos var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumus, kā arī nodarbībās apvienojot vairāku klašu izglītojamos.

29. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā:

Nr.
p. k.

Nodarbība Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība 2-6 2-6 2-6 2-6 4-8 4-8 4-8 4-8 4-8
2. Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6
3 Individuālās/grupu nodarbības 0-6 0-6 0-6 0-6 0-8 0-8 0-8 0-8 0-8
4. Izglītojamā maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā 12 12 12 12 14 14 14 14 14

30. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē izglītojamo brīvdienās:

Nodarbība Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
Individuālās/grupu nodarbības 6 6 6 6 8 8 8 8 8

31. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:

31.1. nodarbības darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas, lai motivētu darbam vai mācībām, kā arī apgūtu dažādu arodu iemaņas: šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;

31.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas, lai veidotu izglītojamo vērtību sistēmu, sagatavotu viņus dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivētu ievērot veselīgu dzīvesveidu. Nodarbību saturā iekļauj tēmas par dzīves mērķa izpratni, atbildību, uzvedību un saskarsmes kultūru, prasmi risināt problēmas, pieņemt lēmumus, izpratnes veidošanu par veselīgi funkcionējošu ģimeni, veselīgu dzīvesveidu, tiesību pamatu apguvi (arī bērna tiesības), patriotismu un pilsonisko līdzdalību, rīcību ekstremālās situācijās, satiksmes noteikumiem, ugunsdrošību, dažādu vielu lietošanu, atkarībām no tām, karjeras izvēli, personības attīstību, līderību, kritisko un radošo domāšanu, finanšu pratību, uzņēmējspējām, kā arī nodarbības izglītojamā emocionālā, garīgā un fiziskā stresa mazināšanai vai novēršanai. Šajās nodarbībās nodarbojas ar dažādiem mākslas veidiem, aerobiku, sportu;

31.3. individuālās vai grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, ārstniecības personas vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma atbilstoši izglītojamo interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī izglītojamiem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.

32. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunās vai rakstiski.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

33. Sociālās korekcijas izglītības iestādē izglītojamie tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) lēmumu vai spriedumu.

34. Izglītojamo uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

35. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

35.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

35.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

35.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

35.4. izglītības programmas apguvei obligāto ieskaišu skaitu nosaka izglītības iestāde proporcionāli paredzētajam mācību stundu skaitam mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, bet ne mazāk kā divas ieskaites mācību priekšmetā;

35.5. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

35.6. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

36. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

37. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu:

37.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

37.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

37.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

38. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un pedagogu papildu pienākumiem. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.

39. Maksimālais izglītojamo skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē - 10 izglītojamie. Minimālais izglītojamo skaits vienā klasē - 6 izglītojamie. Ja izglītojamo skaits klasē ir mazāks, klases apvieno, bet ne vairāk kā divas klases.

40. Ja ir apvienotas divas klases, apmaksājamās stundas aprēķina pēc tās klases normatīva, kurā ir lielāks apmaksājamo stundu skaits.

41. Sociālās korekcijas izglītības iestādes ieteicamais pedagogu amatu vienību saraksts saskaņā ar sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām:

Nr.
p. k.

Amats Pedagogu amatu vienību skaits atbilstoši izglītojamo skaitam
līdz 20 izglītojamiem 21-35 izglītojamie 36 izglītojamie
un vairāk
1. Direktors 1
2. Direktora vietnieki izglītības jomā 1 1,5 2
3. Izglītības psihologs 0,5 1
4. Sporta organizators 0,25 0,5
5. Bibliotekārs 0,25 0,5
6. Sociālais pedagogs 1) Viena sociālā pedagoga vieta ir uz katriem 16-20 izglītojamiem.

2) Izzina izglītojamo problēmu loku.

3) Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai.

4) Izstrādā individuālo izglītojamā sociālās korekcijas plānu, saistībā ar to uzdevumus/darāmos darbus.

5) Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi.

6) Reizi divās nedēļās 30-40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru izglītojamo.

7. Internāta skolotājs 1) Izglītojamo skaits internāta grupā no 6 līdz 10.

2) Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot līdzsvarotu izglītojamo mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu.

