Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 19.12.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.558

Rīgā 2014.gada 7.oktobrī (prot. Nr.49 53.§)
Par valsts pētījumu programmām

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu un ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumā Nr. 551 "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.–2017. gadā" noteiktos prioritāros virzienus zinātnē, apstiprināt šādas valsts pētījumu programmas (turpmāk – programmas) 2014.–2017. gadam:

1.1. "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)" (turpmāk – 1.1. programma) 1. prioritārā zinātnes virziena "Vide, klimats un enerģija (vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām)" (turpmāk – 1. virziens) apakšvirzienā "Enerģētika" (1.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. habil. sc. ing. L. Ribickis, Rīgas Tehniskā universitāte;

1.2. "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT)" (turpmāk – 1.2. programma) 1. virziena apakšvirzienā "Vide un klimats" (1.2. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. geogr. J. Aigars, Latvijas Hidroekoloģijas institūts;

1.3. "Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)" (turpmāk – 2.1. programma) 2. prioritārā zinātnes virziena "Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas (daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, nanotehnoloģijas un fotonika, informātika, datorzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, signālapstrādes tehnoloģijas)" (turpmāk – 2. virziens) apakšvirzienā "Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. habil. phys. A. Šternbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;

1.4. "Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai&viedai pilsētai un sabiedrībai (SOPHIS)" (turpmāk – 2.2.1. programma) 2. virziena apakšvirzienā "Nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. sc. comp. M. Greitāns, Elektronikas un datorzinātņu institūts;

1.5. "Biomedicīna sabiedrības veselībai (BIOMEDICINE)" (turpmāk – 3. programma) 3. prioritārajā zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība (profilakse, diagnostika, ārstniecība, klīniskā medicīna, ārstniecības metodes un tehnoloģijas, ārstniecības līdzekļi un biomedicīnas tehnoloģijas)" (turpmāk – 3. virziens). Programmas vadītājs – Dr. med. V. Pīrāgs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca;

1.6. "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (ResProd)" (turpmāk – 4.1. programma) 4. prioritārā zinātnes virziena "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana (zemes dzīļu, ūdens, lauksaimniecības un mežu resursu apguves tehnoloģijas un pārtikas tehnoloģijas, biotehnoloģijas)" (turpmāk – 4. virziens) apakšvirzienā "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas" (4.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. chem. B. Andersons, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;

1.7. "Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā (AgroBioRes)" (turpmāk – 4.2. programma) 4. virziena apakšvirzienā "Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā" (4.2. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. sc. ing. R. Galoburda, Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

1.8. "Inovatīvi risinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolās iekļaujošās izglītības kontekstā (INOSOCTEREHI)" (turpmāk – 5.1. programma) 5. prioritārā zinātnes virziena "Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība (sabiedrība, pārvaldība, resursi, tautsaimniecība, demogrāfija, vide)" (turpmāk – 5. virziens) apakšvirzienā "Izglītība iekļaujošas zināšanu sabiedrības un inovāciju kultūras veidošanai – jaunas pieejas izglītības politikai un procesam" (5.1. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. paed. Velta Ļubkina, Rēzeknes Augstskola;

1.9. "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC_LV)" (turpmāk – 5.2.1. programma) 5. virziena apakšvirzienā "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (5.2. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. hab. oec. B. Rivža, Latvijas Zinātņu akadēmija;

1.10. "Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē (Habitus)" (turpmāk – 6. programma) 6. prioritārajā zinātnes virzienā "Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības" (turpmāk – 6. virziens). Programmas vadītājs – Dr. art. R. Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmija.

2. Noteikt šādus prioritāro zinātnes virzienu virsmērķus:

2.1.  1. virzienam: nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un ekosistēmu sniegto pakalpojumu ilgtspējību, attīstīt neatkarīgu un ilgtspējīgu enerģijas ieguvi un patēriņu, izstrādāt un ieviest klimata pārmaiņas samazinošas tehnoloģijas, paņēmienus un pielāgošanās sistēmas tautsaimniecības nozaru pārejai uz oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstību;

2.2.  2. virzienam: attīstīt pasaules līmeņa zināšanas inovatīvo un uzlaboto materiālu un viedo tehnoloģiju jomās, kas dod ieguldījumu tautsaimniecības problēmu risināšanā un iespēju konkurētspējīgu produktu radīšanai;

2.3.  3. virzienam: attīstīt pasaules līmeņa zināšanas un tehnoloģijas un uz to bāzes radīt globālus produktus un pakalpojumus ar sabiedrības veselību saistītajās jomās;

2.4.  4. virzienam: ilgtspējīgi un racionāli izmantot dabas resursus, palielinot resursu izmantošanas pievienoto vērtību;

2.5.  5. virzienam: attīstīt plašu un dziļu pasaules līmeņa zināšanu bāzi par valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības likumsakarībām un procesiem, kas ir pamats ilgtspējīgas attīstības politikai. Attīstīt ilgtspējīgu tautsaimniecību, tai skaitā attieksmes un paradumu maiņu ražošanā un patēriņā;

2.6.  6. virzienam: attīstīt plašu un dziļu pasaules līmeņa zināšanu bāzi par Latvijas vēsturi, valodu, kultūru un vērtībām.

3. Noteikt šādus programmu mērķus:

3.1.  1.1. programmai: veikt tehnoloģiski inovatīvu, izmaksu efektīvu risinājumu izpēti ilgtspējīgas enerģijas ieguves un patēriņa attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai un videi draudzīgu atjaunojamo energoresursu attīstībai;

3.2.  1.2. programmai: veikt vides un dabas resursu (jūras, iekšējo ūdeņu, sauszemes, purvu un mežu) izpēti, lai panāktu to racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un paaugstinātu uz vietējo dabas resursu pamata ražotu produktu konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī veikt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izmaiņu izpēti un prognožu izstrādi. Noteikt ekosistēmu ekonomisko vērtību, attīstīt nepieciešamos pasākumus un veikt analīzi turpmākai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai;

3.3.  2.1. programmai: attīstīt inovatīvo un uzlaboto materiālu, fotonikas un nanotehnoloģiju zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, liekot uzsvaru uz tām Eiropas Komisijas noteiktajām atslēgtehnoloģiju (Key Enabling Technologies – KET) jomām, kurās Latvijā ir ievērojams zinātniskais potenciāls un tautsaimniecības pieprasījums, tai skaitā attīstīt nanomateriālu un tehnoloģiju nozari komercializējamu nanotehnoloģiju piedāvājuma un konkurētspējīgas nanotehnoloģiju industrijas attīstībai Latvijā, attīstīt konkurētspējīgas Latvijā radītās zināšanas inovatīvo materiālu jomā līdz ražošanas tehnoloģijām un materiālu ražošanas iniciēšanai, kā arī attīstīt kvantu tehnoloģiju un biofotonikas jomu, izstrādājot jaunus komercializējamus prototipus; 

3.4.  2.2.1. programmai: attīstīt zinātnisko kompetenci nākamās paaudzes informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu jomā, veidojot jaunas konkurētspējīgas pieejas fizikālās un virtuālās pasaules integrēšanai kiberfizikālajās sistēmās, attīstot konkurētspējīgas viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas, izpētot un tālāk attīstot konkurētspējīgas, uz modeļiem balstītas jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, to lietojumu mūsdienu tīmekļa vidē;

3.5.  3. programmai: attīstīt zinātnisko kompetenci sabiedrības veselības nozarē, veicot iedzīvotāju veselības paradumu pētījumus, klīniskos un biomedicīnas pētījumus, kā arī izstrādāt jaunus diagnostikas un ārstniecības līdzekļus un metodes, lai panāktu uzlabojumus un efektivitāti veselības uzraudzībā, slimību profilaksē un aprūpē, kas nodrošinātu sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanos, tai skaitā mazinātu saslimstību un mirstību ar dažādām slimībām, arī infekcijas slimībām, un ar tām saistītos funkcionēšanas ierobežojumus;

3.6.  4.1. programmai: nodrošināt mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantot Latvijas mežu resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākamajām paaudzēm;

3.7.  4.2. programmai: radīt zināšanu bāzi par lauksaimniecības resursu ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģijām kvalitatīvu pārtikas izejvielu ražošanā, pārstrādē, izejvielu un produktu kontrolē Latvijā, lai nodrošinātu patērētājus ar veselīgiem un drošiem vietējās izcelsmes pārtikas produktiem, veicinot lauksaimniecības un pārtikas nozaru izaugsmi un konkurētspēju;

3.8.  5.1. programmai: nodrošināt visu līmeņu izglītības atbilstību valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības vajadzībām, tai skaitā kompetenču pieejā balstītu izglītības procesu un inovāciju kultūras veidošanu;

3.9.  5.2.1. programmai: nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs, fokusējot programmas ietvaros īstenotos pētījumus uz sabiedrības attīstībai svarīgiem jautājumiem (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība), veidojot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošinot to saikni ar citām zinātņu nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām un radot pamatojumu – zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā;

3.10.  6. programmai: veicināt letonikas kā stabilas starpnozaru kompleksas pētījumu nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā un tās iekļaušanos pasaules zinātnē, veikt fundamentālus un lietišķus, tostarp starpdisciplinārus, pētījumus, izstrādājot jaunas, zinātniski pamatotas atziņas par letonikas tēmām un nodrošinot to pieejamību sabiedrībai.

4. Noteikt šādus valsts pētījumu programmu uzdevumus:

4.1.  1.1. programmā: 

4.1.1. izstrādāt Latvijas klimata un enerģētikas politikas ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) ietvara ieviešanas instrumentu zinātniski metodoloģisko pamatojumu un sagaidāmās ietekmes novērtēšanas metodes un lietot tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanas indikatīvo izmaksu novērtēšanai, tai skaitā veicot izmaksu novērtējumu tautsaimniecības nozaru griezumā un atsevišķi izvērtējot emisiju tirdzniecībā iesaistītos un neiesaistītos sektorus;

4.1.2. izstrādāt metodoloģiski, tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, piedāvājot elektroapgādes un elektrotīklu drošuma, kvalitātes un vieduma nākotnes scenārijus;

4.1.3. sagatavot kompleksu pētījumu par atjaunojamās enerģijas dažādu resursu ieguves un izmantošanas inovatīvajām tehnoloģijām;

4.1.4. izstrādāt priekšlikumus izmaksu efektīviem risinājumiem energoefektivitātes mērķa, tai skaitā nulles enerģijas, gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, ieviešanai, virzoties uz zema oglekļa ekonomiku un uzlabojot apkārtējās vides stāvokli;

4.1.5. izpētīt bezizmešu (ūdeņraža) un mazu izmešu (biodegvielas, bioenerģijas) ieguves inovatīvās tehnoloģijas un sagatavot priekšlikumus to uzglabāšanai, kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei, kā arī izmantošanai Latvijā;

4.1.6. novērtēt biogāzes ražošanas potenciālu atkritumu pārstrādes nozarē;

4.1.7. izpētīt un sagatavot priekšlikumus par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām Latvijas energosektora attīstības kontekstā;

4.1.8. izpētīt Latvijas pašvaldību energoplānošanas attīstības tendences, tai skaitā labās prakses piemērus, nepieciešamo tīklošanos, un sagatavot priekšlikumus nākotnes attīstības scenārijiem;

4.1.9. izpētīt Latvijas industrijas energoietilpību un to ietekmējošos faktorus un izstrādāt priekšlikumus un konkurētspējīgus tehnoloģiskus risinājumus Latvijas industrijas energoefektivitātes palielināšanai;

4.2. 1.2. programmā: 

4.2.1. izpētīt vēja, straumju un viļņu režīmu, kā arī sedimentācijas procesus Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un, modelējot scenārijus, novērtēt izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē un šo izmaiņu ietekmi uz krasta eroziju un piekrastes biotopiem, kā arī izstrādāt straumju, viļņu un vēja režīma un sedimentācijas izmaiņu prognozi atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem un ekonomiski pamatotus ieteikumus rīcībai, lai novērstu negatīvās ietekmes un sagaidāmos riskus;

4.2.2. noskaidrot barības ķēžu funkcionēšanas izmaiņas Latvijas jūras ūdeņu biotopos un ar tiem saistītajās piekrastes ekosistēmās, novērtējot produktivitātes, biomasas un enerģijas pārnesi un to ietekmējošos vides faktorus, svarīgāko biotopu nozīmi piekrastes sistēmu "ezers–upe–jūra" barības ķēdēs un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, novērtējot barības ķēžu efektivitāti, kvantificējot iespējamās izmaiņas atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem un veicot izmaiņu ekonomiskās ietekmes novērtējumu;

4.2.3. izpētīt funkcionālo saikni starp bioloģisko daudzveidību un svešo sugu radīto ietekmi Latvijas ūdeņu un sauszemes ekosistēmās, izvērtējot svešo sugu izplatību, izplatīšanās tendences, veicot svešo sugu radītās bioloģiskās daudzveidības zaudējumu un ieguvumu analīzi, izstrādājot un novērtējot svešo sugu izplatības un populāciju attīstības scenārijus atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem, kā arī izstrādājot rīcības ieteikumus;

4.2.4. izstrādāt zinātniski pamatotu modelēšanas rīku tautsaimniecību aptverošas klimata politikas veidošanai un lietot to vidēja un ilgtermiņa (2030. un 2050. gadam) integrēto attīstības scenāriju izstrādei un modelēšanai, kas nodrošina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju prognožu izstrādāšanu starptautiskās emisiju inventarizācijas detalizācijas līmeņos;

4.2.5. veikt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru integratīvās ietekmes novērtējumu vides politikas mērķu nodrošināšanai un izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus priekšlikumus un pasākumus, tai skaitā negatīvās integrētās ietekmes ierobežošanai, ja tāda tiek konstatēta;  

4.2.6. izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus (tostarp novērtējot ekosistēmu pakalpojumus) pilsētvides, sabiedrības veselības un civilās drošības risinājumiem klimata pārmaiņu radīto ekstremālo klimata parādību (piemēram, karstuma viļņi, plūdi, vējuzplūdi, vētras, stipras lietavas) risku un seku mazināšanai un novēršanai;

4.2.7. izpētīt saimnieciskās darbības (dažādu saimniekošanas modeļu) ietekmi uz ekosistēmas pakalpojumiem (tai skaitā bioloģisko daudzveidību) un izstrādāt modeļus, lai, saglabājot ekonomisko efektivitāti, novērstu vai minimizētu ekosistēmas pakalpojumu degradēšanos ilgtermiņā;

4.2.8. izpētīt sugu populāciju un biotopu stāvokli ietekmējošos faktorus, tai skaitā noskaidrot ierobežojošos faktorus un kvantificēt to ietekmi, noskaidrot sugu un biotopu saistību (biotopu tipiskās sugas, īpaši aizsargājamo sugu atkarība no specifiskām dzīvotnēm, sugu dzīvotņu matemātiski apraksti), izvērtēt retās un apdraudētās augu sugas in–situ un ex–situ saglabāšanai;

4.2.9. izvērtēt lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas potenciālu, veikt iespējamo emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, un sagatavot ieteikumus politikas plānošanai emisiju samazināšanas jomā;

4.2.10. pilnveidot laba ūdens stāvokļa un tā ilgtspējīgai izmantošanai nepieciešamo Latvijas hidroģeoloģisko modeli ar datiem un funkcijām, kas apraksta pazemes ūdeņu mijiedarbību ar hidrogrāfisko tīklu (upes, ezeri);

4.3.  2.1. programmai:

4.3.1. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus nanomateriālus un to lietošanu nanotehnoloģijās, tai skaitā grafēna nanoslāņu iegūšanu un lietošanu, nanonesējus un mikronesējus zāļu mērķtiecīgam transportam;

4.3.2. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus materiālus, tai skaitā plāno (nano) slāņu pārklājumus, kvantu punktus un nanovadus elektroluminiscentiem gaismas avotiem un nanostrukturētus kompozītmateriālus kaulu un audu implantiem;

4.3.3. nanokompozītu materiāli augsti efektīviem termoelektriskajiem ģeneratoriem nelietderīgi zaudētās siltumenerģijas rekuperācijai;

4.3.4. radīt un izpētīt daudzfunkcionālus materiālu un kompozītu biomateriālus;

4.3.5. izstrādāt metodes materiālu mikro, nano mēroga īpašību diagnostikai un kvalitātes uzlabošanai;

4.3.6. radīt zināšanas par gaismas vielas mijiedarbībām ar fokusu uz kvantu fenomeniem ar iespējamu izmantojumu jaunajās sensoru un metroloģijas tehnoloģijās, izstrādāt optiskos magnētiskā un elektriskā lauka sensorus, izveidot un eksperimentāli aprobēt jaunas optisko biosensoru sistēmas vides un pārtikas produktu kvalitātes operatīvam monitoringam;

4.3.7. izstrādāt jaunus organiskās fotonikas materiālus un uz tiem bāzētas starotāju un fotouztvērēju maketierīces;

4.3.8. attīstīt inovatīvas mikroskopijas un hologrāfijas metodes mikrodaļiņu, nanodaļiņu un šūnu sistēmu izpētei un monitoringam;

4.3.9. izstrādāt tehnoloģiski jaunu optisko sistēmu liela lauka apstarošanai un vāju fotonu plūsmu uztveršanai, izstrādāt un izgatavot precīzus optisko iekārtu modeļus;

4.4.  2.2.1. programmai:

4.4.1. izveidot viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas kiberfizikālo sistēmu attīstībai, tai skaitā uz ikdienas lietotāju orientētas programmēšanas pieejas;

4.4.2. attīstīt tehnoloģijas e-pakalpojumu un e-medicīnas datu pārraides un apstrādes risinājumu drošības un pieejamības paaugstināšanai;

4.4.3. izpētīt un izstrādāt kiberfizikālās sistēmas to izmantošanai medicīnā un telemedicīnā profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā;

4.4.4. izstrādāt un izpētīt viedo sensoru un to tīklu tehnoloģiju pielietojumus viedās transporta sistēmās;

4.4.5. izstrādāt uz ontoloģijām balstītas tīmekļa videi pielāgotas modelēšanas tehnoloģijas un rīkus zināšanu analīzei;

4.4.6. izpētīt un izstrādāt semantiskā tīmekļa tehnoloģijas zināšanu formalizācijai, vairākkārtējai izmantošanai un koplietošanai;

4.4.7. izstrādāt un eksperimentāli aprobēt jaunas attēlošanas un attēlu apstrādes tehnoloģijas, tai skaitā biometrijai un audu stāvokļa kvantitatīvam novērtējumam;

4.4.8. radīt inovatīvas biofotonikas tehnoloģijas neinvazīvai (tai skaitā bezkontakta) klīniskai diagnostikai un monitoringam, izstrādāt jaunas koncepcijas, metodiku un algoritmus un īstenot tās eksperimentālās maketierīcēs un klīniski aprobēt;

4.4.9. izstrādāt efektīvas inverso problēmu analītiskās risināšanas metodes un algoritmus, kas orientēti uz mūsdienu datu paralēlās apstrādes tehnoloģiju lietojumiem;

4.4.10. izstrādāt pilsētu drošības monitoringa un modelēšanas risinājumus, izmantojot augstas veiktspējas datu apstrādes tehnoloģijas;

4.4.11. izstrādāt ūdens apgādes sistēmas kvalitātes kontroles modeli aizsardzībai pret apzinātu vai neapzinātu bakterioloģisko piesārņojumu; 

4.5.  3. programmā:

4.5.1. akcentējot ar sabiedrības novecošanos un dzīvesveida pārmaiņu tendencēm saistītos jautājumus, veikt augstvērtīgus starpdisciplinārus pētījumus un radīt jaunas zināšanas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā, veselības uzraudzībā, slimību profilaksē, diagnostikā un ārstniecībā, īpaši to attiecinot uz šādām Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti visvairāk apdraudošām slimībām:

4.5.1.1. sirds, asinsvadu un metabolās slimības;

4.5.1.2. onkoloģiskās slimības;

4.5.1.3. bērnu un infekcijas slimības;

4.5.1.4. psihiskās slimības;

4.5.2. izmantojot Latvijā radītās zināšanas, pētniecības infrastruktūru un tehnoloģijas, integrētas pētniecības platformas darbības ietvaros nodrošināt sabiedrības veselības, medicīnas, farmācijas un biomedicīnas metožu izmantošanu jaunu profilakses, diagnostikas, ārstniecības un aprūpes līdzekļu un tehnoloģiju izstrādei un lietošanai iedzīvotāju veselības uzlabošanā;

4.5.3. izstrādāt un ieviest izmaksu efektīvas tehnoloģijas un inovatīvas pieejas klīniskajā praksē Latvijas iedzīvotāju veselības uzlabošanai un slimību profilaksei;

4.6.  4.1. programmā:

4.6.1. izstrādāt zinātnisko pamatojumu vienvecuma saimnieciski nozīmīgu sugu (priežu, egļu, bērzu) mežu audzēšanas modelim auglīgajās meža ekosistēmās, sagatavot pamatojumu normatīvo aktu izmaiņām modeļa praktiskai lietošanai;

4.6.2. noskaidrot Latvijas četru galveno saimnieciski izmantojamo koku sugu (priede, egle, bērzs, apse) augstvērtīgo apaļo kokmateriālu (zāģbaļķu un finierkluču) ekonomiskās vērtības samazināšanos uzglabāšanas ietekmē atkarībā no uzglabāšanas sezonas, sagatavošanas veida, uzglabāšanas vietas, caurmēra, mizas nobrāzuma laukuma un klimatiskajiem apstākļiem;

4.6.3. izvērtēt vietējo koksnes resursu mobilizācijas iespējas ilgtspējīgai un sezonāli vienmērīgai kokapstrādes uzņēmumu nodrošināšanai ar apaļajiem kokmateriāliem;

4.6.4. izpētīt koksnes materiālu konkurētspējas palielināšanas iespējas būvniecībā, uzlabojot koksnes ilgizturības īpašības ar pārklājumiem un modifikācijas paņēmieniem, kā arī izmantojot zema enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošas tehnoloģijas;

4.6.5. novērtēt lapkoku koksnes bezatlikuma izmantošanu Latvijas ekonomikai nepieciešamu produktu iegūšanai, izmantojot progresīvas ķīmiskās un termiskās priekšapstrādes metodes un mūsdienīgas pētniecības iekārtas;

4.6.6. meklēt risinājumus produktu kompleksai izstrādei no mizām un koksnes komponentiem ar sintētiskiem vai rūpnieciskiem analogiem salīdzināmām vai labākām īpašībām un plašu lietošanas spektru dažādās tautsaimniecības nozarēs, paātrinot un ekonomiski uzlabojot tehnoloģiskos procesus;

4.6.7. izpētīt zemes dzīļu resursus, tai skaitā dziednieciskos, un izstrādāt jaunus konkurētspējīgus produktus;

4.7.  4.2. programmā:

4.7.1. izpētīt augsnes ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģijas augkopības produktu ražošanai ar veselībai nozīmīgu bioloģiski aktīvo vielu nodrošinājumu un izstrādāt skrīninga metodes ķīmisko un bioloģisko risku novērtēšanai pārtikas izejvielās;

4.7.2. izvērtēt ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma – iegūt datus par slāpekļa un fosfora izskalošanos (no dažādām augsnēm, no dažādi izmantotām, mēslotām u. tml. zemēm), kā arī izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par mēslojuma normām atkarībā no izskalošanās, augsnes akumulācijas spējas atkarībā no nokrišņiem, noteikt slāpekļa savienojumu zudumus un izmantošanu (atkarībā no mēslojuma un tā izkliedes un iestrādes veida);

4.7.3. izpētīt bioloģiskos procesus Latvijā plašāk audzēto augļkoku un ogulāju ilgtspējīgai audzēšanai, augļu uzturvērtības un kvalitātes nodrošināšanai;

4.7.4. izvērtēt vietējās izcelsmes (it īpaši 'Latvijas brūnā govs' un 'Latvijas baltā cūka') lauksaimnieciskās ražošanas rezultātā iegūtās lopkopības produkcijas piemērotību izmantošanai "nišas" produktu ražošanā (tai skaitā lopkopībā, veterinārmedicīnā, dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas kvalitātes paaugstināšanai);

4.7.5. izstrādāt tehnoloģiskos risinājumus sāls, cukura un tauku satura (tostarp transtaukskābju) samazināšanai pārtikas produktos, maksimāli saglabājot pārtikas produktu derīguma termiņu, kā arī izstrādāt jaunus pārtikas produktus speciālām mērķa grupām un dažādot sortimentu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiski aktīvo vielu saglabāšanai pārstrādes procesos un ražošanas tehnoloģisko palīglīdzekļu (tai skaitā pārtikas piedevu) aizstāšanai pārtikas produktos;

4.7.6. izstrādāt risinājumus lauksaimniecības un pārtikas ražošanas blakusproduktu un to bioloģiski aktīvo sastāvdaļu lietojumam pārtikas produktu ieguvei ar augstu pievienoto vērtību ("nišas" produkti) un jaunu lopbarības piedevu ieguvei, analizējot to veselīgumu un funkcionalitāti;

4.7.7. iegūt jaunas zināšanas un sagatavot datus par indikatorbaktēriju Escherichia coli, patogēno mikroorganismu un Staphylococcus aureus (tostarp meticilīnrezistento Staphylococcus aureus), kas izolēti no liellopiem un cūkām, rezistences pret antibiotikām attīstību un šo rezistento mikroorganismu radīto apdraudējumu cilvēku veselībai un analizēt antimikrobiālās rezistences attīstības sasaisti ar antibiotiku lietošanu novietnēs, lietošanas apjomiem, kā arī ar saimniecību lielumu;

4.8.  5.1. programmai:

4.8.1. veikt zinātniskus pētījumus, kas sniedz atbildes uz aktuāliem izglītības norišu problēmjautājumiem un rada pasaulē atzītas zināšanas par likumsakarībām, kas ar tiem saistītas, kā arī sniedz ieteikumus izglītības politikas veidošanai, arī ilgtspējīgas attīstības jomā;

4.8.2. izpētīt un izstrādāt starpdisciplināru saturu specializētajos priekšmetos (tai skaitā veselībā, mūzikā, sportā) un ieteikumus tā ieviešanai izglītības politikā un procesā;

4.8.3. izpētīt mācību saturu un procesus un izstrādāt inovatīvas mācīšanas metodes un tehnoloģijas, kas veicina STEM priekšmetu un valodu apguvi inovāciju kultūras veidošanai visos izglītības līmeņos;

4.9.  5.2.1. programmai:

4.9.1. veikt zinātniskus pētījumus, lai rastu atbildi uz aktuāliem sabiedrības norišu problēmjautājumiem (ekonomikā, inovācijās, demogrāfijā, sabiedrības pārvaldē, tiesībās, reģionālajā attīstībā) un iegūtu pasaulē atzītas zināšanas par likumsakarībām saistībā ar šiem jautājumiem;

4.9.2. izpētīt inovāciju un uzņēmējdarbības procesus dažādos tautsaimniecības sektoros un Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai un sniegt priekšlikumus inovācijas attīstībai, tai skaitā vērtējot Latvijas diasporas potenciālu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un inovāciju veicināšanā, un sniegt priekšlikumus šī potenciāla izmantošanai tautsaimniecības restrukturizācijai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas vadlīnijām;

4.9.3. izpētīt Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesus un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā;

4.9.4. izpētīt ar sabiedrības atjaunošanos saistītos procesus un faktorus, tai skaitā Latvijas diasporas attīstības procesus, izstrādāt ilgtermiņa attīstības prognozes un priekšlikumus pasākumiem, kas sekmē Latvijas sabiedrības atjaunošanos un diasporas saikni ar sabiedrības norisēm Latvijā;

4.9.5. izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai;

4.9.6. izpētīt Latvijas sabiedrības vērtīborientāciju un faktorus (tostarp Eiropas un globālos), kas to ietekmē, sniedzot priekšlikumus par pasākumiem, kas mazinātu anomiju sabiedrībā un veicinātu efektīvāku sabiedrības funkcionēšanu, kā arī valsts un nācijas ilgtspējīgai pastāvēšanai nozīmīgu vērtību pārmantošanu sabiedrībā;

4.9.7. izpētīt pēckrīzes politiskos un sociālos procesus Latvijā un to ietekmi uz sabiedrību, tās institūcijām un valsts tiesībām, sniegt priekšlikumus valsts un sabiedrības pārvaldības, kā arī sabiedrības integrācijas, saliedētības un pilsoniskās līdzdalības, jo īpaši jauniešu līdzdalības, attīstībai;

4.9.8. izpētīt kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesus Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā;

4.9.9. izpētīt Latvijā eksistējošās sociālās inovācijas formas, tās ietekmējošos faktorus un potenciālu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības un drošumspējas stiprināšanā un sniegt priekšlikumus pasākumiem tās attīstībai;

4.9.10. izpētīt sociālās apziņas izmaiņu ietekmi uz ekosistēmas pakalpojumu izmantošanas ilgtspējīgu nodrošinājumu;

4.9.11. attīstīt starpdisciplināru pieeju identificēto jautājumu izpētē un sasaisti ar rīcībpolitiku valsts politiskās sistēmas, tautsaimniecības, izglītības, kultūras, vides un citās valsts pārvaldes jomās;

4.10.  6. programmai:

4.10.1. noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē, pētīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas praksi Latvijas reģionos un izstrādāt konceptuālus modeļus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, attīstībai un pārmantošanai. Identificēt kultūras mantojuma un kultūrainavu vērtību kā būtisku nacionālās identitātes sastāvdaļu un izstrādāt metodiku tās saglabāšanai un pārvaldībai Latvijas pašvaldībās.

5. Noteikt programmām šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

5.1. attīstīt starpdisciplināras zinātnieku grupas nozīmīgu sabiedrības problēmu risināšanai un nostiprināt šo grupu starptautisko reputāciju un konkurētspēju;

5.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar atbilstošo nozaru partneriem nozares kapacitātes veidošanai, sagatavojot nepieciešamos speciālistus un veicot atbilstīgus zinātniskos pētījumus;

5.3. iesaistīties izglītības procesā, lai nodrošinātu prakses un darba iespējas studentiem, kā arī izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, attīstot starpdisciplināru maģistrantūras un doktorantūras programmu;

5.4. iesaistīties starptautiskos pētniecības un sadarbības projektu konsorcijos, veidot sadarbības projektus ar Eiropas kopīgo pētījumu centru (Joint Research Centre) un īstenot projektus programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros zinātnes un pētniecības izcilības nodrošināšanai;

5.5. sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi tautsaimniecībā, palielinot Latvijas sabiedrības drošību un drošumspēju un veicinot tautsaimniecības restrukturizāciju atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas nostādnēm, lai nodrošinātu Latvijas ilgtermiņa attīstību;

5.6. veicināt sabiedrības izpratni par nozares lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā jauniešu izpratni un interesi par darbu nozarē, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu zinātnei;

5.7. veikt ilgtermiņa tehnoloģisko prognozēšanu valsts pētījumu programmu ietvaros attīstītajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem virzieniem turpmākajos (10 un vairāk) gados un attīstīt tehnoloģiskās prognozēšanas metodes.

6. Studiju un zinātnes administrācija līgumus ar programmu vadītājiem un izpildītājiem par programmu finansēšanu un programmu izpildes pārraudzību slēdz pēc tam, kad ir veikta finanšu līdzekļu apropriācijas pārdale 2014. gadā un veiktas izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumos.

7. Ņemot vērā, ka valsts pētījumu programmu ietvaros tiks sniegti priekšlikumi tautsaimniecības restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas nostādnēm, Izglītības un zinātnes ministrijai reizi gadā līdz valsts pētījumu programmu pabeigšanai informēt Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģisko padomi par valsts pētījumu programmu ietvaros veikto pētījumu gaitu un to rezultātiem un minēto informāciju publicēt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

8. Ņemot vērā, ka programmu īstenošana ir uzsākta pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās un līgumu noslēgšanas par programmu izpildi un finansēšanu, tādējādi samazinot šā rīkojuma 1. punktā noteikto programmu īstenošanas laiku, pagarināt programmu īstenošanas laiku līdz 2018. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu programmu sekmīgu pabeigšanu un izpildītu šā rīkojuma 4. un 5. punktā noteiktos uzdevumus.

(MK 19.12.2017. rīkojuma Nr. 767 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
kultūras ministre Dace Melbārde