Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 501

Rīgā 2017. gada 22. augustā (prot. Nr. 40 24. §)
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 37. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) organizēšanas kārtību, novērtēšanas virzienus un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju (turpmāk – kvalitātes pakāpe) aprakstu.

2. Novērtēšanas procesā pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru kvalitātes pakāpi, neievērojot pēctecīgumu.

3. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts, un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana.

4. Pirmo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

4.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide;

4.2. piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu.

5. Otro kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

5.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu;

5.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot izglītojamo spējām atbilstošus sasniegumus;

5.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences.

6. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

6.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu;

6.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot augstus izglītojamo sasniegumus;

6.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences;

6.4. prasme rast piemērotus risinājumus gan standarta, gan nestandarta situācijās, izmantojot profesionālo pieredzi un inovācijas pedagoģijā;

6.5. aktīva iesaiste personības attīstībā, savas pieredzes pārneses nodrošināšanā un izglītības iestādes attīstības veicināšanā.

7. Piešķirto kvalitātes pakāpi apliecina izglītības iestādes vadītāja rīkojums, kas izdots līdz kārtējā gada 31. maijam.

II. Novērtēšanas virzieni

8. Ja pedagogs īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu vai vispārējās pamatizglītības programmu, vai vispārējās vidējās izglītības programmu, vai profesionālās izglītības, vai profesionālās ievirzes izglītības programmu, vai interešu izglītības programmu, viņa profesionālās darbības kvalitāti novērtē atbilstoši šādiem profesionālās darbības novērtēšanas virzieniem (turpmāk – novērtēšanas virzieni):

8.1. pedagoģiskā procesa plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (pedagoģiskā procesa efektivitāte, mērķtiecīgums, rezultāts);

8.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā;

8.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā;

8.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese.

9. Sociālā pedagoga, skolotāja logopēda un izglītības psihologa novērtēšanu veic atbilstoši šādiem novērtēšanas virzieniem:

9.1. līdzdalība pedagoģiskā procesa plānošanā un vadīšanā, pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (izglītojamā attīstības diagnosticēšana, rezultātu izvērtējums un atbalsta koordinēšana pedagoģiskajā procesā);

9.2. ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā (iesaiste problēmu risināšanā, sadarbība ar institūcijām, atgriezeniskās saites nodrošināšana);

9.3. ieguldījums izglītības iestādes attīstībā;

9.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese.

III. Novērtēšanas procesa organizācija

10. Novērtēšanas process sastāv no:

10.1. pedagoga profesionālās darbības vērtējuma mācību stundās vai nodarbībās, izmantojot mācību stundu vai nodarbību vērošanas un novērtējuma lapas (pielikums);

10.2. pedagoga darba pašvērtējuma, kas atspoguļo pedagoga profesionālās darbības kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu.

11. Lai pieteiktos novērtēšanai, pedagogs izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz izglītības iestādes vadītājam iesniegumu.

12. Novērtēšanas procesā piemēro izglītības iestādes izstrādātu, ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā pilnvarotu personu saskaņotu un izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību. Kārtībā saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā minētajiem novērtēšanas virzieniem iekļauj pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus, pedagoga pašvērtējumu, vērojamo mācību stundu/nodarbību skaitu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību, nosacījumus pakāpes piešķiršanas termiņam un piemaksas apmēram.

13. Izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija) vismaz triju cilvēku sastāvā un apstiprina komisijas darbības kārtību, kurā ietver novērtēšanas norises un laika plānojumu, rezultātu apkopošanas un lēmuma pieņemšanas procedūru. Komisijas sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, pedagogus, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiķus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī izglītības iestādes dibinātāja pārstāvjus.

14. Komisija saskaņā ar komisijas darbības kārtību:

14.1. organizē novērtēšanas procesu;

14.2. vēro un vērtē mācību stundas vai nodarbības;

14.3. novērtē pedagoga pašvērtējumā atspoguļoto profesionālās darbības rezultātu saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu;

14.4. apkopo rezultātus un izsaka priekšlikumu izglītības iestādes vadītājam par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

15. Pedagoga profesionālās darbības novērtēšanai mācību stundās vai nodarbībās var pieaicināt ārējos vērtētājus.

16. Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

17. Lai novērtētu tā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, kurš atsāk pedagoģisko darbību pēc prombūtnes, kas ir ilgāka par vienu mācību gadu, vai uzsāk pedagoģisko darbību citā izglītības iestādē, viņam izglītības iestādē jānostrādā vismaz viens gads.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 501
Novērtējuma veidlapu paraugi

I. Mācību stundas vērošanas un novērtējuma lapa
(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās izglītības programmas)

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
      
Klase Izglītojamo skaits klasē stundā 
  
Mācību priekšmets 
Pedagogs (vārds, uzvārds) 
Mācību stundas tēma 
Vērtētājs(-i )(vārds, uzvārds, amats) 

Mācību stundas vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums mācību stundā

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Mācību procesa plānošana un organizācija
1.1. Pedagogs sadarbojas ar izglītojamiem, lai iegūtu savstarpēju izpratni, kā notiks stundas tēmas apguve, kāpēc tēmu ir svarīgi apgūt un kādu izmērāmu rezultātu no viņiem sagaida stundas noslēgumā, jo pedagogs ir definējis skaidrus un reāli īstenojamus stundas mērķus       
1.2. Pedagogs sadarbojas ar izglītojamiem, lai radītu interesi un motivētu viņus darboties, lai iegūtu savstarpēju izpratni par stundas mērķi, sasniedzamo rezultātu, kā to konstatēs, kāpēc svarīgi apgūt stundas tēmu       
1.3. Pedagogs efektīvi (fokusēti pret mērķi un atsauci uz to) izmanto paņēmienus, kas atsauc atmiņā iepriekšējās zināšanas un pieredzi, kas izglītojamiem rada pārliecību, ka mērķi sasniegs, jo pedagoga organizētās mācību aktivitātes stundā ir jēgpilnas, savstarpēji saistītas un pēctecīgas       
1.4. Izglītojamie veiksmīgi iekļaujas stundas norisē, jo pedagoga darba temps ir pielāgots izglītojamo mācību vajadzībām, darba laiks tiek plānots un kontrolēts       
2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte
2.1. Izglītojamo darbība liecina, ka pedagoga norādījumi, skaidrojumi, jautājumi stundas laikā ir skaidri formulēti, konstruktīvi, saprotami un komunikācijas veids (tai skaitā acu kontakts, balss tembrs, valodas temps, žesti, mīmika) veicina izglītojamo turpmāko progresu       
2.2. Pedagogs mērķtiecīgi un efektīvi (metodes, darba formas, stratēģijas) izmanto mācīšanās metodes, precīzi sniedz instrukcijas, kas izglītojamiem palīdz atklāt uzkrāto pieredzi un demonstrēt prasmi patstāvīgi darboties, lai sasniegtu rezultātu       
2.3. Pedagogs mērķtiecīgi un efektīvi nodrošina izglītojamiem iespēju analizēt, skaidrot, salīdzināt iegūto informāciju ar citos mācību priekšmetos gūtajām zināšanām, jo pedagogs mērķtiecīgi virza izglītojamo mācīšanos, akcentējot būtisko, minot praktiskus piemērus, rosinot jautāt, izzināt       
2.4. Pedagogs efektīvi izmanto viņa rīcībā esošos resursus (mācību materiālus, materiāltehniskos līdzekļus un globālā tīmekļa resursus)       
2.5. Izglītojamie līdzdarbojas uzdevumu veikšanā, vingrinās jauniegūto zināšanu un prasmju nostiprināšanā, lai noskaidrotu tēmas būtību, uzdod jautājumus, izsaka viedokli, iesaistās sarunās atbilstoši mācību situācijai, jo pedagoga veidotā mācību vide ir atbalstoša (pedagogs uzklausa un pieņem izglītojamo viedokli, virza izglītojamo atbildes, uzdodot uzvedinošus, precizējošus jautājumus)       
2.6. Stundas tēmas apguvē mērķtiecīgi iesaistās visi izglītojamie, jo pedagogs respektē izglītojamo dažādās mācīšanās vajadzības (tai skaitā speciālās vajadzības), mācīšanās stilus, akceptē izglītojamo un savas kļūdas, rosina kopīgi risināt problēmas       
2.7. Pedagogs apzināti, mērķtiecīgi un efektīvi sniedz izglītojamiem virzošu atgriezenisko saiti saskatīt savus sasniegumus un sekot līdzi savai izaugsmei, lai atbalstītu izglītojamos viņu izvirzīto mērķu sasniegšanā, un norāda, kas darāms, lai uzlabotu sniegumu       
2.8. Izglītojamie iesaistās stundas gaitas un rezultātu novērtēšanā, lēmuma pieņemšanā par turpmāk darāmo, jo pedagogs izmanto stundā paredzēto laiku kopīgi paveiktā darba rezultātu novērtēšanai (saruna par sasniegto, apgūtā pārbaude, problēmu risināšana, secinājumi turpmākajam darbam)       
2.9. Izglītojamie analizē savus individuālos sasniegumus un veicamos uzlabojumus, jo pedagogs atzīmē un novērtē izglītojamo individuālos sasniegumus, talantus (izaugsmes dinamiku), palīdz izglītojamiem attīstīt prasmi novērtēt savus rezultātus       
3. Mācību procesa produktivitāte/efektivitāte
3.1. Pedagogs izglītojamiem attīsta mācīšanās prasmes (organizēt savu darbu, plānot laiku, sadarboties ar citiem, izvēlēties efektīvāko paņēmienu rezultāta sasniegšanai, meklēt uzziņas avotus, izmantot IT, svešvalodas u. c.)       
3.2. Pedagogs izglītojamiem attīsta pētnieciskā darba prasmes (informācijas atlase, sistematizēšana, analīze, sintēze)       
3.3. Pedagogs veicina izglītojamo prasmes patstāvīgi strādāt (noskaidrot, kas jādara, kādi būs darbības soļi, kas vēl nav zināms, meklēt palīdzību)       
3.4. Pedagogs veicina izglītojamiem attīstīt prasmi demonstrēt apgūto (savu jauniegūto pieredzi)       
3.5. Pedagoga izmantotie paņēmieni veido izglītojamos prasmi uzņemties atbildību par savu darbu, tā savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, vērtēt paveikto un savu izaugsmi       
3.6. Izglītojamie ir disciplinēti un ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus (sakārtota darba vide, radoša (ne)kārtība, brīva atmosfēra, pozitīvs mikroklimats, uzvedības kultūra)       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja(-u) vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

II. Mācību stundas/nodarbības vērošanas un novērtējuma lapa
(Profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un dejas) izglītības programmās un
Kultūras ministrijas padotības izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas)

1. Vispārīgā informācija

Pedagogs (vārds, uzvārds) 
  
Izglītības iestāde 
   
Profesionālās izglītības programmas veids: profesionālās ievirzes izglītība 
  profesionālā vidējā izglītība 
  
Profesionālās izglītības programmas nosaukums 
Mācību priekšmets 
Klase/grupa 
   
Stundas veids: individuālā nodarbība 
  grupas stunda 
    
Izglītojamo skaits klasē/grupā stundā 
Mācību stundas/nodarbības tēma 
Vērtētājs(-i ) (vārds, uzvārds, amats) 

Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Mācību procesa plānošana un organizācija
1.1. Nodarbības/stundas mērķi un uzdevumi ir skaidri definēti. Pedagogs sadarbojas ar izglītojamajiem, lai iegūtu savstarpēju izpratni par sasniedzamo rezultātu       
1.2. Nodarbības/stundas laika izmantojums ir optimāli plānots un kontrolēts. Izglītojamie veiksmīgi iekļaujas stundas norisē       
1.3. Tiek nodrošināta labvēlīga emocionālā vide (pozitīva, iekļaujoša, cieņpilna, taktiska attieksme), notiek pedagoga un izglītojamo sadarbība, radot interesi par mācību priekšmetu/tematu un motivāciju līdzdarboties       
1.4. Izglītojamie ir disciplinēti un ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus       
2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte
2.1. Nodarbībai/stundai izvirzītais uzdevums, satura un metožu izvēle atbilst izglītojamo vecumam un sagatavotībai       
2.2. Pedagoga organizētās mācību aktivitātes stundā ir jēgpilnas, savstarpēji saistītas un pēctecīgas. Pedagogs izmanto paņēmienus, kas atsauc atmiņā iepriekšējās zināšanas un pieredzi       
2.3. Pedagoga norādījumi, skaidrojumi, jautājumi stundas laikā ir skaidri formulēti, konstruktīvi, saprotami, un komunikācijas veids (t. sk. acu kontakts, balss tembrs, valodas temps, žesti, mīmika) veicina izglītojamo turpmāko progresu       
2.4. Pedagogs efektīvi, lietderīgi izmanto viņa rīcībā esošos resursus (mācību materiālus, materiāltehniskos līdzekļus un informācijas tehnoloģijas) izvirzīto mērķu sasniegšanai       
2.5. Pedagogs mērķtiecīgi virza izglītojamo mācīšanos, akcentējot būtisko, minot praktiskus piemērus, rosinot jautāt, izzināt. Nodrošina izglītojamiem iespēju analizēt, skaidrot, salīdzināt iegūto informāciju ar citos mācību priekšmetos gūtajām zināšanām       
2.6. Pedagogs mācību procesā ņem vērā izglītojamo talantus un individuālos sasniegumus. Respektē dažādās mācīšanās vajadzības, mācīšanās stilus, akceptē izglītojamo un savas kļūdas, rosina kopīgi risināt problēmas       
2.7. Pedagogs veicina sadarbības prasmes (sadarbība ar citiem, darbs pārī, grupās, ja individuāla nodarbība, tad sadarbība ar pedagogu)       
2.8. Pedagogs veicina mācīšanās prasmju attīstību (organizēt savu darbu, plānot laiku, izvēlēties efektīvāko paņēmienu rezultāta sasniegšanai, meklēt uzziņas avotus, izmantot IT, svešvalodas)       
2.9. Izglītojamiem tiek veicinātas radošas, analītiskas, pētnieciska rakstura darbības (informācijas atlase, sistematizēšana, analīze, sintēze)       
2.10. Izglītojamiem tiek izvirzītas noteiktas prasības precizitātei uzdevumu izpildē un darba kvalitātei (pieraksti, zīmējumi, modeļi, izpildījums)       
3. Vērtēšana
3.1. Pedagogs vērtē izglītojamos (piemēram, uzslavas, pozitīva kritika), novērtē izglītojamo sasniegumus, tai skaitā individuālos sasniegumus, talantus, izaugsmes dinamiku       
3.2. Pedagogs nodrošina izglītojamiem virzošu atgriezenisko saiti un norādījumus, kas darāms, lai uzlabotu sniegumu       
3.3. Pedagogs palīdz attīstīt izglītojamajiem prasmi novērtēt savus rezultātus un analizēt individuālos sasniegumus, veicamos uzlabojumus. Izglītojamie tiek iesaistīti stundas gaitas un rezultātu novērtēšanā       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja(-u) vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

III. Nodarbības vērošanas un novērtējuma lapa
(Profesionālās ievirzes (sporta vai interešu) izglītības programmas)

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
  
Profesionālās ievirzes/interešu izglītības programmas nosaukums 
  
Pulciņš/grupa 
    
Izglītojamo skaits pulciņā/grupā nodarbībā 
  
Pedagogs (vārds, uzvārds) 
  
Nodarbības tēma 
  
Vērtētājs(-i) (vārds, uzvārds, amats) 

Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Mācīšana (pedagoga darbība)
1.1. Nodarbības mērķi un uzdevumi ir skaidri definēti un tiek sasniegti       
1.2. Nodarbības uzdevums, satura un metožu izvēle atbilst izglītojamo vecumam un sagatavotībai       
1.3. Pedagogs nodrošina labvēlīgu emocionālu vidi, sagatavo nodarbību vietu, lieto daudzveidīgu inventāru       
1.4. Pedagogs motivē izglītojamos darbam       
1.5. Pedagogs saprotami formulē uzdevumus, palielinot slodzi (sporta nodarbībā iekļauj stājas veidošanas, elpošanas un uzmanības vingrinājumus)       
1.6. Pedagoga skaidrojuma kvalitāte saistīta ar nodarbības galvenās daļas saturu (jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra u. c.)       
1.7. Biomotoro spēju uzdevumu risināšanai ir izvēlēts atbilstošs saturs, apjoms un intensitāte       
1.8. Mācību metodes un paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai       
1.9. Pedagogs pārvalda izglītojamos un prot strādāt ar visām apakšgrupām, individuālās pieejas nodrošinājums       
1.10. Lietotie līdzekļi un to daudzveidība atbilst kompleksai fizisko īpašību attīstīšanai       
1.11. Pedagogs prot nodrošināt atgriezenisko saiti nodarbībā (pozitīvie pastiprinājumi, refleksija)       
2. Mācīšanās (izglītojamo darbība)
2.1. Tiek attīstīta izglītojamo sadarbības prasme (darbs pārī, grupās)       
2.2. Vērojamas radoša, analītiska, motivējoša rakstura darbības, precizitāte uzdevumu izpildē       
2.3. Tiek vērtēta izglītojamo darba rezultātu (pierakstu, zīmējumu, piespēles izpildījuma) kvalitāte       
3. Vērtēšana
3.1. Pedagogs veic izglītojamo vērtēšanu (t. sk. uzslavas, pozitīva kritika)       
3.2. Tiek izmantots izglītojamo pašvērtējums un savstarpējais vērtējums       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

IV. Logopēdijas nodarbības vērošanas un novērtējuma lapa

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
  
Klase, grupa 
Pedagogs/logopēds (vārds, uzvārds) 
  
Nodarbības tēma 
  
Individuāla nodarbība
Nodarbība grupā (2–5 bērni)
  
Vērtētājs(-i )(vārds, uzvārds, amats) 

Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Mācīšana
1.1. Nodarbības mērķi un uzdevumi tiek skaidri formulēti un sasniegti       
1.2. Mācību darbs ir organizēts, un laiks izmantots efektīvi       
1.3. Tiek nodrošināta labvēlīga emocionālā vide logopēda un izglītojamo sadarbībai       
1.4. Vērojama izglītojamo motivēšana darbam       
1.5. Mācību uzdevumu formulējums ir saprotams       
1.6. Pedagoga/logopēda skaidrojums ir kvalitatīvs (jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra)       
1.7. Pedagogs/logopēds mācību procesā sniedz atbalstu izglītojamiem, kuriem nav izveidojusies sākotnējā lasīt un rakstīt prasme       
1.8. Mācību metodes un paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai       
1.9. Pedagogs/logopēds izmanto piemērotākās metodes izglītojamo valodas ritma un tempa traucējumu novēršanai       
1.10. Tiek nodrošināta individuāla pieeja izglītojamiem ar artikulācijā iesaistīto orgānu uzbūves un darbības traucējumiem       
1.11. Mācību līdzekļi un materiāli izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja(-u) vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

V. Sociālā pedagoga darbības rezultātu novērtējuma lapa

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
    
Klase Izglītojamais 
Sociālais pedagogs (vārds, uzvārds) 
  
Problēmas formulējums 
  
Eksperts(-i) (vārds, uzvārds, amats) 

Novērtējuma mērķis – sociālā pedagoga darbības kvalitātes novērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana
1.1. Pedagogs identificē un definē problēmas, darbības veicot organizēti un koordinēti       
1.2. Darba laiks tiek plānots un racionāli izmantots       
1.3. Pedagogs sadarbojas un piesaista resursus problēmas risināšanā       
1.4. Pedagogs izstrādā individuālo darbības plānu problēmas risināšanai       
1.5. Pedagoga izvirzītie mērķi ir saistīti ar reālām iespējām, darba metodes un paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai       
1.6. Nodrošināta individuālā pieeja, skolas un ģimenes resursu izmantojums izvirzīto mērķu sasniegšanai       
1.7. Ir prasme sekmēt socializācijai labvēlīgas vides attīstību       
1.8. Ir prasme prognozēt darbības rezultātus un pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus       
2. Iesaistīšanās problēmu risināšanā
2.1. Notiek sadarbība ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu pedagogiem       
2.2. Notiek sadarbība ar atbalsta personāla speciālistiem un skolas administrāciju       
2.3. Pedagogs piesaista resursus problēmas risināšanā       
3. Izvērtēšana
3.1. Regulāri notiek problēmas risinājuma izvērtējums       
3.2. Pedagogs sadarbojas problēmas risināšanā       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

VI. Izglītības psihologa vadīto profilakses grupu nodarbību vērošanas un novērtējuma lapa

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
      
Klase Izglītojamo skaits klasē nodarbībā 
  
Izglītības psihologs (vārds, uzvārds) 
  
Grupas nodarbības tēma 
  
Eksperts(-i) (vārds, uzvārds, amats) 

Grupu nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Izglītības psihologa darbība (nodarbības vadīšana)
1.1. Grupu nodarbības mērķu un uzdevumu skaidrība un to sasniegšana       
1.2. Grupas darbs ir organizēts, un laiks racionāli izmantots, nodrošināta labvēlīga emocionāla vide izglītības psihologa un izglītojamo sadarbībai       
1.3. Izglītojamie tiek motivēti darbam       
1.4. Uzdevumi ir saprotami formulēti       
1.5. Izglītības psihologa skaidrojums ir kvalitatīvs (jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra)       
1.6. Uzdevumi tiek saistīti ar reālo dzīvi       
1.7. Nodarbības saturs ir saistīts ar skolas un klases situācijām       
1.8. Tiek nodrošināta individuālā pieeja       
1.9. Mācību materiāli tiek izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai       
1.10. Materiāltehniskie līdzekļi tiek izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai       
2. Izglītojamo darbība (mācīšanās)
2.1. Ir attīstīta izglītojamo sadarbības (darbs pārī, grupās) prasme       
2.2. Izglītojamie prot izmantot nodarbībai paredzētos materiālus       
2.3. Ir vērojamas radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības       
2.4. Izglītojamie tiek iesaistīti uzdevumu izpildē (izglītojamo iesaistīšanās aktivitātē)       
3. Atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana)
3.1. Izglītības psihologs sniedz atgriezenisko saiti izglītojamiem       
3.2. Izglītojamie sniedz atgriezenisko saiti par nodarbību       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

VII. Pirmsskolas rotaļnodarbību vērošanas un novērtējuma lapa

1. Vispārīgā informācija

Izglītības iestāde 
      
Grupa Izglītojamo skaits grupā nodarbībā 
  
Pirmsskolas izglītības pedagogs (vārds, uzvārds) 
  
Eksperts(-i) (vārds, uzvārds, amats) 

Grupu nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

2. Pedagoga profesionālās darbības vērtējums

ApgalvojumiVērtējumsFakti, kas par to liecina
drīzāk
daļējidrīzāk
nav novērots
1. Rotaļnodarbības uzdevumu izvirzīšana un nepieciešamo apstākļu radīšana
1.1. Nodarbības mērķi un uzdevumi atbilst izglītības programmai       
1.2. Nodarbības uzdevumi ir saistīti ar nedēļas tēmu       
1.3. Rotaļnodarbības saturs un struktūra, izvēlētās metodes un organizācijas formas atbilst tēmai un bērnu vecumam       
1.4. Ir plānoti diferencēti uzdevumi atbilstoši bērnu attīstības līmenim       
1.5. Bērniem ir nodrošināti apstākļi darbam un nepieciešamie mācību materiāli       
1.6. Pedagogs izmanto literāro darbu, pašsacerētu pasaku, aprakstošu mīklu un citus paņēmienus labākai un spilgtākai uzdevuma izpildei       
1.7. Tiek izmantots uzskates, demonstrējamais materiāls, rotaļu elementi       
1.8. Nodarbības mērķis ir sasniegts       
2. Bērnu noskaņošana un ievirzīšana mācību darbā rotaļnodarbībā
2.1. Bērnu emocionālais noskaņojums, uzmanības noturīgums, motivācija atbilst nodarbības mikroklimatam, mācību uzdevumu īstenošanai       
2.2. Satura apjoms un sarežģītības pakāpe atbilst bērnu vecumposma īpatnībām un attīstības līmenim       
2.3. Bērni ir pietiekami noslogoti, ievērojot katra bērna attīstības līmeni       
2.4. Vērojama bērnu sadarbība (3–6 gadus veciem bērniem darbs pārī, grupās)       
2.5. Vērojamas radoša, analītiska, pētnieciska rakstura darbības, izvirzot problēmsituācijas       
2.6. Pedagogs mudina bērnus plānot savu darbību, strādāt patstāvīgi, izvēlēties darba materiālus       
2.7. Pedagogs piedāvā bērniem daudzveidīgus materiālus, rosina tos izmantot darbojoties       
2.8. Izmantojamie materiāli atrodas bērniem pieejamā vietā       
2.9. Bērniem tiek dota iespēja radoši darboties, veicinot viņu fantāziju, stāstot par paveikto       
2.10. Bērni ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus (sakārtota darba vide, radoša (ne)kārtība, brīva gaisotne, pozitīvs mikroklimats, uzvedības kultūra u. c.)       
2.11. Tiek pievērsta uzmanība darba izpildes kvalitātei       
2.12. Bērni patstāvīgi prot novērst sīkas problēmas, aktīvi iesaistās nodarbībā       
2.13. Ir ievērots katrs bērns, izteikta atzinība, uzslavas, pamudinājumi       
2.14. Bērnu darbi tiek izlikti kopīgai aplūkošanai       
3. Pedagoga un bērnu savstarpējā saskarsme
3.1. Pedagoga valoda ir skaidri saprotama, labs paraugs bērniem, jautājumi un skaidrojumi bērniem viegli uztverami       
3.2. Pedagogs pievērš uzmanību bērnu valodai       
3.3. Pedagoga uzvedība liecina par veiksmīga rezultāta gaidām, paužot to valodā, acu skatienā, kustībās, pedagogs pārredz visus bērnus, ir acu kontakts ar bērniem       
3.4. Bērnam ir iespēja izkustēties, intelektuālais darbs mijas ar kustību aktivitātēm       
3.5. Pedagogam un bērniem ir pozitīva saskarsme       
3.6. Bērni spēj pozitīvi novērtēt, priecāties par citu bērnu paveikto       
3.7. Bērni iesaistās nodarbības gaitas un rezultātu novērtēšanā, pedagogs izmanto atgriezenisko saiti       

Ar vērtējumu iepazinos:

Pedagoga vārds, uzvārds, paraksts  Datums 

 

Vērtētāja(-u) vārds, uzvārds, paraksts  Datums 
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
01.09.2017