Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā

Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.; 2006, 2.nr.; 2008, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 26., 65.nr.; 2013, 21., 188.nr.; 2014, 228.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 12.panta pirmās daļas 5.punkta "c" apakšpunktu pēc vārda "gadus" ar vārdiem "pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas".

2. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un dotie rīkojumi, veicot amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

(2) Ja zvērināta tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi, veicot mantojuma apsardzību, mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu mantojuma lietā vai darbības lietā par bezmantinieku mantu, netiek izpildīti, viņš par to sastāda aktu un iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc sava amata vietas, lai tiesa izlemtu jautājumu par konkrētās personas atbildību un naudas soda uzlikšanu. Jautājumu par personas atbildību un naudas soda apmēru tiesa izlemj kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu neizpildi tiesas spriedumu un citu nolēmumu izpildes procesā."

3. 42.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot darbības ar bezmantinieku mantu, ir tiesības, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet bezmantinieku mantā ietilpstošajā nekustamajā īpašumā, kā arī citās telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot mantojuma apsardzību, ir tiesības, ievērojot šā likuma VI sadaļas Pirmās A nodaļas normas, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušajai personai piederošās telpās, kā arī citās telpās un glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumā norādīto informāciju atrodas mirušajai personai piederošās mantas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4. Izteikt 71.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu vai zvērināta notāra aicinājumu par mantojuma apsardzību, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu vai šo likumu ir piekritīgs viņa iecirknim."

5. Papildināt 73.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veic mantojuma apsardzību šajā likumā noteiktajā kārtībā."

6. 74.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdevumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto amata darbību veikšanu, ietilpst zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem."

7. Papildināt VI sadaļu ar Pirmo A nodaļu šādā redakcijā:

"Pirmā A nodaļa
Mantojuma apsardzība

77.1 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei zvērināta notāra aicinājumu, ja tajā norādītās mantas atrašanās vieta ir zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(3) Persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā norādīto summu, kas nepieciešama mantojuma apsardzības darbību uzsākšanai. Lietas gaitā pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā papildu summu, lai segtu ar mantojuma apsardzību saistītos izdevumus. Zvērināta tiesu izpildītāja norādītās summas nesamaksāšana ir pamats mantojuma apsardzības izbeigšanai.

(4) Tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar mantojuma apsardzības lietas dokumentiem ir personai, kura lūgusi mantojuma apsardzību, zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, mantiniekiem un mantojuma aizgādnim, ja tāds ir iecelts.

77.2 pants. (1) Mantojuma apsardzība uzsākama bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Paziņojums par mantojuma apsardzības uzsākšanu netiek sūtīts.

(2) Ja pilngadīga persona atsakās zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veic mantojuma apsardzības darbības, ielaist nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās un veic mantojuma apsardzības darbības.

(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais īpašums, telpas vai citas glabātavas, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, ir slēgtas vai tajās netiek sastapta pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu par mantojuma apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku, norādot, ka gadījumā, ja paziņojumā norādītajā datumā un laikā netiks nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, tiks veikta to piespiedu atvēršana policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamais īpašums, telpas vai citas glabātavas pieder trešajām personām, paziņojums tiek nosūtīts attiecīgajām personām ar pasta sūtījumu.

(4) Ja paziņojumā norādītajā laikā zvērinātam tiesu izpildītājam mantojuma apsardzības darbību veikšanai netiek nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās pēc to atvēršanas netiek sastapta neviena pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(5) Par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

77.3 pants. (1) Personas, kuras dzīvojušas ar mirušo personu vienā dzīvoklī vai pie kurām atrodas mantojamā manta, rakstveidā sniedz apliecinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam, ka tās no palikušās mantas neko nav noslēpušas un tām nav zināms, ka kādu mantas daļu pēc mantas atstājēja nāves būtu noslēpušas, paņēmušas vai aiznesušas citas personas. Ja šīs personas atsakās sniegt apliecinājumu, tās rakstveidā paskaidro atteikuma iemeslus.

(2) Ja kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām personām atsakās sniegt apliecinājumu vai dot paskaidrojumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to tiesai, lai tiesa izlemtu jautājumu par attiecīgās personas atbildību. Personas atteikums neaptur zvērināta tiesu izpildītāja darbības.

(3) Ja tiek konstatēts, ka persona sniegusi nepatiesas ziņas, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

(4) Lietas, uz kurām pretenzijas par to piederību pieteikušas trešās personas, aizzīmogo vai apķīlā un aizzīmogošanas vai apķīlāšanas aktā norāda pieteikto pretenziju. Ja persona aizzīmogošanas vai apķīlāšanas brīdī vai pirms tam iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina mantas piederību, zvērināts tiesu izpildītājs šādu mantu aktā neiekļauj. Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz apķīlājamo vai aizzīmogojamo mantu vai tās daļu, bet tā nevar iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam mantas piederību apliecinošus dokumentus vai zvērināts tiesu izpildītājs tos neatzīst par pietiekamiem mantas piederības konstatēšanai, ir tiesības celt prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

(5) Ja ir saņemts paziņojums, ka starp mirušās personas lietām atrodas testaments, zvērināts tiesu izpildītājs to uzmeklē vispirms. Ja testamentu atrod, zvērināts tiesu izpildītājs to nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

77.4 pants. (1) Aizzīmogošanu izdara, ja šis mantojuma apsardzības līdzeklis norādīts zvērināta notāra aicinājumā vai zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā gadījumā atzīst par lietderīgāko mantojuma apsardzības līdzekli vai ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nekavējoties apķīlāt mantu. Šādā gadījumā, tiklīdz tas ir iespējams, zvērināts tiesu izpildītājs mantu apķīlā.

(2) Aizzīmogošanu izdara, aizzīmogojot lietu glabātavas, iesaiņojumus, kuros lietas sasaiņotas, vai, ja mantojamā manta ir nekustamais īpašums, aizzīmogojot pašu īpašumu. Aizzīmogošanā var piedalīties Notariāta likuma 289.pantā norādītās personas.

(3) Nav aizzīmogojams nekustamais īpašums, telpas, glabātavas un lietas, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai personām, kuras lieto attiecīgo nekustamo īpašumu, telpas, glabātavas un lietas, kā arī tāds nekustamais īpašums un lietas, kuras pēc to rakstura nevar aizzīmogot. Neaizzīmogojamās lietas un nekustamais īpašums ir apķīlājams. Apsargājamā manta ir apķīlājama arī tad, ja zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā gadījumā atzīst par lietderīgāku mantojuma apsardzības līdzekli nekā aizzīmogošana.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs visas ar aizzīmogošanu saistītās darbības ieraksta aktā. Aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un personas, kuras piedalījušās aizzīmogošanā. Ja kāda no personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

77.5 pants. (1) Kustamās mantas apķīlāšana izpaužas tās aprakstīšanā un novērtēšanā. Nekustamā īpašuma apķīlāšana izpaužas tā aprakstīšanā un, ja nepieciešams, arī novērtēšanā. Mantojamās mantas aprakstīšanu un novērtēšanu zvērināts tiesu izpildītājs veic atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kustamās mantas un nekustamā īpašuma aprakstīšanas un novērtēšanas kārtībai, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs par apķīlāšanas darbībām sastāda aktu. Aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un personas, kuras piedalījušās mantas apķīlāšanā. Ja kāda no šīm personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

77.6 pants. (1) Aizzīmogotā vai apķīlātā manta nododama mantojuma aizgādnim. Līdz ar aizzīmogotās vai apķīlātās mantas nodošanu mantojuma aizgādnim mantojuma apsardzība izbeidzas.

(2) Ja līdz mantas aizzīmogošanas vai apķīlāšanas dienai mantojuma aizgādnis nav iecelts, zvērināts tiesu izpildītājs aizzīmogotās vai apķīlātās mantas apsardzībai ieceļ kustamās mantas glabātāju vai nekustamā īpašuma pārvaldnieku.

(3) Kustamās mantas glabātājs rakstveidā apliecina, ka viņš apķīlāto mantu neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Zvērināta tiesu izpildītāja ieceltais nekustamā īpašuma pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstīšanas brīdī, un kopā ar to pašu kustamo mantu. Nekustamā īpašuma pārvaldniekam ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam.

(4) Apķīlātās vērtslietas un vērtspapīrus zvērināts tiesu izpildītājs izņem un nodod mantojuma aizgādnim, bet, ja tāds nav iecelts un zvērināts tiesu izpildītājs pats nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(5) Naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un iemaksā savā depozīta kontā, bet, ja ir iecelts mantojuma aizgādnis, - aizgādņa norādītajā kontā.

(6) Lietas, kas ātri bojājas, nekavējoties pārdodamas atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kustamās mantas pārdošanas kārtībai, bet par tām saņemtā nauda pēc izdevumu atskaitīšanas ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, par depozīta kontā ieskaitīto naudu, kas saņemta par lietu pārdošanu.

77.7 pants. Mantojamo naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādē zvērināts tiesu izpildītājs veic, dodot rīkojumu ieskaitīt attiecīgos naudas līdzekļus (to skaitā noguldījumus) zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

77.8 pants. Pēc zvērināta notāra aicinājuma izpildes zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aktu, kurā norāda visas lietā veiktās darbības un to rezultātu. Aktu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

77.9 pants. (1) Ja mantojuma apsardzības darbību veikšanas brīdī mantojuma aizgādnis nebija iecelts, pēc mantojuma aizgādņa iecelšanas aizzīmogoto vai apķīlāto mantu vai apķīlātos naudas līdzekļus nodod mantojuma aizgādnim.

(2) Zīmogus zvērināts tiesu izpildītājs noņem mantojuma aizgādņa klātbūtnē. Par visām ar zīmogu noņemšanu saistītajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Aktu paraksta zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinātās klātesošās personas. Ja kāda no šīm personām atsakās aktu parakstīt, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā. Aktu zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

(3) Ja manta nodota glabāšanā, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam nodot mantu vai īpašumus mantojuma aizgādnim.

(4) Apķīlātos mantojamos naudas līdzekļus, kā arī naudas līdzekļus, kas saņemti par tādu lietu pārdošanu, kuras ātri bojājas, zvērināts tiesu izpildītājs pārskaita aizgādņa norādītajā bankas kontā.

(5) Zvērināts tiesu izpildītājs atceļ mantojuma apsardzības līdzekļus pēc tam, kad ir segti ar mantojuma apsardzību saistītie izdevumi.

77.10 pants. (1) Ar mantojuma apsardzību saistītajos izdevumos ietilpst tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Nepieciešamie izdevumi ir:

1) izdevumi, kas saistīti ar paziņojumu un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu;

2) izdevumi par mantas glabāšanu un pārvadāšanu;

3) ceļa izdevumi nokļūšanai mantojuma apsardzības vietā;

4) samaksa ekspertam;

5) citi mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

77.11 pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, veicot mantojuma apsardzību, vai atteikumu veikt šādas darbības ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai sūdzību iesniegšanas kārtībai par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām sprieduma izpildīšanā."

8. Aizstāt 79.pantā vārdus "likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" ar vārdiem "Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

9. Papildināt likumu ar 93.1 pantu šādā redakcijā:

"93.1 pants. (1) Šā likuma 93.panta pirmās daļas 1.punktā un otrajā daļā minētajā gadījumā no amata atstādināts zvērināts tiesu izpildītājs var savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu), ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normām, nekaitē zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas prestižam, netraucē no zvērināta tiesu izpildītāja amata izrietošu pienākumu pildīšanu un ir saņemta tieslietu ministra rakstveida atļauja.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs pirms zvērināta tiesu izpildītāja amata savienošanas ar citu amatu (darbu) iesniedz tieslietu ministram rakstveida lūgumu atļaut savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu), lūgumā norādot šādas ziņas:

1) motivāciju savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu);

2) informāciju par amatu (darbu), ar kuru zvērināts tiesu izpildītājs vēlas savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, tai skaitā par šāda amata (darba) pienākumiem;

3) apliecinājumu par šā panta pirmajā daļā norādīto kritēriju izpildi;

4) apliecinājumu, ka valsts institūcijai sniegtā informācija ir patiesa un ka zvērināts tiesu izpildītājs ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

(3) Tieslietu ministrs pirms atļaujas izsniegšanas lūdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniegt atzinumu par apstākļiem, kas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zināmi un kas varētu liecināt par šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju neizpildi, atstādinātajam zvērinātam tiesu izpildītājam savienojot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar lūgumā norādīto amatu (darbu).

(4) Tieslietu ministrs, saņēmis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu, ņemot vērā tajā norādīto un citu viņa rīcībā esošo informāciju, izvērtē zvērināta tiesu izpildītāja lūgumā minētā amata (darba) atbilstību šā panta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju zvērināta tiesu izpildītāja amata savienošanai ar lūgumā minēto amatu (darbu).

(5) Atteikums izsniegt atļauju nav šķērslis lūguma atkārtotai iesniegšanai, ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji.

(6) Ja pēc tieslietu ministra lēmuma par atļaujas izsniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu (darbu) spēkā stāšanās tieslietu ministra rīcībā nonāk ziņas, ka ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu minētā lēmuma pieņemšanai, un šādu apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu par amatu savienošanas atļaujas atcelšanu. Ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, tieslietu ministrs var lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniegt atzinumu, vai konstatētie apstākļi varētu radīt risku likumā amatu savienošanas pieļaujamībai noteikto kritēriju izpildei.

(7) Par šā panta ceturtajā un sestajā daļā pieņemto lēmumu tieslietu ministrs paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, nosūtot attiecīgo lēmumu uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, un informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi."

10. Izteikt 141.1 pantu šādā redakcijā:

"141.1 pants. (1) Maksājumus, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, personas veic ar pārskaitījumu uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu Valsts kasē vai nododot skaidru naudu zvērinātam tiesu izpildītājam apmaiņā pret kvīti par skaidras naudas pieņemšanu.

(2) Maksājumus, kas saistīti ar citu zvērināta tiesu izpildītāja amata un profesionālo darbību, personas veic ar pārskaitījumu uz zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontu vai nododot skaidru naudu zvērinātam tiesu izpildītājam apmaiņā pret Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīti par skaidras naudas pieņemšanu."

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 26.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 15.decembrī

29.12.2015