3) Uz katru pilnu internāta grupu atļauts apmaksāt ne vairāk kā četras stundas nedēļā par piedalīšanos metodiskās apvienības sanāksmēs, mācību un audzināšanas dokumentācijas kārtošanu.

4) Atbild par izglītojamā ikdienas dzīves organizēšanu - pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde.

42. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

42.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

42.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

42.3. veidot apvienotās klases.

28. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468

Speciālās pamatizglītības programmas paraugs
izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem

(izglītības programmas kodi 21015111, 21015121, 21015211, 21015221, 21015311, 21015321, 21015411, 21015421, 21015511, 21015521, 21015611, 21015621, 21015711, 21015721)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības (mazākumtautību) programmas izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

2. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamiem nodrošina iespēju atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim apgūt pamatprasmes, kas nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālai iekļaušanai un nodarbinātībai.

3. Izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

3.1. izglītoties emocionālās labvēlības un savstarpējās sapratnes atmosfērā;

3.2. veidot pozitīvas sadarbības vidi pedagogu, izglītojamā un vecāku savstarpējās attiecībās;

3.3. organizēt izglītojamā brīvā laika nodarbības kā alternatīvu sociāli nevēlamiem laika kavēkļiem;

3.4. attīstīt daudzveidīgus mācību stimulus, kas atbilst psihiskajām īpatnībām un nodrošina izglītošanās motivāciju;

3.5. novērtēt vajadzības, ievirzes, spējas un rosināt jaunas vērtību sistēmas apguvi;

3.6. nodrošināt iespēju saņemt korekciju un rehabilitāciju atbilstoši izglītojamā traucējuma veidam.

4. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

4.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

4.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

4.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

4.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

4.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs

5. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā.

6. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un individuālo un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plāns.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

7. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim.

8. Izglītības programmas īstenošana var ilgt:

8.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem - 10 gadus;

8.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - 10 gadus, bet smagas un izteikti smagas pakāpes nedzirdīgajiem - 11 gadus;

8.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem - deviņus gadus;

8.4. izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām - deviņus gadus;

8.5. izglītojamiem ar valodas traucējumiem - 10 gadus;

8.6. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem - 10 gadus;

8.7. izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem - deviņus gadus.

9. Izglītības iestādes direktors pieņem lēmumu par izglītības programmas īstenošanas ilgumu, izvērtējot izglītojamā spējas un attīstības līmeni.

10. Vispārējās izglītības iestādes klasē var integrēt (iekļaut) ne vairāk par trim izglītojamiem ar redzes traucējumiem, ar dzirdes traucējumiem, ar fiziskās attīstības traucējumiem, ne vairāk par četriem izglītojamiem ar valodas traucējumiem, ar mācīšanās traucējumiem, ar garīgās veselības traucējumiem. Iekļautajiem izglītojamiem izstrādā individuālo izglītības plānu.

11. Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā mācību stundu skaitu katrā klasē, izņemot 3., 6. un 9. klasi, nosaka izglītības iestāde.

12. Izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem.

1. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda 6 6 6 5 5 4 3 3 3
3. Pirmā svešvaloda* 1 1 3 3 3 3 3 3 3
4. Otrā svešvaloda**           2 3 3 3
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
9. Bioloģija             1 1 2
10. Fizika               1 2
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 2 1 1 2
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra       1 1 2 1 1 2
22. Mūzika*** 2 2 2 2 2 2 1 1 1
23. Vizuālā māksla 2 2 2 1 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles**** 1 2 0 4 4 0 4 6 0
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīmes.

1. * Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).

2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).

3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem izvēlas citu mācību priekšmetu.

4. **** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

2. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda* 6 6 6 6 5 4 3 3 4
3. Pirmā svešvaloda** 1 1 3 3 3 3 3 3 3
4. Otrā svešvaloda***           2 3 3 3
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 2 2 2 2 2 2      
9. Bioloģija             2 2 2
10. Fizika               2 2
11. Ķīmija               2 2
12. Ģeogrāfija             2 2 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 2 2 2 1 1 1
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 2 2 2 2 2
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra         2 2 2 2 2
22. Mūzika**** 2 2 2 2 2 2 1 1 1
23. Vizuālā māksla 2 2 2 2 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles***** 0 1 0 1 1 0 1 1 0
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīmes.

1. * Vienu latviešu valodas stundu nedēļā 4. klasē ieteicams veltīt literatūras apguvei.

2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).

3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - atbilstoši izglītojamā spējām vai izvēlas citu mācību priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).

4. **** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem izvēlas citu mācību priekšmetu.

5. ***** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

13. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem:

13.1. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.2. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

13.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

13.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

14. Mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns:

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 4 4 4 4 4 5 5 5 5
3. Mazākumtautības valoda 4 5 5 4 4 4 3 3 3
4. Svešvaloda** 1 1 2 2 2 2 2 2 2
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 4 4 4 5 5 5 6 5 5
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 2 1 1 2      
9. Bioloģija             1 1 2
10. Fizika               1 2
11. Ķīmija               1 2
12. Ģeogrāfija             1 1 2
13. Cilvēks un sabiedrība
14. Latvijas vēsture           1 1 1 1
15. Pasaules vēsture           1 1 1 1
16. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 2 1 1 2
17. Ētika/Kristīgā mācība 1 1 1            
18. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
20. Māksla
21. Literatūra       1 2 2 2 2 2
22. Mūzika*** 1 1 1 1 1 1 1 1 1
23. Vizuālā māksla 1 1 1 2 1 1 1 1 1
24. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles**** 1 1 0 2 3 0 3 5 0
25. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīmes.

1. * Īstenojot vienu no šā pielikuma 13. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 24. rindai).

2. ** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - atbilstoši izglītojamā spējām izvēlas citu mācību priekšmetu (ieteicams latviešu valodu vai zīmju valodu).

3. *** Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem izvēlas citu mācību priekšmetu.

4. **** Mācību stundas ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei.

15. Izglītības iestāde atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma 13. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

16. Izglītības programmas īstenošana aptver pilnu Vispārējās izglītības likumā maksimāli noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, izmantojot izglītības iestādes izvēlei paredzētās mācību stundas.

17. Īstenojot izglītības programmu, izglītības iestāde līdzsvaroti papildina mācību stundu skaitu (izņemot 3., 6. un 9. klasi) tajos mācību priekšmetos, kuri nodrošina izglītības iestādes nolikumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā katrā klasē.

18. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

19. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

19.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

19.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās nodarbības;

19.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

19.4. pagarinātās darba dienas grupas;

19.5. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

20. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

20.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

20.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

20.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

20.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

20.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;

20.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

20.7. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

20.8. ja izglītības iestādē ir uzņemts izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī, tad izglītības iestāde viņa iekļaušanai kopējā mācību procesā izstrādā individuālo plānu izglītojamam, iekļaujot tajā individuālas mācību stundas valsts valodā mācību priekšmetos "Latviešu valoda" vai "Literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības" vai, ja izglītības iestāde īsteno mazākumtautību izglītības programmu, tad mācību priekšmetos "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture" un "Sociālās zinības", nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā.

21. Izglītības iestāde izstrādā individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu atbilstoši traucējuma veidam. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu mācību gada sākumā apstiprina ar izglītības iestādes direktora rīkojumu.

22. Individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības (izņemot vispārējās izglītības iestādes, kurās integrēti izglītojamie ar speciālajām vajadzībām):

22.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 6 5 5 5 6 6 5 4 4
2. Nodarbības orientēšanās prasmju, mobilitātes un redzes attīstīšanā 6 5 5 5 4 4 4 3 3
3. Kopā 12 10 10 10 10 10 9 7 7

22.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības (dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai) 18 18 18 18 8 6 6 6 6
2. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 4 5 5 3 3 3 3 3 3
3. Kopā 22 23 23 21 11 9 9 9 9

22.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 12 12 14 14 15 15 15 14 14
2. Kopā 12 12 14 14 15 15 15 14 14

22.4. izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 5 5 5 5 4 4 3 3 4
2. Kopā 5 5 5 5 4 4 3 3 4

22.5. izglītojamiem ar valodas traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 12 12 12 12 10 8 8 8 8
2. Kopā 12 12 12 12 10 8 8 8 8

22.6. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 8 8 8 8 5 5 3 3 2
2. Kopā 8 8 8 8 5 5 3 3 2

22.7. izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 5 6 6 6 6 6 2 2 2
2. Kopā 5 6 6 6 6 6 2 2 2

23. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu atbilstoši traucējumu veidam veido:

23.1. izglītojamiem ar redzes traucējumiem - nodarbības orientēšanās prasmju, mobilitātes un redzes attīstīšanā, ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

23.2. izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem - priekšmetdarbības mācību grupu nodarbības, grupu un individuālās nodarbības dzirdes attīstīšanā un izrunas veidošanā, ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības;

23.3. izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem - ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības. Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

24. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plāns var tikt īstenots mācību procesa laikā paralēli mācību stundām, ja tas nodrošina individuālu un diferencētu pieeju un korekciju.

25. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

26. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.

27. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunās vai rakstiski.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

28. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

29. Izglītojamo sasniegumu vērtēšana ir neatņemama iepriekš iegūtas izglītības sastāvdaļa:

29.1. izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un obligātie valsts pārbaudījumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā;

29.2. katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai;

29.3. vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem tiek informēti ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, vecāki par izglītojamā mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem tiek informēti individuālā sarunā;

29.4. izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi;

29.5. par izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

30. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

31. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu:

31.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

31.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

31.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

32. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, pedagogu papildu pienākumiem, individuālajam un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plānam.

33. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

33.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

33.2. veidot dažādu klašu izglītojamo apvienotās grupas;

33.3. veidot apvienotās klases.

34. Kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu izglītības iestādē nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas paredz prasības kvalificētā personāla skaitam un nepieciešamajam aprīkojumam vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs.

35. Izglītības programmas nodrošinājumu izglītības iestādē nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām izglītības iestāžu nodrošinājumam atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām.

29. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468

Speciālās pamatizglītības programmas paraugs izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem

(izglītības programmas kods 21015811, 21015821)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības (mazākumtautību) programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

2. Izglītības programma nodrošina iespēju sasniegt valsts pamatizglītības standartā noteiktos mērķus atbilstoši izglītojamo veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

3. Īstenojot izglītības programmas galvenos mērķus un uzdevumus, izglītojamiem nodrošina iespēju atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim apgūt pamatprasmes, kas nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālai iekļaušanai un nodarbinātībai.

4. Izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

4.1 nodrošināt attīstības traucējuma iespējami maksimālu psiholoģisku korekciju un kompensēšanu;

4.2. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, apkārtējo vidi, valsti, veicināt izglītojamā integrāciju sabiedrībā;

4.3. veicināt katra izglītojamā personības harmonisku veidošanos un attīstību;

4.4. atbilstoši iespējām nodrošināt sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi, ievērojot attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas, kā arī sagatavot izglītības turpināšanai.

5. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

5.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

5.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

5.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

5.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

5.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs

6. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts valsts pamatizglītības standartā. Izglītības iestāde valsts pamatizglītības standartā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

7. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plāns.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

9. Izglītības programmas īstenošana paredzēta deviņiem gadiem.

10. Vispārizglītojošā skolā var integrēt (iekļaut) izglītojamos ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem. Iekļautajiem izglītojamiem izstrādā individuālo izglītības plānu.

11. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā):

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda 4 4 4 4 3 3 3 3 3
3. Svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
4. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
5. Matemātika 2 2 2 2 2 2 2 2 2
6. Informātika         1 1 1    
7. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1
8. Ģeogrāfija         1 1 1 1 1
9. Cilvēks un sabiedrība                  
10. Latvijas vēsture           1 1 1 1
11. Pasaules vēsture           1 1 1 1
12. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1
13. Ētika/Kristīgā mācība   1 1 1          
14. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 3 3 3 3 3
15. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
16. Mākslas
17. Literatūra       1 1 1 1 1 1
18. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
19. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
20. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles 8 8 9 10 10 10 12 13 13
21. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

12. Izglītības iestāde izvēlas vienu no pamatizglītības programmā īstenojamiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem:

12.1. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā un kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (1. modelis), no 1. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.2. izglītojamiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā un kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze (2. modelis):

12.2.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.2.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.3. izglītojamiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības standarta pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti (3. modelis):

12.3.1. no 1. līdz 6. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

12.3.2. no 7. līdz 9. klasei izglītības programmā mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80 procentu apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

13. Mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns (mācību stundu skaitu papildina izglītības iestāde, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā):

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra 3 3 3 3 3 3 3 3 3
3. Mazākumtautības valoda 2 2 2 2 2 2 2 2 2
4. Svešvaloda 1 1 1 1 1 1 1 1 1
5. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
6. Matemātika 2 2 2 2 2 2 2 2 2
7. Informātika         1 1 1    
8. Dabaszinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1
9. Ģeogrāfija         1 1 1 1 1
10. Cilvēks un sabiedrība 
11. Latvijas vēsture           1 1 1 1
12. Pasaules vēsture           1 1 1 1
13. Sociālās zinības 1 1 1 1 1 1 1 1 1
14. Ētika/Kristīgā mācība   1 1 1          
15. Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 1 3 3 3 3 3
16. Sports 2 2 2 2 2 2 2 2 2
17. Māksla
18. Literatūra       1 1 1 1 1 1
19. Mūzika 1 1 1 1 1 1 1 1 1
20. Vizuālā māksla 1 1 1 1 1 1 1 1 1
21. Mācību stundas pēc izglītības iestādes izvēles 7 7 8 9 8 8 10 13 13
22. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīme.

* Īstenojot vienu no šā pielikuma 12. punktā paredzētajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem, izglītības iestāde mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot konkrēto mācību stundu skaitu, nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 21. rindai).

14. Izglītības iestāde, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, izvēlas vienu no šā pielikuma 12. punktā noteiktajiem mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļiem mācību satura apguvei.

15. Dabaszinību, sociālo zinību, mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu saturā integrēti iekļauj fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācību priekšmetu atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību saturu.

16. Mācību priekšmetu un mācību stundu plāns tiek apstiprināts ar izglītības iestādes direktora rīkojumu katra mācību gada sākumā.

17. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

17.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

17.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās nodarbības;

17.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;

17.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

18. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

18.1. pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus;

18.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstība, līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

18.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

18.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

18.5. vienā dienā vienai klasei netiek ieplānots vairāk par vienu tēmas nobeiguma pārbaudes darbu;

18.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

18.7. mācību procesā izmanto atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamo individuālajām vajadzībām.

19. Izglītības iestāde izstrādā individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas plānu atbilstoši traucējuma veidam. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas plānu mācību gada sākumā apstiprina ar izglītības iestādes direktora rīkojumu.

20. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plāns:

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 6 6 6 6 5 5 2 2 2
2. Kopā 6 6 6 6 5 5 2 2 2

21. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu veido ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības. Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

22. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plāns var tikt īstenots mācību procesa laikā paralēli mācību stundām, ja tas nodrošina individuālu un diferencētu pieeju un korekciju.

23. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

24. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.

25. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunās vai rakstiski.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

26. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

27. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība, kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.

28. Izglītojamie no valsts pārbaudes darbiem ir atbrīvoti.

29. Izglītojamā vecākus par bērna mācību sasniegumiem informē ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, izglītojamā vecākus par bērna mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem informē individuālā sarunā.

30. Pamatizglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

31. Pēc 9. klases izglītojamie saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

32. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

33. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu:

33.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

33.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

33.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

34. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, pedagogu papildu pienākumiem, individuālajam un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānam.

35. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

35.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

35.2. veidot dažādu klašu apvienotās grupas;

35.3. veidot apvienotās klases.

36. Kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu izglītības iestādē nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības kvalificētā personāla skaitam un nepieciešamajam aprīkojumam vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs.

37. Izglītības programmas nodrošinājumu izglītības iestādē nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām izglītības iestāžu nodrošinājumam atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām.

30. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 468

Speciālās pamatizglītības programmas paraugs
izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem

(izglītības programmas kods 21015911, 21015921)

I. Izglītības programmas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības (mazākumtautību) programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) galvenie mērķi un uzdevumi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

2. Izglītības programma nodrošina izglītojamam iespēju apgūt pamatprasmes atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim, nodrošinot attīstības traucējuma korekciju un kompensēšanu vai nodrošinot veselības saglabāšanu.

3. Katram izglītojamam izglītības programma paredz individuālā izglītības plāna izstrādi un īstenošanu, iespēju saņemt korekciju un rehabilitāciju atbilstoši izglītojamā traucējuma veidam.

4. Izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

4.1. nodrošināt attīstības traucējuma iespējami maksimālu psiholoģisku korekciju un kompensēšanu;

4.2. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, apkārtējo vidi, valsti, veicināt izglītojamā integrāciju sabiedrībā;

4.3. veicināt katra izglītojamā personības harmonisku veidošanos un attīstību;

4.4. atbilstoši iespējām nodrošināt sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi, ievērojot attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas, kā arī sagatavot izglītības turpināšanai;

4.5. nodrošināt individuālo izglītības programmu īstenošanu darba praktisko iemaņu veidošanai.

5. Mazākumtautību izglītības programmas īstenošanas uzdevumi ir:

5.1. nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai varētu turpināt izglītību valsts valodā;

5.2. veicināt izglītības satura un valsts valodas integrētu apguvi;

5.3. nodrošināt līdzsvarotu visu izglītības jomu mācību priekšmetu apguvi;

5.4. sekmēt izglītojamā integrāciju Latvijas sabiedrībā;

5.5. atbalstīt attiecīgās etniskās kultūras apguvi.

II. Izglītības saturs

6. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas, individuālo un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plāns.

7. Mācību priekšmetu programmu saturu īsteno atbilstoši katra izglītojamā individuālajam izglītības plānam, ko apstiprina izglītības iestādes administrācija. Ar individuālo izglītības plānu iepazīstina izglītojamā vecākus.

8. Individuālā plāna izstrāde, īstenošana un izvērtēšana ir komandas (atbalsta personāla) darbs, kas prasa speciālistu, izglītojamā un viņa vecāku regulāru sadarbību.

III. Izglītības programmas īstenošanas plāns

9. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim.

10. Izglītības programmas īstenošana paredzēta deviņiem gadiem. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmas īstenošana var ilgt līdz 12 gadiem.

11. Vispārējās izglītības iestādē var integrēt (iekļaut) izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Iekļautajiem izglītojamiem izstrādā individuālo izglītības plānu.

12. Izvērtējot izglītojamā spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, izglītojamam tiek veidots individuāls izglītības plāns, par pamatu ņemot vienu no izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:

1. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda x x x x x x x x x
3. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
4. Matemātika x x x x x x x x x
5. Informātika         x x x    
6. Dabaszinības x x x x x x      
7. Cilvēks un sabiedrība
8. Sociālās zinības x x x x x x x x x
9. Mājturība un tehnoloģijas x x x x x x x x x
10. Sports x x x x x x x x x
11. Mākslas
12. Literatūra       x x x x x x
13. Mūzika x x x x x x x x x
14. Vizuālā māksla x x x x x x x x x
15. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

2. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) x x x x x x x x x
2. Sports (kustību attīstīšana) x x x x x x x x x
3. Sociālās zinības (sociālās iemaņas) x x x x x x x x x
4. Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) x x x x x x x x x
5. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

13. Izvērtējot izglītojamā spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, izglītojamam tiek veidots individuālais izglītības plāns, par pamatu ņemot vienu no mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:

1. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Valoda
2. Latviešu valoda un literatūra x x x x x x x x x
3. Mazākumtautības valoda x x x x x x x x x
4. Tehnoloģiju un zinātņu pamati
5. Matemātika x x x x x x x x x
6. Informātika         x x x    
7. Dabaszinības x x x x x x      
8. Cilvēks un sabiedrība
9. Sociālās zinības x x x x x x x x x
10. Mājturība un tehnoloģijas x x x x x x x x x
11. Sports x x x x x x x x x
12. Māksla
13. Literatūra       x x x x x x
14. Mūzika x x x x x x x x x
15. Vizuālā māksla x x x x x x x x x
16. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīme.

* Izglītības iestāde, veidojot individuālu izglītības plānu, norāda mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (2. rinda);

2) mazākumtautības valodā (3. rinda);

3) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 4. rindas līdz 15. rindai).

2. variants

Nr. p. k. Izglītības joma un mācību priekšmets* Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) x x x x x x x x x
2. Sports (kustību attīstīšana) x x x x x x x x x
3. Sociālās zinības (sociālās iemaņas) x x x x x x x x x
4. Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) x x x x x x x x x
5. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34

Piezīme.

* Izglītības iestāde, veidojot individuālo izglītības plānu, norāda mācību priekšmetus, kuri apgūstami:

1) latviešu valodā (1. rinda);

2) latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā (bilingvāli) (no 2. rindas līdz 4. rindai).

14. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns pielāgojams katra izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim. Stundu skaits nedēļā izglītojamā individuālajā plānā var būt mazāks par mācību priekšmetu un stundu plānā maksimāli pieļaujamo.

15. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļautas:

15.1. klases stunda - vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;

15.2. fakultatīvās nodarbības, kas nav obligātas un tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, tai skaitā deju kolektīvi, teātra, mūzikas, keramikas un citas nodarbības;

15.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā;

15.4. pagarinātās darba dienas grupas;

15.5. individuālās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības.

16. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plāns (izņemot vispārējās izglītības iestādes, kurās iekļauti izglītojamie ar speciālām vajadzībām):

Nr. p. k. Nodarbība Klase
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.
1. Individuālās/grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbības 8 8 8 8 8 8 7 7 7
2. Kopā 8 8 8 8 8 8 7 7 7

17. Individuālo un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbību plānu veido ārstnieciskās vingrošanas, peldēšanas, ritmikas un logoritmikas nodarbības, grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības, Montesori nodarbības, mūzikas terapijas vai citas korekcijas un rehabilitācijas nodarbības. Individuālajās un grupu korekcijas un rehabilitācijas nodarbībās var apvienot vairāku klašu izglītojamos.

18. Individuālo un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plāns var tikt īstenots mācību procesa laikā paralēli mācību stundām, ja tas nodrošina individuālu un diferencētu pieeju un korekciju.

19. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti šādi nosacījumi:

19.1. ar izglītības iestādes direktora rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu, kurā stundas pēc izglītības iestādes izvēles iedalītas kādam mācību priekšmetam atbilstoši izglītojamo vajadzībām;

19.2. klases stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle, personības attīstības līderība, kritiskā domāšana, radošā domāšana, finanšu pratība, uzņēmējspējas;

19.3. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno laiku projektu norisei, par to laikus informējot izglītojamos un viņu vecākus;

19.4. izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;

19.5. mācību stundas garums ir 30 minūtes;

19.6. mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskas pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;

19.7. mācību procesā izmanto atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamo individuālām vajadzībām.

20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru.

21. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes norādītas katra mācību priekšmeta programmā.

22. Izglītības programmas īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības vai radušās neskaidrības risina savstarpējās izglītojamo, vecāku un izglītības iestādes administrācijas pārrunās vai rakstiski.

IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

23. Izglītojamo uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība vai vērtēšanas pamatprincipi

24. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi, kārtība un kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.

25. Izglītojamie no valsts pārbaudes darbiem ir atbrīvoti.

26. Izglītojamā vecākus par bērna mācību sasniegumiem informē ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nepieciešams, izglītojamā vecākus par bērna mācību sasniegumiem un citiem ar izglītības ieguvi saistītiem jautājumiem informē individuālā sarunā.

27. Pamatizglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

28. Pēc 9. klases izglītojamie saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

29. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

30. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu:

30.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

30.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

30.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts un privātā budžeta.

31. Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā 1.-9. klasei aprēķina atbilstoši izglītības programmas mācību plānam, skolēniem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, pedagogu papildu pienākumiem, individuālajam un grupu nodarbību korekcijas un rehabilitācijas plānam.

32. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

32.1. dalīt klasi grupās mācību priekšmeta vai mācību priekšmeta daļas (atsevišķu stundu) apguvei;

32.2. veidot dažādu klašu apvienotās grupas;

32.3. veidot apvienotās klases.

33. Kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu izglītības iestādē nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz prasības kvalificētā personāla skaitam un nepieciešamajam aprīkojumam vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs.

34. Izglītības programmas nodrošinājumu izglītības iestādē nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas paredz prasības izglītības iestāžu nodrošinājumam atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām."

2. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska