Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr.627

Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 25.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7.pantu un likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 5. un 10.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 8. nr.; 2007, 57. nr.; 2011, 86. nr.; 2012, 100. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "3.1. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "3.1 pielikums" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "3.2. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "3.2 pielikums" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "3.3. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "3.3 pielikums" (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "3.4. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "3.4 pielikums" (attiecīgā locījumā).

5. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "3.5. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "3.5 pielikums" (attiecīgā locījumā).

6. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "4.1. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "4.1 pielikums" (attiecīgā locījumā).

7. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "4.2. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "4.2 pielikums" (attiecīgā locījumā).

8. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "4.3. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "4.3 pielikums" (attiecīgā locījumā).

9. Aizstāt noteikumu tekstā skaitli un vārdu "4.4. pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "4.4 pielikums" (attiecīgā locījumā).

10. Papildināt noteikumus ar 2.49., 2.50., 2.51., 2.52., 2.53., 2.54., 2.55., 2.56., 2.57., 2.58., 2.59., 2.60. un 2.61. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.49. NOX kontroles diagnostikas sistēma (NCD) - motorā iebūvēta sistēma, kas var:

2.49.1. noteikt NOX kontroles darbības traucējumus;

2.49.2. identificēt iespējamo NOX kontroles darbības traucējumu iemeslu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus tehnikas;

2.50. NOX kontroles darbības traucējumi (NCM) - mēģinājums neatļauti manipulēt motora NOX kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un var rasties manipulācijas rezultātā;

2.51. diagnostikas traucējumu kods (DTC) - ciparu vai burtu un ciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NOX kontroles darbības traucējumus;

2.52. apstiprināts un aktīvs DTC - DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus;

2.53. skenēšanas instruments - ārējā testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu;

2.54. NCD motoru saime - ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības vai diagnosticēšanas metodes;

2.55. vecošanas cikls - tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā;

2.56. svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi - konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk - EGR), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules;

2.57. svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope - apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem;

2.58. ar emisiju saistīta tehniskā apkope - tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā;

2.59. motora pēcapstrādes sistēmas saime - ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu;

2.60. ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope - tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tehniskās apkopes veikšanas;

2.61. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks - vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu nolietojuma koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei."

11. Aizstāt 5.1. apakšpunktā skaitli un vārdu "1. pielikums" ar skaitļiem un vārdiem "1. un 1.1 pielikums".

12. Izteikt 6. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sertificēšanas institūcija ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēta sertificēšanas institūcija."

13. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Tehniskais dienests ir akreditēts nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai arī tas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditēts tehniskais dienests."

14. Aizstāt 18. punktā vārdus "vilces līdzekļos" ar vārdu "motorvagonos".

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra Direktīvas 2012/46/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai."

16. Papildināt 1. pielikumu ar 3.3. un 3.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.3. emisijas laikposma numuram (norāda iekavās, romiešu cipariem), kas ir labi redzams un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā;

3.4. uz katra motora, kas laists tirgū saskaņā šo noteikumu 77.2. apakšpunktu - burtiem "SV" (norāda iekavās), kas ir labi redzami un atrodas tipa apstiprinājuma numura tuvumā."

17. Izteikt 1. pielikuma 25.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.2. papildu emisijas kontroles stratēģijai piemēro šādus kontroles nosacījumus:

25.2.1. IIIB laikposma motoriem:

25.2.1.1. augstums nepārsniedz 1000 metrus (vai līdzvērtīgu 90 kPa atmosfēras spiedienu);

25.2.1.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);

25.2.1.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.1.1., 25.2.1.2. un 25.2.1.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai izņēmuma gadījumos;

25.2.3. IV laikposma motoriem:

25.2.3.1. atmosfēras spiediens ir 82,5 kPa vai lielāks;

25.2.3.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K (7 °C) līdz temperatūrai, ko nosaka, izmantojot šādu formulu (pie noteikta atmosfēras spiediena):

Tc= -0,4514 x (101,3 - pb) + 311, kur

Tc - aprēķinātā apkārtējā gaisa temperatūra, izteikta kelvinos (K);

pb - atmosfēras spiediens, izteikts kilopaskālos (kPa);

25.2.3.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.4. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.3.1., 25.2.3.2. un 25.2.3.3. apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai tad, ja demonstrēta vajadzība saistībā ar šā pielikuma 25.3. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

25.2.5. atkāpjoties no šā pielikuma 25.2.3. apakšpunktā minētajām prasībām, papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot attiecībā uz IV laikposma motoriem, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmu (EGR), ja apkārtējās vides temperatūra ir zemāka par 275 K (2 °C) un ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:

25.2.5.1. ieplūdes kolektora temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

IMTC = PIM / 15,75 + 304,4, kur

IMTC - aprēķinātā ieplūdes kolektora temperatūra, izteikta kelvinos (K);

PIM - absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;

25.2.5.2. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra ir zemāka par vai vienāda ar temperatūru, kas noteikta, izmantojot šādu formulu:

ECTC = PIM/14,004 + 325,8, kur

ECTC - aprēķinātā motora dzesēšanas šķidruma temperatūra, izteikta kelvinos (K);

PIM - absolūtais spiediens (kPa) ieplūdes kolektorā;".

18. Izteikt 1. pielikuma 25.3.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.3.2. ekspluatācijas drošībai;".

19. Papildināt 1. pielikuma 29. punkta ievaddaļu aiz vārda "nodrošināšanai" ar skaitli un vārdiem "IIIB laikposma motoriem".

20. Papildināt 1. pielikumu ar 30., 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

"30. Prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem IV laikposma motoriem:

30.1. ražotājs iesniedz informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punkta tabulas 2. punktā un 4. punkta tabulas 2. punktā norādīto paraugu;

30.2. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos parastajos vides apstākļos un jo īpaši zemās apkārtējās temperatūrās. Šī prasība neaprobežojas ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizmanto bāzes emisijas kontroles stratēģija (atbilstoši šā pielikuma 25.2. apakšpunktam);

30.3. ja tiek izmantots reaģents, ražotājs sniedz pierādījumus, ka amonjaka emisijas vidējā vērtība, veicot tipa apstiprināšanu, NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā nepārsniedz 10 ppm;

30.4. ja visurgājējai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

30.5. tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu piešķir ar nosacījumu, ka:

30.5.1. visiem visurgājējas tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas apkopes instrukcijas;

30.5.2. oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) tiek nodrošināti dokumenti par motora uzstādīšanu (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa);

30.5.3. OEM tiek nodrošinātas instrukcijas attiecībā uz vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un, ja piemērojams, aizsardzību pret reaģenta sasalšanu;

30.5.4. tiek piemēroti šo noteikumu 1.1 pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz vadītāja instruēšanu, uzstādīšanas dokumentiem, vadītāja brīdināšanas sistēmu, sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, un aizsardzību pret reaģenta sasalšanu.

31. Kontroles lauks IV laikposmam:

31.1. saskaņā ar šā pielikuma 12.11. apakšpunktu IV laikposma motoriem emisijas paraugs, kas ņemts kontroles laukā, kurš definēts šo noteikumu 1.2 pielikumā, nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 13. tabulā norādītās emisijas robežvērtības vairāk kā par 100 %;

31.2. tehniskais dienests pēc gadījuma principa izvēlas līdz trim slodzes un ātruma punktiem testēšanai kontroles laukumā. Tehniskais dienests pēc gadījuma principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi. Katrs testa punkts atbilst šajā punktā noteiktajām robežvērtībām;

31.3. testu veic uzreiz pēc diskrētā režīma testa cikliem (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam). Tomēr, ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktu izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk - ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, testu veic šādi:

31.3.1. testu veic nekavējoties pēc diskrētā režīma testa cikliem saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras saskaņā ar "f" apakšpunktu vai arī pēc pakāpenisko modālo ciklu (RMC) testa saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.2.2. punkta "a" līdz "d" apakšpunktu, bet pirms pēctesta procedūras(-ām) saskaņā ar "e" apakšpunktu;

31.3.2. testus veic atbilstoši ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.1.2. punkta "b" līdz "e" apakšpunktam, izmantojot vairāku filtru metodi (viens filtrs katram testa punktam) katram no trijiem izvēlētajiem testa punktiem;

31.3.3. aprēķina konkrēto emisijas vērtību (g/kWh) katram testa punktam;

31.3.4. emisijas vērtības var aprēķināt uz molārās bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.7 papildinājumu, vai uz masas bāzes, izmantojot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 A.8 papildinājumu, tomēr tām jāatbilst metodei, ko izmanto diskrētam režīmam vai RMC testam;

31.3.5. gāzveida emisijas summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1;

31.3.6. daļiņveida emisijas aprēķināšanai izmanto vairāku filtru metodi, un summas aprēķināšanai Nmode uzstāda uz 1 un izmanto svēruma koeficientu 1.

32. Kartera gāzu emisijas pārbaude IV laikposma motoriem:

32.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot šā pielikuma 32.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

32.2. motori visā ekspluatācijas laikā pēc izvadīšanas caur pēcapstrādes ierīci drīkst kartera emisiju novadīt izpūtējā;

32.3. kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā. Šādā gadījumā kartera emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā saskaņā ar šā pielikuma 33. punktu.

33. Prasības kartera emisijām:

33.1. kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot gadījumu, ja kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā un emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā. Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šādā gadījumā neuzskata, ka kartera emisija, kas visā ekspluatācijas laikā pirms pēcapstrādes tiek novadīta izplūdes sistēmā, tiek novadīta tieši atmosfērā;

33.2. atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:

33.2.1. cauruļu materiālam ir gludas sieniņas, to materiāls vada elektrību un nereaģē ar kartera gāzēm. Cauruļu garumu, cik vien iespējams, samazina;

33.2.2. laboratorijas kartera caurulēm ir pēc iespējas mazāks izliekumu skaits, un vajadzīgo izliekumu rādiuss ir pēc iespējas lielāks;

33.2.3. laboratorijas kartera izplūdes caurules atbilst motora ražotāja specifikācijām attiecībā uz kartera gāzu pretspiedienu;

33.2.4. kartera izplūdes gāzu caurules ir pievienotas neapstrādāto izplūdes gāzu caurulēm lejpus jebkurai pēcapstrādes sistēmai, lejpus visiem uzstādītajiem izplūdes sistēmas ierobežojumiem un pietiekami tālu augšpus jebkurām paraugu ņemšanas zondēm, lai pirms paraugu ņemšanas nodrošinātu pilnīgu kartera gāzu sajaukšanos ar motora izplūdes gāzēm. Kartera izplūdes gāzu caurulei jāiesniedzas izplūdes gāzu brīvajā plūsmā, lai novērstu robežslāņa efektus un veicinātu sajaukšanos. Kartera izplūdes gāzu caurules izeja var būt vērsta jebkurā virzienā attiecībā pret neapstrādāto izplūdes gāzu plūsmu.

34. Lai noteiktu šo noteikumu 3.1.1. un 3.3. apakšpunktā minēto motoru ar mainīgu griešanās ātrumu atbilstību šā pielikuma 3. nodaļā noteiktajām emisiju robežvērtībām, motorus iedala jaudas diapazonos pēc efektīvās jaudas, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.28. apakšpunktam. Pārējiem motoru veidiem izmanto nominālo efektīvo jaudu."

21. Papildināt noteikumus ar 1.1 un 1.2 pielikumu šādā redakcijā:

"1.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1047

Prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai

1. Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NOX kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu.

2. Motora sistēmu aprīko ar NOX kontroles diagnostikas sistēmu, kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOX kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šis pielikums, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot šo noteikumu 3.5 pielikuma 4. punktā minēto darbmūžu, varētu būt sliktāki NOX kontroles diagnostikas sistēmas darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi šajā pielikumā minētās robežvērtības var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

3. Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā un 2. pielikuma 4. punktā minētā dokumenta parauga 2.2.1.13. rindā norāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tipu un informāciju par reaģenta šķīduma koncentrāciju, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti.

4. Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas šādu sistēmu funkcionālās darbības īpašības:

4.1. vadītāja brīdināšanas sistēmai saskaņā ar šā pielikuma 27. punktu;

4.2. sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju, saskaņā ar šā pielikuma 28. punktu.

5. Ražotājs apstiprinātājai iestādei sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors (ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa) pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskas prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi.

6. NOX kontroles diagnostikas sistēma (izņemot gadījumus, ja pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis)) darbojas šādos apstākļos:

6.1. apkārtējā temperatūra ir robežās no 266 K līdz 308 K (no -7 °C līdz 35 °C);

6.2. jebkurā augstumā zem 1600 m virs jūras līmeņa;

6.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C).

7. Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 8. līdz 13. punktā minētajām prasībām. Neapsildāma sistēma atbilst šā pielikuma 14. un 15. punktā minētajām prasībām. Norādes par neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas pareizu izmantošanu ietver rakstiskās īpašniekam paredzētās instrukcijās.

8. Ja reaģents sasalst, tas ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (-7 °C) apkārtējās temperatūras.

9. Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai šajā nodaļā minētās prasības darbības rādītājiem tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.

10. Reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu impregnē pie 255 K (-18 °C) temperatūras 72 stundas vai līdz brīdim, kad reaģents kļūst ciets (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

11. Pēc šā pielikuma 10. punktā minētā impregnēšanas perioda tehniku vai motoru iedarbina un darbina pie 266 K (-7 °C) apkārtējās temperatūras (vai zemākas) šādā kārtībā:

11.1. 10 līdz 20 minūtes brīvgaitā;

11.2. pēc tam līdz 50 minūtēm ar ne vairāk kā 40 % nominālo slodzi.

12. Reaģenta dozēšanas sistēmai pilnībā jāfunkcionē pēc šā pielikuma 11. punktā minētās testa procedūras beigām.

13. Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai detaļas, kas ir reprezentatīvas tām detaļām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai pamatojoties uz darbības testiem.

14. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie 266 K (-7 °C) apkārtējās temperatūras.

15. Šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām atbilstoša sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie apkārtējās temperatūras 266 K (-7 °C).

16. NOX kontroles diagnostikas sistēma spēj noteikt šajā pielikumā minētos NOX kontroles darbības traucējumus, izmantojot diagnostikas traucējumu kodus, kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas.

17. NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NOX kontroles darbības traucējumam.

18. NCD sistēma 60 minūtes pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāmais darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts "apstiprināts un aktīvs DTC" un atbilstoši šā pielikuma 27. punktam aktivizējas brīdināšanas sistēma.

19. Ja vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi).

20. Prasības diagnostikas traucējumu kodu dzēšanai:

20.1. kamēr ar attiecīgo DTC saistītais defekts nav novērsts, NCD sistēma nedzēš šo DTC no datora atmiņas;

20.2. NCD sistēma var dzēst visus DTC pēc īpašniekprogrammatūras skenēšanas pieprasījuma vai pēc apkopes rīka pieprasījuma, ko nodrošina motora ražotājs, vai izmantojot piekļuves kodu, ko nodrošina motora ražotājs.

21. NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz tehnikas vecumu. Sistēma nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti.

22. Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām.

23. Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē pamatojas uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes.

24. NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām. Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:

24.1. emisijas kontroles sistēmas;

24.2. NCD pārraudzības metodes;

24.3. NCD pārraudzības kritēriji;

24.4. pārraudzības parametri (piemēram, biežums).

25. Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstošus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstošas procedūras, un tam nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas), vai ja to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums.

26. Tehniskās apkopes prasības:

26.1. visiem jaunu motoru vai tehnikas īpašniekiem ražotājs izsniedz vai liek izsniegt rakstiskas instrukcijas par emisijas kontroles sistēmu un tās pareizu darbību. Šajās instrukcijās informē, ka, ja emisijas kontroles sistēma nedarbosies pareizi, vadītāja brīdināšanas sistēma informēs vadītāju par problēmu un ka, ignorējot šo brīdinājumu, aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, liecinot par to, ka ir radusies situācija, kad tehnika nevar veikt savu uzdevumu;

26.2. instrukcijas informē par motoru pareizas izmantošanas un apkopes prasībām, lai saglabātu to emisijas darbības rādītājus, tostarp par attiecīgā gadījumā izmantojamo reaģentu pareizu lietošanu;

26.3. instrukcijas sagatavo tajā pašā valodā, kādā rakstīta vadītāja rokasgrāmata par visurgājēju tehniku vai motoru, izmantojot skaidru un netehnisku izteiksmes formu;

26.4. instrukcijās norāda:

26.4.1. vai lietotājam jāuzpilda izmantojamais reaģents parastas tehniskās apkopes intervālu starplaikā;

26.4.2. kādai jābūt reaģenta kvalitātei;

26.4.3. norādījumus lietotājam par reaģenta tvertnes uzpildīšanu;

26.4.4. informāciju par reaģenta gaidāmo patēriņu motora tipam un par to, cik bieži atkārtoti uzpilda reaģentu;

26.4.5. ka pareizajām specifikācijām atbilstoša reaģenta izmantošana un uzpildīšana ir būtiska, lai motors atbilstu tipa apstiprinājuma izdošanas prasībām attiecīgajam motora tipam;

26.4.6. skaidrojumu par to, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to, ka brīdināšanas sistēmas ziņojumu ignorēšana, reaģenta nepapildināšana vai problēmas nenovēršana varētu ietekmēt darbības rādītājus un kļūdu reģistrēšanu.

27. Prasības vadītāja brīdināšanas sistēmai:

27.1. tehnikā ir iebūvēta vadītāja brīdināšanas sistēma, kas ar vizuāliem brīdinājumiem informē vadītāju par zemu reaģenta līmeni, neatbilstošu reaģenta kvalitāti, dozēšanas pārtraukšanu vai šā pielikuma 64. punktā minēto veidu defektiem, kuru dēļ aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, ja defekts netiks savlaicīgi novērsts. Brīdināšanas sistēma turpina darboties arī tad, ja atbilstoši šā pielikuma 28. līdz 35. punktam ir aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

27.2. šā pielikuma 27.1. apakšpunktā minētajā gadījumā brīdinājums atšķiras no brīdinājuma par darbības traucējumiem vai cita brīdinājuma, kas saistīts ar motora tehnisko apkopi, lai gan var tikt izmantota tā pati brīdināšanas sistēma;

27.3. vadītāja brīdināšanas sistēma var būt tā pati, kuru izmanto citiem tehniskās apkopes nolūkiem, un var sastāvēt no vienas vai vairākām spuldzītēm vai attēlot īsus paziņojumus, tostarp paziņojumus, kuros, piemēram, skaidri norādīts:

27.3.1. atlikušais laiks līdz brīdim, kad aktivizēsies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma vai sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

27.3.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas vai sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, iedarbība (piemēram, apgriezienu skaita samazinājums);

27.3.3. nosacījumi, ar kādiem iespējams atjaunot tehnikas tehnisko stāvokli;

27.4. pēc ražotāja izvēles brīdināšanas sistēmā var ietilpt skaņas signāls, lai pievērstu vadītāja uzmanību. Ir pieļaujams, ka vadītājs skaņas signālu izslēdz;

27.5. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas atbilstoši šā pielikuma 14., 37. līdz 41., 52., 61. līdz 63. un 70. punktam;

27.6. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja vairs nepastāv apstākļi, kas likuši tai aktivizēties. Nav iespējama vadītāja brīdināšanas sistēmas automātiska izslēgšanās, ja nav novērsts tās aktivizēšanās cēlonis;

27.7. brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus;

27.8. vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem;

27.9. iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām, ražotājs demonstrē vadītāja brīdināšanas sistēmas darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

28. Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un ir pamatota uz šādiem darbības principiem:

28.1. divpakāpju sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, - sākot ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju (darbības ierobežojumi), kurai seko sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana);

28.2. vienpakāpes sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju (tehnikas darbības faktiska izbeigšana), - aktivizējas saskaņā ar pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas nosacījumiem atbilstoši šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktam.

29. Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, dezaktivētu ārkārtas situācijā vai situācijā, kurā nepieciešama neatliekama un steidzama rīcība, ko nosaka valsts, pašvaldība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki.

30. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

30.1. sistēma aktivizējas pēc šā pielikuma 42., 53., 61. un 71. punktā minēto nosacījumu iestāšanās;

30.2. pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, pakāpeniski samazina maksimāli iespējamo motora griezes momentu motora apgriezienu skaita diapazonā par vismaz 25 % starp maksimālo griezes momenta ātrumu un apgriezienu regulatora pārtraukumpunktu (1. attēls). Motora griezes momenta samazinājuma ātrums ir vismaz 1 % minūtē;

30.3. var izmantot citus pasākumus, kas prasa vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

1. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju

31. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, atbilst šādām prasībām:

31.1. sistēma aktivizējas, iestājoties šā pielikuma 14., 43., 54., 62. un 72. punktā minētajiem nosacījumiem;

31.2. sistēma samazina tehnikas funkcionalitāti līdz tādam līmenim, kas ir pietiekami apgrūtinošs, lai vadītājs būtu spiests novērst tehnikas darbības traucējumu cēloņus, kas paredzēti šā pielikuma 36. līdz 74. punktā, izmantojot šādas stratēģijas:

31.2.1. motora griezes momentu starp maksimālo griezes momenta ātrumu un regulatora pārtraukumpunktu pakāpeniski samazina no pirmās pakāpes sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, griezes momenta (1. attēls) par vismaz 1 % minūtē līdz 50 % no maksimālā griezes momenta vai zemāk, un motora apgriezienu skaitu pakāpeniski samazina par 60 % no nominālā apgriezienu skaita vai zemāk tajā pašā periodā, kāds attiecas uz motora griezes momenta samazināšanu (2. attēls);

2. attēls

Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot brīdināšanas sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

31.2.2. var izmantot citus pasākumus, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, ja tipa apstiprinātājai iestādei demonstrēts, ka tiek izpildītas tādas pašas vai stingrākas prasības.

32. Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt "pašatkopšanas diagnostiku", pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja funkcija darbojas ne ilgāk kā 30 minūtes un katrā periodā, kad sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, darbojas, šo funkciju var izmantot trīs reizes.

33. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad ir novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni.

34. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

35. Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar šā pielikuma 107. punktu.

36. Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktam. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.

37. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem (pēc ražotāja izvēles).

38. Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems.

39. Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, paziņojums netiek nepārtraukti attēlots), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskajai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, spuldzītes mirgošanas biežums). Ražotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks brīdī, kad aktivizējas šā pielikuma 35. vai 36. punktā minētā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.

40. Nedrīkst būt iespēja nepārtraukto brīdinājuma signālu viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, tiek attēlots skaidrs, nepārprotams paziņojums. Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

41. Nedrīkst būt iespēja vadītāja brīdināšanas sistēmu izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.

42. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % vai (pēc ražotāja izvēles) vairāk procentiem no tās parastā kopējā tilpuma.

43. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša (t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes) vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma (pēc ražotāja izvēles).

44. Nedrīkst būt iespēja sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās (izņemot, ciktāl tas ir atļauts, ievērojot šā pielikuma 32. punktu).

45. Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.

46. Ražotājs norāda minimālo pieņemamo reaģenta koncentrāciju CDmin., kas nodrošina, ka NOX emisija izpūtējā nepārsniedz 0,9 g/kWh robežvērtību.

47. Tipa apstiprināšanas laikā demonstrē pareizu CDmin. vērtību, veicot šā pielikuma 111. punktā minēto procedūru, un to reģistrē tipa apstiprināšanas prasībām IIB un IV laikposmam atbilstošajā paplašinātajā dokumentācijas paketē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

48. Jebkuru reaģenta koncentrāciju, kas ir zemāka par CDmin., konstatē un atbilstoši šā pielikuma 46. punktam uzskata par nepareizu.

49. Reaģenta kvalitāti mēra īpašs skaitītājs (turpmāk - reaģenta kvalitātes skaitītājs). Reaģenta kvalitātes skaitītājs uzskaita, cik stundu motors darbojies ar nepareizu reaģentu.

50. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena reaģenta kvalitātes skaitītāja konstatētos reaģenta kvalitātes defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 56. līdz 74. punktā.

51. Reaģenta kvalitātes skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

52. Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

53. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

54. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.

55. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

56. Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.

57. Dozēšanu mēra īpašs skaitītājs (turpmāk - dozēšanas skaitītājs). Šis skaitītājs uzskaita motora darbības stundu skaitu, kad reaģenta dozēšana ir pārtraukta. Tas nav nepieciešams tad, ja dozēšanas pārtraukšanu izraisa motora vadības bloks, jo tehnikas ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka tehnikas emisijas darbības rādītāji liecina, ka reaģenta lietošana nav vajadzīga.

58. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena dozēšanas skaitītāja konstatētos reaģenta dozēšanas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 55. un 64. līdz 74. punktā.

59. Reaģenta dozēšanas skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.

60. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā dēļ aktivizējas dozēšanas skaitītājs, kas atbilst šā pielikuma 57. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

61. Brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

62. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.

63. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

64. Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:

64.1. EGR vārsta darbības traucējums;

64.2. NOX kontroles diagnostikas sistēmas defekti, kas minēti šā pielikuma 65. punktā.

65. NOX kontroles diagnostikas sistēmu pārrauga attiecībā uz defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē šā pielikuma 36. līdz 63. punktā minēto defektu noteikšanu. Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NOX koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai.

66. EGR vārsta darbības traucējumus mēra īpašs skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar EGR vārsta traucētu darbību saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs.

67. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja konstatētos EGR vārsta defektus kopā ar vienu vai vairākiem darbības traucējumiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 63. un 68. punktā.

68. Katru šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minēto pārraudzības defektu uzskaita īpašs NCD sistēmas skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar NCD sistēmas darbības traucējumu saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs. Ir atļauts sagrupēt vairākus viena skaitītāja konstatētos darbības traucējumus.

69. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja NCD sistēmas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 38. līdz 55., 57. un 59. punktā.

70. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, iestājoties kādam no šā pielikuma 64. punktā minētajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.

71. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

72. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.

73. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.

74. Alternatīvi šā pielikuma 65. līdz 69. punktā minētajām prasībām ražotājs var izmantot NOX sensoru, kas atrodas izplūdes gāzu plūsmā. Šādā gadījumā:

74.1. NOX vērtība nedrīkst pārsniegt 0,9 g/kWh robežvērtību;

74.2. var izmantot vienu defektu "augsts NOX - cēlonis nezināms";

74.3. šā pielikuma 71. punktā minētais laika sprīdis ir 10 motora darbības stundas;

74.4. šā pielikuma 73. punktā minētais laika sprīdis ir 20 motora darbības stundas.

75. Tipa apstiprinājuma laika atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot šā pielikuma 1. tabulā norādītās darbības un šādas pārbaudes:

75.1. demonstrē brīdinājuma sistēmas aktivizēšanos;

75.2. demonstrē pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos;

75.3. demonstrē sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanos.

1. tabula

Demonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā pielikuma 79. līdz 105. punktu

Mehānisms Demonstrēšanas elementi
Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 80. līdz 87. punktu - 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

- ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 88. līdz 106. punktu - 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

- ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

- 1 griezes momenta samazināšanas tests

Brīdināšanas sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu - 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)

- ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi

76. Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas.

77. Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citiem NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm attiecīgus elementus (piemēram, algoritmi, funkcionālās analīzes).

78. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.

79. Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šā pielikuma 77. punktam (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.

3. attēls

NCD motoru saimes iepriekš demonstrēta atbilstība

80. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un attiecībā uz vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajām defektu kategorijām.

81. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas reaģentu ar tādu aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.

82. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām atbilstoši šā pielikuma 64. punktam, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:

82.1. ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei sarakstu ar iespējamiem defektiem, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām;

82.2. defektu, kas tiks aplūkots testā, apstiprinātāja iestādē izvēlas no šā pielikuma 82.1. apakšpunktā minētā saraksta.

83. Demonstrēšanas nolūkos testu veic katram šā pielikuma 80. punktā minētajam defektam, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā;

83.2. pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC;

83.3. pēc ražotāja pieprasījuma un vienošanās ar apstiprinātāju iestādi testējamos defektus var modelēt.

84. Citus defektus (izņemot reaģenta trūkumu) pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādā kārtībā:

84.1. NCD sistēma reaģē uz tāda defekta izraisīšanu, ko saskaņā ar šo pielikumu izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde. Uzskata, ka tas ir demonstrēts, ja aktivizēšanās notiek divos secīgos NCD testa ciklos saskaņā ar šā pielikuma 86. un 87. punktu. Ja īpašajā pārraudzības pasākumā nepieciešami vairāk nekā divi NCD testa cikli, lai pabeigtu pārraudzību, NCD testa ciklu skaitu var palielināt līdz trim NCD testa cikliem, saskaņojot šīs izmaiņas ar apstiprinātāju iestādi. Katru atsevišķo NCD testa ciklu demonstrēšanas testos var nodalīt, izslēdzot motoru. Pauzē līdz nākamajai motora ieslēgšanai ievēro to, ka pēc motora izslēgšanas var notikt pārraudzība, un visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai pārraudzība varētu turpināties, kad motoru atkal iedarbinās, tiek izpildīti;

84.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar šā pielikuma 81. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir "apstiprināts un aktīvs".

85. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos šādā kārtībā:

85.1. demonstrēšanu sāk, kad reaģenta līmenis tvertnē atbilst vērtībai, par kuru ražotājs ir vienojies ar apstiprinātāju iestādi, bet kura nedrīkst būt mazāka par 10 % no tvertnes nominālās ietilpības;

85.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēma darbojas pareizi, ja vienlaikus pastāv atbilstība šādiem nosacījumiem:

85.2.1. brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir lielāks par vai vienāds ar 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības;

85.2.2. nepārtrauktas brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir vienāds ar vai lielāks par vērtību, kādu saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu ir norādījis ražotājs.

86. NCD testa cikls, ko aplūko šā pielikuma 76. līdz 106. punktā attiecībā uz NCD sistēmas pareizas darbības demonstrēšanu, ir siltas palaišanas NRTC cikls.

87. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu īpašajam pārraudzības pasākumam var izmantot alternatīvu NCD testa ciklu (piemēram, NRSC). Pieprasījumā ietver elementus (piemēram, tehniskus apsvērumus, modelēšanu, testa rezultātus), kas uzskatami apliecina, ka pārraudzības pasākumi alternatīvajā testa ciklā atbilst reāliem braukšanas apstākļiem un piemērojamais NCD testa cikls, kas minēts šā pielikuma 86. punktā, ir mazāk piemērots attiecīgajai pārraudzībai.

88. Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts atbilstoši šā pielikuma 83. līdz 87. punktam, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.

89. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.

90. Visus konstrukcijas elementus vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram (bet ne tikai), apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei.

91. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot to izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

92. Testa secībā demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, ja trūkst reaģenta, un tad, ja tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem.

93. Demonstrēšanas nolūkos:

93.1. papildus reaģenta trūkumam apstiprinātāja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem, kas jau iepriekš izmantots brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšanā;

93.2. vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu;

93.3. griezes momenta samazināšanos, kas nepieciešama, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas darbību, var demonstrēt motora vispārīgo darbības rādītāju apstiprināšanas laikā, ievērojot šo noteikumu prasības. Atsevišķa griezes momenta mērīšana, demonstrējot, ka darbojas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, šādā gadījumā nav nepieciešama;

93.4. sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrē saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu.

94. Ražotājs papildus demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību, ja pastāv šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minēti defekti, kuri nav izvēlēti izmantošanai demonstrēšanas testos, kas tiek veikti atbilstoši šā pielikuma 90. līdz 93. punktam. Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, kā pierādījumus izmantojot, piemēram, algoritmus, funkcionālās analīzes un iepriekšējo testu rezultātus. Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora vadības blokā ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms.

95. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests sākas tad, kad, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu, ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai - attiecīgā gadījumā - nepārtrauktas brīdināšanas sistēma.

96. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

97. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var imitēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

98. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

99. Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 96. līdz 98. punktu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora vadības bloks ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu.

100. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kuri veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību.

101. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

102. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var modelēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.

103. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

104. Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 101. līdz 103. punktu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir aktivizējies šajā pielikumā minētais sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms.

105. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var demonstrēt, izmantojot arī atbilstoši šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām nokomplektētu tehniku, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.

106. Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu (3. tabula) vai, ja nepieciešams, līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.

107. Papildus prasībām attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, tiek noteiktas šādas tehniskās prasības:

107.1. prasības brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem:

107.1.1. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

2. tabula

Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās

Defekta tips DTC statuss, lai aktivizētos brīdināšanas sistēma
Sliktas kvalitātes reaģents apstiprināts un aktīvs
Nenotiek dozēšana apstiprināts un aktīvs
EGR vārsta traucēta darbība apstiprināts un aktīvs
Pārraudzības sistēmas darbības traucējums apstiprināts un aktīvs
NOX robežvērtība (ja piemērojams) apstiprināts un aktīvs

107.1.2. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv, vai ja skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.3. NOX kontroles informācijas dzēšana un atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu notiek, ievērojot šādas prasības:

107.1.3.1. pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš no datora atmiņas, vai atiestata uz vērtībām, kas minētas šajā pielikumā (3. tabula);

3. tabula

NOX kontroles informācijas dzēšana vai atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu

NOX kontroles informācija Dzēšama Atiestatāma
Visi DTC X  
Skaitītāja vērtība ar lielāko motora darbības stundu skaitu   X
Motora darbības stundu skaits no NCD skaitītāja(-iem)   X

107.1.3.2. NOX kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us);

107.1.3.3. NOX kontroles informāciju var izdzēst tikai tad, ja motors izslēgts;

107.1.3.4. dzēšot NOX kontroles informāciju (tostarp DTC), nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem. Skaitītājus atiestata uz vērtībām, kas minētas šā pielikuma attiecīgajā punktā;

107.1.4. sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms atbilst šādām prasībām:

107.1.4.1. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad skaitītājs ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības;

107.1.4.2. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju (tostarp DTC), kas saistīta ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos;

107.1.4.3. pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šo pielikumu. Šādā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa;

107.2. prasības skaitītāja mehānismam:

107.2.1. lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:

107.2.1.1. neatbilstoša reaģenta kvalitāte;

107.2.1.2. reaģenta dozēšanas pārtraukšana;

107.2.1.3. EGR vārsta traucēta darbība;

107.2.1.4. šā pielikuma 63.2. apakšpunktā minētais NCD sistēmas defekts;

107.2.2. ražotājs pēc izvēles var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus šā pielikuma 107.2.1. apakšpunktā minēto defektu sagrupēšanai;

107.2.3. katrs skaitītājs skaita līdz maksimālajai vērtībai (to nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu) un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī;

107.2.4. ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku;

107.2.5. ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu;

107.3. prasības skaitītāja mehānisma darbības principam:

107.3.1. ja skaitītājs ir iestatīts nulles stāvoklī, tas sāk skaitīt, tiklīdz tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, un attiecīgajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC) ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;

107.3.2. atkārtotu darbības traucējumu gadījumā pēc ražotāja izvēles piemēro vienu no šādiem noteikumiem:

107.3.2.1. ja tiek veikta viena pārraudzības darbība un darbības traucējums, kas sākotnēji licis aktivizēties skaitītājam, vairs netiek konstatēts vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis datus par defektu, skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā sasniegto vērtību. Ja skaitītājs pārtrauc skaitīt, kad ir aktivizējusies sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.2.2. skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;

107.3.3. izmantojot vienu pārraudzības sistēmas skaitītāju, tas turpina skaitīšanu, ja tiek konstatēts attiecīgais NCM un tam atbilstoša diagnostikas traucējumu koda statuss ir "apstiprināts un aktīvs". Skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā šā pielikuma 107.3.2. apakšpunktā minēto vērtību, ja netiek konstatēts neviens NCM, kas pamato tā aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis visus datus par defektiem, kas attiecas uz šo skaitītāju;

4. tabula

Skaitītāji un brīdinājumi

DTC statuss, lai skaitītājs aktivizētos pirmo reizi Skaitītāja vērtība pirmās pakāpes brīdinājumam Skaitītāja vērtība brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju Vērtība, pie kuras skaitītājs sastingst
Reaģenta kvalitātes skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Dozēšanas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas ≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
EGR vārsta skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
Pārraudzības sistēmas skaitītājs apstiprināts un aktīvs ≤ 36 stundas ≤ 100 stundas ≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
NOX robežvērtība
(ja piemērojams)
apstiprināts un aktīvs ≤ 10 stundas ≤ 20 stundas 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju

107.3.4. iesaldējot noteiktu vērtību, skaitītāju atiestata nulles stāvoklī, kad ar šo skaitītāju saistītie monitori ir pabeiguši vismaz vienu pārraudzības ciklu, nekonstatējot darbības traucējumu, un ja neviens darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, nav konstatēts 40 motora darbības stundu laikā pēc skaitītāja apstāšanās pie noteiktās vērtības (4. attēls);

107.3.5. skaitītājs turpina skaitīt no vērtības, pie kuras tas apstājies, ja laikā, kad skaitītājs ir sastindzis, tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju (4. attēls).

4. attēls

Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam,
kad tā vērtība bijusi iesaldēta

108. Aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbību ilustrē 5. attēls, kas attēlo reaģenta pieejamības pārraudzību četros gadījumos:

108.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

108.2. pirmais uzpildīšanas gadījums (atbilstoša uzpildīšana): vadītājs uzpilda reaģenta tvertni, lai reaģenta līmenis pārsniegtu 10 % robežvērtību. Izslēdzas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;

108.3. otrais un trešais uzpildīšanas gadījums (neatbilstoša uzpildīšana): aktivizējas brīdināšanas sistēma. Brīdinājuma līmenis ir atkarīgs no pieejamā reaģenta daudzuma;

108.4. ceturtais uzpildīšanas gadījums (ļoti neatbilstoša uzpildīšana): nekavējoties aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.

5. attēls

Reaģenta pieejamība

109. Trīs gadījumus, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, ilustrē 6. attēls:

109.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

109.2. pirmais remonta gadījums (slikts vai paviršs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs nomaina reaģentu ar citas kvalitātes reaģentu, bet drīz pēc tam atkal to nomaina ar sliktas kvalitātes reaģentu. Nekavējoties atkal aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un tehnikas darbība tiek pārtraukta pēc divām motora darbības stundām;

109.3. otrais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs uzpilda labas kvalitātes reaģentu. Tomēr pēc kāda laika vadītājs atkal uzpilda sliktas kvalitātes reaģentu. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles.

6. attēls

Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana

110. Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumus ilustrē 7. attēls Šis attēls ilustrē arī procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 64. un 65. punktā minēto defektu pārraudzību:

110.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;

110.2. pirmais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr pēc kāda laika dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles;

110.3. otrais remonta gadījums (slikts remonts): darbojoties pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju (griezes momenta samazināšanās), vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr drīz pēc tam dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Nekavējoties atkal aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitītājs atsāk skaitīt no vērtības, pie kuras tas bija apstājies remonta brīdī.

7. attēls

Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts

111. Prasības minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CDmin. demonstrēšanai:

111.1. tipa apstiprināšanas laikā ražotājs demonstrē, ka CDmin. vērtība ir pareiza, veicot NRTC testa siltas palaišanas ciklu un izmantojot reaģentu ar CDmin. koncentrāciju;

111.2. pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NOX kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CDmin.;

111.3. piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NOX robežvērtību, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 46. punktam.

1.2 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1047

Kontroles lauka prasības IV laikposma motoriem

1. Motora kontroles lauku (1. attēls) nosaka šādā kārtībā:

1.1. apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz ātras darbības apgriezienu skaitam, kur apgriezienu skaits A = lēnas darbības apgriezienu skaits + 15 % no starpības starp ātras darbības apgriezienu skaitu un lēnas darbības apgriezienu skaitu;

1.2. ātras darbības apgriezienu skaita un lēnas darbības apgriezienu skaita definīcija ietverta šo noteikumu 3. pielikumā;

1.3. ja, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā minēto iespēju, ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 "Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju" (turpmāk - ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju;

1.4. ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.

2. Testēšanā neietver šādus motora darbības apstākļus:

2.1. punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;

2.2. punktus zem 30 % maksimālās jaudas.

3. Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā pielikuma 1. un 2. punktā minētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut izslēgt minētos punktus, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos.

1. attēls

Kontroles lauks

"

22. Svītrot 2. pielikuma 1. punkta tabulā vārdus un skaitļus "(Direktīva 97/68/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu 2004/26/EK)".

23. Izteikt 2. pielikuma 2. punkta tabulas 3. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3. DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM "

24. Izteikt 2. pielikuma 2. punkta tabulas 4. punktu šādā redakcijā:

"4. DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM  
4.1. Karburators:  
4.1.1. Marka(-as):  
4.1.2. Tips(-i):  
4.2. Iesmidzināšanas ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:  
4.2.1. Marka(-as):  
4.2.2. Tips(-i):  
4.3. Tiešā iesmidzināšana:  
4.3.1. Marka(-as):  
4.3.2. Tips(-i):  
4.4. Degvielas plūsma [g/h] un gaisa /degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta: "

25. Papildināt 2. pielikuma 2. punkta tabulu ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5. VĀRSTU IESTATĪJUMS  
5.1. Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā uz nāves punktiem vai līdzvērtīgiem datiem:  
5.2. Standarta un/vai iestatīšanas diapazons1  
5.3. Mainīga vārstu iestatījuma sistēma (ja izmantojams un kur: pie ieplūdes un/vai izplūdes):  
5.3.1. Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams1  
5.3.2. Sadales vārpstas nobīdes leņķis  
6. ATVERU KONFIGURĀCIJA  
6.1. Novietojums, lielums un skaits:  
7. AIZDEDZES SISTĒMA  
7.1. Aizdedzes spole:  
7.1.1. Marka(-as):  
7.1.2. Tips(-i):  
7.1.3. Numurs:  
7.2. Aizdedzes svece(-es):  
7.2.1. Marka(-as):  
7.2.2. Tips(-i):  
7.3. Magnetoaizdedze:  
7.3.1. Marka(-as):  
7.3.2. Tips(-i):  
7.4. Aizdedzes iestatījums:  
7.4.1. Aizdedzes apsteidze attiecībā uz augšējo nāves punktu (kloķvārpstas leņķis grādos):  
7.4.2. Apsteidzes līkne, ja izmanto: "

26. Svītrot 2. pielikuma 3. punkta tabulas 1.8. apakšpunktā vārdus "Pierādījums identiskai (vai mazākajai - standarta motora gadījumā) attiecībai: sistēmas kapacitāte attiecībā pret degvielas padevi virzuļa gājienā, saskaņā ar diagrammas skaitli(-ļiem):".

27. Izteikt 2. pielikuma 3. punkta tabulas 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2. Šīs saimes motoru īpašības:
    Standarta motors1 Motori saimē3
2.2.1. Motora tips          
2.2.2. Cilindru skaits          
2.2.3. Nominālais griešanās ātrums (apgr./min)          
2.2.4. Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem pie nominālās jaudas          
2.2.5. Nominālā efektīvā jauda (kW)          
2.2.6. Griešanās ātrums pie maksimālās jaudas (apgr./min)          
2.2.7. Maksimālā efektīvā jauda (kW)          
2.2.8. Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā (apgr./min)          
2.2.9. Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem maksimālajā griezes momentā          
2.2.10. Maksimālais griezes moments (Nm)          
2.2.11. Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums (apgr./min.)          
2.2.12. Cilindra darba tilpums (standarta motora %) 100       "

28. Izteikt 3. pielikuma 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Šajā pielikumā noteikta gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu noteikšanas metode emisijā no testējamā motora, kā arī mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (3.1 pielikums), kalibrēšana (3.2 pielikums), datu novērtēšana un aprēķini (3.3 pielikums), dinamometra grafiks mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (3.4 pielikums), noturības prasības (3.5 un 3.6 pielikums) un CO2 emisijas noteikšanas kārtība (3.7 pielikums)."

29. Aizstāt 3. pielikuma 2.4. apakšpunktā vārdu "drezīnu" ar vārdu "motorvagonu".

30. Aizstāt 3. pielikuma 2.5. apakšpunktā vārdu "lokomotīvju" ar vārdiem "vilces līdzekļu".

31. Izteikt 3. pielikuma 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Testē motoru, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un savienots ar dinamometru. Testu veic, ievērojot šādu testa procedūru I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam:

3.1. testu I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam veic saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

3.1.1. saskaņā ar šajā pielikumā minēto procedūru;

3.1.2. pēc ražotāja izvēles saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma testa procedūru, papildus piemērojot šādas prasības:

3.1.2.1. noturības prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.5 pielikumu;

3.1.2.2. prasības motora kontroles laukam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31. punktu (tikai IV laikposma motoriem);

3.1.2.3. CO2 ziņošanas prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.6 pielikumu attiecībā uz motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu. Ja motori tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, piemēro šo noteikumu 3.7 pielikumu;

3.1.2.4. motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu, un motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, izmanto šo noteikumu 5. pielikumā minēto standarta degvielu;

3.2. ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31.3. apakšpunktu izvēlas izmantot testa procedūru, kas minēta ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumā, I, II, IIIA vai IIIB laikposma motoru testēšanai izmanto šā pielikuma 19.1.1. apakšpunktā minētos testa ciklus."

32. Izteikt 3.5 pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

"IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude".

33. Svītrot 3.5 pielikuma 1. nodaļas nosaukumu.

34. Aizstāt 3.5 pielikuma 1. punktā tekstu "III A, III B un IV" ar tekstu "IIIA un IIIB".

35. Svītrot 3.5 pielikuma 2. nodaļas nosaukumu.

36. Izteikt 3.5 pielikuma 4. punktu un tabulas nosaukumu šādā redakcijā:

"4. Ražotāji izmanto šā pielikuma tabulā norādīto emisiju noturību (EDP).

EDP kategorijas IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoriem (stundās)".

37. Aizstāt 3.5 pielikuma 4. punkta tabulas 5. punkta otrajā ailē vārdus "Motorvagonu motori" ar vārdiem "Motorvagonu un vilces līdzekļu motori".

38. Papildināt noteikumus ar 3.6 un 3.7 pielikumu šādā redakcijā:

"3.6 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1047

IV laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude un emisiju noturība

I. IV laikposma kompresijaizdedzes motoru noturības pārbaude

1. Šis pielikums attiecas uz IV laikposma kompresijaizdedzes motoriem. Pēc ražotāja pieprasījuma to var piemērot arī IIIA un IIIB laikposma kompresijaizdedzes motoriem kā alternatīvu šo noteikumu 3.5 pielikumam.

2. Šis pielikums nosaka procedūras tādu motoru atlasei, kurus paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu nolietojuma koeficientus IV laikposma motoru tipa apstiprināšanai un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Minētos nolietojuma koeficientus saskaņā ar šā pielikuma 23. punktu piemēro emisijai, ko mēra atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

3. Sertifikācijas institūcijas pārstāvji nepiedalās ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu nolietojuma iespaidu.

4. Ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, kura būtu jāveic vai kuru var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru īpašniekiem.

5. Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot nolietojuma koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras šā pielikuma 9. līdz 20. punktā minētajām procedūrām. Šādā gadījumā ražotājam jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk stingras, salīdzinot ar šā pielikuma 9. līdz 20. punktā minētajām procedūrām.

6. Lai noteiktu nolietojuma koeficientus emisijas noturības periodam, motorus emisijas testēšanai atlasa no motoru saimes, kas definēta atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 19. un 20. punktam. Motorus no dažādām motoru saimēm ir atļauts tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru sistēmu darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi.

7. Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas raksturo motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kura izveidota atbilstoši šā pielikuma 6. punktam, lai veiktu testēšanu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, kas atbilst šā pielikuma 10. punktā minētajām prasībām, un par to paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

8. Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē lielāko emisiju var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs.

9. Nolietojuma koeficientus, kuri piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmas saimei, izstrādā no izraudzītajiem motoriem, pamatojoties uz ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kas ietver periodisku gāzu un daļiņu emisijas pārbaudi NRSC un NRTC testos.

10. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikus pēc ražotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto motoru aprīkotu tehniku saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku vai darbinot izvēlēto motoru saskaņā ar dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku.

11. Ekspluatācija un dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšana notiek, ievērojot šādus noteikumus:

11.1. ražotājs nosaka ekspluatācijas ilguma uzkrāšanas veidu, kā arī vecošanas ciklu motoriem atbilstoši labai tehniskajai praksei;

11.2. ražotājs nosaka testa punktus, kuros NRTC un NRSC siltās palaišanas ciklā mēra gāzveida un daļiņu emisiju. Minimālais testa punktu skaits ir trīs: viens ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā, otrs aptuveni tā vidū un trešais - tā beigās;

11.3. atbilstoši šā pielikuma 19. punktam aprēķinātās emisijas vērtības emisijas noturības perioda sākuma punktā un beigu punktā ir robežvērtībās, kas piemērojamas motora saimei, taču atsevišķi emisijas rezultāti testa punktos var pārsniegt šīs robežvērtības;

11.4. pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa punktā veic tikai vienu testa ciklu (NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā), otru testa ciklu veicot tikai ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās;

11.5. motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos, un motoriem, kas paredzēti motorvagonu un vilces līdzekļu piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā;

11.6. dažādām motoru pēcapstrādes sistēmu saimēm ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiki var atšķirties;

11.7. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks var būt īsāks nekā emisijas noturība, taču nedrīkst būt īsāks par vismaz vienu ceturtdaļu no attiecīgās emisijas noturības, kas noteikta šā pielikuma 39. punktā;

11.8. ir atļauts veikt paātrinātu vecināšanu, koriģējot ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku uz degvielas patēriņa pamata. Koriģēšanu veic, pamatojoties uz attiecību starp normālu degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā un degvielas patēriņu vecošanas ciklā, taču degvielas patēriņš vecošanas ciklā drīkst pārsniegt normālo degvielas patēriņu ekspluatācijas laikā ne vairāk kā par 30 %;

11.9. pēc ražotāja pieprasījuma un saskaņošanas ar tipa apstiprinātāju iestādi var atļaut izmantot paātrinātas vecināšanas alternatīvas metodes;

11.10. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta tipa apstiprinājuma pieteikumā un dara zināmu tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.

12. Ja tipa apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un saskaņo to ar tipa apstiprinātāju iestādi.

13. Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei ražotājs nosaka tehnikas vai motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, ražotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota šo lielumu noteikšanai. Kā alternatīvu ražotājs var izvēlēties motora vai tehnikas darbināšanu 60 vai 125 stundas vai līdzvērtīgu laiku vecošanas ciklā, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.

14. Stabilizācijas perioda beigas saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu tiek uzskatītas par ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumu.

15. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testēšana notiek, ievērojot šādas prasības:

15.1. pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar ražotāja izraudzīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Ar periodiskiem starplaikiem ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, ko nosaka ražotājs un šajos noteikumos minētajos gadījumos arī tipa apstiprinātāja iestāde, motoru testē attiecībā uz gāzveida un daļiņu emisiju NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā. Ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķi no piesārņotāju emisijas pēc izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas:

15.1.1. saskaņā ar šā pielikuma 11.4. apakšpunktu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), otru testa ciklu (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās. Saskaņā ar šā pielikuma 12.5. apakšpunktu motoriem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, motoriem ar jaudu zem 19 kW, motoriem ar jaudu virs 560 kW, motoriem, kurus paredzēts izmantot iekšējo ūdensceļu kuģos, un motoriem, kas paredzēti motorvagonu un vilces līdzekļu piedziņai, veic tikai NRSC testa ciklu katrā testa punktā;

15.2. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar šā pielikuma 31. līdz 38. punktu;

15.3. ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai tehnikas tehnisko apkopi, ja, piemēram, ražotāja parastā diagnostikas sistēma ir konstatējusi problēmu un tehnikas vadītājam tiek norādīts uz kļūdu.

16. Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu (NRTC un NRSC testa siltās palaišanas ciklā) rezultātus dara pieejamus tipa apstiprinātājai iestādei. Ja kāds emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā.

17. Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.

18. Attiecībā uz katru NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā noteikto piesārņotāju un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veic piemērotāko lineārās regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus viena papildu zīme aiz komata. Saskaņā ar šā pielikuma 11.4. vai 11.5. apakšpunktu, ja katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu ir atļauts izmantot nelineāro regresiju.

19. Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas noturības perioda beigās, ko piemēro testējamam motoram, aprēķina, izmantojot regresijas vienādojumu:

19.1. ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks ir īsāks nekā emisijas noturības periods, emisijas vērtības emisijas noturības perioda beigās nosaka, pamatojoties uz regresijas vienādojuma ekstrapolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam;

19.2. ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem noturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas noturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas noturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam.

20. Katram piesārņotājam nolietojuma koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas noturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais nolietojuma koeficients). Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu katram piesārņotājam var piemērot pieskaitāmu DF. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas noturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā.

21. Lai noteiktu nolietojuma koeficientus, ražotājs kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai var izvēlēties šā pielikuma 1. tabulā norādītos pieņemtos nolietošanās koeficientus.

1. tabula1

Pieņemtie nolietošanās koeficienti

Testa cikls CO HC NOX PM
NRTC 1,3 1,3 1,15 1,05
NRSC 1,3 1,3 1,15 1,05

Piezīme. 1 Pieņemtie pieskaitāmie DF nav doti. Pieņemtos piereizināmos DF nav atļauts pārveidot par pieskaitāmiem DF.

22. Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz tipa apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem emisijas noturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai uz testiem, vai uz abiem minētajiem elementiem.

23. Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kas attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc nolietojuma koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus nosacījumus:

23.1. attiecībā uz piereizināmo:

(ciklā svērtā konkrētā emisija) x DF ≤ emisijas robežvērtība

23.2. attiecībā uz pieskaitāmo:

(ciklā svērtā konkrētā emisija) + DF ≤ emisijas robežvērtība

23.3. ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, attiecīgā gadījumā ciklā svērtā konkrētā emisija var ietvert korekciju neregulārai reģenerācijai.

24. Reizināmā NOX + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOX atbilstošo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, pēc tam iegūtās NOX un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai emisijas robežvērtība ir ievērota.

25. Ražotājs var izvēlēties piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citai motora sistēmai, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Šādā gadījumā ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka sākotnēji testētajai motora pēcapstrādes sistēmas saimei un motora sistēmai, kurai tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības tehnikā un ka šāda motora vai motora sistēmas emisija ir līdzīga.

26. Ja DF pārnes uz motora sistēmu ar atšķirīgu emisijas noturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas noturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju atbilstoši šā pielikuma 18. punktam.

27. DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa rezultātu dokumentā, kas minēts šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā.

28. Ražošanas atbilstību nosacījumiem attiecībā uz emisiju pārbauda, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 16. līdz 18. punktā minētās prasības.

29. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šādi rīkojoties, ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu auditā.

30. Tipa apstiprināšanas nolūkos šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā minētajā testa rezultātu dokumentā reģistrē tikai DF, kas noteikti atbilstoši šā pielikuma 18. līdz 20. vai 21. punktam.

31. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotāja tehniskās apkopes instrukcijām.

32. Visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc laika intervāliem, kas ir līdzvērtīgi laika intervāliem, kuri minēti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās tehnikas vai motora īpašniekam. Tehniskās apkopes grafiku, ja nepieciešams, var atjaunināt visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.

33. Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (ja nepieciešams), kā arī plānotu nomaiņu:

33.1. filtri un dzesētāji izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmā;

33.2. pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts (ja nepieciešams);

33.3. degvielas smidzinātāja uzgaļi (atļauta tikai tīrīšana);

33.4. degvielas smidzinātāji;

33.5. turbokompresors;

33.6. elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi;

33.7. daļiņu pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi);

33.8. NOX pēcapstrādes sistēma (tostarp saistītie konstrukcijas elementi);

33.9. izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (tostarp visi saistītie kontroles vārsti un caurules);

33.10. visas citas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas.

34. Kritisko, ar emisiju saistīto plānoto tehnisko apkopi veic tikai ekspluatācijas laikā, ja paredzēts, un par prasību veikt šādu apkopi paziņo transportlīdzekļa īpašniekam.

35. Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei lūgumu, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un pēc tam ieteikt tehnikas un motoru īpašniekiem. Lūgumam pievieno datus, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību.

36. Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir lietderīga un tehniski nepieciešama (piemēram, eļļas maiņu, eļļas filtra maiņu, degvielas filtra maiņu, gaisa filtra maiņu, dzesēšanas sistēmas apkopi, tukšgaitas apgriezienu regulēšanu, apgriezienu regulatora, motora skrūves griezes momenta, vārsta spraugas, iesmidzinātāja spraugas, jebkuras piedziņas siksnas nospriegojuma regulēšanu) motoriem un tehnikai, kura izraudzīta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko ražotājs iesaka īpašniekam (nevis, piemēram, ar starplaikiem, kas ieteikti būtiskajai apkopei).

37. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītās motora sistēmas konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora sistēmas darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts (izņemot apjomu, kāds minēts šā pielikuma 38. punktā).

38. Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika laikā sabojājas attiecīgais motors, emisijas kontroles sistēma vai degvielas sistēma, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku anulē un uzsāk jaunu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku ar jaunu motora sistēmu, izņemot gadījumu, ja bojātie konstrukcijas elementi tiek aizstāti ar līdzvērtīgiem konstrukcijas elementiem ar līdzīgu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laiku.

II. Emisiju noturība (EDP) IV laikposma motoriem

39. Ražotāji izmanto šā pielikuma 2. tabulā norādīto EDP.

2. tabula

EDP kategorijas IV laikposma kompresijaizdedzes motoriem

Nr.
p. k.
Kategorija (jaudas diapazons) Darbmūžs (stundās)
(EDP)
1. ≤ 37 kW (motori ar nemainīgu griešanās ātrumu) 3 000
2. ≤ 37 kW (mainīga ātruma motori) 5 000
3. > 37 kW 8 000
4. Motori izmantošanai iekšējo ūdensceļu kuģos 10 000

3.7 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1047

CO2 emisijas noteikšana motoriem

I. CO2 emisijas noteikšana I, II, IIIA, IIIB un IV laikposma motoriem

1. Šis pielikums nosaka prasības un testa procedūras ziņošanai par CO2 emisiju I līdz IV laikposmam. Ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro šā pielikuma II nodaļu.

2. CO2 emisiju nosaka testa ciklā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktam saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. nodaļu (NRSC) vai 4. nodaļu (NRTC tests siltās palaišanas ciklā). CO2 emisiju IIIB laikposmam nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā.

3. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka gramos uz kilovatstundu (g/kWh).

4. Ja pēc ražotāja izvēles NRSC testu veic kā pakāpenisko modālo ciklu, izmanto šajā nodaļā minētās atsauces uz NRTC vai arī šā pielikuma II nodaļā minētās prasības.

5. CO2 testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar NDIR saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikuma 5.3.4. apakšpunktu (NRSC tests) vai 9.3.4. apakšpunktu (NRTC tests). Mērīšanas sistēma atbilst:

5.1. šo noteikumu 3.2 pielikuma 6. punktā minētajām linearitātes prasībām;

5.2. šo noteikumu 3.1 pielikuma 5.1. apakšpunktā (NRSC) vai 9.1. apakšpunktā (NRTC) minētajām prasībām.

6. Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 19.4. apakšpunktu (NRSC) vai 26.9.2. apakšpunktu (NRTC).

7. Cikla vidējās emisijas aprēķina šādā kārtībā:

7.1. piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši šo noteikumu 3.3 pielikuma 3.2. apakšpunktam (NRSC) vai 6.2.2. apakšpunktam (NRTC). Mērījumus veic sausā stāvoklī;

7.2. attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 3.4. apakšpunktu. Izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikuma 3.1. līdz 3.5. apakšpunktu. Attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 6.2.1. apakšpunktu. Izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikuma 8.3. apakšpunktu.

8. Mērot CO2 atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

8.1. CO2 testējamajās atšķaidītajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikuma 5.3.4. apakšpunktu (NRSC) vai 9.2. apakšpunktu (NRTC). Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst šo noteikumu 3.2 pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajām linearitātes prasībām un šo noteikumu 3.1 pielikuma 5.1. apakšpunktā (NRSC) vai 9.1. apakšpunktā (NRTC) minētajām prasībām;

8.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 19.4. apakšpunktu (NRSC) vai 26.9.2. apakšpunktu (NRTC);

8.3. cikla vidējās emisijas aprēķināšanā ievēro šādas prasības:

8.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši šo noteikumu 3.3 pielikuma 3.2. apakšpunktam (NRSC) vai 6.2.2. apakšpunktam (NRTC);

8.3.2. attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 3.4. apakšpunktu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikuma 3.6. apakšpunktu;

8.3.3. attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 7.3. apakšpunktu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 7.1. apakšpunktu. Fona korekciju piemēro saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikuma 7.3.1.4. apakšpunktu.

9. Bremzēm raksturīgās CO2 emisijas aprēķināšana:

9.1. NRSC bremzēm raksturīgo emisiju eCO2 (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Pi = Pm,i + PAE,i

CO2mass,i - atsevišķā režīma CO2 masa (g/h);

Pm,i - atsevišķā režīma izmērītā jauda (kW);

PAE,i - palīgierīču izmērītā jauda atsevišķā režīmā (kW);

WF,i - atsevišķā režīma svērtais koeficients;

9.2. NRTC bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai nepieciešamo cikla darbu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 27.2. apakšpunktu. Bremzēm raksturīgo emisiju eCO2 (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

mCO2,hot - NRTC testa siltās palaišanas cikla CO2 masas emisija (g);

Wact,hot - NRTC testa siltās palaišanas cikla faktiskais darbs (kWh).

II. CO2 emisijas alternatīva noteikšana

10. Ja ražotājs, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro šajā papildinājumā minētos noteikumus un testa procedūras par CO2 emisijas ziņošanu.

11. CO2 emisiju nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3. iedaļu.

12. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh.

13. Mērot CO2 neapstrādātās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

13.1. CO2 testējamās neapstrādātās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām;

13.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu;

13.3. cikla vidējās emisijas aprēķina šādā kārtībā:

13.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.3.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini;

13.3.2. CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot laikā koriģētās momentānās CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām un integrāciju testa ciklā saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

13.3.2.1. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.1.2. un A.8.2.5. iedaļu, izmantojot CO2 u vērtības A.8.1. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.4.2. iedaļu;

13.3.2.2. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.3.1. un A.7.3.3. iedaļu.

14. Ja CO2 mēra atšķaidītās izplūdes gāzēs, ievēro šādas prasības:

14.1. CO2 testējamās atšķaidītās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļā minētajām linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļā minētajām prasībām;

14.2. attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu;

14.3. cikla vidējo emisiju aprēķina šādā kārtībā:

14.3.1. ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.4.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini;

14.3.2. CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

14.3.2.1. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.1. un A.8.3.4. iedaļu, izmantojot CO2 u vērtības A.8.2. tabulā vai aprēķinot u vērtības saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.3. iedaļu;

14.3.2.2. saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7. papildinājuma A.7.4.1. un A.7.4.3. iedaļu. Fona korekciju veic saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2.4. vai A.7.4.1. iedaļu.

15. Bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 7.8.3.4. iedaļu. Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

mCO2,hot - NRTC testa siltās palaišanas cikla CO2 masas emisija (g);

Wact,hot - NRTC testa siltās palaišanas cikla faktiskais darbs (kWh)."

39. Papildināt 6. pielikumu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11. I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam piemēro šā pielikuma 1. nodaļā minētās prasības.

12. Ja ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, piemēro ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9. iedaļu."

40. Izteikt 7. pielikuma 2. punkta tabulu šādā redakcijā:

"2. tabula

Kompresijaizdedzes motoru testēšanas ziņojums/testēšanas rezultāti*

0. Informācija par testa dzinēju
0.1. Dzinēja tips:
0.2. Dzinēja identifikācijas numurs:
1. Informācija par testa veikšanu
1.1. Testā izmantotā standartdegviela
1.1.1. Cetānskaitlis:
1.1.2. Sēra saturs:
1.1.3. Blīvums:
1.2. Eļļa
1.2.1. Marka(-as):
1.2.2. Tips(-i): (ja eļļu un degvielu sajauc, - eļļas saturs maisījumā procentos)
1.3. Ar motoru darbināmais aprīkojums (ja nepieciešams)
1.3.1. Numerācija un identifikācijas dati:
1.3.2. Pie norādītā motora griešanās ātruma absorbētā jauda (atbilstoši ražotāja datiem)
Iekārta Pie dažādiem motora griešanās ātrumiem absorbētā jauda PAE (kW)1, 2, ņemot vērā šā tipa apstiprinājuma veidlapas 3. pielikumu
starpātrums
(ja nepieciešams)
ātrums pie nominālās jaudas (ja atšķiras
no nominālā)
nominālais ātrums3
       
       
       
       
Kopā      
Piezīmes.

1 Lieko svītrot.

2 Nedrīkst pārsniegt 10 % no testa laikā izmērītās jaudas.

3 Norādīt vērtības pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam ātrumam, ja NRSC vietā izmanto šo ātrumu.

1.4. Motora darbība
1.4.1. Motora griešanās ātrums
Brīvgaitā: ................................................................................ apgriezieni minūtē
Starpātrumā: ........................................................................... apgriezieni minūtē
Nominālajā ātrumā1: ............................................................... apgriezieni minūtē
Piezīme. 1 Norādīt motora apgriezienu skaitu, kas atbilst 100 % normētā apgriezienu skaita, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.
1.4.2. Motora jauda1
Nosacījumi Jaudas iestatījums (kW) pie dažādiem motora
griešanās ātrumiem
starpātrums
(ja nepieciešams)
ātrums pie nominālās jaudas (ja atšķiras no nominālā)

nominālais ātrums2
Testā izmērītā maksimālā jauda (PM) (kW) (a)      
Ar motoru darbinātā aprīkojuma absorbētā kopējā jauda saskaņā ar šās veidlapas 1.3.2. apakšpunktu vai šo noteikumu 3. pielikuma 14. punktu (PAE) (kW) (b)      
Motora efektīvā jauda saskaņā ar šo noteikumu 2.28. apakšpunktu (kW) (c)      
C = a + b      
Piezīmes.

1 Nekoriģēta jauda, ko mēra saskaņā ar šo noteikumu 2.28. apakšpunktu

2 Aizstāt ar vērtībām pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam ātrumam, ja NRSC vietā izmanto šo ātrumu.

2. Informācija par NRSC testa veikšanu
2.1. Dinamometra iestatījums (kW)
Slodzes procenti Dinamometra iestatījums (kW) pie dažāda motora apgriezienu skaita
starpātrums
(ja nepieciešams)
63 %
(ja nepieciešams)
80 %
(ja nepieciešams)
91 %
(ja nepieciešams)
nominālais ātrums1
10 (ja nepieciešams)          
25 (ja nepieciešams)          
50          
75 (ja nepieciešams)          
100          
Piezīme. 1 Aizstāt ar vērtībām pie motora ātruma, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo ātrumu.
2.2. Motora/standarta motora emisijas rezultāti1
Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts1

Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā1:

NRSC tests
DF reizināt/saskaitīt1 CO HC NOX HC + NOX PM
 
Emisija CO
(g/kWh)
HC
(g/kWh)
NOX
(g/kWh)
HC + NOX
(g/kWh)
PM
(g/kWh)
CO2
(g/kWh)
Testa rezultāts
Testa galarezultāts ar DF            
Piezīme. 1 Lieko svītrot.
Papildu kontroles laukuma testa punkti (ja nepieciešams)
Emisija testa punktā Motora apgriezienu skaits Jauda
(%)
CO
(g/kWh)
HC
(g/kWh)
NOX
(g/kWh)
PM
(g/kWh)
Testa rezultāts Nr. 1            
Testa rezultāts Nr. 2            
Testa rezultāts Nr. 3            
2.3. NRSC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:
2.3.1. Gāzveida emisija1: ..................................................................................
2.3.2. PM1: ........................................................................................................
2.3.2.1. Metode2: viens filtrs/vairāki filtri
3. Informācija par NRTC testa veikšanu (ja nepieciešams):
3.1. Motora/standarta motora emisijas rezultāti2
Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts2
Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā2 (IV laikposma motoriem var ziņot ar reģenerāciju saistītos datus):
NRTC tests
DF reizināt/saskaitīt2 CO HC NOX HC + NOX PM
 
Emisija CO
(g/kWh)
HC
(g/kWh)
NOX
(g/kWh)
HC + NOX
(g/kWh)
PM
(g/kWh)
Aukstā palaišana
Emisija CO
(g/kWh)
HC
(g/kWh)
NOX
(g/kWh)
HC + NOX
(g/kWh)
PM
(g/kWh)
CO2
(g/kWh)
  Siltā palaišana bez reģenerācijas            
Siltā palaišana ar reģenerāciju2            
kr, u (reizināt/saskaitīt)2

kr, d (reizināt/saskaitīt)2

           
Testa svērtais rezultāts            
Testa galarezultāts ar DF            
Cikla darbība siltajai palaišanai bez reģenerācijas kWh
3.2. NRTC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:
  Gāzveida emisija1: ....................................................................................
  PM1: ................................................................... ......................................
  Metode2: viens/vairāki filtri
  Piezīmes.

1 Norādiet sistēmas numuru, kā noteikts attiecīgā gadījumā šo noteikumu 6. pielikuma 1. nodaļā vai ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma 9. iedaļā.

2 Lieko svītrot.

Piezīme. * Ja ir vairāki standarta motori, norādīt katram atsevišķi."

41. Izteikt 11. pielikumu šādā redakcijā:

"11.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1047

Tehniskie dati par motoriem, kam ir tipa apstiprinājums

1. Dzirksteļaizdedzes motori

Zīmoga vieta
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
Tipa apstiprinājuma numurs        
Apstiprinājuma datums        
Ražotāja nosaukums        
Motora tips/saime        
Motora apraksts vispārīgā informācija1        
dzesēšanas līdzeklis1        
cilindru skaits        
darba tilpums (cm3)        
pēcapstrādes sistēmas tips2        
nominālais apgriezienu skaits (min-1)        
nominālā lietderīgā jauda (kW)        
Emisijas (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
PM        
Piezīmes.

1 Šķidrums vai gaiss.

2 Saīsināt: katalizators - CAT, daļiņu filtrs - PT, selektīvā katalītiskā reducēšana - SCR.

2. Kompresijaizdedzes motori

Zīmoga vieta
2.1. Vispārīga informācija par motoru
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
Tipa apstiprinājuma numurs        
Apstiprinājuma datums        
Ražotāja nosaukums        
Motora tips/saime        
Motora apraksts vispārīgā informācija1        
dzesēšanas līdzeklis1        
cilindru skaits        
darba tilpums (cm3)        
pēcapstrādes sistēmas tips2        
nominālais apgriezienu skaits (min-1)        
nominālā lietderīgā jauda (kW)        
Emisijas (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
PM        
Piezīmes.

1 Saīsināt: tiešā iesmidzināšana - DI, priekškamera/virpuļkamera - PC, motors bez turbopūtes - NA, turbopūte - TC, turbopūte ar starpdzesēšanu - TCA, izplūdes gāzu recirkulācija - ERG.

2 Šķidrums vai gaiss.

3 Saīsināt: dzirksteļaizdedzes oksidēšanas katalizators - DOC, daļiņu filtrs - PT, selektīvā katalītiskā reducēšana - SCR.

2.2. Emisijas galarezultāts
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
NRSC testa galarezultāts ar DF (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRSC CO2 (g/kWh)        
NRSC testa galarezultāts ar DF (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRTC siltās palaišanas cikls CO2 (g/kWh)        
NRTC siltās palaišanas cikla darbība (kWh)        
2.3. NRSC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
DF reizināt/saskaitīt1 CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRSC testa galarezultāts bez DF (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
Piezīme. 1 Lieko svītrot.
2.4. NRTC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
DF reizināt/saskaitīt1 CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRTC aukstās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRTC siltās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
Piezīme. 1 Lieko svītrot.
2.5. NRTC siltās palaišanas emisijas testa rezultāti
Motora tipa paziņotais apstiprinājums 1 2 3 4
NRTC siltā palaišana bez reģenerācijas (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM        
NRTC siltā palaišana ar reģenerāciju (g/kWh) CO        
HC        
NOX        
HC + NOX        
PM       "

42. Izteikt 12. pielikuma 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1. tipu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju, maināmu velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu;".

43. Svītrot 12. pielikuma 1.2. apakšpunktā vārdus "Latvijā un citās valstīs".

44. Izteikt 12. pielikuma 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. tipu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju, maināmu velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu;".

45. Svītrot 12. pielikuma 2.2. apakšpunktā vārdus "Latvijā un citās valstīs".

46. Izteikt 12. pielikuma 3. punktu šādā redakcijā:

"3. H, I, J un K kategorijas motoriem (IIIA laikposms) atbilstoši šo noteikumu 69. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

3.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē gāzveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem;

3.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 05 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam."

47. Papildināt 12. pielikumu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4. L, M, N un P kategorijas motoriem (IIIB laikposms) atbilstoši šo noteikumu 70. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

4.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, kurus darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kuri paredzēti transportlīdzekļiem;

4.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 05 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B2 vai C posmam;

4.3. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 03 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam.

5. Q un R kategorijas motoriem (IV laikposms) atbilstoši šo noteikumu 71. punktam ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos tiem atbilstošie apzīmējumi:

5.1. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu;

5.2. tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 49 grozījumu sēriju 06 motoriem, kuri atbilst attiecīgo noteikumu 5.2. punktā minētajam B1, B2 vai C posmam."

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš