Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: vēl nav spēkā
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 19

Rīgā 2018. gada 16. janvārī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 2 2. p.)
Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības attiecībā uz aktīvu kvalitātes novērtēšanu un uzkrājumu veidošanu. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) izpratnē (tālāk tekstā – iestāde), izņemot kredītiestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

2. Iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā noteikumu prasībām atbilstošu aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu.

3. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem (tālāk tekstā – aktīvi). Noteikumu 59., 71. un 72. punkts attiecas uz pārņemto aktīvu novērtēšanu. Noteikumu 60. punkts attiecas uz ārpusbilances saistību novērtēšanu.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi;

4.2. procentu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

4.3. grāmatvedības standarti – Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie grāmatvedības standarti, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4.4. FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4.5. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.6. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.7. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.8. pārskatīts aktīvs (forborne asset) – riska darījums Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, (tālāk tekstā – Regula Nr. 2015/227) V pielikuma 163.–165. punkta izpratnē;

4.9. ienākumus nenesošs (non-performing) aktīvs – riska darījums Regulas Nr. 2015/227 V pielikuma 145. punkta izpratnē, tostarp tādi riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības (defaulted) saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu, un trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

4.10. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 2015/227, grāmatvedības standartos un FKTK normatīvajos noteikumos, kas nosaka prasības attiecībā uz kredītriska pārvaldīšanu.

II. Aktīvu kvalitātes novērtēšana un uzkrājumu veidošana

5. Iestāde izveido aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu kvalitāti un noteiktu paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar iestādes politikām un procedūrām, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kā arī izveidotu uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

6. Iestāde regulāri vērtē aktīvu kvalitāti, pamatojoties uz vispusīgu, labi dokumentētu un konsekventi piemērojamu aktīvu portfeļa analīzi, izmantojot savus profesionālos spriedumus, pamatotus pieņēmumus un ņemot vērā visu pieejamo iekšējo un ārējo informāciju par vēsturiskajiem un pašreizējiem apstākļiem, kā arī nākotnes prognozes (forward looking information), kas ietekmē aktīvu kvalitāti.

7. Iestāde izstrādā un dokumentē aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas metodoloģiju (tālāk tekstā – metodoloģija), lai piesardzīgi aplēstu paredzamos zaudējumus un noteiktu pārskata datumā finanšu pārskatos atzīstamos uzkrājumus. Metodoloģiju dokumentē iestādes politikās un procedūrās. Iestāde iespēju robežās izmanto vienus un tos pašus datus, procesus un datu apstrādes rīkus paredzamo zaudējumu aprēķināšanai grāmatvedības un kapitāla pietiekamības aprēķina mērķiem. Iestāde regulāri pārskata un atjaunina izmantoto metodoloģiju atbilstoši izmaiņām iestādes stratēģijā un ekonomiskajā situācijā.

8. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild iestādes vadība (padome un valde), kura apstiprina un regulāri pārskata iestādes politikas un procedūras, kā arī norīko atbildīgos darbiniekus/struktūrvienības par šo politiku un procedūru ieviešanu.

9. Iestādes vadība regulāri pārskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

Būtisks kredītriska pieaugums

10. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka noticis vai gaidāms būtisks kredītriska pieaugums, veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu.

11. Iestāde izvērtē kredītriska pieauguma būtiskumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, īpaši izvērtējot šādas pazīmes:

11.1. darījumu partnerim iekšēji vai ārēji noteiktā kredītreitinga samazinājums vai reitinga prognozes pasliktināšanās;

11.2. kredītņēmējs ir informējis iestādi par vēlmi mainīt līguma nosacījumus, kas klasificējams kā aktīva pārskatīšana;

11.3. emitents ir ierosinājis pārskatīt aktīva emisijas prospektu;

11.4. aizņēmēja iekļaušana klientu ar kredītu agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list) saskaņā ar FKTK normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka prasības attiecībā uz kredītriska pārvaldīšanu;

11.5. iestādes lēmums paaugstināt prasības attiecībā uz nodrošinājumu vai izvirzīt stingrākus līguma nosacījumus attiecībā uz jauniem kredītiem, kas ir līdzīgi jau izsniegtajiem kredītiem, un lēmuma pamatojums ir kredītriska pieaugums no sākotnējās atzīšanas jau izsniegtajiem kredītiem.

12. Iestāde neizmanto 30 dienu kavējuma rādītāju kā vienīgo būtiska kredītriska pieauguma pazīmi, savukārt visi aktīvi, kuriem kavējums pārsniedz 30 dienas, ir uzskatāmi par otrajā posmā esošiem aktīviem saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

13. Ja iestāde secina, ka nav noticis būtisks kredītriska pieaugums pirmajā posmā esošam aktīvam saskaņā ar grāmatvedības standartiem, tā, ja nepieciešams, palielina uzkrājumus, nepārvietojot aktīvu uz otro posmu saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

14. Pārskatītiem aktīviem, ja to atzīšana saskaņā ar grāmatvedības standartiem nav pārtraukta, iestāde izvērtē būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, salīdzinot saistību nepildīšanas risku pirms un pēc līguma nosacījumu pārskatīšanas. Iestāde ņem vērā pārskatīšanas ietekmi uz darījuma partnera spēju pildīt saistības, darījuma partnera finansiālo situāciju un nozares nākotnes prognozes, kā arī izvērtē darījumu partnera biznesa plānu un tā atbilstību saistību atmaksas grafikam pēc līguma pārskatīšanas.

