Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 23.02.2012. - 31.12.2013. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1028

Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 43.§)
Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem
Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta otrās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Autotransporta direkcija sadala valsts budžeta iedalītos finanšu līdzekļus un piešķir tos plānošanas reģioniem, lai segtu zaudējumus pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos (turpmāk – pārvadātāji).

2. Finansējumu plānošanas reģioniem nākamajam kalendāra gadam Autotransporta direkcija sadala pēc tam, kad pieņemts valsts budžeta likums attiecīgajam gadam.

3. Finansējumu plānošanas reģioniem Autotransporta direkcija sadala valsts budžeta ietvaros un, ja nepieciešams, pārskata reizi kalendāra gadā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai metodikai pēc valsts budžeta grozījumu kārtējam gadam stāšanās spēkā.

II. Finansējuma sadale un piešķiršana

4. Finansējumu plānošanas reģioniem nākamajam kalendāra gadam Autotransporta direkcija sadala, ņemot vērā šādu informāciju:

4.1. pārvadātāju faktiskos ieņēmumus un izdevumus reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos;

4.2. valsts un pašvaldību autoceļu kopgarumu plānošanas reģionā, tajā skaitā grants ceļu īpatsvaru, kalendāra gada trešā ceturkšņa beigās;

4.3. faktisko skolu (tajā skaitā sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, speciālās skolas, augstskolas) skaitu kārtējā mācību gadā;

4.4. valsts un pašvaldību iestāžu skaitu kalendāra gada trešā ceturkšņa beigās;

4.5. ārstniecības iestāžu (Ārstniecības likuma izpratnē) skaitu kalendāra gada trešā ceturkšņa beigās;

4.6. vidējā autobusu noslogojuma aprēķinu kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu.

5. Informāciju par pārvadātāju faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos Autotransporta direkcija iegūst no plānošanas reģionu iesniegtajiem pārvadātāju ceturkšņu pārskatiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību.

6. Informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu skaitu novados Autotransporta direkcija pieprasa Centrālajai statistikas pārvaldei.

7. Informāciju par mācību gada faktisko skolu skaitu novados Autotransporta direkcija pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai.

8. Informāciju par ārstniecības iestāžu skaitu novados Autotransporta direkcija pieprasa Veselības inspekcijai.

9. Informāciju par valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu kopgarumu novados (ar melno segumu un grants segumu) Autotransporta direkcija pieprasa valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi".

10. Šo noteikumu 6., 7., 8. un 9.punktā minēto informāciju Autotransporta direkcija pieprasa pa novadiem un apkopo pa plānošanas reģioniem. Apkopoto informāciju un šo noteikumu 11.punktā minētos aprēķinātos rādītājus Autotransporta direkcija saskaņo ar plānošanas reģioniem.

11. Lai sadalītu dotāciju starp plānošanas reģioniem, Autotransporta direkcija aprēķina šādus rādītājus:

11.1. viena kilometra pašizmaksa (LVL/km), ko aprēķina plānošanas reģiona pārvadātāju kopējās izmaksas, kas radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu, dalot ar kopējo nobraukumu maršrutu tīklā (neieskaitot tehnisko nobraukumu) plānošanas reģionā kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos;

11.2. ieņēmumi uz vienu kilometru (LVL/km), ko aprēķina plānošanas reģiona pārvadātāju kopējos ieņēmumus, kas radušies, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu, dalot ar kopējo nobraukumu maršrutu tīklā (neieskaitot tehnisko nobraukumu) kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos;

11.3. grants ceļu īpatsvars plānošanas reģionā (procentos), ko aprēķina, ceļu ar grants segumu kopgarumu dalot ar valsts un pašvaldību autoceļu kopgarumu plānošanas reģionā, kalendāra gada trešā ceturkšņa beigās;

11.4. kopējais iestāžu skaits (skolu skaits, valsts un pašvaldību iestāžu skaits un ārstniecības iestāžu skaits plānošanas reģionā kalendāra gada trešā ceturkšņa beigās);

11.5. vidējais autobusu noslogojums (procentos) kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos.

12. Vidējo autobusu noslogojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Nosl.= PK , kur
(Svid. x N)

Nosl. – vidējais autobusu noslogojums;

PK – kopējais pasažieru kilometru skaits (tajā skaitā par pasažieriem, kas pārvadāti bez maksas);

N – kopējais nobraukums maršrutu tīklā (neietverot tehnisko nobraukumu) plānošanas reģionā reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos (kilometros);

Svid. – vidējais svērtais sēdvietu skaits autobusā.

13. Vidējo svērto sēdvietu skaitu autobusā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Svid.=

(I1 x N1) + (I2 x N2) + ... + (In x Nn)

, kur

N1 + N2 + ... + Nn

Svid. – vidējais svērtais sēdvietu skaits autobusā;

I – katra autobusa sēdvietu skaits;

N – katra autobusa nobraukums maršrutu tīklā, neieskaitot tehnisko nobraukumu (kilometros).

14. Lai aprēķinātu vidējo autobusu noslogojumu, Autotransporta direkcija informāciju par kopējo pasažierkilometru skaitu (tajā skaitā ar braukšanas maksas atvieglojumiem) iegūst no plānošanas reģionu iesniegtās ikmēneša informācijas par pasažieru pārvadāšanu un braukšanas maksas atvieglojumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību, apkopojot informāciju par kalendāra gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

15. Informāciju par nobraukumu maršrutu tīklā reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos Autotransporta direkcija iegūst no plānošanas reģionu iesniegtajiem pārvadātāju ceturkšņu pārskatiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību.

16. Informāciju par sēdvietu skaitu katrā autobusā kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos Autotransporta direkcija pieprasa plānošanas reģioniem. Plānošanas reģioni aizpilda šo noteikumu 1.pielikumu un iesniedz Autotransporta direkcijā 20 dienu laikā pēc kalendāra gada trešā ceturkšņa beigām.

17. Šo noteikumu 11.punktā minētie rādītāji tiek sadalīti divās grupās – attiecīgi rādītāji, kas koriģē pārskata perioda (kalendāra gada pirmo triju ceturkšņu) faktisko izmaksu daļu, un rādītāji, kas koriģē pārskata perioda faktisko ieņēmumu daļu. Rādītāji, kas koriģē izmaksu daļu, ir viena kilometra pašizmaksa, grants ceļu īpatsvars un vidējais autobusa noslogojums. Rādītāji, kas koriģē ieņēmumu daļu, ir ieņēmumi uz vienu kilometru un iestāžu skaits.

18. Ieņēmumu un izmaksu koriģējošie koeficienti ir šādi:

18.1. K1 – viena kilometra pašizmaksas koeficients;

18.2. K2 – ieņēmumu koeficients uz vienu kilometru;

18.3. K3 – grants ceļu īpatsvara koeficients;

18.4. K4 – vidējā autobusu noslogojuma koeficients;

18.5. K5 – iestāžu skaita koeficients.

19. Koriģējošos koeficientus (procentos) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ki = A x KRx x N koef., kur

Ki – attiecīgais koriģējošais koeficients;

A – attiecīgā rādītāja vērtības novirze no plānošanas reģionu vidējās svērtās rādītāja vērtības;

KRx – attiecīgais rādītāja īpatsvara koeficients;

N koef. – normēšanas koeficients.

20. Šo noteikumu 11.punktā minētajiem plānošanas reģionu rādītājiem īpatsvara koeficientus (KRx) dotācijas aprēķinā nosaka, plānošanas reģioniem par koeficientu vērtībām atsevišķi vienojoties. Koeficientu vērtības, ja nepieciešams, pārskata reizi kalendāra gadā. Rādītāju īpatsvara koeficienti ir šādi:

20.1. KRp – viena kilometra pašizmaksas īpatsvara koeficients;

20.2. KRi – ieņēmumu uz vienu kilometru īpatsvara koeficients;

20.3. KRg – grants ceļu īpatsvara koeficients;

20.4. KRn – vidējā autobusu noslogojuma īpatsvara koeficients;

20.5. KRs – iestāžu skaita īpatsvara koeficients.

21. Plānošanas reģionu rādītāju vērtību novirzes aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = (Rx/Z) – 1, kur

A – attiecīgā rādītāja vērtības novirze no plānošanas reģionu vidējās svērtās rādītāja vērtības;

Rx – katra plānošanas reģiona rādītāja vērtība;

Z – katra rādītāja vidējā svērtā vērtība starp plānošanas reģioniem.

22. Normēšanas koeficientus piemēro, lai izlīdzinātu plānošanas reģionu rādītāju vērtību novirzes no vidējiem rādītājiem. Normēšanas koeficienti tiek noteikti tā, lai starpība starp maksimālo un minimālo rādītāja novirzi sasniegtu šo noteikumu 20.punktā minēto rādītāja īpatsvaru aprēķinā, kas izteikts procentos.

23. Pēc šo noteikumu 18.punktā minēto koriģējošo koeficientu aprēķināšanas katra plānošanas reģiona pārskata perioda (kalendāra gada pirmo triju ceturkšņu) faktiskās izmaksas tiek koriģētas, izmantojot šādu formulu:

Izm.kor. = Izm.fakt. x (1 – K1) x (1 + K3) x (1 + K4), kur

Izm.kor. – plānošanas reģiona koriģētās izmaksas (LVL);

Izm.fakt. – plānošanas reģiona faktiskās izmaksas (LVL);

Ki – attiecīgais koriģējošais koeficients (%).

24. Plānošanas reģiona pārskata perioda (kalendāra gada pirmo triju ceturkšņu) faktiskie ieņēmumi tiek koriģēti, izmantojot šādu formulu:

Ieņ.kor. = Ieņ.fakt. x (1 – K2) x (1 + K5), kur

Ieņ.kor. – plānošanas reģiona koriģētie ieņēmumi (LVL);

Ieņ.fakt. – plānošanas reģiona faktiskie ieņēmumi (LVL);

Ki – koriģējošais koeficients (%).

25. Plānošanas reģionam izmaksājamo dotāciju nākamajam kalendāra gadam Autotransporta direkcija aprēķina atbilstoši valsts budžeta finansējumam, ņemot vērā saskaņā ar šo noteikumu 23. un 24.punktu aprēķinātās koriģētās izmaksas un ieņēmumus. Piemērs dotāciju sadalījumam starp plānošanas reģioniem dots šo noteikumu 2.pielikumā. Plānošanas reģionam izmaksājamo dotāciju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

D = (Izm.kor. – Ieņ.kor.)/(Izm.kop. – Ieņ.kop.) x Db, kur

D – plānošanas reģionam izmaksājamā dotācija (LVL);

Izm.kor. – plānošanas reģiona koriģētās izmaksas (LVL);

Ieņ.kor. – plānošanas reģiona koriģētie ieņēmumi (LVL);

Izm.kop. – kopējās plānošanas reģionu faktiskās izmaksas pārskata periodā (LVL);

Ieņ.kop. – kopējie plānošanas reģionu faktiskie ieņēmumi pārskata periodā (LVL);

Db – valsts budžetā piešķirtā dotācija plānošanas reģioniem nākamajam kalendāra gadam (LVL).

26. Autotransporta direkcija katru mēnesi 1/12 daļu no katram plānošanas reģionam aprēķinātās gada dotācijas summas piešķir, ievērojot termiņu, kas noteikts normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību.

III. Noslēguma jautājumi

27. Veicot valsts budžeta līdzekļu sadali un piešķirot dotācijas plānošanas reģioniem, lai segtu pārvadātāju zaudējumus par 2012.gadu, Autotransporta direkcija saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu plānošanas reģionu rādītājiem piemēro šādus īpatsvara koeficientus:

27.1. KRp (viena kilometra pašizmaksas īpatsvara koeficients) – 3,5;

27.2. KRi (ieņēmumu uz vienu kilometru īpatsvara koeficients) – 3,0;

27.3. KRg (grants ceļu īpatsvara koeficients) – 2,0;

27.4. KRn (vidējā autobusu noslogojuma īpatsvara koeficients) – 1,0;

27.5. KRs (iestāžu skaita īpatsvara koeficients) – 0,5.

27.1 Saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veikto valsts budžeta līdzekļu sadalījumu plānošanas reģionam paredzētais valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2012.gadā nedrīkst pārsniegt 30 % salīdzinājumā ar 2011.gadā attiecīgajam plānošanas reģionam piešķirto valsts budžeta finansējumu.

(MK 14.02.2012. noteikumu Nr.113 redakcijā)

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1614 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu sadalīšanu plānošanas reģioniem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.).

29. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs A.Ronis
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1028
Informācija par reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos izmantojamiem autobusiem 20__ .gada pirmajos deviņos mēnešos

Nr.
p.k.

Pārvadātāja nosaukums

Autobusa reģistrācijas numurs

Autobusa ietilpība (sēdvietu skaits)

Kopējais nobraukums (km)1

Piezīmes2

1

2

3

4

5

6

Piezīmes.

1 5.ailē norāda kopējo autobusa nobraukumu reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā plānošanas reģionā pārskata periodā, neiekļaujot tehnisko nobraukumu.

2 6.ailē norāda, piemēram, to, ka paredzēta rezerves autobusa ekspluatācija vai ka autobusu izmanto gan reģionālajos vietējās nozīmes, gan starppilsētu, gan pilsētu nozīmes pārvadājumos.

Satiksmes ministrs A.Ronis
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1028
Piemērs dotāciju sadalījumam starp plānošanas reģioniem

I. Plānošanas reģionu dati

1.tabula

Plānošanas reģions

Faktiskās izmaksas pārskata periodā, LVL

Faktiskie ieņēmumi pārskata periodā, LVL

Zaudējumi, LVL

Nobraukums maršrutu tīklā, km

A

1 707 066

716 520

–990 545

2 641 112

B

2 159 411

766 421

–1 392 990

3 235 387

C

4 066 606

2 536 326

–1 530 280

6 112 074

D

2 310 686

875 394

–1 435 292

3 383 809

E

1 989 884

818 472

–1 171 412

2 707 959

Kopā reģionos

12 233 653

5 713 133

–6 520 520

18 080 341

II. Rādītāju vērtības

2.tabula

Plānošanas reģions

1 km pašizmaksa, LVL/km

Ieņēmumi uz 1 km, LVL/km

Grants ceļu īpatsvars plānošanas reģionā, %

Vidējais autobusu noslogojums, %

Iestāžu skaits kopā

A

0,646

0,271

78,76 %

25,48 %

531

B

0,667

0,237

86,61 %

20,44 %

559

C

0,665

0,415

73,65 %

38,60 %

825

D

0,683

0,259

82,95 %

18,94 %

755

E

0,735

0,302

83,12 %

26,54 %

658

Vidēji reģionos

0,677

0,316

81,64 %

28,38 %

666

III. Rādītāju novirzes

3.tabula

Plānošanas reģions

1 km pašizmaksa, LVL/km

Ieņēmumi uz 1 km, LVL/km

Grants ceļu īpatsvars plānošanas reģionā, %

Vidējais autobusu noslogojums, %

Iestāžu skaits kopā

A

–4,48 %

–14,14 %

–3,54 %

–10,22 %

–20,22 %

B

–1,36 %

–25,03 %

6,09 %

–27,97 %

–16,02 %

C

–1,67 %

31,33 %

–9,79 %

36,03 %

23,95 %

D

0,92 %

–18,13 %

1,60 %

–33,26 %

13,43 %

E

8,60 %

–4,35 %

1,81 %

–6,47 %

–1,14 %

Maks.–min. novirze

13,08 %

56,36 %

15,88 %

69,29 %

44,17 %

IV. Rādītāju īpatsvara koeficienti un normēšanas koeficienti

4.tabula

Plānošanas reģions

1 km pašizmaksa, LVL/km

Ieņēmumi uz 1 km, LVL/km

Grants ceļu īpatsvars plānošanas reģionā, %

Vidējais autobusu noslogojums, %

Iestāžu skaits kopā

Rādītāja īpatsvara koeficients

3,50

3,00

2,00

1,00

0,50

Normēšanas koeficients

0,765

0,178

0,630

0,145

0,226

V. Plānošanas reģioniem aprēķinātie koeficienti

5.tabula

Plānošanas reģions

1 km pašizmaksa, LVL/km

Ieņēmumi uz 1 km, LVL/km

Grants ceļu īpatsvars plānošanas reģionā, %

Vidējais autobusu noslogojums, %

Iestāžu skaits kopā

 

K1

K2

K3

K4

K5

A

–11,98 %

–7,53 %

–4,46 %

–1,48 %

–2,29 %

B

–3,64 %

–13,33 %

7,67 %

–4,06 %

–1,81 %

C

–4,47 %

16,68 %

–12,34 %

5,23 %

2,71 %

D

2,47 %

–9,65 %

2,02 %

–4,82 %

1,52 %

E

23,03 %

–2,32 %

2,28 %

–0,94 %

–0,13 %

Maks.–min. novirze

35,01 %

30,01 %

20,01 %

10,05 %

4,99 %

VI. Dotāciju sadalījums plānošanas reģioniem

6.tabula

Plānošanas reģions

Koriģētās izmaksas pārskata periodā, LVL

Koriģētie ieņēmumi pārskata periodā, LVL

Zaudējumi, LVL

Aprēķinātā dotācija, LVL

A

1 799 391

752 877

–1 046 514

846 299

B

2 311 873

852 864

–1 459 009

1 179 877

C

3 918 544

2 170 435

–1 748 109

1 413 668

D

2 188 239

974 471

–1 213 768

981 555

E

1 551 826

836 342

–715 485

578 601

Kopā

11 769 873

5 586 988

–6 182 885

5 000 000


Dotācija valsts budžetā – 5 000 000 LVL.

Satiksmes ministrs A.Ronis
23.02.2012