Darbības ar dokumentu
Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 8.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. iekšējā audita darba organizācijas un iekšējā audita veikšanas kārtību;
1.2. iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtējuma pamatprincipus un saturu, kā arī iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtēšanas kārtību;
1.3. gadījumus, kuros Finanšu ministrijai ir tiesības veikt iekšējo auditu ministrijā vai iestādē attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas (turpmāk – ārvalstu finanšu palīdzība) vadību.
3. Iekšējā audita sistēmu nosaka ar attiecīgu lēmumu, kurā norāda:
3.1. Ministru prezidentam padotās institūcijas vai ministrijas, kā arī iestādes iekšējā audita struktūrvienības darba apjomā ietvertās institūcijas un pilnvaras, veicot auditus šajās institūcijās;
3.2. Ministru prezidentam padotās institūcijas vai ministrijas:
3.2.1. padotības institūcijas, kurās izveidojamas iekšējā audita struktūrvienības, un šo struktūrvienību plānu un pārskatu, kā arī citas informācijas sniegšanas kārtību;
3.2.2. iekšējā audita struktūrvienības tiesības un uzdevumus padotības institūciju iekšējā audita struktūrvienību koordinācijā;
3.2.3. iekšējā audita struktūrvienības ziņošanas kārtību Ministru prezidentam, lēmējinstitūcijai vai ministram par iekšējā audita sistēmas darbības rezultātiem;
3.2.4. kārtību, kādā gūst pārliecību par padotības institūciju iekšējā audita struktūrvienību darba rezultātiem.
4. Iekšējā audita struktūrvienības reglamentā nosaka iekšējā audita struktūrvienības statusu, mērķi, funkcijas, uzdevumus, konsultāciju būtību, darba apjomu, struktūru, tiesības un atbildību.
5. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita darba organizācijas un iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzības kārtībā nosaka sadarbību ar institūcijas vadību, auditējamiem, ārējiem auditoriem un citām institūcijām (personām) Iekšējā audita likumā noteikto iekšējā audita struktūrvienības uzdevumu īstenošanai.
6. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots viedoklis par ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas darbību.
7. Ja tiek ietekmēta iekšējā auditora neatkarība vai objektivitāte plānošanā, darba uzdevuma veikšanā vai ziņošanā, iekšējais auditors nekavējoties rakstiski informē iekšējā audita struktūrvienības vadītāju, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs – valsts sekretāru vai iestādes vadītāju (lēmējinstitūciju).
8. Ja valsts sekretārs vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija) nepieņem lēmumu, lai novērstu iekšējā auditora vai iekšējā audita struktūrvienības vadītāja neatkarības vai objektivitātes ietekmēšanu, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs informē nākamo augstāko amatpersonu un Iekšējā audita padomi.
9. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs, nosakot iekšējā audita vidi, dokumentē visu ministrijā vai iestādē esošo auditējamo sistēmu un apakšsistēmu kopumu.
10. Iekšējā audita vidi, tai skaitā auditējamo sistēmu un apakšsistēmu aprakstu, apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija).
11. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita vidē iekļauj:
11.1. ministrijas vai iestādes pamatdarbības sistēmas;
11.2. šādas vadības un atbalsta funkciju sistēmas (ja ministrijā vai iestādē tādas ir izveidotas):
11.2.1. stratēģiskā un darba plānošana;
11.2.2. riska vadība un kvalitātes vadība;
11.2.3. personāla vadība;
11.2.4. finanšu vadība un finanšu pārskati;
11.2.5. iekšējā un ārējā komunikācija;
11.2.6. darbības nodrošināšana, iepirkumi;
11.2.7. juridiskais atbalsts;
11.2.8. informācijas tehnoloģiju vadība.
12. Šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētās pamatdarbības sistēmas var iedalīt apakšsistēmās. Sistēmu iedalot apakšsistēmās, ņem vērā tās sarežģītību un iekšējā audita struktūrvienības resursus. Iekšējā audita struktūrvienības darba apjomā iekļauto apakšsistēmu aprakstā skaidro apakšsistēmu sadalījumu.
13. Šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētās vadības un atbalsta funkciju sistēmas nedala apakšsistēmās. Auditējamo sistēmu aprakstā skaidro katras vadības un atbalsta funkciju sistēmas sadalījumu.
14. Ministrija vai iestāde, kura ir iesaistīta Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības vadības funkciju īstenošanā, iekšējā audita vidē iekļauj Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības sistēmas.
15. Ministru prezidentam padotās institūcijas vai ministrijas iekšējā audita vidē iekļauj attiecīgi Ministru prezidentam padotās institūcijas vai ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darba apjomā iekļauto institūciju sistēmas (apakšsistēmas).
16. Iekšējā audita vidi aktualizē, ņemot vērā izmaiņas ministrijas vai iestādes funkcijās un uzdevumos un iekšējā audita struktūrvienības pilnvarās, kā arī ievērojot citus faktorus, kas ietekmē iekšējā audita vidi.
17. Sākotnējo informāciju par katru auditējamo sistēmu var uzglabāt atsevišķā lietā. Tajā ietver dokumentus un informāciju, kas raksturo auditējamo sistēmu.
18. Iekšējā audita struktūrvienība sagatavo iekšējā audita struktūrvienības stratēģisko plānu (turpmāk – stratēģiskais plāns) piecu gadu laikposmam. Stratēģiskajā plānā ietver:
18.1. informāciju par iekšējā audita struktūrvienības:
18.1.1. resursiem;
18.1.2. iepriekšējā perioda darbības analīzes (pašnovērtējuma) rezultātu;
18.1.3. rezultatīvajiem rādītājiem, tai skaitā šo noteikumu 88.punktā minētajiem darba izpildes un kvalitātes rādītājiem;
18.1.4. attīstības prioritātēm, uzdevumiem un pasākumiem un to ieviešanas laiku vai regularitāti;
18.1.5. mācību vajadzībām, kas izriet no nepieciešamajām zināšanām un prasmēm iekšējā audita vidē noteikto sistēmu auditēšanai;
18.2. katra šo noteikumu 22.punktā minētā faktora skaitliskās vērtības skaidrojumu un attiecīgas vērtības piešķiršanas pamatojumu;
18.3. auditējamo sistēmu prioritātes novērtējumu (1.pielikums);
18.4. stratēģiskā plāna izpildes grafiku (2.pielikums);
18.5. skaidrojumu par iekšējā audita stratēģiju un iekšējā audita struktūrvienības gada plānā iekļautajiem iekšējiem auditiem.
19. Stratēģiskā plāna izstrāde ietver šādus posmus:
19.1. iekšējā audita vides noteikšana un aktualizācija, kā arī auditējamo sistēmu (apakšsistēmu) apraksta sagatavošana;
19.2. iekšējā audita vidē iekļauto sistēmu (apakšsistēmu) prioritātes noteikšana;
19.3. iekšējo auditu stratēģijas noteikšana;
19.4. nepieciešamo un pieejamo resursu saskaņošana;
19.5. stratēģiskā plāna izpildes grafika izstrāde.
20. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs dokumentē katru stratēģiskā plāna izstrādes posmu, lai nodrošinātu stratēģiskā plāna izstrādes izsekojamību.
21. Stratēģisko plānu aktualizē vismaz reizi gadā, ņemot vērā iekšējā audita struktūrvienības darba rezultātus, resursus, izmaiņas sistēmās, ministrijas vai iestādes funkcijās un citus faktorus, kas ietekmē iekšējā audita vidi.
22. Lai noteiktu iekšējā audita vidē iekļauto sistēmu prioritāti, iekšējā audita struktūrvienība izvērtē šādus faktorus:
22.1. iesaistīto resursu apjoms;
22.2. problēmas, par kurām ziņots iepriekšējos iekšējos auditos vai citos iekšējos informācijas avotos un ārējos auditos;
22.3. sistēmas nozīme iestādes mērķu sasniegšanā;
22.4. izmaiņas;
22.5. korupcijas (krāpšanas) iespēja;
22.6. nepieciešamā darbinieku kompetence;
22.7. iestādes reputācijas pasliktināšanās;
22.8. sistēmas sarežģītība.
23. Novērtējot šo noteikumu 22.2., 22.4., 22.5., 22.6. un 22.8.apakšpunktā minētā faktora ietekmi uz konkrēto sistēmu, tam piešķir attiecīgu skaitlisko vērtību 1, 3 vai 5:
23.1. vērtējums 1 norāda, ka faktora ietekme uz sistēmu ir maza vai arī tas neietekmē sistēmu;
23.2. vērtējums 3 norāda, ka faktora ietekme uz sistēmu ir vidēja, sistēmas darbība tiek ietekmēta, bet tā spēj darboties tālāk;
23.3. vērtējums 5 norāda, ka faktora ietekme uz sistēmu ir augsta, sistēmas darbība tiek nopietni ietekmēta vai arī tās darbība tiek apturēta.
24. Novērtējot šo noteikumu 22.1., 22.3. un 22.7.apakšpunktā minētā faktora ietekmi uz ministrijas vai iestādes darbību, tam piešķir attiecīgu skaitlisko vērtību 1, 3 vai 5:
24.1. vērtējums 1 norāda, ka faktora ietekme uz ministrijas vai iestādes darbību attiecīgās sistēmas ietvaros ir zema;
24.2. vērtējums 3 norāda, ka faktora ietekme uz ministrijas vai iestādes darbību attiecīgās sistēmas ietvaros ir vidēja;
24.3. vērtējums 5 norāda, ka faktora ietekme uz ministrijas vai iestādes darbību attiecīgās sistēmas ietvaros ir augsta.
25. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs iegūst informāciju par ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) novērtējumu, katrai sistēmai piešķirot attiecīgu skaitlisko vērtību 1, 3 vai 5:
25.1. vērtējums 1 norāda, ka vadītājs sistēmu vērtē kā zemas nozīmes sistēmu;
25.2. vērtējums 3 norāda, ka vadītājs sistēmu vērtē kā vidējas nozīmes sistēmu;
25.3. vērtējums 5 norāda, ka vadītājs sistēmu vērtē kā augstas nozīmes sistēmu.
26. Veicot novērtējumu, iekšējā audita struktūrvienība iegūst informāciju no ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja, auditējamās sistēmas vadītāja un citiem informācijas avotiem.
27. Katras iekšējā audita vidē iekļautās sistēmas kopējo novērtējumu nosaka, saskaitot katra faktora skaitliskās vērtības un īpatsvara koeficienta reizinājumu un ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) novērtējuma un īpatsvara koeficienta reizinājumu (1.pielikums).
28. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs izvērtē novērtējuma rezultātus un auditējamās sistēmas iedala šādās grupās:
28.1. augstas prioritātes sistēmas;
28.2. vidējas prioritātes sistēmas;
28.3. zemas prioritātes sistēmas.
29. Augstu prioritāti piešķir ne mazāk kā 10 % auditējamo sistēmu ar augstāko kopējo novērtējumu. Pārējās sistēmas nosaka kā vidējas un zemas prioritātes sistēmas.
30. Izstrādājot stratēģiskā plāna izpildes grafiku, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs pieņem lēmumu par iekšējo auditu biežumu un iekšējā audita veikšanai nepieciešamo dienu skaitu saskaņā ar sistēmu prioritātes novērtējumu, iekšējā audita struktūrvienības resursiem, kā arī ņemot vērā attiecīgās ministrijas vai iestādes specifiku.
31. Atkarībā no sistēmas prioritātes nosaka iekšējo auditu biežumu:
31.1. augstas prioritātes sistēmas auditē ne retāk kā reizi trijos gados;
31.2. vidējas prioritātes sistēmas auditē ne retāk kā reizi četros gados;
31.3. zemas prioritātes sistēmas auditē ne retāk kā reizi piecos gados.
32. Ja saskaņā ar sistēmas risku novērtējumu atlikušais risks ir zems, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs var pieņemt lēmumu zemas prioritātes sistēmas auditēt retāk nekā reizi piecos gados. Sistēmas risku novērtējumā norāda identificētos riskus, to ietekmi un iekšējās kontroles uzbūves vērtējuma rezultātu, kuru dokumentē. Iekšējā audita vadītāja lēmums un sistēmas riska novērtējums ir neatņemama stratēģiskā plāna sastāvdaļa.
33. Ja nepieciešams, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs var noteikt citu iekšējo auditu biežumu, bet ne retāku, kā minēts šo noteikumu 31. un 32.punktā.
34. Stratēģiskajā plānā iekļauto sistēmu auditēšanai nepieciešamo dienu skaitu piecus gadus ilgam laikposmam aprēķina, saskaitot ar iekšējo auditu saistīto dienu skaitu.
35. Nosakot pieejamo dienu skaitu, ņem vērā brīvdienas, svētku dienas, atvaļinājumus, mācības un citus ar iekšējo auditu nesaistītus darbus.
36. Lai noteiktu kopējo pieejamo dienu skaitu, saskaita visiem iekšējiem auditoriem pieejamo ar iekšējo auditu saistīto dienu skaitu gadā un reizina ar stratēģiskā plāna laika periodu (3.pielikums).
37. Iekšējā audita veikšanai nepieciešamo dienu skaitā iekļauj ar iekšējā audita grafika izpildi saistītos darbus un citus darbus, kas saistīti ar iekšējā audita darbību, kā arī laiku, kas nepieciešams iekšējā audita struktūrvienības vadītājam uzraudzības funkciju nodrošināšanai.
38. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs informē ministrijas valsts sekretāru vai iestādes vadītāju (lēmējinstitūciju) par darba apjoma un resursu izmaiņām un resursu trūkuma iespējamām sekām.
39. Lai samazinātu starpību starp pieejamiem un nepieciešamiem laika resursiem un cilvēkresursiem, ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs pieņem lēmumu par papildu resursu vai ārpakalpojuma nepieciešamību.
41. Iekšējā audita struktūrvienības gada plānā (turpmāk – gada plāns) (4.pielikums) ietver stratēģiskā plāna izpildes grafika kārtējā gada sistēmas (apakšsistēmas) un iekšējā audita nosaukumu, kas izriet no sistēmu (apakšsistēmu) sadalījuma, Ministru kabineta noteiktās kopējās valsts pārvaldē auditējamās prioritātes, kā arī papildu uzdevumus pēc Ministru prezidenta, ministra, valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) pieprasījuma.
42. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs uzrauga gada plāna izpildes gaitu un aktualizē gada plānu, ja ir notikušas vai paredzētas būtiskas izmaiņas. Aktualizētajam gada plānam iekšējā audita struktūrvienības vadītājs pievieno skaidrojumu par gada plāna izmaiņām un to nepieciešamību.
43. Stratēģisko plānu un gada plānu:
43.1. Ministru prezidentam padotas institūcijas vadītājs vai ministrijas valsts sekretārs, vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija) apstiprina līdz kārtējā gada 15.decembrim;
43.2. iestādes vadītājs, izņemot Ministru prezidentam padotas institūcijas vadītāju, iesniedz ministrijas valsts sekretāram līdz kārtējā gada 20.decembrim.
44. Ministrijas valsts sekretārs nodrošina ministrijas un iestādes stratēģiskā plāna un gada plāna iesniegšanu Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā līdz kārtējā gada 30.decembrim. Ministru prezidentam padotas institūcijas vadītājs nodrošina Ministru prezidentam padotās institūcijas stratēģiskā plāna un gada plāna iesniegšanu Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā līdz kārtējā gada 30.decembrim.
45. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs aktualizēto stratēģisko plānu un gada plānu iesniedz apstiprināšanai ministrijas valsts sekretāram vai iestādes vadītājam (lēmējinstitūcijai). Aktualizēto stratēģisko plānu un gada plānu kopā ar šo noteikumu 42.punktā minēto skaidrojumu:
45.1. iestādes vadītājs (izņemot Ministru prezidentam padotas institūcijas vadītāju) iesniedz valsts sekretāram piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu apstiprināšanas;
45.2. ministrijas valsts sekretārs iesniedz Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā piecu darbdienu laikā pēc iestāžu (izņemot Ministru prezidentam padotu institūciju) plānu saņemšanas vai ministrijas aktualizēto plānu apstiprināšanas;
45.3. Ministru prezidentam padotas institūcijas vadītājs iesniedz Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu apstiprināšanas.
46. Iekšējā audita procesu iedala šādos posmos:
46.1. iekšējā audita plānošana;
46.2. pārbaudes un rezultātu novērtējums;
46.3. iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika sagatavošana;
46.4. iekšējā audita slēgšana;
46.5. ieteikumu ieviešanas uzraudzība;
46.6. iekšējā audita lietas slēgšana.
47. Lai sekmētu iekšējā audita gaitā uzkrāto darba dokumentu apkopošanu un sistematizēšanu, kā arī lai trešā persona varētu izsekot iekšējā audita norisei, visus iekšējā audita darba dokumentus apkopo iekšējā audita lietā.
48. Lai nodrošinātu, ka iekšējā audita lieta pilnīgi un precīzi atspoguļo iekšējo auditu, iekšējais auditors dokumentē to informāciju, kas pamato iekšējā auditora konstatētos faktus, secinājumus un ieteikumus.
49. Informāciju, kas sniedz pierādījumus par konstatētajiem faktiem, secinājumiem un ieteikumiem un nodrošina katra iekšējā audita posma izsekojamību, ievieto iekšējā audita lietā.
50. Iekšējā audita lietas sadaļās dokumentus ievieto šo noteikumu 46.punktā noteiktajā iekšējā audita posmu īstenošanas secībā.
51. Katrai iekšējā audita lietai piešķir numuru, norāda iekšējā audita nosaukumu, iekšējā audita lietas glabāšanas termiņu un citas identifikācijas pazīmes atbilstoši iekšējā audita struktūrvienības vadītāja noteiktajai metodikai, ņemot vērā institūcijas darbību reglamentējošos un citus tiesību aktus.
52. Iekšējā audita plānošanas ietvaros iekšējā audita struktūrvienības vadītājs izvērtē katra iekšējā audita posma veikšanai nepieciešamos resursus un palīdzības saņemšanas nepieciešamību no ekspertiem vai konsultantiem.
53. Lai informētu auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītāju par plānoto iekšējo auditu, iekšējā audita struktūrvienība pirms iekšējā audita uzsākšanas sagatavo un nosūta auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītājam informatīvu vēstuli. Vēstulē norāda iekšējā audita nosaukumu, iekšējo auditoru (auditorus), kas veiks iekšējo auditu, kā arī lūdz sniegt iekšējā audita gaitā nepieciešamo informāciju.
54. Lai noteiktu iekšējā audita mērķi un apjomu, kā arī identificētu sistēmas riskus, iekšējais auditors veic sistēmas izpēti. Sistēmas izpēte ietver:
54.1. visu normatīvo aktu, kā arī citas uz auditējamo sistēmu attiecināmas informācijas analīzi;
54.2. uz auditējamo sistēmu attiecināmās iepriekšējā iekšējā audita lietā ietvertās informācijas izvērtēšanu;
54.3. citu iekšējo un ārējo auditu atklājumu un ieteikumu ieviešanas statusa izvērtējumu;
54.4. citu pārliecības sniedzēju darba rezultātu izvērtējumu;
54.5. ja nepieciešams, auditējamo anketēšanu;
54.6. risku iespējamības novērtēšanu par:
54.6.1. iekšējās kontroles darbības atbilstību ministrijas vai iestādes mērķiem;
54.6.2. ministrijas vai iestādes finanšu uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;
54.6.3. ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību tiesību aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;
54.6.4. ministrijas vai iestādes darbības resursu izmaksu efektivitāti, kā arī ekonomisko un funkcionālo efektivitāti un resursu sargāšanu no zaudējumiem;
54.6.5. korupciju (krāpšanu).
55. Lai noteiktu iekšējā audita un sistēmas mērķi, iekšējā audita apjomu, auditējamās sistēmas riskus, kontroles un iekšējā audita laikā izmantojamos kontroļu novērtēšanas kritērijus, sistēmas izpētes laikā iekšējais auditors iegūst informāciju no auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītāja.
56. Pēc sistēmas izpētes iekšējais auditors informē auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītāju par iekšējā audita un sistēmas mērķi, iekšējā audita apjomu, kontroļu novērtēšanas kritērijiem, pārbaužu uzsākšanas plānoto termiņu, ziņojuma projekta sagatavošanas plānoto termiņu un ziņojuma adresātiem.
57. Iekšējais auditors saskaņā ar sistēmas mērķi, iekšējā audita mērķi un iekšējā audita apjomu nosaka sistēmas riskus, kā arī esošās kontroles, kas kavē vai samazina attiecīgo risku.
58. Iekšējais auditors sniedz pamatotu vērtējumu par iekšējās kontroles uzbūvi, identificējot sistēmas vājākos posmus, un nosaka, kuras kontroles iekšējā audita gaitā ir nepieciešams pārbaudīt un novērtēt, vai tās darbojas un ir efektīvas.
59. Iekšējais auditors nosaka pārbaudēs izmantojamās informācijas iegūšanas veidu, analizēšanas un novērtēšanas metodes.
60. Pirms pārbaužu uzsākšanas visus iekšējā audita plānošanas posmā sagatavotos dokumentus apstiprina iekšējā audita struktūrvienības vadītājs.
61. Ja iekšējā audita gaitā tiek identificēti jauni riski vai rodas nepieciešamība mainīt iekšējā audita mērķi, apjomu vai kontroļu novērtēšanas kritērijus, izmaiņas apstiprina iekšējā audita struktūrvienības vadītājs. Par izmaiņām informē auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītāju.
62. Lai izdarītu secinājumus par kontroļu darbību un efektivitāti, iekšējais auditors lieto tādas pārbaudes metodes, kas nodrošina pietiekamas, ticamas, attiecināmas un derīgas informācijas iegūšanu un ar kurām visefektīvāk var sasniegt iekšējā audita mērķi.
63. Pārbaudes laikā iekšējais auditors iegūst informāciju par kontroles darbību un efektivitāti, novirzēm, to cēloņiem un noviržu iespējamo ietekmi.
64. Iekšējā audita pārbaudes var veikt izlases veidā. Lai veiktu izlasi, iekšējais auditors nosaka un pamato izlases metodi un izlases lielumu.
66. Darba dokumenti var būt papīra, elektroniskā, fotogrāfiju vai jebkādā citā formā. Darba dokumentā norāda tā sagatavotāju un pārbaudītāju, iekšējā audita numuru, pārbaudes mērķi, kā arī iegūtās informācijas avotu.
67. Secinājumi un ieteikumi izriet no darba dokumentos apkopotās informācijas. Secinājums ir iekšējā auditora vērtējums par kontroles darbību un efektivitāti, noviržu cēloņiem un noviržu ietekmi uz pārbaudāmo procesu, sistēmu vai institūciju kopumā.
68. Pēc pārbaužu rezultātu izvērtēšanas iekšējais auditors sagatavo dokumentētu iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu, kuru pamato ar veikto pārbaužu rezultātiem, un sniedz secinājumus un ieteikumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu apstiprina iekšējā audita struktūrvienības vadītājs.
69. Ja iekšējam auditoram radušās pamatotas aizdomas par prettiesiskām darbībām, par kurām būtu nepieciešams informēt tiesībaizsardzības institūcijas, viņam ir pienākums par to nekavējoties rakstiski ziņot iekšējā audita struktūrvienības vadītājam. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs par to informē ministrijas valsts sekretāru vai iestādes vadītāju.
71. Iekšējā audita ziņojumā ietver iekšējā audita mērķi, apjomu, konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, kā arī informāciju, vai ir sasniegts iekšējā audita mērķis.
72. Ziņojumā ietvertos konstatētos faktus pamato ar iekšējā audita lietā ietvertajiem pierādījumiem. Iekšējā audita ziņojumā ietvertie ieteikumi izriet no iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā ietvertajiem secinājumiem, bet secinājumi – no konstatējumiem.
73. Iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanas grafiku paraksta iekšējais auditors un iekšējā audita struktūrvienības vadītājs.
74. Pēc iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanas iekšējais auditors pārrunā ar auditējamo iekšējā audita konstatējumus un secinājumus un sagatavo iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika projektu.
75. Ieteikumu ieviešanas grafika projektā iekšējais auditors norāda ieteikumus un piešķir tiem augstu, vidēju vai zemu prioritāti.
76. Iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika projektu iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nosūta viedokļa sniegšanai auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītājam. Auditējamais ieteikumu ieviešanas grafika projektā norāda plānoto rīcību ieteikumu ieviešanai, ieteikumu ieviešanas termiņu un atbildīgo struktūrvienību (amatpersonu).
77. Savstarpējo informācijas apmaiņu par iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika projektu iekšējais auditors dokumentē un iekļauj iekšējā audita lietā.
78. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs izvērtē auditējamās institūcijas vai struktūrvienības vadītāja sniegto viedokli par iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika projektu un, ja nepieciešams, tos precizē.
79. Iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanas grafiku iesniedz ministrijas valsts sekretāram vai iestādes vadītājam (lēmējinstitūcijai). Ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija) pieņem lēmumu par ieteikumu ieviešanas grafikā iekļauto ieteikumu ieviešanu.
80. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs sniedz priekšlikumus ministrijas valsts sekretāram vai iestādes vadītājam (lēmējinstitūcijai), kuras atbildīgās amatpersonas iepazīstināmas ar iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanas grafiku. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina, lai ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) noteiktās amatpersonas būtu iepazīstinātas ar iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanas grafiku.
81. Ja iekšējā audita ziņojumā ir atklātas būtiskas kļūdas vai nepilnības, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs par labojumiem informē visas personas, kas saņēmušas sākotnējo iekšējā audita ziņojumu un ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) apstiprināto ieteikumu ieviešanas grafiku.
83. Iekšējā audita slēgšanas posmā iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina iekšējā audita lietas pārbaudi, lai pārliecinātos par iekšējā audita lietas kvalitāti.
84. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs informē ministrijas valsts sekretāru vai iestādes vadītāju (lēmējinstitūciju) par ieteikumu ieviešanas gaitu. Ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs (lēmējinstitūcija) pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, ja ieteikums nav ieviests ieteikumu ieviešanas grafikā noteiktajā termiņā.
85. Iekšējā audita lietu slēdz pēc tam, kad iekšējais auditors ir pārliecinājies par visu apstiprināto iekšējā audita ieteikumu ieviešanu vai pēc to atcelšanas.
86. Visus dokumentus, kas pierāda un apstiprina iekšējā audita ieteikumu ieviešanu, ievieto iekšējā audita lietā.
87. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nosaka iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzības, kā arī darba izpildes un kvalitātes rādītāju uzkrāšanas un analīzes kārtību, lai nodrošinātu:
87.1. pastāvīgu iekšējā audita procesa izpildes un kvalitātes uzraudzību;
87.2. iekšējā audita struktūrvienības periodisku iekšējo pašnovērtējumu;
87.3. iekšējā audita struktūrvienības periodisku ārējo novērtējumu;
87.4. efektīvas uzraudzības sistēmas izveidi gada plāna izpildei.
88. Iekšējam auditam ir vismaz šādi darba izpildes un kvalitātes rādītāji:
88.1. personāla kvalifikācija:
88.1.1. iekšējā auditora vidējais darba pieredzes laiks auditā (gados);
88.1.2. sertificēto iekšējo auditoru skaits attiecībā pret kopējo iekšējo auditoru skaitu (procentos);
88.2. iekšējā audita procesa efektivitāte:
88.2.1. noslēgto iekšējo auditu skaits;
88.2.2. iekšējā audita ziņojumu skaits;
88.2.3. ar iekšējo auditu saistīto dienu skaits pret kopējo darbam patērēto dienu skaitu pārskata gadā (procentos);
88.2.4. gada plāna izpilde (procentos);
88.2.5. gadījumu skaits, kad ir pārsniegts iekšējā audita ziņojuma iesniegšanas termiņš, attiecībā pret kopējo iekšējā audita ziņojumu skaitu (procentos).
88.3. iekšējā audita struktūrvienības pievienotā vērtība:
88.3.1. ieviesto ieteikumu skaits attiecībā pret ieteikumu skaitu, kuriem iestājies ieviešanas termiņš (procentos);
88.3.2. konsultāciju dienu skaits pret kopējo ar iekšējo auditu saistīto dienu skaitu (procentos);
88.3.3. iekšējā audita struktūrvienības vadītāja ikgadējais darbības novērtēšanas rezultāts;
88.3.4. auditējamo un ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja sniegtais vidējais vērtējums par iekšējā audita struktūrvienību (1–4 punkti);
88.3.5. Finanšu ministrijas veiktās iekšējā audita struktūrvienības darbības novērtēšanas skaitliskais vērtējums (1–4 punkti);
88.3.6. Iekšējā audita padomes sniegtais novērtējums (ir/nav konstatētas nepilnības).
89. Lai iegūtu šo noteikumu 88.3.4.apakšpunktā minēto darba izpildes un kvalitātes rādītāju, iekšējā audita struktūrvienības vismaz reizi gadā veic auditējamo un ministrijas valsts sekretāra vai iestādes vadītāja aptauju par pārskata gadā noslēgtajiem iekšējiem auditiem, lūdzot atbildēt vismaz uz šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem jautājumiem.
90. Iekšējā audita struktūrvienības veic šo noteikumu 88.punktā minēto darba izpildes un kvalitātes rādītāju uzskaiti par katru kalendāra gadu un analizē minēto rādītāju tendences.
91. Darba izpildes un kvalitātes rādītāju analīzes rezultātus ņem vērā, sagatavojot stratēģisko plānu un gada plānu.
92. Ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību darbības koordinācija ietver šādas darbības:
92.1. ministrijas viedokļa sniegšana par padotībā esošo institūciju izstrādāto iekšējā audita veikšanas kārtību;
92.2. to ministrijas uzdevumu un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšana, kas noteikti lēmumā par iekšējā audita sistēmu ministrijā;
92.3. padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību plānu apkopošana un ieteikumu sniegšana to pilnveidošanai;
92.4. horizontālo un vertikālo iekšējo auditu organizēšana un koordinēšana;
92.5. padotībā esošo institūciju iesniegto iekšējā audita struktūrvienību gada pārskatu apkopošana, izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana to pilnveidošanai;
92.6. regulāru tikšanos organizēšana;
92.7. iekšējā audita attīstības un labas prakses jautājumu pārrunāšana;
92.8. konsultāciju sniegšana iekšējā audita jautājumos.
93. Līdz kārtējā gada 15.janvārim iekšējā audita struktūrvienības vadītājs sagatavo un iesniedz ministrijas valsts sekretāram vai iestādes vadītājam (lēmējinstitūcijai) iekšējā audita struktūrvienības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu (turpmāk – iekšējā audita struktūrvienības gada pārskats) (6.pielikums).
94. Iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatā ietver šādas nodaļas:
94.1. viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē, kas ietver arī informāciju par auditēto sistēmu, apakšsistēmu pārklājumu kārtējā pārskata gadā un iepriekšējos četros stratēģiskā plāna gados;
94.2. iekšējā audita struktūrvienības plāni, atbilstoši kuriem iekšējā audita struktūrvienība darbojās pārskata gadā;
94.3. iekšējam auditam izmantoto dienu skaits;
94.4. iekšējā audita struktūrvienības darbinieki;
94.5. informācija par darba izpildes un kvalitātes rādītājiem;
94.6. cita nozīmīga informācija.
95. Iekšējā audita struktūrvienība sniedz viedokli par ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles darbību, tai skaitā par tās iekšējās kontroles darbības atbilstību ministrijas vai iestādes mērķiem, finanšu uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību, darbības atbilstību tiesību aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem, darbības resursu izmaksu, ekonomisko un funkcionālo efektivitāti, resursu sargāšanu no zaudējumiem. Viedokli pamato ar atbilstoši noteiktajam auditēšanas biežumam veikto iekšējo auditu rezultātiem un citiem iekšējā audita darba rezultātiem. Viedokli sagatavo, ievērojot piesardzības principu. Iekšējā audita struktūrvienība norāda sistēmas (apakšsistēmas), par kuru iekšējās kontroles sistēmu viedokli nevar sniegt.
96. Viedokli par iekšējās kontroles sistēmu izsaka šādi:
96.1. institūcijas iekšējās kontroles sistēma ir efektīva – novērtētās kontroles ir atbilstošas, pietiekamas un efektīvas, kas ļauj sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts;
96.2. institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, – konstatēti atsevišķu, specifisku kontroļu trūkumi, tomēr kopumā novērtētās kontroles ir atbilstošas, pietiekamas un efektīvas, kas ļauj sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts;
96.3. institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, – konstatēti vairāki specifisku kontroļu trūkumi. Uz iekšējām kontrolēm nevar paļauties, tāpēc nevar sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts;
96.4. institūcijas iekšējās kontroles sistēma nav efektīva – novērtētās kontroles nav atbilstošas, pietiekamas un efektīvas, lai sniegtu pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts.
97. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienība 10 darbdienu laikā pēc iekšējā audita slēgšanas nodrošina ārvalstu finanšu palīdzības iekšējā audita ziņojuma un ieteikumu ieviešanas grafika kopijas iesniegšanu Finanšu ministrijā. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienība nodrošina, lai informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda iekšējā auditā konstatētajiem trūkumiem, ieteikumiem un to ieviešanas gaitu tiktu ievadīta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā.
98. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienība, kura veic Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, un Latvijas un Šveices sadarbības programmas iekšējos auditus, iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatam pievieno kopsavilkumu par iekšējo auditu ieteikumu ieviešanu (7.pielikums).
99. Finanšu ministrija var lūgt ministrijai vai iestādei iesniegt papildu informāciju par ārvalstu finanšu palīdzības iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanu.
100. Iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatu paraksta iekšējā audita struktūrvienības vadītājs.
101. Līdz kārtējā gada 20.janvārim to iestāžu (izņemot Ministru prezidentam padotu institūciju) vadītāji, kurās ir izveidotas iekšējā audita struktūrvienības, nodrošina apstiprināto iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatu iesniegšanu valsts sekretāram.
102. Līdz kārtējā gada 30.janvārim ministrijas valsts sekretārs iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kontrolē apstiprinātos ministrijas un ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību gada pārskatus.
103. Līdz kārtējā gada 30.janvārim Ministru prezidentam padoto institūciju vadītāji iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kontrolē apstiprinātos Ministru prezidentam padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienību gada pārskatus.
104. Ja ministrijā vai iestādē tiek pārtraukta iekšējā audita struktūrvienības darbība, pārskatu par iekšējā audita struktūrvienības darbību attiecīgajā pārskata gadā ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs Finanšu ministrijā un Valsts kontrolē iesniedz 10 darbdienu laikā pēc iekšējā audita struktūrvienības darbības pārtraukšanas.
105. Līdz kārtējā gada 30.martam Finanšu ministrija sagatavo apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs un iesniedz atzinuma sniegšanai Iekšējā audita padomē.
106. Līdz kārtējā gada 1.jūnijam Finanšu ministrija informatīvo ziņojumu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs kopā ar Iekšējā audita padomes atzinumu iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā un Valsts kontrolē.
107. Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) mērķis ir izvērtēt iekšējā audita struktūrvienības efektivitāti, atbilstību iekšējo auditu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, labākajai praksei iekšējā audita jomā, salīdzināt izmantotās iekšējā audita darba metodes, kā arī apkopot labāko praksi iekšējā audita jomā un sniegt novērtēšanas rezultātu skaitliskā vērtībā.
108. Novērtēšanu veic Finanšu ministrija. Novērtēšanu Finanšu ministrijā ne retāk kā reizi piecos gados veic pieaicināti neatkarīgi eksperti iekšējā audita jomā, ņemot vērā šo noteikumu 107., 112. un 137.punktā minēto. Novērtēšanu Finanšu ministrijā vada pieaicināts eksperts, kas ir kompetents iekšējā audita profesionālās prakses un ārējās novērtēšanas procesa jautājumos un ir ieguvis valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai kādu no starptautiskajiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem.
109. Ministrijās un iestādēs novērtēšanu vada Finanšu ministrijas darbinieks, kas ir kompetents iekšējā audita profesionālās prakses un ārējās novērtēšanas procesa jautājumos un ir ieguvis valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai kādu no starptautiskajiem iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošiem sertifikātiem.
110. Finanšu ministrija, veicot novērtēšanu ministrijās un iestādēs, var pieaicināt neatkarīgus ekspertus iekšējā audita jomā.
111. Novērtēšanas veicēji un eksperti novērtēšanas laikā un pēc tās nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.
112. Novērtēšanas ietvaros sniedz viedokli par šādām jomām:
112.1. iekšējā audita sistēmas darbība;
112.2. iekšējā audita struktūrvienības neatkarība un objektivitāte;
112.3. iekšējā audita struktūrvienības stratēģija un gada plāns;
112.4. iekšējā audita struktūrvienības resursi;
112.5. iekšējā audita process;
112.6. iekšējā audita rezultāti;
112.7. iekšējā audita darba izpildes un kvalitātes nodrošināšana;
112.8. iekšējā audita struktūrvienības sadarbība ar citiem pārliecības sniedzējiem.
113. Finanšu ministrija šo noteikumu 112.punktā minēto jomu novērtēšanas kritērijus un šo noteikumu 137.punktā minēto iekšējā audita struktūrvienību novērtējumu piešķiršanas kārtību nosaka metodikā, ko apstiprina Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Piecu darbdienu laikā pēc minētās metodikas apstiprināšanas vai aktualizācijas Finanšu ministrija savā tīmekļa vietnē ievieto skaidrojumu šo noteikumu 137.punktā minēto iekšējā audita struktūrvienību novērtējumu piešķiršanai, par to informējot ministrijas un iestādes.
115. Plānoto novērtēšanu ministrijās un iestādēs Finanšu ministrija veic saskaņā ar novērtēšanas plānu.
116. Finanšu ministrija var veikt neplānotu novērtēšanu, ja:
116.1. Iekšējā audita padome ir ieteikusi veikt novērtēšanu;
116.2. ministrijas vai iestādes vadītājs ir izteicis lūgumu veikt novērtēšanu.
117. Lai gūtu pārliecību, ka var paļauties uz iekšējā audita struktūrvienību veikto iekšējo auditu rezultātiem, Finanšu ministrija var veikt neplānotu ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību audita lietu pārbaudi:
117.1. pēc ārvalstu finanšu palīdzības iekšējā audita ziņojuma saņemšanas;
117.2. par Ministru kabineta noteikto kopējo valsts pārvaldē auditējamo prioritāšu īstenošanu.
118. Veicot neplānotu audita lietu pārbaudi, piemēro šo noteikumu 133., 135., 136., 138., 139. un 140.punkta nosacījumus.
119. Novērtēšanu iedala šādos posmos:
119.1. novērtēšanas plāna izstrāde;
119.2. novērtēšanas plānošana un pārbaudes;
119.3. ziņošana;
119.4. ieteikumu ieviešanas uzraudzība;
119.5. rezultātu apkopošana.
120. Finanšu ministrija sagatavo novērtēšanas plānu vismaz pieciem gadiem (vienam novērtēšanas ciklam) un to aktualizē vismaz reizi gadā. Viens novērtēšanas cikls aptver veikto novērtējumu visās ministrijās un iestādēs vismaz piecu gadu periodā.
121. Novērtēšanas plānā norāda ministrijas un Ministru prezidentam tieši padotās institūcijas, kurās ir izveidota iekšējā audita struktūrvienība, prioritāti, iepriekšējās novērtēšanas rezultāta skaitlisko vērtību, iepriekšējās novērtēšanas gadu, novērtēšanas laika grafiku un kopējo novērtēšanai plānoto dienu skaitu.
122. Izstrādājot novērtēšanas plānu, Finanšu ministrija izvērtē tās rīcībā esošos dokumentus un informāciju par ministrijas un iestādes iekšējā audita struktūrvienību.
123. Finanšu ministrija nosaka to ministriju un Ministru prezidentam tieši padoto institūciju prioritāti, kurās ir izveidota iekšējā audita struktūrvienība, izvērtējot šādus kritērijus:
123.1. laiks, kopš iekšējā audita struktūrvienības izveidošanas;
123.2. izmaiņas iekšējā audita sistēmā;
123.3. iekšējā audita sistēmas sarežģītība;
123.4. iekšējā audita struktūrvienības struktūra;
123.5. iekšējā audita struktūrvienības vadītāja maiņa;
123.6. iekšējo auditoru skaits iekšējā audita struktūrvienībā;
123.7. papildus iekšējā audita funkcijai iekšējā audita struktūrvienībā īstenotās funkcijas;
123.8. ministrijas un iestādes valsts budžeta izdevumi;
123.9. iekšējās kontroles sistēmas nozīme valsts mērķu sasniegšanā;
123.10. Iekšējā audita padomes atzinums;
123.11. iepriekšējais novērtēšanas gads;
123.12. novērtēšanas skaitliskā vērtība un ieteikumu ieviešana.
124. Atkarībā no izvērtējuma rezultātiem ministrijas un Ministru prezidentam tieši padotās institūcijas, kurās ir izveidota iekšējā audita struktūrvienība, iedala augstas prioritātes, vidējas prioritātes vai zemas prioritātes ministrijās un iestādēs.
126. Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā pēc novērtēšanas plāna apstiprināšanas vai aktualizācijas to nosūta uz ministriju un iestāžu oficiālajām e-pasta adresēm un ievieto Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
127. Finanšu ministrija izstrādā ministrijas un iestādes iekšējā audita struktūrvienības pašnovērtējuma anketas (turpmāk – pašnovērtējuma anketas).
128. Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā pēc pašnovērtējuma anketu izstrādes vai aktualizācijas tās nosūta uz ministriju un iestāžu oficiālajām e-pasta adresēm un ievieto Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. Pašnovērtējuma anketas, ja nepieciešams, aktualizē pēc novērtēšanas cikla beigām.
129. Finanšu ministrija pirms novērtēšanas uzsākšanas nosūta ministrijai un iestādei vēstuli, kurā:
129.1. informē par novērtēšanu;
129.2. norāda novērtēšanas mērķi un novērtēšanas kritērijus;
129.3. lūdz aizpildīt pašnovērtējuma anketas un veikt auditējamo aptauju;
129.4. lūdz sniegt novērtēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas raksturo ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības darbību, vēstulē norādītajā termiņā;
129.5. norāda novērtēšanas veicējus un pieaicinātos ekspertus;
129.6. norāda novērtēšanas ziņojuma projekta iesniegšanas datumu.
130. Ministrija un iestāde izsaka pamatotu iebildumu par novērtēšanas veicēja vai pieaicinātā eksperta dalību novērtēšanā, ja ir radies interešu konflikts vai ir citi apstākļi, kas rada šaubas par novērtēšanas veicēja vai pieaicinātā eksperta objektivitāti.
131. Finanšu ministrija izvērtē ministrijas vai iestādes izteikto iebildumu un, ja atzīst to par pamatotu, norīko citu novērtēšanas veicēju vai pieaicina citu ekspertu, informējot par to attiecīgo ministriju vai iestādi.
132. Šo noteikumu 117.punktā minētās audita lietas pārbaužu apjomā neiekļauj, bet, sniedzot šo noteikumu 137.punktā minēto skaitlisko vērtējumu, ņem vērā audita lietas pārbaudes rezultātus.
133. Pēc iesniegto dokumentu un informācijas izvērtēšanas Finanšu ministrija vienojas par tikšanos ar ministrijas vai iestādes vadību, iekšējā audita struktūrvienības pārstāvjiem un, ja nepieciešams, ar auditējamiem, ārējiem auditoriem vai citām personām, ar kurām sadarbojas iekšējā audita struktūrvienība. Finanšu ministrija veic pārbaudes uz vietas ministrijas un iestādes iekšējā audita struktūrvienībā.
134. Finanšu ministrija var intervēt vai anketēt auditējamos, ārējos auditorus vai citas personas, ar kurām sadarbojas iekšējā audita struktūrvienība, lai noskaidrotu viedokli par iekšējā audita struktūrvienības darbību.
135. Pēc pārbaudes rezultātu izvērtēšanas Finanšu ministrija sagatavo novērtēšanas ziņojuma projektu.
136. Novērtēšanas ziņojuma projektā norāda novērtēšanas mērķi, novērtēšanas veicējus un pieaicinātos ekspertus, novērtēšanas apjomu un tā ierobežojumus, konstatējumus, secinājumus, ieteikumus, to prioritāti un ietekmi, ja ieteikums netiks ieviests.
137. Novērtēšanas ziņojuma projektā norāda iekšējā audita struktūrvienības novērtējumu, piešķirot tam skaitlisku vērtību no 1 līdz 4 vai norādot, ka novērtējumu nevar sniegt:
137.1. vērtējums 1 norāda, ka iekšējā audita funkcija top (veidojas) vai konstatētie trūkumi neļauj sasniegt iekšējā audita funkcijas mērķi;
137.2. vērtējums 2 norāda, ka iekšējā audita funkcija ir pilnveidojama. Konstatētie trūkumi kavē sasniegt iekšējā audita funkcijas mērķi;
137.3. vērtējums 3 norāda, ka iekšējā audita funkcija darbojas bez būtiskām nepilnībām. Konstatētie trūkumi neietekmē iekšējā audita funkcijas mērķa sasniegšanu;
137.4. vērtējums 4 norāda, ka iekšējā audita funkcija ir paraugs. Iekšējā audita struktūrvienība lieto metodes, kuras par paraugu un labu praksi var izmantot citas iekšējā audita struktūrvienības;
137.5. iekšējā audita struktūrvienības novērtējumu nevar sniegt, ja nav pierādījumu par nozīmīgu iekšējā audita sistēmas elementu esību.
138. Finanšu ministrija novērtēšanas ziņojuma projektā ieteikumiem piešķir augstu, vidēju vai zemu prioritāti.
139. Novērtēšanas ziņojuma projektu Finanšu ministrija nosūta ministrijai un iestādei viedokļa sniegšanai. Ministrija un iestāde 10 darbdienu laikā pēc novērtēšanas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Finanšu ministrijā viedokli par ziņojuma projektu.
140. Finanšu ministrija izvērtē iesniegto viedokli, nodrošina novērtēšanas ziņojuma projekta apspriešanu un, ja nepieciešams, precizēšanu, kā arī izstrādā novērtēšanas ziņojumu un lūdz ministriju un iestādi izstrādāt novērtēšanas ieteikumu ieviešanas grafiku. Novērtēšanas ziņojumā Finanšu ministrija iekļauj ministrijas un iestādes uzturētos iebildumus par ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem.
141. Ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs 10 darbdienu laikā pēc novērtēšanas ziņojuma saņemšanas apstiprina un iesniedz Finanšu ministrijā iekšējā audita struktūrvienības sagatavoto novērtēšanas ieteikumu ieviešanas grafiku. Novērtēšanas ieteikumu ieviešanas grafikā norāda ieteikumus, to prioritāti un ietekmi, ja ieteikums netiks ieviests atbilstoši novērtēšanas ziņojumam, plānoto rīcību ieteikumu ieviešanai, ieteikumu ieviešanas termiņus un par ieviešanu atbildīgo amatpersonu.
142. Pēc ministrijas valsts sekretāra un iestādes vadītāja apstiprinātā ieteikumu ieviešanas grafika saņemšanas Finanšu ministrija 10 darbdienu laikā sagatavo un nosūta informatīvu vēstuli Ministru prezidentam vai ministram par izveidotās iekšējā audita sistēmas darbību.
143. Ministrija vai iestāde 10 darbdienu laikā pēc novērtēšanas ieteikumu ieviešanas grafikā noteiktā termiņa iesniedz Finanšu ministrijā informāciju un dokumentus par ieteikumu ieviešanu.
144. Finanšu ministrija nodrošina ministriju un iestāžu novērtēšanas ieteikumu ieviešanas uzraudzību.
145. Finanšu ministrija var veikt pārbaudi ministrijā vai iestādē, lai pārliecinātos par novērtēšanas ieteikumu izpildi.
146. Ja atkārtotas novērtēšanas laikā ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības darbībā ir konstatētas jomas, kas neatbilst normatīvajiem aktiem, Finanšu ministrija par attiecīgās ministrijas vai iestādes atkārtotās novērtēšanas rezultātiem ziņo Ministru kabinetam.
147. Finanšu ministrija 20 darbdienu laikā pēc novērtēšanas cikla beigām sagatavo veikto novērtēšanu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj informāciju par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību izmantotajām iekšējā audita darba metodēm un labāko iekšējā audita praksi. Kopsavilkumu Finanšu ministrija ievieto tās tīmekļa vietnē, par to informējot ministrijas un iestādes.
148. Līdz kārtējā gada 30.janvārim Finanšu ministrija iesniedz Iekšējā audita padomē informāciju par iepriekšējā gada novērtēšanas rezultātiem.
149. Finanšu ministrija ārvalstu finanšu palīdzības iekšējo auditu ministrijā vai iestādē veic atbilstoši šo noteikumu 22.punktā noteiktajam faktoru izvērtējumam un šādos gadījumos:
149.1. ja iekšējā audita struktūrvienības novērtējums rāda, ka iekšējā audita struktūrvienība top (veidojas) vai konstatētie trūkumi neļauj sasniegt iekšējā audita funkcijas mērķi, vai iekšējā audita struktūrvienības novērtējumu nevar sniegt;
149.2. ja iekšējā audita lietas pārbaudē konstatēts, ka iekšējā audita struktūrvienības iekšējā audita process neatbilst iekšējo auditu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
149.3. pēc ārvalstu finanšu palīdzības vadošās iestādes ierosinājuma.
150. Veicot šo noteikumu 149.punktā minētos iekšējos auditus, Finanšu ministrija piemēro šajos noteikumos reglamentēto darba organizācijas un iekšējā audita veikšanas kārtību. Iekšējā audita ziņojumu un ieteikumu ieviešanas grafiku iesniedz auditējamās ministrijas vai iestādes vadītājam, un tas pieņem lēmumu par ieteikumu ieviešanas grafikā iekļauto ieteikumu ieviešanu.
151. Finanšu ministrija iekšējā audita struktūrvienības gada plānu līdz kārtējā gada 30.decembrim, bet aktualizēto gada plānu piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu apstiprināšanas iesniedz ministrijās un iestādēs, kas iesaistītas ārvalstu finanšu palīdzības vadībā.
152. Finanšu ministrija šo noteikumu 113.punktā minēto metodiku izstrādā līdz 2014.gada 30.janvārim un to piemēro, sākoties nākamajam novērtēšanas ciklam.
153. Ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības vadītājs, sagatavojot iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatu, šo noteikumu 6.pielikuma 2.tabulas 1.1.1.1., 2.1.2. un 3.1.2.rindu "Process" aizpilda par 2013.gadu un par turpmākajiem kalendāra gadiem.
Finanšu ministra vietā – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Sistēmas un apakšsistēmas numurs | Iekšējā audita vide | R1 | I1 | R2 | I2 | R3 | I3 | R4 | I4 | R5 | I5 | R6 | I6 | R7 | I7 | R8 | I8 | VRN | I9 | Kopējais novērtējums |
| 1. | Ministrijas vai iestādes pamatdarbības sistēmas: | 6 | 6 | 6 | 4 | 4 | 3 | 3 | 3 | 5 | ||||||||||
| 1.1. | 6 | 6 | 6 | 4 | 4 | 3 | 3 | 3 | 5 | |||||||||||
| 1.2. | 6 | 6 | 6 | 4 | 4 | 3 | 3 | 3 | 5 | |||||||||||
| 2. | Stratēģiskā un darba plānošana | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 3. | Riska vadība un kvalitātes vadība | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 4. | Personāla vadība | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 5. | Finanšu vadība un finanšu pārskati | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 6. | Iekšējā un ārējā komunikācija | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 7. | Darbības nodrošināšana, iepirkumi | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 8. | Juridiskais atbalsts | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 9. | Informācijas tehnoloģiju vadība | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 10. | Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības īstenošanas sistēmas: | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | ||||||||||
| 10.1. | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 | |||||||||||
| 10.2. | 5 | 5 | 5 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 4 |
Apzīmējumi.
1. R – faktora skaitliskā vērtība.
2. I – īpatsvara koeficients.
3. VRN – ministrijas vai iestādes vadītāja sniegtais novērtējums.
4. Kopējais novērtējums = (R1 x I1) + ....... + (R8 x I8) + (VRN x I9).
Datums _________________________
| Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) |
APSTIPRINU
Amatpersonas pilns amata nosaukums
(paraksts) V.Uzvārds
20__.gada ___._________
Iekšējā audita struktūrvienības stratēģiskā plāna izpildes grafiks 201n – 201n+4 gadam
Sistēmas un apakšsistēmas numurs | Iekšējā audita vide | Auditējamo sistēmu prioritātes kopējais novērtējums | Prioritāte | Iepriekšējais auditēšanas gads | Stratēģiskais plāns | Kopējais iekšējā audita dienu skaits | ||||
201n | 201n+1 | 201n+2 | 201n+3 | 201n+4 | ||||||
iekšējā audita dienas | ||||||||||
| 1. | Ministrijas vai iestādes pamatdarbības sistēmas: | |||||||||
| 1.1. | ||||||||||
| 1.2. | ||||||||||
| 2. | Stratēģiskā un darba plānošana | |||||||||
| 3. | Riska vadība un kvalitātes vadība | |||||||||
| 4. | Personāla vadība | |||||||||
| 5. | Finanšu vadība un finanšu pārskati | |||||||||
| 6. | Iekšējā un ārējā komunikācija | |||||||||
| 7. | Darbības nodrošināšana, iepirkumi | |||||||||
| 8. | Juridiskais atbalsts | |||||||||
| 9. | Informācijas tehnoloģiju vadība | |||||||||
| 10. | Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības īstenošanas sistēmas: | |||||||||
| 10.1. | ||||||||||
| 10.2. | ||||||||||
| Kopējais iekšējā audita dienu skaits | ||||||||||
| Ārējo un iekšējo auditu ieteikumu ieviešanas uzraudzība | ||||||||||
| Konsultāciju sniegšana | ||||||||||
| Iekšējā audita darba nodrošināšana | ||||||||||
| KOPĀ: Ar iekšējo auditu saistītās dienas | ||||||||||
| Iekšējā audita struktūrvienībai pieejamo dienu skaits | ||||||||||
| Iekšējā audita struktūrvienībai nepieciešamo dienu skaits | ||||||||||
Apzīmējums.
n – kārtējā gadskaitļa pēdējais cipars.
Datums _________________________
| Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) |
Nr. p.k. | Dienas | Nodaļas vadītājs | Iekšējais auditors 1 | Iekšējais auditors 2 |
| 1. | Kopējais gada dienu skaits | |||
| 2. | Ar iekšējo auditu nesaistītās dienas | |||
| 2.1. | brīvdienas | |||
| 2.2. | svētku dienas | |||
| 2.3. | atvaļinājuma dienas | |||
| 2.4. | mācības (kursi, semināri) | |||
| 2.5. | darbnespēja | |||
| 2.6. | neparedzēti darbi (10 % un vairāk) | |||
| 2.7. | citi ar iekšējo auditu veikšanu nesaistīti darbi, precizējot, kādu funkciju un uzdevumu īstenošanai plānots laiks | |||
| 3. | Ar iekšējo auditu saistītās dienas | |||
| 3.1. | iekšējā audita dienu skaits | |||
| 3.2. | ārējo un iekšējo auditu ieteikumu ieviešanas uzraudzība | |||
| 3.3. | konsultāciju sniegšana | |||
| 3.4. | iekšējā audita darba nodrošināšana | |||
| (3) = (1) – (2) | ||||
Datums _________________________
| Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) |
APSTIPRINU
Amatpersonas pilns amata nosaukums
(paraksts) V.Uzvārds
20__.gada ___._________
Iekšējā audita struktūrvienības _______.gada plāns
Iekšējo auditu plāns
Nr. | Auditējamā sistēma, apakšsistēma | Iekšējā audita nosaukums | Auditējamā iestāde vai struktūrvienība | Iekšējam auditam paredzētais laiks (kalendāra mēnesis) | Atbildīgais iekšējais auditors | Iekšējam auditam paredzēto |
| 1. | ||||||
| 2. | ||||||
| 3. | ||||||
| Kopējais iekšējam auditam paredzēto dienu skaits | ||||||
Papildu uzdevumi pēc Ministru prezidenta, ministra, valsts sekretāra vai iestādes vadītāja (lēmējinstitūcijas) pieprasījuma, norādot paredzēto laiku (kalendāra mēnesis), atbildīgo auditoru un paredzēto dienu skaitu.
Datums _________________________
| Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) |
1. Vai Jūs uzskatāt, ka pirms audita ziņojuma saņemšanas audita rezultāti ar Jums tiek pietiekami pārrunāti?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
2. Vai audita ziņojums ir saprotams?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
3. Vai auditos tiek izvēlētas nozīmīgas jomas Jūsu darbībā?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
4. Vai Jūs uzskatāt, ka auditori ir objektīvi?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
5. Vai auditoriem audita izpildei ir pietiekamas zināšanas par Jūsu jomas procesiem?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
6. Vai veiktie auditi palīdz jums pilnveidot iestādes procesus?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
7. Vai veiktie auditi palīdz pilnveidot informāciju par riskiem Jūsu atbildības jomās?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri |
8. Vai iekšējā audita struktūrvienības sniegtie konsultatīvie pakalpojumi Jūsu atbildības jomās ir pietiekami?
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| Komentāri Ja pārskata gadā konsultatīvie pakalpojumi netika sniegti, tad novērtējumu nesniedz. |
Katru aptaujas anketas jautājumu novērtē, piešķirot tam skaitlisko vērtību no 1 līdz 4:
1) vērtējums 1 – nē;
2) vērtējums 2 – vairāk nē nekā jā;
3) vērtējums 3 – vairāk jā nekā nē;
4) vērtējums 4 – jā.
APSTIPRINU
Amatpersonas pilns amata nosaukums
(paraksts) V.Uzvārds
20__.gada ___._________
Iekšējā audita struktūrvienības gada pārskats
1. Viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē
1.tabula
1.1. Auditēto sistēmu un apakšsistēmu pārklājums
kārtējā pārskata gadā un iepriekšējos četros stratēģiskā plāna gados
Nr. | Auditētā sistēma, apakšsistēma | Prioritāte | Viedoklis atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.385 "Iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība" 96.punktam | ||||
201n – 4 | 201n – 3 | 201n – 2 | 201n – 1 | 201n | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |
| 1. | Ministrijas vai iestādes pamatdarbības sistēmas | ||||||
| 1.1. | |||||||
| 1.2. | |||||||
| 2. | Vadības un atbalsta funkciju sistēmas | ||||||
| 2.1. | Stratēģiskā un darba plānošana | ||||||
| 2.2. | Riska vadība un kvalitātes vadība | ||||||
| 2.3. | Personāla vadība | ||||||
| 2.4. | Finanšu vadība un finanšu pārskati | ||||||
| 2.5. | Iekšējā un ārējā komunikācija | ||||||
| 2.6. | Darbības nodrošināšana, iepirkumi | ||||||
| 2.7. | Juridiskais atbalsts | ||||||
| 2.8. | Informācijas tehnoloģiju vadība | ||||||
| 3. | Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības īstenošanas sistēmas | ||||||
| 3.1. | |||||||
| 3.2. | |||||||
Apzīmējums.
n – kārtējā gadskaitļa pēdējais cipars.
Komentāri.
2.tabula
1.2. Auditēto sistēmu, apakšsistēmu un procesu pārklājums ministrijā un ministrijas padotības iestādēs kārtējā pārskata gadā un iepriekšējos četros stratēģiskā plāna gados
Nr. | Auditētā sistēma, apakšsistēma, sistēmas vai apakšsistēmas process | Prioritāte | Ministrija | Padotības iestāde 1 | Padotības iestāde 2 |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
| 1. | Ministrijas vai iestādes pamatdarbības sistēmas | ||||
| 1.1. | Sistēma | ||||
| 1.1.1. | Apakšsistēma | ||||
| 1.1.1.1. | Process | ||||
| 2. | Vadības un atbalsta funkciju sistēmas | ||||
| 2.1. | Sistēma | ||||
| 2.1.1. | Process | ||||
| 3. | Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu vadības īstenošanas sistēmas: | ||||
| 3.1. | Apakšsistēma | ||||
| 3.1.1. | Process | ||||
Tabulu aizpilda ministrijas. Tabulas ailēs "Ministrija", "Padotības iestāde 1" un "Padotības iestāde 2" norāda pēdējos piecus sistēmas, apakšsistēmas vai procesa auditēšanas gadus ministrijā un tās padotības iestādēs, kas iekļautas iekšējā audita struktūrvienības darba apjomā.
Komentāri.
3.tabula
2. Iekšējā audita struktūrvienības plāni, atbilstoši kuriem iekšējā audita struktūrvienība darbojās pārskata gadā
Plāns | Apstiprināšanas datums | Apstiprinātājs |
1 | 2 | 3 |
| Stratēģiskais plāns | ||
| Gada plāns |
Komentāri.
4.tabula
3. Iekšējam auditam izmantoto dienu skaits
Nr. p.k. | Dienas | Nodaļas vadītājs | Iekšējais | Iekšējais |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Iekšējā audita dienu skaits | |||
| 2. | Ārējo un iekšējo auditu ieteikumu ieviešanas uzraudzība | |||
| 3. | Konsultāciju sniegšana | |||
| 4. | Iekšējā audita darba nodrošināšana | |||
| 5. | Kopā: Ar iekšējo auditu saistītās dienas (5) = (1) + (2) + (3) + (4) | |||
| 6. | Iekšējā audita mācības | |||
| 7. | Citi ar iekšējo auditu veikšanu nesaistīti darbi | |||
| Kopā | ||||
5.tabula
4. Iekšējā audita struktūrvienības darbinieki
Štata vienības | Brīvās štata vienības uz pārskata gada beigām | Pārskata periodā pieņemtie darbinieki | Pārskata periodā atbrīvotie darbinieki | Darbinieku atbrīvošanas iemesli | Papildus nepieciešamās štata vienības |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
Komentāri.
5. Darba izpildes un kvalitātes rādītāji
Norāda pārskata gadā sasniegtos faktiskos darba izpildes un kvalitātes rādītājus, to aprēķinu, kur tas ir attiecināms, un sasniegto darba izpildes un kvalitātes rādītāju izvērtējumu.
6. Cita nozīmīga informācija
Datums _________________________
| Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) |
(Ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienība)
| Iekšējā audita nosaukums | ||||||||
| Iekšējā audita numurs | ||||||||
| Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vai Latvijas un Šveices sadarbības programma | ||||||||
| Auditētā institūcija | ||||||||
| Plānotais iekšējā audita laiks | no ... līdz … | |||||||
| Faktiskais iekšējā audita laiks | no ... līdz … | |||||||
Nr. | Iekšējo auditoru konstatētie trūkumi | Ieteikums2 | Prioritāte | Ieviešanas termiņš3 | Atbildīgā amatpersona | Informācija par ieteikuma izpildi4 | Apliecinājums par izpildi5 | |
Piezīmes.
1 Ieteikuma numurs no iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafika.
2 Norāda visus ieteikumus, kas ietverti apstiprinātajā iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafikā.
3 Apstiprinātajā iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafikā norādītais ieteikumu ieviešanas termiņš.
4 Norāda informāciju par ieteikuma izpildi (jā/nē) un faktisko ieteikuma izpildes datumu.
5 Norāda informāciju par veiktajiem pasākumiem ieteikuma īstenošanai.
 |
 |
 |
 |