Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 2

Rīgā 2018. gada 9. janvārī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 1 2. p.)
Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, reģistrētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuru darbībai nav nepieciešama licence, (tālāk tekstā visi kopā – finanšu iestāde).

2. Noteikumi nosaka:

2.1. gadījumus, kuros finanšu iestāde veic klienta padziļināto izpēti;

2.2. padziļinātās izpētes kārtību un minimālo apjomu, sākot darījumu attiecības, kā arī darījumu attiecību laikā;

2.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska kategorijas un tām atbilstošās riska pazīmes;

2.4. īpašos klienta padziļinātās izpētes pasākumus;

2.5. klienta darījumu pastiprinātās uzraudzības kārtību.

3. Klienta padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms ir atkarīgs no klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska. Dažādiem klientiem padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs.

4. Finanšu iestāde lemj par darījumu attiecību izbeigšanu ar klientu, ja 45 dienu laikā no dienas, kad konstatēti klientu padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālā apjoma prasību izpildi pēc būtības.

II. Klienta padziļinātās izpētes kārtība

5. Klienta riska izvērtēšanai finanšu iestāde izmanto šajos noteikumos minētās riska kategorijas un tām atbilstošās riska pazīmes.

6. Finanšu iestāde var noteikt riska kategoriju svērto likmi un veidot klienta skaitliskā novērtējuma (scoring) sistēmu, kā arī izmantot citus standartizētus lēmumu pieņemšanas algoritmus, tos attiecīgi dokumentējot, ja tie nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām.

7. Klienta padziļinātā izpēte sastāv no:

7.1. sākotnējās izpētes, ko veic, nodibinot darījumu attiecības ar klientu jeb akceptējot klientu;

7.2. izpētes, ko veic darījumu attiecību laikā.

8. Nodibinot darījumu attiecības ar klientu, finanšu iestāde nosaka klienta sākotnējo risku, izvērtējot šādas riska kategorijas:

8.1. valsts risku;

8.2. risku, ko rada klienta juridiskā forma;

8.3. risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība;

8.4. risku, ko rada klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi.

9. Konstatējot, ka klients atbilst kādai no šajos noteikumos minētajām augsta riska pazīmēm, finanšu iestāde veic klienta sākotnējo izpēti.

10. Neatkarīgi no sākotnējā riska novērtējuma vai veikto darījumu apmēra finanšu iestāde veic klienta padziļināto izpēti, ja:

10.1. rodas aizdomas, ka klienta veiktie darījumi ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

10.2. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemta informācija vai pieprasījums saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai noziedzīgiem nodarījumiem no korespondējošajām kredītiestādēm;

10.3. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10.4. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemti pieprasījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu no pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros.

11. Finanšu iestāde nodrošina iekšējās kontroles sistēmas darbību, kas ļauj savlaicīgi noteikt gadījumus, kad jāveic klienta padziļinātā izpēte.

III. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska kategorijas un tām atbilstošās riska pazīmes

12. Klienta rezidences (reģistrācijas) valsts risks ir risks finanšu iestādei tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, sadarbojoties ar klientu no valsts, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var veicināt valsts izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

13. Par augsta riska klientu reģistrācijas (rezidences) valsti uzskatāma valsts vai teritorija:

13.1. kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

13.2. pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus;

13.3. kas iekļauta starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē finanšu iestādes par šādām valstīm un teritorijām.

14. Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai vai klienta komercdarbībai.

15. Par klientu, kuram piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskatāms šāds klients:

15.1. juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus);

15.2. juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju;

15.3. biedrība, nodibinājums un tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura, izņemot gadījumus, kad tam Latvijas Republikā ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss;

15.4. ārpakalpojumu grāmatvedis, advokāts vai juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas finanšu iestādē uz sava vārda atver kontu finanšu darījumu veikšanai klientu vārdā;

15.5. klients, kura komercdarbība vai privātā darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, izņemot gadījumus, kad klients stājas darījumu attiecībās ar Latvijas Republikā reģistrētas finanšu iestādes filiāli vai pārstāvniecību, vai mātes vai meitas uzņēmumu ārvalstī un klienta komercdarbība vai privātā darbība ir saistīta ar valsti, kurā atrodas šī filiāle vai pārstāvniecība, vai mātes vai meitas uzņēmums. Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad klients iegādājas Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu fonda apliecības.

16. Par klienta komercdarbības veidiem, kuriem piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskatāmi šādi komercdarbības veidi:

16.1. azartspēļu organizēšana;

16.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšana;

16.3. starpniecība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

16.4. tirdzniecība ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

16.5. tirdzniecība ar ieročiem un munīciju;

16.6. pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, izņemot gadījumus, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts un tiek veikta pakalpojuma sniedzēja uzraudzība vai pakalpojuma sniedzējam starptautiskās reitinga aģentūras devušas vērtējumu investīciju kategorijā;

16.7. naudas pakalpojumu sniegšana (piemēram, norēķinu kases, valūtas maiņas punkti, naudas pārskaitījumu aģenti vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā naudas pārskaitījumu iespējas);

16.8. ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, izņemot gadījumus, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts dalībvalstī vai trešajā valstī, kuras normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, un tiek veikta pakalpojumu sniedzēja uzraudzība.

17. Produktu (pakalpojumu) risks ir risks, ka finanšu iestādes sniegtais pakalpojums vai piedāvātais produkts var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

18. Par finanšu iestādes produktiem (pakalpojumiem), kuriem piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskatāmi:

18.1. privātbaņķiera pakalpojumi – individuāli piedāvāto pakalpojumu sniegšana turīgiem klientiem – fiziskām personām, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tajā skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, īpašu šādu klientu un to darījumu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus;

18.2. aizdevumi, kas tiek nodrošināti ar finanšu instrumentu nodrošinājumu vai trešās valsts kredītiestādes izsniegtu garantiju, izņemot gadījumus, kad tiek veikti repo darījumi;

18.3. uzticības (trasta) darījumu pakalpojumi, ja trastā nodotā summa pārsniedz 300 000 euro ekvivalentu;

18.4. maksājumu karšu izlaišana un apkalpošana, ja viens klients – fiziska persona noformē vairāk nekā 10 vai juridiska persona – vismaz 20 maksājumu kartes vai mazāku karšu skaitu, ja šāds karšu daudzums nav saistīts ar klienta saimniecisko darbību;

18.5. maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes produkti (pakalpojumi), kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

18.5.1. anonimitātes vai starptautiskas izmantošanas iespējas (piemēram, tiešsaistes (online) maksājumi, priekšapmaksas kartes, maksājumu rīkojumi, maksājumi, izmantojot mobilo telefonu, u.c.);

18.5.2. liels vai neierobežots darījumu limits;

18.5.3. iespējama skaidras naudas pārvēršana citos viegli tālāk nododamos instrumentos.

19. Par klienta veiktajiem darījumiem, kuriem piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskatāmi darījumi, kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

19.1. veiktais vai saņemtais maksājums būtiski pārsniedz robežlielumu, ko finanšu iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās/personiskās darbības izpētes rezultātiem;

19.2. mēneša kredīta apgrozījums pārsniedz 300 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko finanšu iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās/personiskās darbības izpētes rezultātiem;

19.3. triju mēnešu kredīta apgrozījums pārsniedz 700 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko finanšu iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās/personiskās darbības izpētes rezultātiem;

19.4. gada kredīta apgrozījums pārsniedz 3 000 000 euro ekvivalentu vai būtiski pārsniedz citu, mazāku, robežlielumu, ko finanšu iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās/personiskās darbības izpētes rezultātiem;

19.5. pirmais kredīta darījums klienta kontā tiek veikts pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad sāktas darījumu attiecības ar klientu, un mēneša kredīta apgrozījums ir sasniedzis 70 000 euro ekvivalentu;

19.6. pirmais izejošais maksājums no klienta konta tiek veikts 12 mēnešus pēc konta atvēršanas;

19.7. klienta – fiziskas personas skaidras naudas darījums ir par summu, kas lielāka par 15 000 euro ekvivalentu, vai mēneša skaidras naudas darījumu kopsumma pārsniedz 70 000 euro ekvivalentu, vai klienta – juridiskas personas skaidras naudas darījums pārsniedz robežlielumu, ko skaidras naudas darījumu kopsummai finanšu iestāde noteikusi, pamatojoties uz klienta saimnieciskās darbības izpētes rezultātiem;

19.8. klients ir biedrība vai nodibinājums, un darījumu attiecību ietvaros tiek veikts naudas pārskaitījums uz ārvalstīm, un darījuma apmērs pārsniedz 10 000 euro ekvivalentu.

20. Klientiem, kuri atbilst šo noteikumu 13.15.16. vai 18. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde nosaka klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai atbilstošu robežlielumu skaidras naudas darījumiem, dokumentējot šo robežlielumu un tā pamatojumu.

21. Nosakot, vai klients ir pārsniedzis tā darījumiem noteiktos robežlielumus, var neņemt vērā:

21.1. klienta veiktos pārskaitījumus uz citiem saviem kontiem tajā pašā finanšu iestādē;

21.2. savstarpējos norēķinus starp finanšu iestādi un klientu.

IV. Klienta padziļinātās izpētes minimālais apjoms, nodibinot darījumu attiecības ar klientu

22. Konstatējot klienta atbilstību kādai no šo noteikumu 13.15.16. un 18. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde:

22.1. iegūst papildu informāciju par klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidu, naudas līdzekļu izcelsmi, esošo vai paredzēto sadarbību ar finanšu iestādi, informāciju par galvenajiem klienta darījumu partneriem, darījumu attiecību raksturu, plānotajiem darījumu apmēriem un saimnieciskās darbības veikšanas vietu vai klienta dzīvesvietu (klienta faktisko adresi);

22.2. noskaidro klienta patieso labuma guvēju, ja klients ir juridiska persona vai ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka klients nodibinājis darījumu attiecības ar finanšu iestādi citas personas interesēs vai uzdevumā;

22.3. pēc publiski pieejamās informācijas noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu. Konstatējot šādu informāciju, iegūst valdes vai valdes pilnvarota valdes locekļa piekrišanu darījumu attiecību nodibināšanai ar šādu klientu;

22.4. ja persona vēlas nodibināt darījumu attiecības ar finanšu iestādi, kas atrodas valstī, kura nav saistīta ar tās personisko darbību vai komercdarbību, tad noskaidro šādas rīcības iemeslus;

22.5. pārliecinās, ka klientam ir licence, speciāla atļauja vai tas ir reģistrēts attiecīgajā kompetentajā iestādē, ja klienta deklarētās darbības veikšanai tas nepieciešams;

22.6. pieprasa klienta, kura juridiskā forma atbilst šo noteikumu 15.1. punktā minētajai pazīmei, apstiprinājumu tam, ka finanšu iestāde saņems informāciju gadījumā, ja notiks klienta patieso labuma guvēju maiņa.

V. Minimālās prasības padziļinātajai izpētei, ko veic darījumu attiecību laikā

23. Ja klients atbilst kādai no šo noteikumu 13.15.16. un 18. punktā minētajām pazīmēm un klienta veiktie darījumi atbilst 19. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde:

23.1. salīdzina klienta kontā veikto darījumu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

23.2. iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai finanšu iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs tiešām ir klienta patiesais labuma guvējs;

23.3. noskaidro klienta kontā esošo finanšu līdzekļu izcelsmi;

23.4. analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību.

24. Salīdzinot klienta kontā veikto darījumu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, finanšu iestāde pārliecinās, vai:

24.1. klienta veiktie darījumi ir ekonomiski pamatoti un būtiski nepārsniedz deklarēto apmēru;

24.2. klienta maksājumi atbilst deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

24.3. klienta darījumi ar deklarētajiem un citiem darījumu partneriem nav pretrunā ar klienta saimniecisko darbību;

24.4. tās rīcībā ir darījumus ar galvenajiem klienta darījumu partneriem apliecinoši dokumenti.

25. Ja finanšu iestāde konstatē, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pārliecinātos par šo noteikumu 24.1.–24.4. punktā minēto, tā pieprasa klienta paskaidrojumus vai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

26. Lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai finanšu iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, finanšu iestāde veic vienu vai vairākas šādas darbības:

26.1. iegūst papildu informāciju par patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli;

26.2. noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., ja tā nepieciešama, lai veiktu attiecīgo saimniecisko darbību un finanšu darījumus;

26.3. noskaidro, vai patiesā labuma guvēja un/vai citu juridisko personu, kurām tas ir patiesais labuma guvējs, saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst vai ir saistīta ar finanšu iestādes klienta veikto saimniecisko darbību;

26.4. iegūst citu informāciju, kas liecina, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, kontrolē klientu un gūst labumu no tā darbības.

27. Analizējot klienta saimniecisko vai personisko darbību un noskaidrojot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, finanšu iestāde:

27.1. aktualizē informāciju par klienta kontā ieskaitīto naudas līdzekļu izcelsmi un saimniecisko vai personisko darbību raksturojošo informāciju;

27.2. iegūst dokumentus, kas pamato deklarēto saimniecisko vai personisko darbību vai naudas līdzekļu izcelsmi kontā, tajā skaitā klienta paskaidrojumus un dokumentus par darījumiem vai faktiem, kas ir bijuši par pamatu padziļinātās izpētes veikšanai;

27.3. pārliecinās par veikto darījumu atbilstību pieejamajai informācijai par klienta finanšu stāvokli (finanšu pārskatiem) un saimniecisko darbību. Ja finanšu iestādei nav pieejami klienta finanšu pārskati, tad analizē klienta lielākos darījumus un pārliecinās, vai tie atbilst klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam, apmēram un ir raksturīgi tirgū esošajai attiecīgajai saimnieciskajai darbībai;

27.4. noskaidro citus finanšu iestādes klientus, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji. Finanšu iestāde dokumentē viena patiesā labuma guvēja klientu grupu, norādot katra grupas dalībnieka lomu tajā;

27.5. izvērtē nepieciešamību tikties ar klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, lai pārliecinātos par klienta iepriekš sniegtās informācijas par patieso labuma guvēju un saimniecisko darbību atbilstību reālajai situācijai.

VI. Īpašie klienta padziļinātās izpētes pasākumi

28. Atkārtoti konstatējot klienta darījumu atbilstību šo noteikumu 19. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde salīdzina klienta kontā atspoguļoto darījumu atbilstību deklarētajiem, kā arī, ja rodas šaubas par finanšu iestādes rīcībā esošās informācijas patiesumu, atkārtoti pārliecinās par klienta iepriekš sniegtās informācijas par patieso labuma guvēju un saimniecisko vai personisko darbību atbilstību reālajai situācijai.

29. Regulāri konstatējot, ka klienta darījumi atbilst kādai no šo noteikumu 19. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde pārliecinās, vai šie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un nodrošina, ka tās rīcībā ir aktuāla klienta saimniecisko darbību raksturojošā informācija.

30. Konstatējot, ka klienta darījumi atbilst šo noteikumu 19.5. punktā minētajai pazīmei, finanšu iestāde izvērtē informāciju par klienta novēlotas aktivitātes iemesliem un, ja nepieciešams, atjauno informāciju par turpmāko saimniecisko darbību un darījumu apmēriem.

31. Konstatējot, ka klienta darījumi atbilst šo noteikumu 19.7. punktā minētajai pazīmei, finanšu iestāde pārliecinās par skaidras naudas darījuma izmantošanas un apmēra atbilstību klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam un apgrozījumam.

32. Konstatējot, ka klienta darījumi atbilst šo noteikumu 19.8. punktā minētajai pazīmei, finanšu iestāde:

32.1. pārliecinās par veiktā darījuma atbilstību biedrības vai nodibinājuma izveides mērķiem un darbības virzienam;

32.2. iegūst papildu informāciju par to, kādu mērķu sasniegšanai tiek veikts konkrētais darījums;

32.3. iegūst informāciju par biedrības vai nodibinājuma finansēšanas avotiem un lielākajiem finansētājiem.

VII. Prasības klientu – nerezidentu informācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanai

33. Lai uzlabotu informācijas par klientiem – juridiskajām personām, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, caurskatāmību, kredītiestāde izveido un uztur elektronisku datu bāzi, kurā iekļauj šādus ierakstus par saviem klientiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:

33.1. nosaukums;

33.2. juridiskā adrese;

33.3. klienta saimnieciskās darbības veikšanas vietas adrese;

33.4. klienta saimnieciskās darbības veida apraksts;

33.5. klienta reģistrācijas datums;

33.6. datums, kad sāktas darījumu attiecības ar klientu;

33.7. klienta patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds vai kontrolējošās juridiskās personas nosaukums.

34. Kredītiestāde regulāri un savlaicīgi veic klientu – nerezidentu elektroniskajās datu bāzēs informācijas aktualizāciju.

VIII. Klientu veikto darījumu pastiprinātās uzraudzības kārtība

35. Klientu, kuriem tiek veikta padziļinātā izpēte, darījumiem finanšu iestāde piemēro pastiprinātu uzraudzību.

36. Klienta darījumiem pastiprināto uzraudzību piemēro līdz brīdim, kad finanšu iestāde ir ieguvusi klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo informāciju vai ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt darījumu attiecības ar klientu.

37. Piemērojot klienta veiktajiem darījumiem pastiprināto uzraudzību, finanšu iestāde var noteikt šādus ierobežojumus klienta darījumu izpildei, tos attiecīgi dokumentējot:

37.1. noteikt, ka darījums tiek izpildīts tikai ar finanšu iestādes darbinieka vai finanšu iestādes augstāka līmeņa amatpersonas piekrišanu;

37.2. noteikt klienta darījumiem kvantitatīvus limitus;

37.3. atļaut tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus (piemēram, nodokļu nomaksa u.tml.);

37.4. atļaut tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem;

37.5. noteikt citu veidu uzraudzības pasākumus vai ierobežojumus.

38. Ja finanšu iestāde uzskata par nepieciešamu, tā var saglabāt šo noteikumu 37. punktā noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad ir iegūta klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamā informācija.

IX. Noslēguma jautājums

39. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 27.08.2008. noteikumi Nr. 125 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš