Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Fiskālās disciplīnas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likums) un tā grozījumu sagatavošanā un izpildē.

(2) Likums attiecas uz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma izpratnē] iekļaujamām institucionālajām vienībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

3.pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

4.pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips — pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — finanšu politika ir paredzama un pēctecīga, un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

6) paaudžu savstarpējās atbildības princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institucionālās vienības solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

II nodaļa
Fiskālie nosacījumi likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanai, šā likuma izpildei un tā grozījumu sagatavošanai

(Nodaļas nosaukums 03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

5.pants. Fiskālie nosacījumi likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanai

(1) Likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likumprojekts) sagatavo četru gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms (turpmāk — ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi) attiecīgi perioda pirmajam, otrajam un trešajam gadam tiek noteikts ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda valsts budžeta likumā bija noteikti attiecīgi otrajam, trešajam un ceturtajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:

1) pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējā apmēra izmaiņām;

2) speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

3) izdevumos, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izmaiņām, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

4) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, — ievērojot šā likuma 12.panta otrās daļas nosacījumu;

5) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami, lai izpildītu starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumus;

6) izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem un pasākumiem;

7) izdevumos tās valsts parāda daļas apkalpošanai, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

8) kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

9) šā likuma 16.panta piektajā daļā neminētu fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, — ievērojot šo daļu nosacījumus;

10) to izdevumu palielināšana, kuri izriet no normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ja atbilstoši tā nosacījumiem pieņemts normatīvais akts, kas paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielinājumu, vai izdevumu samazināšana apjomā, kas kompensē valsts budžeta ieņēmumu kritumu, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas paredz samazināt valsts budžeta ieņēmumus.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms, no kura atskaitīta attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerve, salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kurš noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu un no kura atskaitīta iepriekšējā valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve, atšķiras vairāk nekā par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), valsts budžeta likumprojektā attiecīgajam gadam tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Valsts budžeta likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) prognozētais iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās un faktiskajās cenās;

2) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda ceturtajam gadam;

3) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un noteikta saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins "vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance" šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā termins "strukturālā bilance" Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulā (ES)  2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97 (turpmāk — Regula 2024/1263);

4) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk — vispārējās valdības budžeta bilance) procentos no iekšzemes kopprodukta;

5) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

6) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

7) ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

8) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

9) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(4) Valsts budžeta likumprojektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada valsts budžeta likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai īstenojamiem pasākumiem, tai skaitā reformām un investīcijām, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā valsts budžeta likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem. Ja attiecināms — informācija par pasākumiem ietver prognozēto ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem, prognozēto ietekmi uz ilgtspējīgo un iekļaujošo izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā un publisko finanšu ilgtspēju, kā arī to, kā pasākumi nodrošina fiskālās politikas vidēja termiņa mērķu sasniegšanu;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā valsts budžeta likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) vispārējās valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta trešajā daļā noteiktie rādītāji;

6) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

7) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta ceturtā daļa);

7¹) institucionālajām vienībām, kas nav budžeta iestādes, bet ir daļa no vispārējās valdības sektora, sadalījumā pa vispārējās valdības apakšsektoriem, kā arī informāciju par šo institūciju kopējo ietekmi uz vispārējās valdības bilanci un parādu;

8) citiem rādītājiem, ja tas paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

(5) Papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem valsts budžeta likumprojektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (29.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)

6.pants. Fiskālie nosacījumi valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot valsts budžeta likuma grozījumus, ievēro tos pašus fiskālos nosacījumus, kas attiecas uz valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

7. pants. Fiskālie nosacījumi valsts budžeta projekta kārtējam gadam sagatavošanai un valsts budžeta likuma izpildei

(1) Sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, valsts budžeta izdevumus nosaka mazākus par valsts budžeta likumprojektā attiecīgajam gadam noteiktajiem ietvara maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17. pants).

(2) Izpildot valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

8.pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

(Izslēgts ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

9.pants. Budžetu ietekmējošo normatīvo aktu pieņemšana

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(2) Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimai iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

10.pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci valsts budžeta likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -1,0 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

11.pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

(2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību.

(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trijos gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Valsts budžeta likumprojektā ceturtajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, attiecībā uz tā perioda pirmo, otro vai trešo gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

12.pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) Regulas 2024/1263 25. un 26. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama, ievērojot saskaņā ar Regulas 2024/1263 25. vai 26. pantu pieņemtā Padomes lēmuma nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Valsts budžeta likumprojekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas tiek piemērots neto izdevumu virzības noteikšanā un uzraudzībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulu (ES)  2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97. No izdevumu pieauguma nosacījuma var atkāpties Regulas 2024/1263 25. un 26. pantā noteiktajos gadījumos.

(04.12.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

14.pants. Parāda nosacījums

(1) Valsts budžeta likumprojekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

15.pants. Ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, ietvara maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

19.pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem un tā izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valsts parāda dzēšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams turpmākajos gados saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma — ja tāds ir — novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

20. pants. Makroekonomiskās un fiskālās prognozes

(1) Makroekonomiskās vidēja termiņa prognozes, tai skaitā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, iekšzemes kopprodukta deflatora prognozes un potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, un tās apstiprina Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk — Padome).

(3) Fiskālās prognozes, tai skaitā vispārējās valdības budžeta bilances un vispārējās valdības parāda prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(4) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt fiskālo prognožu izstrādei nepieciešamo informāciju no institucionālajām vienībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulai (ES) 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā.

(5) Makroekonomiskās un fiskālās prognozes ir pakļautas ārējam novērtējumam, ko veic neatkarīgi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts finanšu un ekonomikas lietpratēji, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos. Ārējo novērtējumu organizē un finansējumu nodrošina Finanšu ministrija.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

III nodaļa
Fiskālās disciplīnas uzraudzība

21. pants. Padomes statuss

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai. Padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. Padomei nav saistoši attiecīgās dalībvalsts budžeta lēmējiestāžu un citu publisko vai privāto struktūru norādījumi.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

22.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir šādi seši locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti pārstāvji.

(2) Par Padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

(3) Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Par Padomes locekli nedrīkst būt:

1) persona, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš ar Saeimas lēmumu atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

28.pants. Padomes kompetence

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(4) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

(5) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta ceturtā daļa).

(6) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, neatbilstības ziņojumu (29.pants).

(6¹) (Daļa stājas spēkā 01.05.2032. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.05.2032.. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

(6²) Padome pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma sagatavo Regulas 2024/1263 23. pantā paredzēto analīzi.

(6³) Padome pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma sagatavo Padomes 1997. gada 7. jūlija regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu 3. panta piektajā daļā paredzēto atzinumu.

(7) Padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

(8) Lai sagatavotu šajā likumā noteiktos ziņojumus, Padome novērtē un analizē valsts fiskālās politikas ilgtspēju, kā arī fiskālās politikas tiesiskā ietvara kvalitāti un efektivitāti.

(9) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par valsts budžeta likumprojekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt viedokli Padomes sēdēs;

5) sniegt Ministru kabinetam ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

(10) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības piecu darba dienu laikā to pievienot ziņojumam.

(11) Padome pēc uzaicinājuma piedalās Saeimas komisiju un frakciju sēdēs un sniedz Saeimas darbam nepieciešamās ziņas un paskaidrojumus par Padomes kompetencē esošajiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītajiem jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

29.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots valsts budžeta likumprojektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.

(2) Ja Padome atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.

(3) Ja saņemts neatbilstības ziņojums, Finanšu ministrija attiecīgās neatbilstības novērš vai arī 20 darba dienu laikā sniedz viedokli par Padomes konstatējumiem un skaidrojumu tam, kāpēc Finanšu ministrija neplāno rīkoties minētajā jautājumā. Finanšu ministrijas viedoklis un skaidrojums tiek publicēts piecu darba dienu laikā Padomes un Finanšu ministrijas tīmekļvietnēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

30.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdēs pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

31.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretāra funkcijas un darba pienākumus nosaka Padome.

(2) Padomes darbību tehniski nodrošina Finanšu ministrija.

(3) Padomes locekļi saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam un proporcionāli nostrādātajam laikam. Padomes locekļu stundas algas likmi nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,056. Izmaksājamās atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6.3 daļā noteikto apmēru.

(4) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)

(5) Padomes sekretāra un sekretariāta darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Padomes sekretārs Padomē ir nodarbināts normālā darba laika ietvaros.

(6) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par 80 stundām gadā katram loceklim. Tas ietver laiku, kurā Padomes locekļi piedalās Padomes sēdēs un gatavojas katrai sēdei, kā arī piedalās citos nozīmīgos pasākumos saistībā ar fiskālās politikas uzraudzību;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes darbiniekiem ne mazāk kā 100 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) komandējuma izdevumu kompensāciju Padomes locekļiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.³ daļu, ievērojot nosacījumu, ka tad, ja tiek izmantots gaisa transporta līdzeklis, kompensējamie izdevumi nepārsniedz izmaksas par braucienu ekonomiskajā klasē;

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

32. pants. Padomes novērtējums

(1) Padomes darbs ir pakļauts ārējam novērtējumam, ko veic reizi piecos gados neatkarīgi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts finanšu un ekonomikas jomas lietpratēji, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

(2) Novērtējumu organizē un finansējumu nodrošina Finanšu ministrija. Novērtējuma veicēju atlases kritērijus Finanšu ministrija saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

(3) Finanšu ministrija ar novērtējumu iepazīstina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -1,0 procentu no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gadā plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

2. Sagatavojot 2014., 2015. un 2016.gada ietvara likumprojektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu un ievērojot šo pārejas noteikumu 1.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

3. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2014. un 2015.gadam netiek noteikta. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadam tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

4. Uz šā likuma 16.panta piektajā daļā noteiktajiem fiskālajiem riskiem 2014.gadā attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

5. Izdevumu izlīdzināšanu valsts parāda apkalpošanas izdevumiem sāk piemērot no 2017.gada.

6. Izdevumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izdevumiem sāk piemērot no 2016.gada.

7. Šā likuma 11.pantā minēto faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību sāk aprēķināt par 2013.gadu, un pirmo aprēķinu Finanšu ministrija veic līdz 2014.gada 1.decembrim.

8. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

9. Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus — šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus — ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus — uz trim gadiem.

10. Valsts budžeta likumu četriem gadiem sagatavo, sākot ar likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

11. Izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, šā likuma 5. panta pirmās daļas nosacījumi attiecībā uz ietvara maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem 2029. gadam netiek piemēroti.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

12. Šā likuma 10. panta grozījumi attiecībā uz šā panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī, un tos sāk piemērot 2028. gadā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2029. gadam un budžeta ietvaru 2029., 2030., 2031. un 2032. gadam.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028.)

13. Šā likuma 28. panta 6.¹ daļa stājas spēkā 2032. gada 1. maijā. Līdz tam Regulas 2024/1263 11. panta 2. punktā un 15. panta 3. punktā paredzētais atzinums tiek sagatavots, ja Finanšu ministrija izsaka attiecīgu lūgumu Padomei un Padome tam piekrīt.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. 28. panta 6.¹ daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.05.2032.)

14. Šā likuma 32. pantā noteikto Padomes darba ārējo novērtējumu pirmo reizi veic 2027. gadā.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2011. gada 8. novembra direktīvas 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām;

2) Padomes 2024. gada 29. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1265, ar ko groza direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 31.janvārī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 20.februārī