Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 358 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.930

Rīgā 2011.gada 6.decembrī (prot. Nr.72 21.§)
Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Garkalnes meži" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu, to dzīvotņu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 1785 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. dabas parka zona;

5.4. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 15.2., 17.10., 23.1., 23.2., 23.5., 31.1., 31.2. un 31.5.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

8.2. uzstādīt vēja elektrostacijas;

8.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību (izņemot neitrālo zonu);

8.4. atjaunot (sējot vai stādot) un ieaudzēt mežu;

8.5. veikt augsnes apstrādi, lai veicinātu meža atjaunošanu;

8.6. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.

9. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) aizliegta jaunu būvju būvniecība un esošo ceļu (arī sliežu ceļu) paplašināšana. Autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" un dzelzceļa "Rīga–Lugaži–valsts robeža" aizsargjoslās ceļu būvniecība veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

10. Visā dabas lieguma teritorijā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgo zemes īpašnieku rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai.

11. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) no 1.aprīļa līdz 31.augustam aizliegts organizēt publiskus pasākumus dabā.

12. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) no 1.septembra līdz 31.martam bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku.

III. Regulējamā režīma zona

13. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamās putnu sugas – zaļo vārnu (Coracias garrulus), meža balodi (Columba oenas), melno dzilnu (Dryocopus martius), zaļo dzilnu (Picus viridis), pupuķi (Upupa epops) un citas –, kā arī to ligzdošanas vietas.

14. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

14.1. kājāmgājēju pārvietošanos;

14.2. pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem pa autoceļiem;

14.3. ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu veikšanu;

14.4. ogu un sēņu vākšanu;

14.5. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšanu;

14.6. bīstamo koku nociršanu (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus). Lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nocirstos kokus un to celmus atstāj mežaudzē. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē;

14.7. meža inventarizāciju un meža monitoringu.

15. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.1. zinātnisko pētījumu veikšanu;

15.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

IV. Dabas lieguma zona

16. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (veci vai dabiski boreālie meži un sausie virsāji) un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

17. Dabas lieguma zonā aizliegts:

17.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

17.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

17.3. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

17.4. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

17.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

17.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.7. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

17.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

17.9. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs;

17.10. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

17.11. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

17.12. pļaut pļavas virzienā no malām uz centru;

17.13. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

17.14. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

17.14.1. priežu audzēm – 70 gadu;

17.14.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

17.15. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

17.16. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru, izņemot bīstamos kokus;

17.17. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību.

18. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

19. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

20. Sausos kokus, kritalas un nocirstos bīstamos kokus šo noteikumu 19.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē.

21. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

22. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

23. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu (arī sliežu ceļu) rekonstrukciju;

23.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

23.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

23.4. veikt zinātniskos pētījumus;

23.5. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

V. Dabas parka zona

24. Dabas parka zona ir izveidota, lai saskaņotu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.

25. Dabas parka zonā aizliegts:

25.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

25.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

25.3. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

25.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

25.5. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

25.6. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

25.7. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

25.8. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs;

25.9. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

25.10. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

25.11. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

25.12. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

25.13. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību.

26. Veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, aizliegts:

26.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4;

26.2. veidot mežaudzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.

27. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

28. Sausos kokus, kritalas un nocirstos bīstamos kokus šo noteikumu 27.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē.

29. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

30. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas rezultātā mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

31. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

31.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju;

31.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

31.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

31.4. veikt zinātniskos pētījumus;

31.5. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

VI. Neitrālā zona

32. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu tajā iekļauto teritoriju ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

33. Zemesgabalu sadalīšana un jauna būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši detālplānojumam un stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam, ja saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).

34. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

VII. Dabas pieminekļi

35. Liegumā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

36. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

36.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

36.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

36.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

36.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

36.5. iznīcināt dabisko zemsedzi;

36.6. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija.

37. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

38. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

39. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

VIII. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumus Nr.871 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 167.nr.).

41. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neitrālajā zonā ir atļauta līdz tādas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas termiņa beigām, kura izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.930
Dabas lieguma "Garkalnes meži" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.930
Dabas lieguma "Garkalnes meži" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.p.k.

Kadastra numurs

Meža kvartāls

Meža nogabals

Rīgas reģionālā virsmežniecība
Ādažu mežniecība

1.1.806000406422722.
1.2.8060004064426413.
1.3.806000408701806., 16., 19., 23., 28.
1.4.806000408701988.
1.5.806000408861812., 9., 16.
1.6.806000408861822., 5., 10., 11.
1.7.806000408861832., 7.
1.8.806000408851746., 7., 10., 14.
1.9.806000407841843., 5.
1.10.8060004079826614.
1.11.806000407982675.
1.12.806000407982692., 4.
1.13.806000408662754., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14.
1.14.8060005007871., 2., 4., 7.
1.15.80600050078105.
1.16.80600050078111., 4.
1.17.80600050078158., 13., 14.
1.18.80600050079261., 4., 6.
1.19.8060005008085., 12., 13., 14., 15., 16.
1.20.80600050080121., 5., 6., 11., 12., 16., 22., 23.
1.21.80600050080132., 10.
1.22.80600050080171., 3.
1.23.80600050080185., 7.
1.24.80600050080193., 4., 7., 10., 13., 18.
1.25.8060005008152., 4., 7., 9., 11., 13., 15.
1.26.80600050082272., 3., 9., 13.
1.27.80600050083255.
1.28.80600050084316.
1.29.80600050084384.
1.30.80600050085342., 5., 9., 11., 12., 15.
1.31.80600050085351.
1.32.80600050085405., 8., 9.
1.33.80600050085462.
1.34.80600050085477., 12.
1.35.80600050086506.
1.36.80600050086529.
1.37.80600050086533., 5., 6., 8., 9., 13.
1.38.80600050086564., 6., 9., 11.
1.39.80600050086571., 3., 8., 14., 17.
1.40.80600050086582., 3.
1.41.80600050087591., 3., 6.
1.42.80600050088426., 10., 11., 12.
1.43.806000500894311., 14.
1.44.80600050089486.
1.45.80600050090361., 6., 10., 17.
1.46.80600050090373., 5., 7., 10., 18.
1.47.80600050091281.
1.48.80600050093304.
1.49.80170050502202.
1.50.80600100581145., 14., 17., 18., 24.
1.51.80600100582156., 10., 15., 18., 20.

2. Regulējamā režīma zonā ietilpst arī zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) daļa šādās koordinātās:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

2.1.

52

326344

531676

2.2.

53

326341

531683

2.3.

54

326313

531700

2.4.

55

326286

531708

2.5.

56

326274

531706

2.6.

57

326263

531700

2.7.

58

326254

531692

2.8.

59

326245

531673

2.9.

60

326246

531647

2.10.

61

326252

531637

2.11.

62

326262

531629

2.12.

63

326276

531625

2.13.

64

326290

531624

2.14.

65

326305

531630

2.15.

66

326319

531638

II. Dabas lieguma zona

3. Dabas lieguma "Garkalnes meži" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona.

4. Dabas lieguma zonā ietilpst arī zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) daļa šādās koordinātās:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

4.1.

67

326302

531606

4.2.

68

326287

531602

4.3.

69

326276

531603

4.4.

70

326263

531607

4.5.

71

326250

531614

4.6.

72

326245

531615

4.7.

73

326253

531526

III. Dabas parka zona

5. Dabas parka zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.p.k.Kadastra numursMeža kvartālsMeža nogabals

Rīgas reģionālā virsmežniecība
Ādažu mežniecība

5.1.806000406422724.
5.2.806000408701805.
5.3.806000408861826., 21.
5.4.806000408861834., 5.
5.5.806000408851749.
5.6.80600050080175., 8., 9.
5.7.80600050080186.
5.8.80600050082276.
5.9.80600050084324., 9., 11.
5.10.80600050084386.
5.11.80600050084392., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13.
5.12.80600050085332., 5., 6., 8., 9., 10., 12.
5.13.80600050085341., 7.
5.14.80600050085353., 4.
5.15.80600050089432., 5., 7., 8.
5.16.80600050090363., 4., 16., 18., 20., 23., 24., 25., 27.
5.17.80600100581148., 12., 16., 22.
5.18.806001005821513.

IV. Neitrālā zona

6. Neitrālajā zonā ietilpstošo nekustamo īpašumu zemes vienības:

Nr.p.k.

Kadastra apzīmējums

6.1.80600050025
6.2.80600050057
6.3.80600050070
6.4.80600050025
6.5.80600050122
6.6.80600050105
6.7.80170050331 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.8.80170050308 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.9.80170050340 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.10.80170050365 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.11.80600050049 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.12.80600050039 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.13.80600050002
6.14.80600050103
6.15.80600050085 (zemes vienības daļas šā pielikuma 7. un 12.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.16.80600050050
6.17.80600050051
6.18.80600050058
6.19.80600050059 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.20.80600040207 (zemes vienības daļa šā pielikuma 8.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.21.80600040747
6.22.80600040590
6.23.80600040591
6.24.80170050328 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.25.80170050104 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.26.80600040971 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.27.80600040725 (zemes vienības daļa šā pielikuma 9.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.28.80600050113
6.29.80600050111
6.30.80600050118 (zemes vienības daļa šā pielikuma 10.punktā norādītajās robežas koordinātās, izņemot zemes vienības daļu, kas ietilpst regulējamā režīma zonā un kuras koordinātas norādītas šā pielikuma 2.punktā, un zemes vienības daļu, kas ietilpst dabas lieguma zonā un kuras koordinātas norādītas šā pielikuma 4.punktā)
6.31.80600050117 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.32.80600040972 (zemes vienības daļa šā pielikuma 11.punktā norādītajās robežas koordinātās)
6.33.80600040560
6.34.80170050355 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.35.80600050110 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)
6.36.80600040970 (zemes vienības daļa, kas atrodas dabas liegumā)

7. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050085) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

7.1.

44

324529

530076

7.2.

45

324559

530167

7.3.

46

324515

530223

7.4.

47

324492

530157

7.5.

48

324516

530146

7.6.

49

324491

530093

7.7.

50

324489

530081

7.8.

51

324497

530078

8. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040207) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

8.1.

1

323640

527227

8.2.

2

323707

527338

8.3.

3

323607

527398

8.4.

4

323553

527359

8.5.

5

323560

527353

8.6.

6

323574

527350

8.7.

7

323580

527344

8.8.

8

323576

527334

8.9.

9

323567

527320

8.10.

10

323561

527305

8.11.

11

323567

527291

8.12.

12

323587

527274

8.13.

13

323620

527256

8.14.

14

323632

527246

9. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040725) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

9.1.

24

323546

527354

9.2.

25

323625

527410

9.3.

26

323716

527482

9.4.

27

323843

527583

9.5.

28

323941

527664

9.6.

29

324014

527736

9.7.

30

324114

527833

9.8.

31

324248

527969

9.9.

32

324233

528008

9.10.

33

324183

527950

9.11.

34

324120

527883

9.12.

35

324008

527770

9.13.

36

324108

527930

9.14.

37

324076

527944

9.15.

38

323993

527838

9.16.

39

323920

527753

9.17.

40

323855

527684

9.18.

41

323752

527594

9.19.

42

323699

527553

9.20.

43

323582

527471

10. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050118) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

10.1.

74

326380

531407

10.2.

75

326486

531597

10.3.

76

326466

531609

10.4.

77

326482

531635

10.5.

78

326389

531695

10.6.

79

326360

531707

10.7.

80

326314

531733

10.8.

81

326303

531737

10.9.

82

326288

531739

10.10.

83

326273

531738

10.11.

84

326259

531735

10.12.

85

326245

531727

10.13.

86

326222

531711

10.14.

87

326214

531679

10.15.

88

326214

531656

10.16.

89

326223

531591

10.17.

90

326226

531568

10.18.

91

326226

531547

10.19.

92

326225

531522

10.20.

93

326214

531465

10.21.

94

326239

531447

10.22.

95

326369

531662

10.23.

96

326461

531608

10.24.

97

326395

531506

10.25.

98

326358

531432

11. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600040972) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

11.1.

15

323553

527047

11.2.

16

323652

527191

11.3.

17

323743

527327

11.4.

18

323884

527561

11.5.

19

323960

527687

11.6.

20

323914

527642

11.7.

21

323773

527447

11.8.

22

323723

527365

11.9.

23

323533

527051

12. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80600050085) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.p.k.

Koordinātu punkts

LKS-92 TM

X koordināta

Y koordināta

12.1.

99

324817

530854

12.2.

100

324846

530901

12.3.

101

324820

530917

12.4.

102

324762

530955

12.5.

103

324749

530917

12.6.

104

324780

530898

12.7.

105

324774

530880

Piezīmes.

1. Meža kvartālu un nogabalu numerācija atbilst Meža valsts reģistra datiem uz 2011.gada 1.janvāri.

2. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija uz 2010.gadu un Meža valsts reģistra informācija uz 2011.gada 1.janvāri. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.930
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.930
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1.Āra bērzs (kārpainais bērzs)Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.BaltalksnisAlnus incana

1,6

25

3.Blīgzna (pūpolvītols)Salix caprea

1,9

22

4.Eiropas segliņšEuonymus europaeus

1,0

6

5.Hibrīdais alksnisAlnus x pubescens

1,5

32

6.MelnalksnisAlnus glutinosa

2,5

30

7.Meža bumbierePyrus pyraster

1,5

13

8.Meža ābeleMalus sylvestris

1,5

14

9.Parastā apsePopulus tremula

3,5

35

10.Parastā eglePicea abies

3,0

37

11.Parastā gobaUlmus glabra

4,0

28

12.Parastā ievaPadus avium

1,7

22

13.Parastā (ogu) īveTaxus baccata

0,6

8

14.Parastā kļavaAcer platanoides

3,5

27

15.Parastā liepaTilia cordata

3,5

33

16.Parastais osisFraxinus excelsior

3,5

34

17.Parastais ozolsQuercus robur

4,0

32

18.Parastais pīlādzisSorbus aucuparia

1,5

21

19.Parastā priedePinus sylvestris

2,5

38

20.Parastais skābardisCarpinus betulus

1,5

20

21.Parastā vīksnaUlmus laevis

4,0

30

22.Purva bērzs (pūkainais bērzs)Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23.ŠķetraSalix pentandra

1,6

22

24.Trauslais vītolsSalix fragilis

4,0

– 

25.Parastais kadiķisJuniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26.Baltais vītolsSalix alba

4,5

20

27.Baltā robīnijaRobinia pseudoacacia

1,9

20

28.Balzama baltegleAbies balsamea

1,5

24

29.Eiropas baltegleAbies alba

2,7

32

30.Eiropas ciedrupriedePinus cembra

1,6

22

31.Eiropas lapegleLarix decidua

3,2

39

32.Holandes liepaTilia x europaea

2,8

26

33.Kalnu kļavaAcer pseudoplatanus

2,2

20

34.Lēdebūra lapegleLarix ledebourii

3,0

34

35.Krimas liepaTilia x euchlora

1,9

20

36.Lauku kļavaAcer campestre

1,5

18

37.Mandžūrijas riekstkoksJuglans mandshurica

1,6

18

38.Melnā priedePinus nigra

1,9

23

39.Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii

2,4

30

40.PapelePopulus spp.

5,0

35

41.Parastā zirgkastaņaAesculus hippocastanum

3,0

23

42.Eiropas dižskābardisFagus sylvatica

3,8

30

43.Pensilvānijas osisFraxinus pennsylvanica

2,0

23

44.Platlapu liepaTilia platyphyllos

3,1

27

45.Pelēkais riekstkoksJuglans cinerea

2,8

20

46.Rietumu tūjaThuja occidentalis

1,5

16

47.Saldais ķirsisCerasus avium

1,6

12

48.Sarkanais ozolsQuercus rubra

1,9

27

49.Sarkstošais vītolsSalix x rubens

3,1

25

50.Sibīrijas baltegleAbies sibirica

1,8

30

51.Sibīrijas ciedrupriedePinus sibirica

1,9

22

52.Sudraba kļavaAcer saccharinum

3,2

26

53.Veimuta priedePinus strobus

2,7

36

54.Vienkrāsas baltegleAbies concolor

1,7

32

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
09.12.2011