15. Ja iestāde aktīviem piemēro zema kredītriska izņēmumu (low credit risk exemption), kas ļauj nevērtēt aktīvam būtisku kredītriska pieaugumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde izvērtē un dokumentē pierādījumus, ka aktīvs ir pamatoti uzskatāms par zema riska aktīvu. Šo izņēmumu iestāde nepiemēro kredītiem, izņemot gadījumu, ja darījuma partneris ir centrālā valdība un darījuma partnerim piešķirtais ārējo kredītu novērtēšanas institūciju kredītnovērtējums atbilst kredītkvalitātes pakāpei no viens līdz trīs saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. pantu, vai tāda vietējā pašvaldība, kuru saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 115. pantu attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir pielīdzinājusi šajā pantā minētajai centrālajai valdībai.

16. Visi ienākumus nenesoši vai atgūšanas procesā esoši aktīvi ir klasificējami kā trešajā posmā esoši aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

17. Iestāde izvērtē un atzīst būtisku kredītriska pieaugumu visam aktīvam kopumā, nedalot aktīvu sastāvdaļās.

18. Iestāde, izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu, izmanto visu informāciju, kuru tā saņem vai var saņemt un kuras iegūšana nav nesamērīgi apgrūtinoša vai saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Iestāde nosaka iekšējos un ārējos informācijas avotus un metodes informācijas piemērošanai, ko tā izmanto būtiska kredītriska pieauguma noteikšanā un vērtēšanā. Aktīviem, kurus iestāde izvērtē individuāli, iestāde būtiska kredītriska pieauguma un ienākumus nenesoša aktīva statusa piešķiršanas izvērtējumā vairāk paļaujas uz kvalitatīvu un uz nākotni vērstu informāciju, ne tikai uz kavējuma dienām.

19. Iestāde izmanto scenārijus nākotnē paredzamo zaudējumu aprēķinā, piemērojot piesardzības principu. Bāzes scenārijam iestāde pēc iespējas izmanto tos pašus datus un pieņēmumus, ko tā piemēro savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Iestāde nosaka laika periodu, ko scenāriji aptver, piemērojot detalizētas makroekonomiskās prognozes divu līdz trīs gadu periodam un pēc tam sekojot līdzi vispārīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

20. Iestāde vismaz reizi pusgadā veic aplēsto zaudējumu salīdzināšanu ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) visiem būtiskajiem aktīvu portfeļiem. Ja tiek atklātas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem, iestāde par to informē iekšējā audita funkciju un koriģē zaudējumu novērtēšanas metodes, lai mazinātu šādas atšķirības.

21. Aktīvus, kuri ir individuāli nozīmīgi, iestāde vērtē individuāli. Pārējos aktīvus iestāde vērtē vai nu individuāli, vai apvienojot aktīvus grupās ar līdzīgiem kredītriska parametriem.

22. Iestāde izstrādā un dokumentē kritērijus, kas nosaka, kuri aktīvi ir vērtējami individuāli. Kritēriju noteikšanā iestāde ņem vērā aktīva absolūto apjomu un relatīvo lielumu attiecībā pret kopējiem aktīviem, kredītportfeli, vērtspapīru portfeli vai pašu kapitālu. Iestāde ņem vērā tādus kvalitatīvus rādītājus kā paaugstināts valsts risks, paaugstināts nozares risks un personas saistība ar iestādi. Iestāde ņem vērā arī to, vai tās portfelī ir aktīvi ar līdzīgu riska profilu un vai ir pieejami vēsturiski dati, lai varētu veikt aktīvu vērtēšanu grupās.

23. Ienākumus nenesošos aktīvus iestāde vērtē individuāli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar iestādes izstrādāto metodoloģiju aktīvus var vērtēt aktīvu grupās, jo tie ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas, salīdzinot ar iespējamo zaudējumu apmēru.

24. Ja ar vienu darījumu partneri iestādei ir vairāki aktīvi un viens no aktīviem ir uzskatāms par ienākumus nenesošu aktīvu, iestāde rīkojas saskaņā ar Regulas Nr. 2015/227 V pielikuma 155. punktu.

25. Ja aktīvs atbilst individuāli vērtēta aktīva kritērijiem, taču tas ir klasificēts kā ienākumus nesošs (performing) aktīvs, iestāde to ietver aktīvu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un vērtē kopumā, lai noteiktu šādas aktīvu grupas vērtības samazināšanās zaudējumus. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) aktīvu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, tā aktīvus vērtē tikai individuāli.

26. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iestādei rodas, pārskatot aktīvu, vērtē, pamatojoties uz pārskatītā aktīva nākotnes naudas plūsmas aplēsi, ņemot vērā mainītos līguma nosacījumus un diskontēšanai izmantojot aktīva sākotnējo faktisko procentu likmi, pirms tika veiktas līguma nosacījumu izmaiņas.

Individuāli vērtējamie aktīvi

27. Iestāde aktīva dzīves laikā paredzamos zaudējumus aprēķina kā starpību starp nākotnes naudas plūsmu, kas tai pienākas saskaņā ar līgumu, un nākotnes naudas plūsmu, ko tā paredz saņemt (expects to receive) no attiecīgā aktīva, piemērojot dažādu scenāriju iestāšanās varbūtību svaru (probability weighted), kas ir diskontēta saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

28. Nākotnes naudas plūsmas aplēse ir iestādes labākā aplēse, kurā tiek ņemta vērā visa iestādei pieejamā informācija aplēses brīdī, tostarp arī nākotnes prognozes, un kura balstās uz saprātīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir pienācīgi dokumentētas.

29. Nākotnē paredzamo naudas plūsmu individuāli vērtētiem kredītiem aplēš, izmantojot šādus principus:

29.1. darbības turpināšanas (going concern) princips paredz, ka kredītņēmēja vai garantijas izsniedzēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pietiekama, lai segtu esošās saistības. Ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas ņem vērā tikai tādā apmērā, ciktāl realizācija neietekmē naudas plūsmu no pamatdarbības. Šo principu piemēro gadījumos, kad nākotnē paredzamā naudas plūsma no pamatdarbības ir būtiska un to var ticami aplēst;

29.2. darbības pārtraukšanas (gone concern) princips paredz, ka kredītņēmējam nākotnē naudas plūsma no pamatdarbības nav paredzama vai tā nav pietiekama, lai izpildītu lielāko kredītsaistību daļu, un tiks realizēts vai pārņemts nodrošinājums. Šo principu piemēro vismaz tādos gadījumos, kad tiek izpildīts viens no šiem kritērijiem:

29.2.1. būtiski kredīta maksājumi ir ilgstoši kavēti;

29.2.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības tiek vērtēta kā negatīva vai nebūtiska salīdzinājumā ar kredītsaistību apjomu;

29.2.3. nākotnē paredzamo naudas plūsmu nav iespējams ticami aplēst vai iestādes rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai veiktu nākotnes naudas plūsmas analīzi pēc darbības turpināšanas principa.

Darbības turpināšanas principa piemērošana

30. Piemērojot darbības turpināšanas principu nākotnes naudas plūsmas no pamatdarbības aplēsē, iestāde ņem vērā šādus faktorus:

30.1. iestādei ir pieejams kredītņēmēja biznesa plāns un aktuāla, uzticama informācija par paredzamo naudas plūsmu;

30.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības ir pamatota ar kredītņēmēja finanšu pārskatiem. Naudas plūsmu, piemērojot piesardzības principu, detalizēti nosaka trīs līdz piecu gadu periodam, pēc tam pieņem, ka naudas plūsma saglabājas pēdējā aplēses gada apmērā. Nākotnes naudas plūsmas aplēsē ņem vērā biznesa restrukturizācijas plāna ietekmi, ja tāds ir izstrādāts, un risku, ka kredītņēmējs nākotnē atkal nespēs pildīt savas saistības, pamatojoties uz kredītņēmēja nākotnē paredzamo kredītspēju (expected credit standing);

30.3. finanšu pārskatos pieejamo informāciju koriģē, lai izslēgtu faktorus, kas ietekmēja finanšu informāciju pārskatos (piemēram, vienreizēji darījumi, izmaiņas grāmatvedības politikā), taču nav piemērojami nākotnes naudas plūsmas noteikšanai;

30.4. ja kredīta atgūstamība ir atkarīga no kredītņēmējam piederošu aktīvu pārdošanas, nākotnes naudas plūsmu aprēķina, ņemot vērā gan plānotos ieņēmumus no realizācijas, gan ar realizāciju saistītos izdevumus, ja tie ir būtiski.

31. Kredīta atgūstamo vērtību, izmantojot darbības turpināšanas principu, aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm: detalizētu naudas plūsmas analīzi (detailed cash flow analysis), stabilas naudas plūsmas metodi (steady state approach) vai divu soļu naudas plūsmas metodi (two step cash flow approach). Iestāde izvēlēto principu piemēro konsekventi un maina tikai gadījumos, kad tas ir pamatoti.

32. Detalizētu naudas plūsmas metodi var izmantot visiem kredītiem, īpaši komerciālo vai mājokļu nekustamo īpašumu projektiem, kad nekustamo īpašumu paredzēts pārdot, un ilgtermiņa kuģniecības projektiem.

33. Stabilas naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pozitīva un stabila. Iestāde izmanto kredītņēmēja ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBIDTA), ko reizina ar multiplikatoru. Iestādes piemērotais multiplikators nepārsniedz "divpadsmit" infrastruktūras projektiem, "desmit" – komunālo pakalpojumu projektiem un "seši" – pārējiem projektiem. Ja kredītņēmējam ir vairāki kredīti, tostarp arī citās iestādēs, naudas plūsma tiek sadalīta starp šiem kredītiem.

34. Divu soļu naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja ieņēmumi nav stabili (t.i., projekts ir sākuma vai attīstības stadijā, tiek veikta restrukturizācija). Iestāde izvērtē paredzamo naudas plūsmu katram periodam atsevišķi un pēdējā perioda beigās aplēš galīgo vērtību (terminal value), ko aprēķina, piemērojot pēdējam detalizēti izvērtētajam periodam multiplikatoru saskaņā ar stabilas naudas plūsmas metodi vai piemērojot darbības pārtraukšanas principu.

Darbības pārtraukšanas principa piemērošana

35. Ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, kredīta atgūstamā vērtība ir naudas plūsma, kura varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ko diskontē, piemērojot kredīta efektīvo procentu likmi saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

36. Kredīta atgūstamo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

nodrošinājums (%) – nodrošinājuma daļa, kur iestādei ir pirmtiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

T – paredzamais laiks no aplēses datuma līdz nodrošinājuma realizācijai, kas noteikts, pamatojoties uz iestādes vēsturisko pieredzi par laiku no saistību neizpildes gadījuma (default) līdz nodrošinājuma realizācijai (time to sell);

ieņēmumi – paredzamie ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas pa gadiem, tajā skaitā ienākumi no nodrošinājuma izmantošanas līdz realizācijai;

izdevumi – ar objekta realizāciju saistītie izdevumi pa gadiem, tajā skaitā juridiskās izmaksas, nodevas, un ar nodrošinājuma uzturēšanu saistītās izmaksas līdz realizācijai, kā arī tirgus diskonts (market price haircut), kas atspoguļo tirgus likviditāti šādiem objektiem un izvēlēto realizācijas stratēģiju. Iestāde nosaka tirgus diskontu, pamatojoties uz savu vēsturisko pieredzi un ņemot vērā nodrošinājuma tehnisko stāvokli un atrašanās vietu un pēdējā vērtējuma datumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā nepiemēro tirgus diskontu, tā dokumentē šāda lēmuma pamatojumu;

EIR – kredīta efektīvā procentu likme saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

37. Kredīta naudas plūsmu pēc darbības pārtraukšanas principa nosaka, ņemot vērā:

37.1. nodrošinājuma apdrošināšanas esamību;

37.2. nākotnes ekonomikas prognozes, kas balstītas uz atzītiem un uzticamiem avotiem, ievērojot piesardzības principu;

37.3. atgūstamās naudas plūsmas aprēķinā finanšu garantijas realizāciju ņem vērā tikai tad, ja iestādes rīcībā ir uzticama informācija par garantijas izsniedzēja kredītspēju (creditworthiness) un garantijas realizācijas iespēju.

Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, novērtēšana

38. Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, novērtējumu veic individuāli katram īpašumam.

39. Šo noteikumu 38. punktā minēto īpašumu novērtējumu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem vērtēšanas standartiem brīdī, kad kredītu pārklasificē par ieņēmumus nenesošu kredītu. Ja pēdējais šo noteikumu prasībām atbilstošs vērtējums ir veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms ienākumus nenesoša kredīta statusa iegūšanas, iestāde šādam nodrošinājumam var neveikt atkārtotu novērtējumu. Komercīpašumiem veic vērtības atjaunināšanu vismaz reizi gadā un mājokļiem – vismaz reizi trijos gados tik ilgi, kamēr kredīts ir ienākumus nenesoša kredīta statusā. Iestāde nodrošina biežākus novērtējumus, ja tirgū vērojams būtisks nekustamā īpašuma vērtības kritums un/vai vērojama kāda individuāla kredīta nodrošinājuma vērtības strauja samazināšanās.

40. Iestāde var piemērot indeksāciju vai kādu citu statistisku nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanas metodi īpašuma vērtības samazināšanai, ja ienākumus nenesošā kredīta nenokārtoto saistību summa nepārsniedz 300 000 euro un nodrošinājumam ir piemērojamas minētās novērtēšanas metodes. Indeksāciju var piemērot arī nekustamajiem īpašumiem, kuru iepriekšējais novērtējums ir veikts pēdējo 12 mēnešu laikā, lai atjauninātu nekustamā īpašuma vērtību zaudējumu aprēķināšanas brīdī.

41. Ja iestāde piemēro indeksācijas metodi, tā pārliecinās, ka izmantotie indeksi tiek regulāri pārskatīti, tie ir piemērojami attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam un balstīti uz faktiskajiem nekustamā īpašuma darījumiem pietiekamā laika periodā.

42. Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un nodrošina to atbilstību šādiem kritērijiem:

42.1. vērtētājs nav iesaistīts kredītu izsniegšanas procesā;

42.2. vērtētājs, nosakot īpašuma vērtību, neņem vērā kredītņēmēja kredītspēju;

42.3. vērtētājam nav interešu konflikta saistībā ar novērtējamo īpašumu, un vērtētājs nav ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju saistīta persona;

42.4. vērtētāja atlīdzība nav piesaistīta novērtējuma rezultātam vai nekustamā īpašuma vērtībai;

42.5. vērtētājs iesniedz objektīvu, pietiekami pamatotu un skaidru vērtējuma ziņojumu.

43. Viens vērtētājs var veikt nekustamā īpašuma vērtējumu ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas, tostarp vērtības atjaunināšanas vērtējumus. Pēc tam iestāde nodrošina vērtētāja rotāciju.

44. Iestāde kritiski izvērtē nekustamā īpašuma vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, iesaistot vērtētāju atlases un vērtējumu kvalitātes izvērtēšanas procesā riska kontroles un iekšējā audita funkciju. Iestāde pārliecinās par vērtētāju atbilstību 42. punkta nosacījumiem un regulāri salīdzina vērtējumus ar tirgus datiem.

45. Iestāde regulāri salīdzina un dokumentē nekustamā īpašuma vērtēšanā izmantotos pieņēmumus (tostarp piemēroto diskonta (haircut) likmi neatkarīga vērtētāja veiktajam vērtējumam) ar tirgus un iestādes datiem par līdzīgu objektu pārdošanu (back-testing), pārbaudes rezultātus attiecinot uz bilancē esošajiem aktīviem.

46. Iestāde kredītlietā uzglabā informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī informāciju par veiktajiem darījumiem ar šādiem īpašumiem, norādot nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, platību, atrašanās vietu (pilnu adresi), nekustamā īpašuma vērtību, visu vēsturisko vērtējumu datumu, vērtētāju, vērtēšanas metodi, pārdošanas cenu, tostarp to, vai pārdošana notikusi piespiedu kārtā.

Aktīvi, kas vērtējami grupās

47. Aktīvus, kas netiek vērtēti individuāli, vērtības samazināšanās noteikšanai apvieno grupās, pamatojoties uz līdzīgiem kredītriska parametriem, piemēram, uz iekšējās aktīvu klasifikācijas kategorijām, kurās savukārt ņem vērā aktīva veidu, nozari vai tirgus segmentu, ģeogrāfisko novietojumu, informāciju par darījuma partnera ienākumiem un to stabilitāti, kavējumus, informāciju par pārskatīšanu un citus faktorus. Ienākumus nenesošos aktīvus negrupē kopā ar ienākumus nesošiem aktīviem. Izvēlētie riska parametri ir svarīgi aktīvu grupas nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, jo tie raksturo darījuma partnera spēju pildīt savas saistības saskaņā ar līguma nosacījumiem.

48. Iestāde izmanto informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai un nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota aktīvu grupām, kuru kredītriska parametri ir līdzīgi aktīvu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Iestādes lietotā metode nodrošina iespēju attiecināt uz katru aktīvu grupu informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem, kas veidojas aktīvu grupām ar līdzīgiem kredītriska parametriem, un attiecīgus datus, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

49. Iestāde koriģē vēsturisko zaudējumu likmi, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kas nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv, un ņem vērā:

49.1. izmaiņas iestādes aktīvu portfeļa apmērā un riska profilā, kā arī līguma nosacījumos;

49.2. jebkādas aktīvu koncentrācijas esamību un koncentrācijas līmeņa izmaiņas;

49.3. izmaiņas kavēto aktīvu apmērā, aktīvu ar paaugstinātu risku īpatsvaru, pārskatīto aktīvu un citu aktīvu ar mainītiem līguma nosacījumiem skaitu, šo izmaiņu tendences un būtiskumu;

49.4. izmaiņas starptautiskajā un vietējā ekonomiskajā un uzņēmējdarbības situācijā.

50. Iestāde izstrādā metodiku uzkrājumu veidošanai aktīvu grupām, ņemot vērā šādus faktorus:

50.1. metodikā izmantoto parametru pamatā ir laika rindas (time series) dati, pamatojoties uz pārbaudāmu un skaitliski izteiktu informāciju, minimāli piemērojot vadības vai ekspertu vērtējumu;

50.2. izmantotie parametri atspoguļo katras aktīvu grupas raksturīgākās pazīmes (characteristics), īpaši tad, ja iestāde zaudējumu aprēķinā izmanto saistību neizpildes zaudējumus (LGD), atveseļošanas rādītājus (cure rates) un atkārtotas saistību neizpildes rādītājus (re-default rates);

50.3. metodikā izmantotie ekonomiskie rādītāji ietver faktorus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu apmēru, tostarp makroekonomiskos rādītājus, paredzamo tiesvedību ilgumu, paredzamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības prognozes;

50.4. iestāde ņem vērā arī paredzamās izmaiņas iestādes riska profilā kopumā, kā arī kreditēšanas, aktīvu pārskatīšanas, kredītu norakstīšanas un atgūšanas politikās.

51. Iestāde var izmantot iekšējās un ārējās statistikas datu bāzes, ja tā var pamatot, ka šie dati piemērojami attiecīgajai iestādes izveidotajai aktīvu grupai.

52. Vērtības samazināšanās atzīšana aktīvu grupai, pamatojoties uz šādu aktīvu kopējo novērtēšanu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem aktīviem individuāli. Ja iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par konkrēta aktīva, kas iekļauts grupā, būtisku kredītriska pieaugumu, aktīvu no grupas izslēdz un vērtē individuāli vai iekļauj citā kredītu grupā atbilstoši aktīva riska parametriem.

53. Iestāde regulāri pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai un pēc nepieciešamības veic pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas kredītu grupās.

Ienākumu atzīšana

54. Iestāde atzīst procentu ienākumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem un iekšējā uzskaitē nodrošina informāciju par procentiem, kas:

54.1. uzkrāti ienākumus nenesošiem aktīviem;

54.2. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem, kuriem pārskatīšanas brīdī bija maksājumu kavējumi vairāk par 90 dienām, un neatkarīgi no maksājumu kavējumu ilguma pārskatīšanas brīdī pārskatītajiem aktīviem, kuri gada laikā bija pārskatīti atkārtoti;

54.3. kapitalizēti, veicot aktīva pārskatīšanu;

54.4. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem divu gadu laikā pēc pārskatīšanas.

55. Informācija par uzkrātajiem procentiem, kas minēti šo noteikumu 54. punktā, tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta nosacījumiem.

Uzkrājumu samazināšana (reversal)

56. Zaudējumus no aktīva vērtības samazināšanās apvērš, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka vērtības samazinājums ir mazāks par iepriekš aplēsto, izmantojot iepriekšējā aprēķina brīdī pieejamo informāciju. Pazīmes, kas liecina par zaudējumu samazināšanos, ir šādas:

56.1. darījuma partneris ir atmaksājis būtiski lielāku summu, nekā tika paredzēts iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķinā;

56.2. darījuma partnera pašreizējā naudas plūsma un naudas plūsmas prognoze ir pozitīva un stabila;

56.3. darījuma partneris pēc iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķina ir iesniedzis papildu nodrošinājumu.

Neatgūstamo aktīvu norakstīšana

57. Ja iestāde aktīvu vai tā daļu uzskata par neatgūstamu, tā laikus noraksta aktīvu vai tā daļu no bilances. Iestāde izvērtē aktīvu atgūstamību ilgtermiņā, īpaši pievēršot uzmanību aktīviem, kuri ilgstoši kavēti un par kuriem sākts maksātnespējas process. Iestāde nosaka maksimālo laika periodu, kurā ienākumus nenesošam, nenodrošinātam aktīvam vai tā nenodrošinātajai daļai izveido uzkrājumus simts procentu apmērā no nenodrošinātās summas un noraksta šādus aktīvus vai to daļas no bilances.

58. Iestāde uzglabā informāciju par kredītiem, kuri ir norakstīti no bilances, un iestādei tiek saglabātas tiesības uz šo kredītu atgūšanu.

Pārņemto aktīvu novērtēšana

59. Iestāde galvenokārt klasificē un novērtē pārņemtos aktīvus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. starptautisko finanšu pārskatu standartu, jo šādus aktīvus iestāde iegūst savā īpašumā izsniegta kredīta neatmaksāšanas rezultātā, proti, šādi aktīvi ir uzskatāmi par problemātiska kreditēšanas darījuma turpinājumu, un tā iegūšana īpašumā nav bijis iestādes sākotnējais mērķis, izsniedzot aizdevumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā pārņemto aktīvu klasificē kā ieguldījuma īpašumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde dokumentē šāda lēmuma pamatojumu. Ja pārņemtā aktīva patiesā vērtība ir noteikta atbilstoši 2. vai 3. līmeņa patiesās vērtības noteikšanas hierarhijai grāmatvedības standartu izpratnē, iestāde izvērtē nepieciešamību piemērot diskontu (haircut) atkarībā no aktīvu atrašanās vietas, stāvokļa un tirgus aktivitātes un atrašanās ilguma iestādes bilancē. Iestāde novērtē pārņemtos aktīvus saskaņā ar šo noteikumu 39. un 42.46. punktā noteikto kārtību. Ja pārņemtā aktīva turēšanas ilgums iestādes bilancē pārsniedz piecus gadus, iestāde piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. starptautiskā finanšu pārskata standarta prasībām, un sagatavo un iesniedz FKTK realizācijas plānu atbilstoši šo noteikumu 71. punkta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta prasībām.

Ārpusbilances saistību novērtēšana

60. Iestādes izsniegtos galvojumus un garantijas, neizmantotās kredītlīnijas, kā arī citus darījumus, kuriem piemīt kredītrisks un kuri tiek atspoguļoti ārpusbilancē, iestāde vērtē un veido tiem uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, un savus pieņēmumus pamato ar vēsturiskajiem datiem, kā arī salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu.

III. Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesa dokumentēšana

61. Iestāde izstrādā un dokumentē metodoloģiju atbilstoši iestādes lielumam un darbības specifikai, organizatoriskajai struktūrai, aktīvu lielumam un struktūrai. Metodoloģija ietver uzkrājumu veidošanas procesā veicamās analīzes, aprēķinu izskaidrojumu, pamatojumu un nosaka:

61.1. metožu, ko iestāde piemēro kredītriska un paredzamo zaudējumu mērīšanai, aprakstu un kārtību, kādā izmantotās metodes tiek regulāri pārbaudītas un atjaunotas;

61.2. pazīmes, kas laikus norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu dažādiem aktīvu veidiem, un kārtību, kādā iestāde pārbauda, cik efektīvi izmantotā pieeja uzrāda būtisku kredītriska pieaugumu;

61.3. pazīmes un kritērijus, ko iestāde izmanto aktīva pārvietošanai starp posmiem saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

61.4. kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, pamatojoties uz kuriem iestāde nosaka aktīvus, kuru kvalitātes pasliktināšanās tiek vērtēta individuāli;

61.5. metodiku individuāli vērtējamo aktīvu nākotnes naudas plūsmas aplēsei, diskontēšanai un sākotnējās faktiskās procentu likmes aprēķināšanai;

61.6. kritērijus aktīvu kvalitātes uzlabošanās noteikšanai un izveidoto uzkrājumu samazināšanas kārtību gadījumos, kad aktīva (aktīvu grupas) kvalitāte uzlabojas;

61.7. kritērijus un maksimālo laika periodu uzkrājumu veidošanai simts procentu apmērā no nenodrošinātās summas un aktīva norakstīšanai no bilances saskaņā ar šo noteikumu 57. punktu;

61.8. kārtību, kādā aktīvus, kuri tika vērtēti individuāli un kuriem netika konstatēts būtisks kredītriska pieaugums, turpmāk apvieno grupās, lai veiktu papildu novērtēšanu, un aktīvu grupu novērtēšanas kārtību;

61.9. kārtību, kādā iestāde nosaka, ka notikusi aktīvu pārskatīšana, tostarp pazīmes darījumu partnera finansiālu grūtību noteikšanai, ienākumus nenesoša aktīva statusa piešķiršanai un kritērijus aktīva izslēgšanai no pārskatīta aktīva statusa. Pārskatītajiem aktīviem nosaka arī vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu aktīva pārskatīšanas brīdī;

61.10. pamatojumu un detalizētu informāciju par metodikā uzkrājumu veidošanai kredītu grupām izmantotajiem parametriem, aprēķiniem un pieņēmumiem, kā arī kārtību, kādā iestāde izvēlas, uzrauga un izvērtē izmantotos pieņēmumus;

61.11. kārtību, kādā iestāde pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai;

61.12. kārtību, kādā kredīts, kas tika iekļauts kredītu grupā vērtēšanas nolūkā, tiek izslēgts no grupas saskaņā ar šo noteikumu 52. punkta prasībām;

61.13. kārtību, kādā iestāde salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) un koriģē aplēses, ja tiek konstatētas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem;

61.14. kārtību, kādā iestāde veic zaudējumu aprēķinos izmantoto metožu, pieņēmumu un parametru jutīguma analīzi;

61.15. kārtību, kādā iestāde veic nekustamā īpašuma, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, novērtēšanu, vērtības atjaunināšanu un novērtēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, tostarp vērtētāja veiktajā vērtējumā izmantoto pieņēmumu, ierobežojošo faktoru, prognožu un datu izvērtēšanu un to koriģēšanu, ja nepieciešams;

61.16. kārtību, kādā iestāde nosaka pārņemto aktīvu vērtību, ar to pārdošanu saistītos izdevumus un piemēro diskontu (haircut) saskaņā ar šo noteikumu 59. punkta nosacījumiem;

61.17. kārtību, kādā iestāde veic nekustamo īpašumu, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, vērtības indeksāciju;

61.18. kārtību, kādā iestāde nosaka būtisku vērtības kritumu nekustamo īpašumu tirgū;

61.19. metodoloģiju iekšēji un ārēji veiktu nekustamā īpašuma vērtējumu kvalitātes nodrošināšanai un pārbaudei (back-testing);

61.20. kārtību, kādā iestāde izmanto uz nākotni vērstu informāciju būtiska kredītriska pieauguma un paredzamo zaudējumu noteikšanai, tostarp informācijas avotus, laika periodu (time horizon), ko aptver iestādes izmantotās prognozes, un informāciju par datu izmantojumu aprēķinos.

62. Par katru aktīvu, kurš novērtēts individuāli, iestāde dokumentē:

62.1. pamatojumu, kāpēc aktīvs vērtēts individuāli;

62.2. lēmuma, ka kredīts ir uzskatāms par ienākumus nenesošu kredītu, pamatojumu;

62.3. uzkrājumu apmēra aktīvam aprēķinu, norādot:

62.3.1. nākotnes naudas plūsmas prognozi, kas sagatavota saskaņā ar darbības turpināšanas vai darbības pārtraukšanas principu, norādot naudas plūsmas noteikšanas pamatojumu, t.i., attiecīgu vēsturisko informāciju, pašreizējos faktorus, kas ietekmē prognozi, informāciju par darījuma partneri, iestādes pieņēmumus un procentu likmi, kura tika piemērota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai;

62.3.2. ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, naudas plūsmas, kas varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā, aplēsi, kura veikta, ņemot vērā šo noteikumu prasības, tostarp nodrošinājuma novērtēšanas metodes, izmantotos pieņēmumus un aprēķinus, pamatojumu nodrošinājuma vērtības korekcijai attiecībā pret neatkarīga vērtētāja veiktu nodrošinājuma vērtējumu, vērtētāja neatkarības un kompetences apliecinājumu, ar pārdošanu saistītās izmaksas, pārdošanas termiņu. Ja iestāde atgūstamās vērtības noteikšanai izmanto tirgus cenu, tā dokumentē darījuma cenu, tās avotu un datumu, kad darījums noticis.

63. Par katru aktīvu grupu iestāde dokumentē:

63.1. kritērijus aktīvu apvienošanai grupā;

63.2. izmantoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai (vēsturiskās zaudējumu likmes noteikšanas kārtību, tostarp laika periodu, par kuru zaudējumi tika atzīti). Ja vēsturiskā zaudējumu likme tika izvēlēta no iespējamā likmju intervāla, dokumentē to, kā šis intervāls tika noteikts, un loģisku pamatojumu tam, ka izvēlētā likme ir labākā aplēse šajā intervālā;

63.3. veikto vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju ar paskaidrojumu, kā veiktā korekcija atspoguļo pašreizējo informāciju (notikumus, apstākļus) un kādi faktori ietekmēja zaudējumu aplēses. Dokumentē katra faktora ietekmi un paskaidrojumu tam, kā iestāde skaitliski novērtēja šo ietekmi;

63.4. faktisko aktīvu zaudējumu salīdzinājumu ar zaudējumu aplēsēm aktīvu grupai un izmantoto pieņēmumu un parametru jutīguma analīzes rezultātus.

64. Iestāde dokumentē pašu kapitāla korekcijas, ja tādas ir veiktas, saskaņā ar šo noteikumu 69. punktu.

65. Iestāde regulāri pārskata metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību iestādes darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, labākajai starptautiskajai praksei un, ņemot vērā metodoloģijas piemērošanas efektivitāti, mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

IV. FKTK pieeja aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

66. FKTK, vērtējot iestādes aktīvu portfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

66.1. iestādes aktīvu kvalitātes pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina aktīvu kvalitātes pasliktināšanās laicīgu identificēšanu, problemātisku kredītu pārraudzību un attiecīgo pasākumu laicīgu veikšanu;

66.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par aktīvu portfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (tostarp pašu kapitāla korekcijām);

66.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

66.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un laicīgi atzītajiem aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem, un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

66.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam aktīvam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu prasības;

66.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai ir pamatota;

66.4.3. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku iestādes aktīvu portfelī;

66.4.4. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

66.4.5. atzītie procentu ienākumi ir piesardzīgi vērtēti;

66.4.6. neatgūstamos aktīvus iestāde noraksta no bilances;

66.4.7. iestādes attiecīgās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

67. FKTK ir pamats uzskatīt iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist tās aplēsēm, ja iestāde:

67.1. uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu aktīvu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai aktīva kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

67.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē aktīvu portfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

67.3. ir izveidojusi grāmatvedības standartu prasībām atbilstošu uzkrājumu noteikšanas procesu gan individuālajiem aktīviem, gan aktīvu grupām;

67.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi saprātīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

68. Aktīvu grupām vai individuāliem aktīviem ir izveidoti uzkrājumi pietiekamā apmērā, ja iestāde nodrošinājusi, ka:

68.1. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā divus gadus, iestāde, novērtējot nodrošinājumu, ņem vērā ne tikai tā tirgus vai bilances vērtību, bet arī tās iespējas nodrošinājumu realizēt, un izveido uzkrājumus visai nenodrošinātajai daļai;

68.2. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz divus gadus, iestāde par efektīvu nodrošinājumu uzskata tikai nekustamo īpašumu un tādus nodrošinājuma veidus, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas kritērijiem;

68.3. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz divus gadus un iestādes rīcībā ir efektīvs nodrošinājums atbilstoši šo noteikumu 68.2. punkta prasībām, iestāde piesardzīgi novērtē nodrošinājumu un katru gadu izvērtē nepieciešamību samazināt nodrošinājuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājuma realizācijas iespējas un ar to saistītos izdevumus, bet ne mazāk kā 3 procentus ceturtajā gadā, 12 procentus piektajā gadā, 30 procentus sestajā gadā un 60 procentus septītajā gadā;

68.4. ienākumus nenesošā aktīva nenodrošinātās daļas aprēķina vajadzībām šo noteikumu 68.3. punktā noteikto minimālo samazinājuma apmēru piemēro mazākajam no šādiem nodrošinājuma vērtējumiem:

68.4.1. pēdējais nodrošinājuma vērtējums, kas veikts, pirms aktīvs tika klasificēts kā ienākumus nenesošs, vai

68.4.2. pēdējais aktualizētais nodrošinājuma vērtējums;

68.5. ienākumus nenesošiem aktīviem, kuriem ir ienākumus nenesoša aktīva statuss vismaz septiņus gadus, iestāde izveido uzkrājumus simts procentu apmērā pilnai atlikušai aktīvu vērtībai, tajā skaitā nodrošinātajai daļai.

69. Ja iestādes finanšu pārskatos atzītais uzkrājumu apmērs nav pietiekams saskaņā ar šo noteikumu prasībām, FKTK nosaka iestādei veikt 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju, ko veido:

(i) starpība starp uzkrājumiem finanšu aktīviem prudenciāliem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 68. punktam un šiem aktīviem izveidotajiem uzkrājumiem finanšu pārskatos;

(ii) starpība starp pārņemto īpašumu vērtību prudenciāliem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 59., 71. un 72. punktam un to patieso vērtību finanšu pārskatos;

(iii) uzkrātie procenti atbilstoši šo noteikumu 54. punktam.

Korekciju samazina par (i)–(iii) apakšpunktā minēto starpību reizinājumu ar riska darījumam, kuram piemērota kapitāla korekcija, noteikto riska pakāpi un astoņiem procentiem. Iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, minētā korekcija tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā un tiek norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 pārskata "C 01.00 — PAŠU KAPITĀLS (CA1)" rindā "524".

V. Noslēguma jautājumi

70. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

71. Uz tiem aktīviem, kuri ir pārņemti pirms noteikumu stāšanās spēkā un klasificēti kā ieguldījuma īpašumi saskaņā ar grāmatvedības standartiem, neattiecas šo noteikumu 59. punkta pirmajā un otrajā teikumā minētās prasības attiecībā uz aktīva klasifikāciju. Minētajiem aktīviem iestāde sagatavo realizācijas plānu, kuru apstiprina iestādes valde un kurā iekļauj informāciju par katra aktīva atrašanās vietu, izmantošanas veidu, iegādes vērtību, uzskaites vērtību plāna sagatavošanas brīdī un tās noteikšanas metodi, pēdējā vērtējuma datumu un summu, piemēroto diskonta (haircut) likmi, iestādes veiktās darbības aktīva realizācijai pa gadiem no pārņemšanas brīža līdz plāna sagatavošanai, tostarp iepriekš piedāvātās pārdošanas cenas, norāda nākotnē paredzamo realizācijas veidu un vērtību, paredzamo laika periodu līdz pārdošanai un to pamatojumu, kā arī iestādes sagatavotu pašnovērtējumu par iepriekšējā gadā iesniegtā plāna izpildi, norādot arī tos aktīvus, kas realizēti kopš iepriekšējā plāna iesniegšanas brīža. Iestāde iesniedz plānu FKTK pirmo reizi līdz 2018. gada 30. septembrim un pēc tam katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar FKTK normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja iestāde nav realizējusi šajā punktā minētos īpašumus līdz 2023. gada 1. janvārim, iestāde piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no to patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. starptautiskā finanšu pārskata standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta prasībām.

72. Tiem pārņemtajiem īpašumiem, kas 2019. gada 1. janvārī ir turēti iestādes bilancē ilgāk nekā piecus gadus, iestāde 2019. gadā piemēro diskontu (haircut) vismaz 10 procentu apmērā, 2020. gadā – vismaz 15 procentu apmērā, 2021. gadā – vismaz 20 procentu apmērā, 2022. gadā – vismaz 25 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. starptautiskā finanšu pārskatu standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 69. punkta prasībām.

73. Šo noteikumu 54.4. punkta prasības iestāde ievēro no 2019. gada 1. janvāra.

74. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē FKTK 2009. gada 25. marta normatīvie noteikumi Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 12. maija pamatnostādnēm EBI/PN/2017/06 "Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti" (Guidelines on credit institutions' credit risk management practices and accounting for expected credit losses EBA/GL/2017/06);

2) Eiropas Centrālās bankas 2017. gada marta "Vadlīnijām kredītiestādēm par ienākumus nenesošo kredītu uzskaiti" (Guidance to banks on non-performing loans).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš