Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 04.06.2016. - 08.06.2017. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 593

Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 33. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.3.1. specifisko atbalsta mērķi "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – otrā atlases kārta);

2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības" (turpmāk – trešā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotās pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru projektu ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika, izņemot Rīgas pilsētu.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz mazo (sīko) un vidējo komersantu bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālo komersantu, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecību (turpmāk – komersants) vajadzībām.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir mazie (sīkie) vai vidējie komersanti atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumam, Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 1. pielikumam vai Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 1. pielikumam.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu) – vismaz 202 komersanti, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 17 komersanti;

9.1.2. jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos), – vismaz 1053 jaunizveidotas darba vietas, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 85 jaunizveidotas darba vietas;

9.1.3. no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 64 219 292 euro, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 5 202 550 euro;

9.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.2.1. strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu – vismaz 446 300 strādājošo;

9.2.2. komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās) apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – vismaz 2 125 683 000 euro;

9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 13 886 292 euro apmērā;

9.4. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas).

10. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:

10.1. ir saistītas ar mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;

10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:

10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods: D);

10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);

10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);

10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);

10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);

10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);

10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);

10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);

10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);

10.3. radušās kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja projektu iesniedz līdz 2016. gada 1. decembrim, par pirmo kalendāra gadu ieskaita 2014. gadu) un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā noteikto termiņu. Ja projekta iesniedzējs minēto iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic.

(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 343)

11. Projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda 11.3. apakšpunktā minēto nosacījumu:

11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērā;

11.3. nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto abu iznākuma rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:

A × 41000 + BC, kur

A – jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā;

B – no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos;

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro).

12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, projekta iesniedzējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā:

D= C × (1 ‒  RF ), kur
RA

D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

RF– faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro);

RA– apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro).

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 75 552 108 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 64 219 292 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 11 332 816 euro.

14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 957 862 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 114 183 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 843 679 euro;

14.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 12 837 215 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 911 633 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 1 925 582 euro;

14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 43 757 031 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 37 193 476 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 6 563 555 euro.

15. Šo noteikumu 14. punktā minētajās atlases kārtās līdz 2018. gada 31. decembrim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma plāno ne vairāk kā 60 619 552 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro):

15.1. pirmās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 15 448 625 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro);

15.2. otrās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 10 246 075 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

15.3. trešās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 34 924 852 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

16. Līdz 2018. gada 31. decembrim projekta iznākuma rādītājus plāno atbilstoši šo noteikumu 15. punktā minētajam pieejamajam finansējuma apmēram.

17. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt projekta iesniedzējam projektā veikt grozījumus vai ierosināt iesniegt jaunu projekta iesniegumu, attiecīgi palielinot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtību proporcionāli šo noteikumu 14. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam.

19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma (valsts un (vai) pašvaldības budžets);

19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējam kā sadarbības partnerim, attiecinot šo noteikumu 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.1., 47.3.1., 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas un 47.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;

19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma), pašvaldības, brīvostas pārvaldes, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un valsts budžeta finansējuma), pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, brīvostas pārvaldei (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība, un kas nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā) vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:

19.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu 47.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 47.3.2. apakšpunktā minēto infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai 47.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);

19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:

19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts;

19.3.2. zemnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai pārbūves izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktās pirmās atlases kārtas ietvaros;

19.4. 50 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar zvejas produktu ražošanu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27. un 28. pantam, ar akvakultūras produktu ražošanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 31. pantam, ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 42. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas ietvaros;

19.5. 45 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts.

(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 343)

20. Atbalsta nosacījumus šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētajām izmaksu pozīcijām piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim atbilstoši šo noteikumu 50., 62. un 67. punkta nosacījumiem.

21. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina vismaz 25 procentu finansiāls ieguldījums no projekta attiecināmajām izmaksām, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts.

22. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

23. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.

24. Trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 3 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

25. Projekta iesniedzējs:

25.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

25.2. otrajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

25.3. trešajā atlases kārtā ir novada pašvaldība, kas atrodas ārpus šo noteikumu 25.1. un 25.2. apakšpunktā minētajiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

26. Projektu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt:

27.1. komersantu, ja tas:

27.1.1. sedz šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas šī komersanta ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jaudas palielināšanai;

27.1.2. veic ieguldījumus projekta iesniedzēja īpašumā esošajā infrastruktūrā, kas tiks izmantota komersanta interesēs;

27.2. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

27.3. sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju. Šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minēto ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes investīciju gadījumā dalība projektā sadarbības partnera statusā ir obligāta;

27.4. pašvaldību;

27.5. pašvaldības izveidotu iestādi.

28. Komersants kā sadarbības partneris, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikumu vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumu, un to apliecina Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas ietvaros par sadarbības partneri nepiesaista komersantu, kas pretendē uz valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1388/2014.

29. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu paredz pašvaldības attīstības programmā (pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros) un projekta idejas konceptā (trešās atlases kārtas ietvaros), norādot arī projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

30. Projekta ietvaros rada vismaz vienu jaunu darba vietu.

31. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu, kurš projektā nodrošina iznākuma rādītāju sasniegšanu, apliecina ar komersanta rakstisku apliecinājumu par interesi (neslēdzot šo noteikumu 27. punktā minēto sadarbības līgumu) vai sadarbības līgumu (atbilstoši šo noteikumu 27. punktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz:

31.1. informāciju par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;

31.2. komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

32. Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

32.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

32.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

32.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 5 gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

32.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

32.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

33. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kurš veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.

34. Projekta iesniedzējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem.

35. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014 ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 1. pielikumam.

(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 343)

36. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs (šo noteikumu izpratnē jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību neatkarīgi no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera juridiskās formas – tai skaitā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi), uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

36.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

36.2. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

36.3. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

36.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

36.5. saimnieciskās darbības veicējs nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

36.6. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

36.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

37. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:

37.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

37.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:

37.2.1. pašvaldība;

37.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;

37.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

37.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

37.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

37.4. jaunas pašvaldības ēkas būvniecībai uz zemes īpašuma, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

37.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas, ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves izpirkšanu.

38. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 37.5. apakšpunktā minēto gadījumu), un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās).

39. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

40. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.

41. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu sadarbības iestāde pieņem līdz 2020. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz pārējiem atbalsta pasākumiem pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem.

43. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

43.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

43.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

44. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas publiskas personas, sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai turējumā esošas un komercdarbības atbalstam paredzētas publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai reģionos (ārpus Rīgas pilsētas) saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā (tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem) noteikto:

44.1. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;

44.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana;

44.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana;

44.4. teritorijas labiekārtošana;

44.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

44.6. projekta vadības nodrošināšana.

45. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 44. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

46. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi un nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.

47. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

47.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

47.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;

47.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

47.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

47.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

47.2.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

47.2.2. audita, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

47.2.3. finanšu analīzes, ekonomiskās analīzes vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

47.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

47.3. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

47.3.1. satiksmes pārvadu, ielu vai ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja būvē jaunu ceļu; caurteku) un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana pašvaldības noteiktajā ar komercdarbību saistītajā teritorijā vai funkcionāls savienojums, nepārsniedzot divu kilometru garumu līdz tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu), tai skaitā lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un ielu apgaismojuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

47.3.2. ēkas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija (tai skaitā iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru) un ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

47.3.3. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību, par kuru Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot tajā saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

47.4. graustu demontāža, teritorijas attīrīšana, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana rūpnieciskās apbūves teritorijā;

47.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes vai gāzes apgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;

47.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;

47.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

47.8. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja nekustamā īpašuma iegāde nepieciešama projekta darbību īstenošanai;

47.9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 343)

48. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

49. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

50. Izmaksas, kas nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām. Izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir ieguldījumi materiālajos aktīvos (zeme, ēka), kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 49. punktam un Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 21. apakšpunktam un ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām, kā arī izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai un ir atlīdzības maksājumi – ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, kas ir attiecināmi atbilstoši šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētajām izmaksām. Sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 48., 56. pantu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, kā arī 47.3.1., 47.3.2., 47.3.3., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai.

51. Šo noteikumu 46. punktā minētās izmaksas aprēķina:

51.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

51.2. proporcionāli tikai to izmaksu pozīciju daļai, kas nav saistīta ar valsts atbalstu komercdarbībai;

51.3. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksu pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu. Ja projektā piešķir valsts atbalstu komercdarbībai, vienotās likmes metodi neizmanto.

52. Šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās:

52.1. gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;

52.2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;

52.3. notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:

52.3.1. tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

52.3.2. īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;

52.3.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;

52.3.4. prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta apliecinājumā par interesi.

53. Ja projekta ietvaros tiek plānotas šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas).

54. Ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, sadarbības partneris atmaksā finansējuma saņēmējam, bet finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļu.

55. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 12. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktā iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

56. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 55. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

57. Ja šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var vienoties par atmaksājamā finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 55. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

58. Šo noteikumu 12. un 54. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo noteikumu 14. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai.

59. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja:

59.1. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

59.1.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014;

59.1.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;

59.1.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

59.1.4. 1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;

59.1.5. 4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;

59.1.6. 13. panta "a" un "d" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

59.1.7. 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma ar ieguldījumiem saistītā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalsts komercdarbībai nevar tikt sniegts, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta apjomu – 50 000 000 euro (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);

59.1.8. 56. panta 2. punktu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts", un nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam);

59.2. ievēroti visi šajā apakšpunktā norādītie Komisijas regulas Nr. 702/2014 nosacījumi:

59.2.1. 1. panta 1. punkta "a (i)" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 702/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un apstrādi;

59.2.2. 1. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijas regulu Nr. 702/2014 nepiemēro;

59.2.3. 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajā apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību;

59.3. ievēroti visi šajā apakšpunktā norādītie Komisijas regulas Nr. 1388/2014 nosacījumi:

59.3.1. 1. panta 1. punkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi;

59.3.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 1388/2014;

59.3.3. 1. panta 4. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, kas minēti šajā punktā;

59.3.4. 2. panta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014 nepiemēro, ja tiek pārsniegtas šajā pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības.

60. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, Komisijas regulas Nr. 702/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja šis nosacījums nebūs ievērots, visas projekta izmaksas tiks uzskatītas par neattiecināmām.

61. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, Komisijas regulu Nr. 702/2014 un Komisijas regulu Nr. 1388/2014, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu, izņemot de minimis atbalstu šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzētajām izmaksām, un nedrīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, izņemot atlīdzības maksājumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai atbalsta pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām vai tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

62. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013). De minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 nepiešķir šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas ietvaros.

63. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas gan nozarēs, kas norādītas minētajos punktos, gan vienā vai vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šo regulu darbības jomas, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības jomām, šīs regulas piemēro ar nosacījumu, ka, pielietojot darbības vai izmaksu nošķiršanu, tiek nodrošināts, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šo regulu darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šīm regulām.

64. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

65. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību.

66. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

67. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 47.2. un 47.8. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2014. gada 1. janvāra. Ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra. Šo noteikumu 62. punktā minētā de minimis atbalsta gadījumā projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra.

68. Projekta neattiecināmās izmaksas:

68.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 46., 47., 48., 49. un 52.3.1. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

68.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā, bet ir tieši saistītas ar projektu un ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai;

68.3. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

69. Atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar:

69.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem;

69.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

69.3. Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zemnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecību, izņemot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteikto pirmo atlases kārtu;

69.4. Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt zvejnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi, izņemot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto pirmo atlases kārtu.

70. Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta, Komisijas regulas 702/2014 9. panta un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta prasības attiecībā uz informācijas publicēšanu par atbalsta programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktu, Komisijas regulas Nr. 702/2014 9. panta 2., 3. un 4. punktu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta 1. un 3. punktu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards