Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu

1.pants. 2012.gada 13.jūnijā Briselē parakstītais Protokols par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu (turpmāk - Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Protokols stājas spēkā tā 4.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 23.maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2013.gada 29.maijā

 

 

PROTOKOLS
PAR ĪRIJAS TAUTAS BAŽĀM SAISTĪBĀ AR LISABONAS LĪGUMU

Beļģijas Karaliste,

Bulgārijas RepublikA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Īrija,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārija,

MaltA,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

RumānijA,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas KARALISTE,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

turpmāk "AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES",

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu;

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

I SADAĻA
TIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU

1. PANTS

Lisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.

II SADAĻA
NODOKĻU POLITIKA

2. PANTS

Lisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.

III SADAĻA
DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA

3. PANTS

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi - demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.

Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.

Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.

Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.

Dalībvalstu - tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku - kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.

Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.

Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.

Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.

Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.

Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4. PANTS

Šis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.

Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai - ja tas nav noticis - nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.

5. PANTS

Šā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.

Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.

Latvijas Republikas vārdā
Ilze Juhansone,
Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece,
Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā