Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

1. pants. Likuma mērķis un piemērošana

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības.

(2) Šis likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu (turpmāk — izstāšanās diena).

(3) Ja Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu un ir stājies spēkā Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, sākot ar izstāšanās dienu, piemērojami tikai šā likuma 2. un 18. panta noteikumi.

(4) Šajā likumā lietotais termins "ģimenes loceklis" un citi termini atbilst attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem terminu skaidrojumiem.

2. pants. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem līdz izstāšanās dienai Latvijas Republikā (turpmāk — Latvija) izsniegtās Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības, Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecības un Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

(2) Līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas likumīgi uzturējušies Latvijā līdz izstāšanās dienai (personai izsniegts šā panta pirmajā daļā minētais dokuments vai persona vismaz sešus mēnešus pirms izstāšanās dienas bijusi likumīgi nodarbināta, studējusi vai bijusi pašnodarbināta persona Latvijā) un vēlas turpināt uzturēšanos Latvijā, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieteikumu jauna uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanai. Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuriem izsniegts šā panta pirmajā daļā minētais dokuments, pieteikumu iesniedz personīgi, elektroniski vai pa pastu brīvas formas iesnieguma veidā, tam pievienojot derīga ceļošanas dokumenta kopiju. Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuriem nav līdz izstāšanās dienai izsniegta šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta, pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā, un pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina viņu likumīgo uzturēšanos Latvijā pirms izstāšanās dienas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļi, kuri vēlas turpināt uzturēšanos Latvijā un kuriem izsniegts šā panta pirmajā daļā minētais dokuments, līdz 2020. gada 31. decembrim personīgi, elektroniski vai pa pastu iesniedz pieteikumu jauna uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanai brīvas formas iesnieguma veidā, tam pievienojot derīga ceļošanas dokumenta kopiju. Ģimenes locekļi, kuriem nav šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta un kuri vēlas ieceļot Latvijā kā šā panta otrajā daļā minēto Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļi pēc izstāšanās dienas, pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā.

(4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pieteikumus izskata un jaunu uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā, un atbilstoši Padomes 2002. gada 13. jūnija regulai (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, dokumentā iekļaujot norādi "Bijušais ES pilsonis" vai "Bijušā ES pilsoņa ģimenes loceklis". Termiņuzturēšanās atļauju ar norādi "Bijušais ES pilsonis" un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz uz 10 gadiem. Termiņuzturēšanās atļauju ar norādi "Bijušā ES pilsoņa ģimenes loceklis" izsniedz uz pieciem gadiem.

(5) Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas saņēmuši šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, turpina uzturēties Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma 2.1 panta nosacījumiem.

3. pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju un piemaksu pie pensijas

(1) Piešķirot vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma vai invaliditātes pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" (turpmāk — valsts pensija) personām, kuras līdz izstāšanās dienai bija sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē un kuras pēc izstāšanās dienas dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē, ievēro šādus nosacījumus:

1) tiesības uz valsts pensiju nosaka un to aprēķina par Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām Latvijā noteikta invaliditāte saskaņā ar Invaliditātes likumu;

3) ja Latvijā uzkrātais apdrošināšanas stāžs ir nepietiekams valsts pensijas piešķiršanai, tiesību noteikšanai ņem vērā līdz izstāšanās dienai Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde;

4) ja tiesības uz pensiju rodas, summējot Latvijā un Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus:

a) vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām",

b) I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, ja persona bija pakļauta invaliditātes apdrošināšanai Latvijā piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta otrajā daļā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru,

c) I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķina proporcionālā apmērā no likuma "Par valsts pensijām" 16. panta trešajā daļā noteiktā apmēra, attiecinot Latvijas apdrošināšanas stāžu pret kopējo Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas stāžu, ja persona nebija pakļauta invaliditātes apdrošināšanai Latvijā piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta trešajā daļā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru,

d) III grupas invaliditātes pensiju aprēķina proporcionālā apmērā no likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā apmēra, attiecinot Latvijas apdrošināšanas stāžu pret kopējo Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas stāžu. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru.

(2) No izstāšanās dienas personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, Latvijas vecuma pensiju piešķir priekšlaicīgi — līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai — un izmaksā, ja no Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saņemta informācija par to, ka persona nav obligāti sociāli apdrošināta (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šo informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk — Aģentūra) pārbauda vienu reizi gadā.

(3) Personām, kuras dzīvo Latvijā un kurām līdz izstāšanās dienai Latvijas valsts pensija ir piešķirta, summējot Latvijā un Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, Aģentūra turpina izmaksāt piemaksu līdz minimālajam pensijas apmēram, ja tāds ir noteikts saskaņā ar Padomes 1971. gada 14. jūnija regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk — Regula Nr. 883/2004).

(4) No izstāšanās dienas personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, piešķir un izmaksā piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

4. pants. Tiesības uz valsts fondēto pensijas kapitālu

Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem uzkrāto valsts fondēto pensijas kapitālu personas, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, izmanto saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

5. pants. Tiesības uz pabalstiem saistībā ar valsts pensijas saņēmēja nāvi

Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā personai, kura dzīvo Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu, ja tā uzņēmusies apbedīšanu, un pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam, ja pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, izdienas vai invaliditātes pensijas saņēmējs saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

6. pants. Tiesības uz atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību

(1) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuras Latvijā cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība, ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

(2) Ja personas nāves cēlonis ir Latvijā noticis nelaimes gadījums darbā vai Latvijā konstatēta arodslimība, tad saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" personai, kura dzīvo Apvienotajā Karalistē un ir uzņēmusies apbedīšanu, ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu, bet mirušās personas darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem — uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.

7. pants. Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim pieprasīt un saņemt valsts sociālos pabalstus saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, ja viņu rīcībā ir derīgs šā likuma 2. panta pirmajā vai ceturtajā daļā minētais dokuments. Ja pabalstu piešķir par bērnu, tad bērna dzīvesvietai jābūt Latvijā.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc izstāšanās dienas, ģimenes valsts pabalstu (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta), bērna kopšanas pabalstu, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu un pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, izmaksā, ievērojot Regulas Nr. 883/2004 nosacījumus.

8. pants. Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri no izstāšanās dienas līdz 2020. gada 31. decembrim pārceļas no Apvienotās Karalistes uz dzīvi Latvijā, tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nosaka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, ja viņi Latvijā ir nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus — Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

9. pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Personām, kuras dzīvo Latvijā, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ņem vērā līdz izstāšanās dienai Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc izstāšanās dienas, izmaksā bezdarbnieka pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

10. pants. Tiesības uz slimības pabalstu

(1) Personām, kuras dzīvo Latvijā, tiesības uz slimības pabalstu nosaka saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ņemot vērā līdz izstāšanās dienai Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc izstāšanās dienas, izmaksā slimības pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

11. pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

(1) Personas, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, iesniegumu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanai iesniedz Aģentūrai ar Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes starpniecību vai personīgi vai arī parakstītu ar drošu elektronisko parakstu nosūta elektroniski. Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos Aģentūras administrētos pakalpojumus personas var pieprasīt, izmantojot portāla piedāvātos autentifikācijas līdzekļus.

(2) Ja Aģentūras rīcībā nav sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanai nepieciešamo dokumentu, persona tos iesniedz Aģentūrai ar Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes starpniecību vai personīgi vai arī Aģentūrai nosūta pa pastu notariāli apstiprinātas kopijas vai nosūta elektroniski atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu pēc personas pieprasījuma pārskaita uz tās kontu Latvijas vai Apvienotās Karalistes kredītiestādē.

(4) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, piešķirto valsts pensiju, pabalstu laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu Aģentūra izmaksā kārtībā, kāda noteikta likumā "Par valsts pensijām" attiecībā uz pensiju izmaksu personām, kuras izbrauc uz dzīvi ārvalstīs, ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto.

(5) Valsts pensijas izmaksu personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, atjauno likumā "Par valsts pensijām" noteiktajā kārtībā.

(6) Aģentūra nosūta Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei un saņem no tās informāciju sociālās drošības jomā, kas nepieciešama, lai piešķirtu un izmaksātu personai sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un valsts sociālos pabalstus, kā arī noteiktu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību. Aģentūra nosūta, saņem un apstrādā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu pieprasītāju vai saņēmēju, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju personas datus (personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas/miršanas datums, dzīvesvietas adrese, ģimenes stāvoklis un tās sastāvs, nodarbinātības statuss, invaliditātes dati, apdrošināšanas un dzīvesvietas periodi, piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu veidi un apmēri, dati par personas darbnespēju, izņemot slimības diagnozi).

12. pants. Pārmaksu atgūšana

Pārmaksas Aģentūra atgūst likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

13. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana

(1) Apvienotās Karalistes darba devēju un darba ņēmēju tiesības, pienākumus un atbildību, sākot ar izstāšanās dienu, pielīdzina likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajām Eiropas Savienības darba devēju un darba ņēmēju tiesībām, pienākumiem un atbildībai.

(2) Ja Aģentūrā tiek saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir sociāli apdrošināta Apvienotajā Karalistē, tad personai (par personu) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā nav jāveic.

(3) Aģentūra, saņemot personas vai darba devēja pieprasījumu, izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka Latvijā par personu tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju vai ka pati persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais.

(4) Aģentūra informē Valsts ieņēmumu dienestu par saņemto Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes izsniegto dokumentu, kas apliecina, ka persona ir sociāli apdrošināta Apvienotajā Karalistē.

14. pants. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību

Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, pamatojoties uz kādu no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, ja viņi tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz izstāšanās dienai un pēc izstāšanās dienas turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

15. pants. Tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības uz Invaliditātes likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja viņi tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz izstāšanās dienai un pēc izstāšanās dienas turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

(2) Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuriem ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā, līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības uz Invaliditātes likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto invaliditātes ekspertīzi.

16. pants. Tiesības uz bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu

Apvienotās Karalistes pilsoņiem līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības saņemt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām, ja viņi tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz izstāšanās dienai un pēc izstāšanās dienas turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

17. pants. Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ja viņi līdz izstāšanās dienai:

1) ieguvuši tiesības uzturēties Latvijā un pēc izstāšanās dienas turpina uzturēties Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas. Šīs tiesības attiecas arī uz minēto Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļiem;

2) ir likumīgi uzturējušies Latvijā un viņu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus apliecina S1 veidlapa "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus", kuru izsniegusi Apvienotā Karaliste saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004.

(2) Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz izstāšanās dienai uzsākuši studijas augstskolā vai koledžā Latvijā, studiju laikā ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

18. pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā

Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Apvienotās Karalistes pilsonim un Latvijas pilsonim ir vienādas, ja Apvienotās Karalistes pilsonis līdz 2020. gada 31. decembrim ir noslēdzis studiju līgumu ar augstskolu vai koledžu saskaņā ar Augstskolu likumu. Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Apvienotās Karalistes pilsonim, kurš noslēdz studiju līgumu ar augstskolu vai koledžu pēc 2020. gada 31. decembra, nosaka Augstskolu likuma noteikumi par ārzemnieku studijām Latvijā.

19. pants. Tiesības uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās

(1) Ja iesniegums par Apvienotajā Karalistē iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā ir iesniegts līdz izstāšanās dienai, piemēro likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" tiesību normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstī iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

(2) Apvienotajā Karalistē iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanā pēc izstāšanās dienas piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ievērojot likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasības.

(3) Ja Apvienotajā Karalistē iegūtie ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta profesijas apakšspecialitāšu, farmaceita, veterinārārsta un arhitekta profesionālo nosaukumu, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izdoti līdz izstāšanās dienai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ievērojot likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasības.

(4) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro advokāta praktizēšanas tiesību atzīšanā, ja advokāts Apvienotās Karalistes advokāta profesionālo nosaukumu ir ieguvis līdz izstāšanās dienai un vēlas praktizēt Latvijā.

(5) Ja persona Apvienotajā Karalistē veic profesionālo darbību profesijā, kas Latvijā ir reglamentēta, līdz izstāšanās dienai ir iesniegusi likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 42. panta otrajā daļā minēto deklarāciju un likumā noteiktajā gadījumā saņēmusi minētā likuma 42. panta piektajā daļā paredzēto atļauju, tā var turpināt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus Latvijā reglamentētajā profesijā vienu gadu pēc deklarācijas iesniegšanas vai atļaujas saņemšanas. Minēto deklarāciju nevar iesniegt vai pagarināt pēc izstāšanās dienas.

20. pants. Tiesības praktizēt kā zvērinātam advokātam

Ja Apvienotās Karalistes advokāts līdz izstāšanās dienai ir ieguvis tiesības praktizēt Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma septītās daļas "Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbība Latvijā" 11. sadaļu, viņam ir atļauts veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu Latvijā arī pēc izstāšanās dienas.

21. pants. Tiesiskā sadarbība pārrobežu civillietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti

(1) Ja Latvijā vai Apvienotajā Karalistē tiesvedība vai lieta pie zvērināta notāra uzsākta vai pieteikums vai tiesiskās palīdzības lūgums kompetentajai iestādei iesniegts līdz izstāšanās dienai, Latvijā šajās lietās (tajā skaitā no tām izrietošajās izpildu lietvedībās) pēc izstāšanās dienas turpina piemērot šādus Eiropas Savienības tiesību aktus:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

2) Padomes 2008. gada 18. decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās;

3) Padomes 2003. gada 27. novembra regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām;

5) Padomes 2000. gada 22. decembra regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

6) Padomes 2000. gada 29. maija regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs ("dokumentu izsniegšana"), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000;

8) Padomes 2001. gada 28. maija regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās.

(2) Ja Latvijā tiesvedība vai lieta pie zvērināta notāra uzsākta līdz izstāšanās dienai, Latvijā šajās lietās (tajā skaitā no tām izrietošajās izpildu lietvedībās) pēc izstāšanās dienas turpina piemērot šādus Eiropas Savienības tiesību aktus:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem — ar nosacījumu, ka pieteikums Eiropas izpildes rīkojumam iesniegts līdz izstāšanās dienai.

(3) Ja saskaņā ar šā panta otrajā daļā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem Apvienotajā Karalistē pieņemtos spriedumus un publiskos aktus lūdz izpildīt Latvijā, to izpilde Latvijā ir pieļaujama tikai tad, ja Apvienotā Karaliste ir apliecinājusi, ka tā piemēros šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās procesuālās garantijas attiecībā uz spriedumu pārskatīšanu arī pēc izstāšanās dienas.

22. pants. Tiesiskā sadarbība pārrobežu krimināllietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti

Eiropas apcietinājuma lēmums, nolēmums, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, nolēmums par mantas konfiskāciju, procesuāls nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanai, lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Eiropas izmeklēšanas rīkojums un Eiropas aizsardzības rīkojums, kurš saņemts no Apvienotās Karalistes līdz izstāšanās dienai, izpildāms kārtībā, kas attiecināma uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 21. martā.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2019. gada 27. martā