Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Rīgā 2013.gada 22.janvārī (prot. Nr.5 19.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 72.nr.; 2008, 49.nr.; 2009, 85., 157., 203.nr.; 2011, 129.nr.; 2012, 19.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 4.punkta ievaddaļā vārdus un skaitli "zvejot šo noteikumu 1.1.apakšpunktā" ar vārdiem un skaitļiem "zvejot un pārkraut nozveju citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās ostās šo noteikumu 1.1.apakšpunktā".

2. Papildināt noteikumus ar 4.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.4. zivju pārkraušanai citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās šim nolūkam apstiprinātajās ostās Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos Valsts vides dienestā ir saņemta atļauja atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem."

3. Izteikt 5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.1. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajām zvejas tiesībām, ja atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tās kompetentajā institūcijā ar dalībvalsts karogu peldošam kuģim ir saņemts:

5.1.1. papildu pilnvarojums (īpaša atļauja);

5.1.2. zvejas atļauja (licence);

5.1.3. atļauja zivju pārkraušanai citā kuģī;".

4. Izteikt 8.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:

8.3.1. pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas, ja zvejo piekrastē ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (1.pielikums);

8.3.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 10 m, - atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un tajos apstiprinātam zvejas žurnāla paraugam, norādot arī datus par zivju pārkraušanu citā kuģī, ja zvejo piekrastes ūdeņos vai zvejā nepavada ilgāk par 24 stundām;

8.3.3. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 m, - norādot datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu Valsts vides dienesta uzturētajā elektroniskajā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;".

5. Izteikt 8.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.6. zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām par zvejas rīku marķēšanu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu krasta līnijas. Piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14.punktā minētās prasības;".

6. Izteikt 8.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.13. uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā garuma kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir mazāks par 15 m, ja tie atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

8.13.1. darbojas tikai Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

8.13.2. nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no kuģa iziešanas jūrā līdz tā ienākšanai ostā;".

7. Papildināt 8.23.apakšpunkta ievaddaļu aiz vārda "izkraut" ar vārdiem "un pārkraut".

8. Izteikt 8.23.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.23.3. Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras nozvejoto brētliņu, reņģu, makreļu, stavridu un citu sugu zivju nešķirotas jauktas nozvejas - Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;".

9. Papildināt noteikumus ar 8.23.4., 8.23.5., 8.24. un 8.25.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.23.4. neievērojot šo noteikumu 8.23.1., 8.23.2. un 8.23.3.apakšpunktā minētās prasības, zivju sugas, kurām Eiropas Savienībā ir apstiprināti daudzgadu plāni un kuru nozveja uz kuģa pārsniedz minētajos plānos noteikto robežlīmeni, - Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;

8.23.5. jebkurus zvejas produktus no trešo valstu kuģiem - Rīgas un Ventspils ostā;

8.24. nodrošināt, ka kuģa dzinēja un palīgdzinēja jauda atbilst Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajai kuģošanas spējas apliecībai;

8.25. ja nozaudēts zvejas rīks, Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņot par šo faktu Valsts vides dienestam."

10. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Zvejojot Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, ārvalstu zvejnieku pienākums ir:

9.1. ievērot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības un zvejas limitus;

9.2. glabāt uz kuģa attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), bet uz trešo valstu kuģiem - Latvijas vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas izsniegtu zvejas atļauju (licenci);

9.3. trešo valstu kuģu kapteiņiem vai to pārstāvjiem papildus šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajām prasībām:

9.3.1. vismaz trīs dienas pirms ienākšanas šo noteikumu 8.23.5.apakšpunktā minētajās ostās par plānoto ienākšanu paziņot Valsts vides dienestam;

9.3.2. pirms izkraušanas un pārkraušanas darbībām iesniegt Valsts vides dienestā Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju par tām."

11. Papildināt II nodaļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

"9.1 Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijas zvejniekiem ir tiesības ziņot (ja iespējams, iesniedzot pierādījumus) Valsts vides dienestam par citu kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju."

12. Izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Pašpatēriņa zvejā piekrastē:

13.1. vienlaikus drīkst zvejot tikai ar vienu šo noteikumu 12.punktā minēto zvejas rīku;

13.2. aizliegts slēgt zvejas tiesību nomas līgumus par zveju piekrastē vienlaikus ar vairākām piekrastes pašvaldībām;

13.3. aizliegts apvienot divu vai vairāku zvejnieku pašpatēriņa zvejā izmantojamos zvejas rīkus."

13. Izteikt 14.1., 14.2. un 14.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.1. marķēšanas zīmi izgatavo no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs un pamanāmība atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zvejas rīku marķējumu;

14.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārda iniciāli un uzvārdu. Uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

14.3. marķēšanas zīmes piestiprina:

14.3.1. atsevišķa tīkla un tīkla jedas abos galos;

14.3.2. murdam un stāvvadam - pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;

14.3.3. lucīšu murdam - abos galos pie enkuru bojām;

14.3.4. āķu jedai - pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;".

14. Svītrot 14.4.apakšpunktā vārdus "kā arī vistālāk no krasta jūrā izvirzītajai stoderei piestiprina vēl vienu karodziņu".

15. Izteikt 16.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.2. jebkura akmeņplekstu zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem - no 1.jūnija līdz 31.jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos - visu gadu. Akmeņplekstu piezveja ir atļauta, ja tā nepārsniedz trīs procentus no kopējā nozvejas apjoma, izmantojot zvejas rīkus, kas noteikti Padomes 2005.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98, 18.a panta 2.punktā, - no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;".

16. Aizstāt 16.5.2.apakšpunktā vārdus "murdu, reņģu" ar vārdiem "murdu, akmeņplekstu tīkliem, reņģu".

17. Papildināt 16.5.3.2.apakšpunktu aiz vārdiem "zivju tīkliem" ar vārdiem "un akmeņplekstu tīkliem".

18. Aizstāt 17.2.apakšpunktā skaitli un zīmi "50 %" ar skaitli un vārdiem "50 procentus no kopējā nozvejas apjoma".

19. Izteikt 17.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.4. zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos - visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;".

20. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Zivju garumu un piemērojamo pārrēķina koeficientu nosaka atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajai zivju mērīšanas kārtībai. Ja mēra Latvijas zvejnieku nozvejotas un apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, Eiropas Savienības normatīvajos aktos zvejniecības jomā paredzēto un šo noteikumu 20.punktā noteikto zivju garumu samazina par četriem procentiem. Mencām bez galvas minimālais izmērs nedrīkst būt mazāks par 28 cm, mērot gar sānu līniju līdz astes spuras galam."

21. Izteikt 22.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"22. Papildus Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomam Latvijas zvejniekiem Latvijas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos ir paredzēts šāds pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:".

22. Svītrot 22.1.apakšpunktu.

23. Izteikt 22.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.2. šo noteikumu 20.punktā minēto sugu mazizmēra zivju kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt piecus procentus no kopējā nozvejas svara;".

24. Aizstāt 23.2.1.apakšpunktā skaitli un vārdu "1.jūlija" ar skaitli un vārdu "1.jūnija".

25. Papildināt noteikumus ar 27.2.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.2.4. ievērojot Valsts vides dienesta sniegto operatīvo informāciju par zvejas atļaujas (licences) apturēšanu uz laiku vai anulēšanu, saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem apturēt uz laiku vai anulēt konkrētajam zvejas kuģim izsniegto īpašo papildu pilnvarojumu."

26. Izteikt 28.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"28. Valsts vides dienesta amatpersonām:".

27. Izteikt 28.2.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.2.5. izmantot Zvejas pārraudzības centra datubāzes informāciju tikai Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasību izpildes kontrolei;".

28. Papildināt noteikumus ar 28.2.7., 28.2.8., 28.2.9., 28.2.10., 28.2.11. un 28.2.12.apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.2.7. saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem izdot atļauju nozvejas pārkraušanai citā kuģī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos vai tās ekonomiskās zonas ūdeņos;

28.2.8. uzraudzīt un kontrolēt informācijas izsekojamību par izkrautās nozvejas sadalīšanu partijās;

28.2.9. izveidot reģistru par pārkāpumiem zvejas darbībās un uzturēt to atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

28.2.10. veikt ar zvejas darbībām saistīto datu un riska analīzi un, pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajam zvejniekam Latvijas Jūras akadēmijā veikt kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, kas minēta Padomes Regulas Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr.676/2007, (EK) Nr.1098/2007, (EK) Nr.1300/2008 un (EK) Nr.1342/2008 un atceļ Regulas (EK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk - Regula Nr. 1224/2009), 41.pantā;

28.2.11. apkopot informāciju par juridiskām vai fiziskām personām, kuru īpašumā ir zvejas kuģis, kas reģistrēts trešajā valstī, vai kuru īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts zvejas kuģis, kā arī par nodarbinātajiem, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta kuģa;

28.2.12. uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem."

29. Papildināt VIII nodaļu ar 29.1 punktu šādā redakcijā:

"29.1 Zvejas kuģu dzinēju jaudas verifikāciju saskaņā ar Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai (10.pielikums), kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju un Latvijas Jūras akadēmiju, tai skaitā:

29.1 1. Latvijas Jūras administrācija izsniedz kuģošanas spējas apliecību, kurā dzinēja jaudu norāda atbilstoši kuģa dzinēju būvi uzraugošās, normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās klasifikācijas sabiedrības vai ražotāja sniegtajai informācijai. Kuģošanas spējas apliecība šo noteikumu un Regulas Nr. 1224/2009 izpratnē ir zvejas kuģa dzinēja jaudas sertifikāts;

29.1 2. Latvijas Jūras akadēmija pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 41.pantu un šo noteikumu 10.pielikumā noteikto Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju."

30. Aizstāt 6.pielikuma II nodaļas 2. un 4.punktā vārdus "izņemot āmi vai izberamo asti" ar vārdiem "izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas".

31. Papildināt 6.pielikuma II nodaļas 5.1. un 6.1.apakšpunktu aiz vārda un skaitļa "nepārsniedz 800" ar vārdiem un skaitļiem "bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800".

32. Aizstāt 6.pielikuma II nodaļas 7.punktā skaitli "500" ar skaitli "2000".

33. Aizstāt 6.pielikuma II nodaļas 8.punktā skaitli "200" ar skaitli "2000".

34. Papildināt 6.pielikuma II nodaļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Akmeņplekstu tīkls no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē - 300, tīklu jeda pārējā piekrastē - 800 no 220 līdz 240

"

35. Papildināt noteikumus ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

"10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr.296

Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.

3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011.gada 31.decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk - klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011.gada 31.decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.

4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.

5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju ar dzinēju jaudu saistītās informācijas neatbilstības gadījumā, kā arī dokumentāro pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14.punktu.

6. Latvijas Jūras akadēmija veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.

7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.

8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās dzinēji ir izvietoti.

9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi, kā arī segt visus ar to saistītos izdevumus.

II. Riska analīze un verifikācija

10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31.decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.

11. Šā plāna 10.punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);

11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;

11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.

12. Veicot šā plāna 10.punktā minēto izvērtēšanu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):

12.1. kuģu garuma kategorijas;

12.2. kuģu tilpības kategorijas;

12.3. izmantotie zvejas rīki;

12.3. zvejas mērķsugas.

13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11.punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk - paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

14. Atbilstoši šā plāna 13.punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:

14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;

14.2. zvejas žurnālu;

14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention - EIAPP);

14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;

14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;

14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;

14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;

14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.

15. Ja pazīmes, kas noteiktas, veicot dokumentāro verifikāciju saskaņā ar šā plāna 14.punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.

III. Fiziskā pārbaude

16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:

20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;

20.2. pārbaudes laiku;

20.3. pārbaudes vietu;

20.4. dzinēja veidu;

20.5. dzinēja identifikācijas numuru;

20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;

20.7. pārbaudē izmantoto metodi;

20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;

20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kas veica pārbaudi;

20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;

20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.

21. Ja Latvijas Jūras akadēmija konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma