Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 16.02.2018. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 590

Rīgā 2016. gada 6. septembrī (prot. Nr. 44 2. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā atlases kārta);

1.2. pirmās atlases kārtas mērķi;

1.3. pirmajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

2. Pirmās atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

3. Pirmās atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

4. Pirmās atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

5. Pirmās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 34 585 173 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 10 375 825 euro un privātais finansējums – 24 209 621 euro, paredzot finanšu rādītāja plānojumu atbilstoši šo noteikumu 10.1 punktā minētajam apjomam.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

5.1 Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, līdz 2018. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 27 867 987 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 8 360 396 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 19 507 591 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 5. punktā minētajam apmēram.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

6. Atbalsts pirmās atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

7. Vienam projekta iesniegumam pieejamais minimālais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 euro, maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 euro.

8. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais attiecināmo izmaksu apmērs ir 2 000 000 euro.

9. Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 30 procenti.

10. Pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

10.1 rezultāta rādītāji:

10.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro;

10.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;

10.2. iznākuma rādītāji:

10.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 19;

10.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 1 427 MWh/gadā;

10.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 2 MW;

10.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 2 194 CO2 ekvivalenta tonnas.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

10.1 Līdz 2018. gada 31. decembrim sasniedzamais finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

11. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)
 

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

12. Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa).

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

13. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

14. Projekta iesniegumā iekļautajā ražošanas ēkā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process.

15. Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ražošanas ēkās, kuras atrodas uz zemes vienībām ar vienu nekustamā īpašuma kadastra numuru.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

16. Pirmās atlases kārtas ietvaros rūpnieciskās ražošanas ēkas klasifikācija ir noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par būvju klasifikāciju. Pirmās atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

17. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

18. Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (1. pielikums) vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kas veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta pirmās un otrās daļas prasībām.

19. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskā energoaudita kopiju, kas ir veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām.

20. Ja komersants ir ieviesis sertificētu energopārvaldības vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, tas sadarbības iestādē iesniedz sertifikāta kopiju un aizpildītu pārskata veidlapu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (1. pielikums) vai rūpnieciskā energoaudita kopiju.

21. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

21.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem;

21.2. projekta ietvaros tiek paredzētas Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētās darbības;

21.3. tas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

21.4. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

21.4.1. atbalsta pretendentam (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus vai, ja paredzēts riska finansējuma atbalsts, – mazāk nekā septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

21.4.2. atbalsta pretendentam, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus vai, ja paredzēts riska finansējuma atbalsts, – mazāk nekā septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos;

21.4.3. atbalsta pretendents ar tiesas lēmumu ir atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

21.4.4. atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

21.4.5. atbalsta pretendentam (kas nav mazais vai vidējais uzņēmums) pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas aprēķināta pēc komersanta ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

22. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr.  1407/2013) 1. panta 1. punktā.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

III. Atbalstāmās darbības

23. Finansējumu piešķir:

23.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai;

23.2. energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās;

23.3. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

23.4. ēkas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei;

23.5. atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

23.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai;

23.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšanai.

24. Finansējumu nepiešķir, ja uzlabojumus veic, lai panāktu komersantu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, pat ja tie vēl nav stājušies spēkā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktam.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

25. Attiecināmās izmaksas pirmās atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni, un tiek noteiktas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

26. Pirmās atlases kārtas ietvaros ir attiecināmas šādas tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas:

26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:

26.1.1. ēkas energosertifikāta, pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējuma sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem);

26.1.2. tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošana;

26.1.3. būvniecības izmaksu tāmes sagatavošana;

26.1.4. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrāde;

26.1.5. ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrāde;

26.1.6. apliecinājuma kartes vai apliecinājuma kartes inženierbūvēm izstrādāšana;

26.1.7. būvprojekta ekspertīzes nodrošināšana;

26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

26.3.1. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

26.3.2. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

26.4. ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas:

26.4.1. būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

26.4.2. ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;

26.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas iekštelpās izmaksas;

26.6. energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu;

26.7. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

26.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai;

26.9. iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas;

26.10. energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

27. Pirmās atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmajām izmaksām piemērotais pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

28. Šo noteikumu 26.1., 26.2., 26.3. un 26.10. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību.

29. Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.10. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kā arī nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma summas.

30. Šo noteikumu 26.8. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

31. Pirmās atlases kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad sadarbības iestāde ir saņēmusi projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kuras ir attiecināmas no 2016. gada 1. jūnija. Ja projekta iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pirms līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi, projekta iesniedzējs uzņemas visus riskus par saistībām, ko tas ir uzņēmies, un izdevumiem, kas neatbilst attiecināmām izmaksām.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

32. Pirmās atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

32.1. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 29. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

32.2. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu;

32.3. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un kurās nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

32.4. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2016. gada 1. jūnija;

32.5. energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 26.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas lielajiem komersantiem.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

33. Projektā minētās aktivitātes var īstenot ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums.

34. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes īstenojamas 24 mēnešu laikā no dienas, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

35. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

35.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 procenti gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā vai ēkas siltumenerģijas patēriņā;

35.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, izņemot gadījumu, ja projekta īstenošanas laikā paredz īstenot tehnoloģisko ražošanas iekārtu nomaiņu;

35.3. ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;

35.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;

35.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim atbildīgajā iestādē tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā pārskata gadā (2. pielikums);

35.6. projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

36. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā par projekta īstenošanu noteiktajos gadījumos, kā arī:

36.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas;

36.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

36.3. pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 35. punktā minētajiem nosacījumiem;

36.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pirmās atlases kārtas īstenošanu vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 82)

37. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

38. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

39. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

40. Finansējumu šo noteikumu 26. punktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.

41. Finansējumu šo noteikumu 26.1. un 26.10. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet neveido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību vai ir radušās pirms pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet ne agrāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

42. Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam.

43. Lielie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.

44. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus.

45. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 22. punktā minēto nozaru komersantiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības nozarēs, kurām netiek sniegts atbalsts, negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta.

46. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā sākotnēji projekta iesniegumā plānotie.

47. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā ar de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

48. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas, kas ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot Komisijas regulas Nr.  651/2014 8. panta 4. punktu un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr.  651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, kā arī nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

49. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr.  1407/2013 6. panta 4. punktam.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 82 redakcijā)

50. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

1. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 590
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums

____________________________________________________________________________________________________________
(nosaukums)

Ēkas adrese ________________________________________________________________________________________________________________________

Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXX

Ēkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXX

Ēkas klasifikācija (atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" pielikumam _________________________________________________________________________________________________________

Ēkas fasādes fotogrāfija

Pārskatā pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam.

Informācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanu

– Pārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.

– Ja projekta iesniedzējs ir ieviesis sertificētu energopārvaldības sistēmu (ISO 50001:2012) vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001:2015) un ēkai/ēkām ir izsniegts neatkarīga eksperta parakstīts ēkas energosertifikāts, pārskatu var izstrādāt projekta iesniedzēja atbildīgais darbinieks par enerģijas sistēmas pārvaldību. Sagatavoto pārskatu apstiprina projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona.

1. Vispārīga informācija par komersantu

1.1. Informācija par komersantu

1.1.1.

Nosaukums  

1.1.2.

Reģistrācijas numurs  

1.1.3.

Juridiskā adrese  

1.1.4.

Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.)  

1.1.5.

Kontaktpersona  

1.1.6.

Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts)  

1.1.7.

Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā)  

1.2. Informācija par pārskatu

1.2.1.

Objekta apsekošanas datums  

1.2.2.

Ēkas energosertifikāta numurs  

2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas*

Vienības nosaukums
(ēka, tās daļa vai zona u. c.)**

Vienību parametri
(m, m2, m3 u. c.)

Energonesēju sadalījums un īss apraksts
(energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)

Energonesējs

Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms

Siltumenerģija
(kWh)

Elektroenerģija
(kWh)

kWh gadā

% no kopējā*

Ēka (ražošanas cehs 1)*            
Ēka (ražošanas cehs 2)*            
Ēka (ražošanas cehs …)*            
Katlumāja*            
Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē)*            
Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process            
Kopā  

     

100%

Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu      

Piezīmes.
1. * Neaizpilda, ja energoefektivitātes novērtējuma robežas ietvaros veikta energonesēju uzskaite.
2. ** Eksperta vienību sadalījums atbilstoši konkrētā ražošanas procesa specifikai un loģiskajam sadalījumam.
3. Novērtējuma robežas nosaka tikai ēkām un iekārtām, kurās projekta ietvaros plānots īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.
4. Tabulu aizpilda, ja uzskaitītās enerģijas bilanci veido vairākas ēkas, enerģijas ražošanas zudumi un siltuma pārvades zudumi ārpus ēkas. Tabulu veido, pamatojoties uz uzskaitītajiem energoresursiem, ko korekti sadala pa ēkām un inženiertehniskajām sistēmām.
5. Tabulā norāda enerģijas bilanci, iekļaujot vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās, un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.
6. Tabulu aizpilda:
• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;
• vairākām ēkām ar vienu energonesēju;
• ēkām ar vairākiem energonesējiem;
• citos gadījumos.

2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu*

 

Piezīme.
* Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.

2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)

Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas, gadā

Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā

Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā

Pārbaudes akts

pievienots (jā/nē)

datums

                       
                       

2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)

Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stunda, gadā

Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā

Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā

                   
                   

3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums

3.1. Energoresursu patēriņa uzskaite

Energonesējiem, kuru uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.

3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                           
                           
                           
                           
                           

Vidēji

                         

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3.1.2. Kurināmie

Kurināmā veids ______________________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kg

Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________

Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)

Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m3, l)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                           
                           
                           
                           
                           

Vidēji

                         

Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg _________

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                           
                           
                           
                           
                           

Vidēji

                         

Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3.1.3. Elektroenerģija, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                           
                           
                           
                           
                           

Vidēji

                         

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati

Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām

____________________________________ (nosaukums un mērvienība)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                           
                           
                           
                           
                           

vidēji

                         

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums

3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh

Izmantot vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norādīt visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem

Energonesējs

Gads

Sistēma vai mērķis*

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

                               
                               
                               
                               

Piezīme. * 3.3.7. apakšpunkta sadalījuma uzskaite

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.

 

3.3. Enerģijas patēriņa sadalījums

Enerģijas patēriņa sadalījums*3

Izmērītais novērtējums*1

Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju
(kWh gadā)

Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju
(kWh/m2 gadā)

Aprēķinātais novērtējums *2,*4

siltumenerģija, vidējais
(kWh)

elektroenerģija, vidējais
(kWh)

kopējais, vidējais
(kWh gadā)

īpatnējais
(kWh/m2 gadā)

siltumenerģija, vidējais
(kWh)

elektroenerģija, vidējais
(kWh)

kopējais, vidējais
(kWh gadā)

Īpatnējais
(kWh/m2 gadā)

 

1

2

1+2=3

4=3/kopējā platība

5

6

7

8

7+8=9

10=9/kopējā platība

Ēkas enerģijas patēriņš

3.3.1. Apkurei                    
3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai                
3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)                
3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)                
3.3.5. Apgaismojumam                
3.3.6. Papildu enerģija*3                

3.3.7. Ražošanas patēriņš

3.3.7.1. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas                
3.3.7.2. Tvaika sistēmas                
3.3.7.3. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas                
3.3.7.4. Hidrauliskās sistēmas                
3.3.7.5. Dzesēšanas sistēmas                
3.3.7.6. Elektromehāniskās sistēmas                
3.3.7.7. Citas sistēmas                
3.3.8. Kopā                    
3.3.9. Paskaidrojums par enerģijas patēriņu  

Piezīmes.
1. *1 Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem no 6. nodaļas tabulas (ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos). Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot tabulas 3.3.9. apakšpunktā. Ja izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem, iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.9. apakšpunktā.
2. *2 Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.
3. *3 Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami. Neaizpilda detalizēti, ja nav attiecināms.
4. *4 Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).

4. Pamatinformācija par ēku

4.1. Informācija par ražošanas ēku

Klimatiskie dati

Meteoroloģisko datu vieta _____________________________________________

Apkures perioda ilgums __________________ dienas

Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā _________ °C

Saules starojums apkures periodā

debess pusēm W/m2:

ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________

horizontālai virsmai: __________________,W/m2

4.1.1.

Konstruktīvais risinājums  

4.1.2.

Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā  

4.1.3.

Kopējā aprēķina platība (m2)  

4.1.4.

Stāvi 4.1.4.1. pagrabs

(ir/nav)

4.1.4.2. tipveida stāvi

(ir/nav)

4.1.4.3. tehniskie stāvi

(ir/nav)

4.1.4.4. jumta stāvs

(ir/nav)

4.1.5.

Ražošanas telpu platība (m2)  

4.1.6.

Biroju telpu platība (m2)  

4.1.7.

Noliktavu platība (m2)  

4.1.8.

Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici) garums (m)  
platums (m)  
augstums (m)  

4.1.9.

Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

Nr.
p.k.

Gads

Pasākums

Enerģijas ietaupījums no konkrētā pasākuma

kWh, gadā

%

         
         
         
         

4.1.10.

Cita informācija
 

4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām*

Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Zonas aprēķina tilpums

Iekštelpu temperatūra

Aprēķina parametri apkures periodā*

temperatūra

perioda ilgums

faktiskā apmaiņa

Zonas faktiskā gaisa apmaiņa

vidējā svērtā**

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

°C

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

                         
         
         

2.

                         
         
         

3.

                         
         
         

Kopā

         

Vidēji

           

Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.

4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Zonas aprēķina tilpums

Iekštelpu temperatūra

Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*

temperatūra

perioda ilgums

faktiskā apmaiņa

Zonas faktiskā gaisa apmaiņa

vidējā svērtā***

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

°C

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

                         
         
         

2.

                         
         
         

3.

                         
         
         

Kopā

         

Vidēji

           

Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.

5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums (mm)

Laukums (m2)

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)

Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)

                 
                 
                 
                 
                 
                 

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Termiskie tilti

Nosaukumi

Garums vai skaits (m vai gab.)

Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)

Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)

               
               
               
               
               
               
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR

HT (faktiskais) (W/K)

 

HTR (normatīvais)* (W/K)

 
Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija  

Piezīme.
* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*

6.1.1. Aprēķina parametri

Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)

Aprēķina tilpums, m3

Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/h

Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, %

Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C**

Darbības ilgums periodā, h

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K**

                 
                 
                 
                 

Cita informācija

 

Piezīmes.
* Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
** Ievērojot rekuperāciju.

6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW

Darbības laiks gadā, h

Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWh

Saražotās enerģijas daudzums gadā, kWh

             
             
             
Pievienots gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes akts

Pārbaudes akta sagatavotājs ____________________________________

Pārbaudes akta datums __________________________________________

 

Cita informācijaeksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, vai ir norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

 

6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*

Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

 

Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2

Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem

Izkliedētais siltums no ierīcēm

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmām

No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām

No/uz procesiem un priekšmetiem

kWh/m2

kWh gadā

                       
                       
                       
                       

Kopējie siltuma ieguvumi

   
Cita informācija  

Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā

6.3.1.

Siltumenerģijas piegādes sistēma*   centralizēta siltumapgāde
    atkarīgā pieslēguma shēma
  neatkarīgā pieslēguma shēma
  lokāla siltumapgāde
  individuāla siltumapgāde

6.3.2.

Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem  

6.3.3.

Apkures sistēma   vienas caurules
  divu cauruļu
  Cita tipa (norādīt)

6.3.4.

Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās  

6.3.5.

Cauruļvadu garums kondicionētās zonās  

6.3.6.

Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis  

6.3.7.

Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, %  

6.3.8.

Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh  

6.3.9.

Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)  

6.3.10.

Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, %  

6.3.11.

Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh  

6.3.12.

Cita informācija  

Piezīme.* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

6.4. Karstā ūdens sadales sistēma

6.4.1.

Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)    

6.4.2.

Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)    

6.4.3.

Karstā ūdens sagatavošana     sagatavošana siltummezglā
    centralizēta apgāde
    individuālā

6.4.4.

Karstā ūdens sadales sistēmas tips     bez cirkulācijas
    ar cirkulāciju

6.4.5.

Cauruļvadu garums   __________________ kondicionētās zonās, __________________ ārpus kondicionētās zonas

6.4.6.

Cauruļu tehniskais stāvoklis    

6.4.7.

Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)  

6.4.8.

Cita informācija  

7. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros

7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

Nr.
p.k.

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)*

Enerģijas ietaupījums gadā

Primārās enerģijas ietaupījums

% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņa

kWh

MWh

kWh/m2

%

koeficients**

MWh gadā

 
Siltumenerģija, kopā              

1.

               

2.

               

3.

               
Elektroenerģija, kopā              
                 
                 
Kopā              

Piezīmes.
1. *Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā u. c. izmaiņas).
2. **Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".

Cita informācijanorāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt.

 

7.2. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem*

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums   MWh/gadā
Kopējais enerģijas ietaupījums   MWh/gadā
Primārās enerģijas ietaupījums   MWh/gadā
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda   MW
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā   t/gadā

Piezīme. *Atbilstoši noteikumu 10. punktā noteiktajam.

8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums, mm

Laukums, m2

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)

Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients, W/K

                 
                 
                 
                 

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Termiskie tilti

Nosaukumi

Garums vai skaits, m vai gab.

Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)

Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients, W/K

               
               
               
               
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR

HT (faktiskais) (W/K)

 

HTR (normatīvais)* (W/K)

 

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

8.2.1. Aprēķina parametri*

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)

Aprēķina tilpums, m3

Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/h

Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C**

Darbības ilgums periodā, h

Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, %

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K**

                 
                 
                 
                 

Cita informācija

 

Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.

8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW

Iekārtas ražība, m3/h

Siltuma atgūšanas efektivitāte, %

Plānotais darba stundu skaits, h/gadā

Plānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadā

Plānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā

               
               
               
               

8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr.
p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

 

Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2

Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi *

Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem

Izkliedētais siltums no ierīcēm

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmām

No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām

No/uz procesiem un priekšmetiem

kWh/m2

kWh gadā

                       
                       
                       

Kopējie siltuma ieguvumi

   

Cita informācija

 

Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr.
p.k.

Telpa vai telpu grupa*

Esošā situācija

Prognoze

Starpība

Gaismekļi**

Telpas vai telpu grupas platība

Gaismekļa jauda, W

Kopējā jauda, W/m2

Stundas gadā, h

Elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

Gaismekļi*

Kopējā jauda, W/m2

Stundas gadā, h

Elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

Elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

                         
                         
                         
                         

Kopā

         

Piezīmes.
1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.

10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr.
p.k.

Enerģijas patēriņa sadalījums*

Esošā situācija
(aprēķinātie dati no 6. nodaļas)

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7. nodaļu)

Starpība – enerģijas samazinājums** (gadā)

Starpība – CO2 emisijas samazinājums**, (kgCO2 gadā)

kopējais patēriņš (kWh gadā)

īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija (kgCO2 gadā)

kopējais patēriņš (kWh gadā)

īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija (kgCO2 gadā)

kWh

MWh,

%

 

10.1.

Apkurei                    

10.2.

Karstā ūdens sagatavošanai                    

10.3.

Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)                    

10.4.

Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)                    

10.5.

Apgaismojumam                    

10.6.

Papildu enerģija                    

10.7.

Pārējais patēriņš***                    
                     
Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam

 
Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem
   

Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

Primārās enerģijas koeficients

Primārās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

CO2 koeficients

Primārās enerģijas samazinājums, MWh gadā

CO2 emisiju samazinājums, t/gadā

10.8.

CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem              

Pavisam kopā

 
Cita informācijaeksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti primārās enerģijas un CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam

Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas uzrādīti citās šī pārskata nodaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)

Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums

Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei

Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei*

m

kWh/m2 gadā

kWh/m2 gadā

     
     

Piezīme. * Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu.

12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu

12.1. Ražošanas procesa anotācija

 

12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotību

Darbības stundu skaits diennaktī   Darbības diennakšu skaits nedēļā  
Darbības nedēļu skaits gadā   Darbības mēnešu skaits gadā  

Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.

13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati

13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips (tipu dala atsevišķi)

Ražošanas gads

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda**, kW

Darba stundu skaits gadā, h

Enerģijas patēriņš, kWh

Daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, %

Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh

1.

               

2.

               

KOPĀ

     

Piezīmes.
1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.
2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.

13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips

Izmantotais energonesējs

Ražošanas gads

Energonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību)

Nominālā jauda, kW

Vidējā svērtā jauda**, kW

Darba stundu skaits gadā, h

Iekārtas lietderības koeficients

Daļa no kopējā energonesēja patēriņa, %

Energonesēja patēriņš gadā, kWh

1

                   
 

KOPĀ

   

13.3. Saražotās produkcijas daudzums*

Produkts

Mērvienība

Gads

I**

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

   

201__

                         

201__

                         
                               
                               
                               

Vidēji

                             

Piezīmes.
1. *Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas procesos.
2. **Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas daudzumu.

13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu

 

14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesā

14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai

Gads

 

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais (kWh gadā)  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus.

14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads

 

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais (kWh gadā)  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus.

14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai

Gads

 

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais (kWh gadā)  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts  

15. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips

Pirms energoefektivitātes pasākumiem

Pēc energoefektivitātes pasākumiem

Starpība – energopatēriņš

Vidējā svērtā jauda, kW

Lietderības koeficients

Darba stundas gadā

Energopatēriņš, kWh

Iekārtas nosaukums, tips

Vidējā svērtā jauda, kW

Darba stundas gadā

Energopatēriņš, kWh

Lietderības koeficients

kWh

%

                         
                         
                         
                         
KOPĀ        

Piezīme. * Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.

Cita informācija

Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā/ projekta iesniedzēja atbildīgais darbinieks par enerģijas sistēmas pārvaldību*          

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 

(datums)


 
 

(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā/projekta iesniedzēja atbildīgā darbinieka amats*)

 

(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese)

 

(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona**)

 

(projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību)

Piezīmes.
1. * Ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā darbojas energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.
2. ** Neaizpilda, ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā darbojas energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.

16. Papildus pievienojamā informācija

1. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) skice.

2. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas.

3. ...

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

2. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 590
Pārskats par enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā par 20____.gadu

1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmēju

Projekta nosaukums  
Projekta līguma numurs  
Projekta pabeigšanas gads  
Finansējuma saņēmēja nosaukums  

2. Informācija par ēkām un tehnoloģijām, kur veiktas projekta darbības

Kopsavilkums par projekta ietvaros īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem (finansējuma saņēmējs aizpilda tikai tās sadaļas, kuras atbilst projekta ietvaros īstenotajām darbībām)

 
 
 
 

2.1. Ēka (informācija par ražošanas ēku, kurā projekta ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi)

Nr.
p.k.

Adrese

Ēkas kadastra numurs

Ēkas klasifikācija

Ēka nodota ekspluatācijā (gads)

Atjaunošana pabeigta (datums)

Kopējā apsildāmā platība (m2)

1.

           

2.

           

3.

           

2.2. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (informācija par projekta ietvaros uzlaboto iekārtu vai par iekārtu, ar kuru tika nomainīta esošā iekārta)

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, tips (tipu daļa atsevišķi)

Adrese

Nomināla jauda, MW

Vidējā svērtā jauda, MW

Ražošanas gads

Darba stundu skaits pārskata gadā

Darba stundu skaits gadā (plānotais)

Saražotās produkcijas daudzums tonnas/gadā*

Siltumenerģijas patēriņš gadā**

Elektroenerģijas patēriņš gadā**

MWh/gadā

%***

MWh/gadā

%***

1.

                       

2.

                       

                       

Piezīmes.
1. *Ja attiecināms – atļauts lietot citas produkciju raksturojošas mērvienības, to norādot šeit _______________.
2. ** Jānorāda patēriņš, kas ietverts pārskatā par ēku energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu vai rūpnieciskajā energoauditā.
3. ***Jānorāda kā daļa no kopējā siltumenerģijas/elektroenerģijas patēriņa.

3. Informācija par siltumenerģijas patēriņu ēkās un iekārtās, kurās ir veiktas projekta darbības (norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piemēram, apkurei, karstajam ūdenim. Ja ēkās siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan karsto ūdeni, dati jāaprēķina. Ja projekta darbības ir veiktas vairākās ražošanas ēkās, dati ir jāsniedz par katru ēku atsevišķi atsevišķās tabulās. Informācijai ir jāsakrīt ar 2.1. tabulā sniegto informāciju)

3.1. Enerģijas patēriņa kopsavilkums*

 

MWh/gadā***

kWh/m2 gadā

CO2 emisijas apjoms, t

Apkurei**      
Karstā ūdens sagatavošanai      
Elektroenerģijas patēriņš      
Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijas iekārtās      
Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās      
Kopsumma      

Piezīmes.
1. * Tabulu neaizpilda, ja projekta rezultātu monitoringa pārskats ir iesniegts par nepilnu pārskata gadu.
2. ** Norāda tikai tad, ja tie ir koriģēti atbilstoši klimatiskajiem laikapstākļiem.
3. *** Kopējais enerģijas patēriņš ietver apkures siltuma enerģijas, siltuma enerģijas karstā ūdens sagatavošanai, elektroenerģijas patēriņu un patēriņu ražošanas iekārtās.

3.2. Siltumenerģijas patēriņš apkurei

Siltumapgādei un karstā ūdens sagatavošanai izmantotā kurināmā veids ____________________________________

CO2 emisijas faktors ___________________________

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Kopā koriģēti

Vidējie rādītāji
20___.– 20___. gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                              
CO2 emisijas apjoms, t*                              

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                              
CO2 emisijas apjoms, t*                              

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                              
CO2 emisijas apjoms, t*                              

Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.

3.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

CO2 emisijas faktors ___________________________

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Vidējie rādītāji
20__. – 20__. gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.

3.4. Elektroenerģijas patēriņš

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Vidējie rādītāji
20__. – 20__. gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.

3.5. Enerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās

3.5.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības

CO2 emisijas faktors ___________________________

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Vidējie rādītāji
20__. – 20__. gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.

3.5.2. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Vidējie rādītāji
20__. – 20__. gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh                            
CO2 emisijas apjoms, t*                            

Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.

3.5.3. Saražotās produkcijas daudzums

  Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Vidēji mēnesī

Kopā

Vidējie rādītāji
20__. – 20__. gadā

Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību)                            

Rādītāji pārskata gadā

Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību)                            

Starpība (samazinājums vai pieaugums)

Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību)                            

4. Investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai (informācija par izmantotajiem atjaunojamiem energoresursiem ražošanas procesā vai ēkā. Aizpilda tikai tad, ja projekta ietvaros ir veikta pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem)

AER veids

Uzstādītā papildjauda, MW

% no kopējā enerģijas patēriņa*

   

   

   

Piezīme. * Kopējais enerģijas patēriņš ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu.

5. Kopsavilkums par projekta ietvaros sasniegtajiem iznākuma rādītājiem*

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums**   MWh/gadā
Kopējais enerģijas ietaupījums   MWh/gadā
Primārās enerģijas ietaupījums   MWh/gadā
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda**   MW
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā   t/gadā

Piezīmes.
1. *Atbilstoši šo noteikumu 10. punktā noteiktajam.
2. **Aizpilda, ja projekta ietvaros tika īstenota pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem.

6. Papildinformācija (cita informācija, kas ir noderīga, lai izvērtētu projekta progresu)

 
 
 
 
 

7. Pārskatu sagatavoja

Vārds, uzvārds  
Amats uzņēmumā* vai sertifikāta numurs**  
Kontaktinformācija
(tālrunis, e-pasts, adrese)
 
Pārskata sagatavošanas datums  

Piezīmes.
1. * Ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta iesniedzēja darbinieks, kas atbildīgs par enerģijas datu uzskaiti un pārvaldību.
2. ** Ja pārskata ziņojumu aizpilda neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā.

8. Pārskatu apstiprināja

Vārds, uzvārds  
Amats uzņēmumā  
Kontaktinformācija
(tālrunis, e-pasts, adrese)
 
Paraksts  
Datums  
Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis