Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.09.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1185

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 62.§)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola
elastīgajos mehānismos" 10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju (turpmāk – rekonstrukcija).

3. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 10 332 499,53 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

3.1 Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

3.1 1. projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs) zaudējis tiesības slēgt projekta līgumu;

3.1 2. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums;

3.1 3. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

3.1 4. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.667 redakcijā)

4. Projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome (turpmāk – pašvaldība), Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants (turpmāk – komersants) vai fiziska persona.

(Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.667)

5. Konkursa ietvaros projektu var iesniegt:

5.1. par ēkām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

5.1.1. vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110) (jaunbūve);

5.1.2. dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve);

5.1.3. biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.4. mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.5. ražošanas ēkas (kods 1251) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.6. muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.7. sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.8. sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija);

5.1.9. daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.10. sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.11. sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);

5.1.12. viesnīca (kods 1211) (ēkas rekonstrukcija);

5.2. šādi projektu iesniedzēji:

5.2.1. par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.10. un 5.1.11.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai komersants;

5.2.2. par šo noteikumu 5.1.1.apakšpunktā minēto ēku – fiziska persona;

5.2.3. par šo noteikumu 5.1.6., 5.1.8. un 5.1.9.apakšpunktā minētajām ēkām – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un pašvaldība;

5.2.4. par šo noteikumu 5.1.4., 5.1.5. un 5.1.12.apakšpunktā minētajām ēkām – komersants.

II. Finansējuma apmēra noteikšana

6. Konkursa ietvaros projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

7. Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

7.1. 65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem un fiziskām personām;

7.2. 55 % – vidējiem komersantiem;

7.3. 80 % – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.

8. Komersantiem finansējumu konkursa ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), un izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē.

III. Projektā sasniedzamie rādītāji un īstenošanas nosacījumi

9. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

10. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.novembrim.

11. Konkursa ietvaros īstenota projekta rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem:

11.1. ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 35 kWh/m2 gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi;

11.2. ēkas rekonstrukcijas projekta kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kgCO2/euro gadā, bet tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāžu un pašvaldību iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,18 kgCO2/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

12. Ja tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība iesniedz projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.6. un 5.1.11.apakšpunktā minēto ēku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc lēmuma pieņemšanas par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu (atbilstoši šo noteikumu 54.punktam) iesniedz informāciju par projektu Finanšu ministrijā izvērtēšanai saskaņā ar komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja Finanšu ministrija klasificē atbalstu projektam kā komercdarbības atbalstu, piemērojami šo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz komersantiem. Iesniedzot projekta iesniegumu par šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.7., 5.1.8., 5.1.9. un 5.1.10.apakšpunktā minētajām ēkām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes projekta ēkas nedrīkst izmantot saimnieciskās darbības veikšanai.

13. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības, kā arī "zaļā iepirkuma" principus, tai skaitā nosakot projektētāju, būvuzņēmēju un energoauditoru atlases kritērijus.

14. Ja projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) par projekta īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz līgumā noteiktajam projekta beigu termiņam, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma termiņa beigām var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norāda objektīvus apstākļus, kas kavē projekta īstenošanu un ko nevarēja paredzēt projekta pieteikšanas laikā. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds noslēdz rakstisku vienošanos par projekta īstenošanas termiņa pagarināšanu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā saistībā ar projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu no līguma sākotnējā beigu termiņa izdara vienu reizi.

15. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

IV. Prasības projekta iesniedzējam

16. Komersants var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

16.1. tas atbilst komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikumam;

16.2. tam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tas ir apliecinājis, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā.

17. Komersants uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

17.1. projekta iesniedzējs atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 7.punktā minētajai grūtībās nonākuša komersanta definīcijai;

17.2. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punktam;

17.3. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro;

17.4. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā;

17.5. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

17.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

18. Fiziska persona var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

18.1. tā ir nodokļu maksātājs Latvijas Republikā;

18.2. tai ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai tā ir apliecinājusi, ka pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā. Informāciju par projekta līdzfinansējuma nodrošināšanu fiziska persona iesniedz šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minētajā kārtībā.

19. Fiziska persona nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

19.1. tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

19.2. tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu;

19.3. tai ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

20. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā divus projekta iesniegumus – ar nosacījumu, ka vienā šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajā ēku klasē iesniedz vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegums var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumus, ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas. Par vienu un to pašu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

21. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

21.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi:

21.1.1. atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

21.1.2. persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

21.1.3. fiziska persona, kas ir projekta iesniedzējs;

21.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā un tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju;

21.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, tai skaitā finansējumu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2.aktivitātes "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana", 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai", 3.6.2.1.aktivitātes "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", 3.1.3.2.aktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai" ietvaros atbalstāmajām darbībām – izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un optimizēšana (izņemot sporta infrastruktūru), veicot nepieciešamos būvdarbus izglītības iestādes paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam, tai skaitā kopējās infrastruktūras izveidei vairāku izglītības iestāžu vajadzībām;

21.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

V. Konkursa ietvaros noteiktās prasības ēkām un zemei, atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

22. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām:

22.1. zeme (jaunbūves un ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2017.gada 1.novembrim;

22.2. ēka (ēkas rekonstrukcijas projektā) ir projekta iesniedzēja īpašumā un ir ierakstīta zemesgrāmatā;

22.3. ēku izmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai (attiecināms uz pašvaldību);

22.4. ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 10 gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (ēkas rekonstrukcijas projektā).

23. Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

24. Konkursa ietvaros:

24.1. atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

24.1.1. energoaudita pārskata sagatavošana un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde (ēkas rekonstrukcijas projektā), un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšana jaunbūves projektā, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

24.1.2. būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

24.1.3. zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība;

24.1.4. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu veikšana;

24.1.5. siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, granulu vai šķeldas apkures katli, siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulai) uzstādīšana un pieslēgšana, ja iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10 % (attiecināms uz ēkas rekonstrukcijas projektu);

24.1.6. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā (gaiscaurlaidības testu un termofotografēšanas veikšana);

24.1.7. projekta publicitātes pasākumi;

24.2. no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētajām aktivitātēm komersantiem ir atbalstāmas šo noteikumu 24.1.1., 24.1.2., 24.1.3., 24.1.4., 24.1.5. un 24.1.6.apakšpunktā minētās aktivitātes.

25. Konkursa ietvaros:

25.1. visiem projektu iesniedzējiem attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

25.1.1. konsultāciju izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar projekta dokumentācijas izstrādi: šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas un 24.1.5.apakšpunktā minētās aktivitātes izmaksu aprēķina, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas un tāmes sagatavošanas izmaksas, ietverot būvuzraudzības un autoratlīdzības izmaksas;

25.1.2. būvniecības izmaksas jaunbūvei;

25.1.3. būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai;

25.1.4. atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, ja tādā veidā tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

25.1.5. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, gaiscaurlaidības testu, kurš veikts atbilstoši gaiscaurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšanu;

25.2. papildus šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar obligātajiem informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, tai skaitā ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un fiziskām personām);

25.3. komersantiem šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās konsultāciju izmaksas un izmaksas par šo noteikumu 35.6.4.apakšpunktā minētā zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanu ir attiecināmas 50 % apmērā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta 2. un 3.punktā minētos nosacījumus;

25.4. ja komersants ir saņēmis riska kapitālu, projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr. 800/2008 7.panta 5.punkta "a" apakšpunktā minētos nosacījumus.

26. Projekta attiecināmo izmaksu ierobežojumi:

26.1. kopējās attiecināmās izmaksas nosaka atkarībā no plānotā enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas apkurināmās platības kvadrātmetru. Maksimālās kopējās būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksas, no kurām aprēķina attiecināmās izmaksas, uz vienu kvadrātmetru (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) nepārsniedz:

26.1.1. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir 15 kWh/m2 gadā vai mazāks, – 1422,87 euro/m2 jaunbūves un 426,86 euro/m2 rekonstrukcijas projektā;

26.1.2. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 15 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā, – 1209,44 euro/m2 jaunbūves un 355,72 euro/m2 rekonstrukcijas projektā;

26.1.3. ēkās, kurās plānotais siltuma enerģijas patēriņš apkurei ir lielāks par 25 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā, – 1067,15 euro/m2 jaunbūves un 284,57 euro/m2 rekonstrukcijas projektā;

26.2. vienģimenes dzīvojamai ēkai maksimālās projekta attiecināmās izmaksas nosaka platībai, kas nepārsniedz 200 m2 apkurināmās platības;

26.3. ēkas rekonstrukcijas projektā attiecināmās izmaksas attiecas uz zemas enerģijas rekonstrukcijas darbiem ēkas esošajās norobežojošajās konstrukcijās. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tām attiecināmās izmaksas aprēķina kā jaunbūves projektā;

26.4. jaunbūvei attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas, ko veido starpība starp aprēķinātajām zema enerģijas patēriņa būvniecības izmaksām un būvniecības izmaksām, kas rodas, izpildot minimāli nepieciešamās būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" noteiktās prasības;

26.5. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības attiecināmās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.6. projekta attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

26.7. projekta kopējo budžetu veido ar finanšu rezervi, kas nedrīkst pārsniegt 5 % no šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām). Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minēto neparedzēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms finanšu rezerves izmantošanas attiecīgi grozot projekta līgumu;

26.8. ja komersants īsteno šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti, izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktā minētajām prasībām un attiecināmo izmaksu aprēķinos jāņem vērā atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minētos rādītājus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

27. Attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz projektam apstiprināto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos ierobežojumus, sedz finansējuma saņēmējs.

28. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

28.1. atbilst šo noteikumu 25. un 26.punktā minētajiem nosacījumiem;

28.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un līgumā ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – projekta līgums);

28.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

28.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

28.5. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

28.6. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

28.7. tās ir faktiski veiktas, ievērojot "zaļā iepirkuma" principus, finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai tā daļa;

28.8. tās ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē (nav attiecināms uz fizisku personu), ir identificējamas, ir nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

28.9. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

28.10. tās ir iekļautas komersanta, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības (kuras uzskaitē atrodas projektā iekļauta ēka) aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi (nav attiecināms uz fizisku personu);

28.11. projekta iesniedzējs ir komersants un:

28.11.1. šo noteikumu 25.1.2. un 25.1.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minētās aktivitātes;

28.11.2. šo noteikumu 25.1.4.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktā minētajām prasībām, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.3. šo noteikumu 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas tiek iegrāmatotas kā veiktās ieguldījuma izmaksas, īstenojot šo noteikumu 24.1.6.apakšpunktā minēto aktivitāti;

28.11.4. šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 26.panta 2. un 3.punktā minētajām prasībām.

29. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir:

29.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26.punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

29.3. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

29.4. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir komersants;

29.5. šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas komersantiem;

29.6. šo noteikumu 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktajā termiņā, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona;

29.7. izmaksas, kas radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

29.8. šo noteikumu 25.1.1.apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

29.9. sadzīves elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (tai skaitā veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

29.10. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

29.11. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

29.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

29.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

29.14. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām vai tajos ietvertajiem principiem;

29.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

29.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kas paredzētas personu pārvadāšanai vai ko izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

29.17. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas;

29.18. izmaksas, kuras saistītas ar investīcijām finanšu ieņēmumu gūšanai projekta īstenošanas rezultātā, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai fiziska persona;

29.19. siltumapgādes sistēmas uzstādīšanas izmaksas, ja tiek īstenots jaunbūves projekts.

30. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Valsts budžeta iestādēm neattiecināmās izmaksas sedz šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā.

VI. Konkursa izsludināšanas kārtība

31. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 3.punktā minēto finansējumu.

32. Vides investīciju fonds konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv), un atbildīgā iestāde ievieto sludinājumu tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz konkursa izsludināšanas dienai atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē tiek ievietotas vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma aizpildīšanai.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399)

33. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

34. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši pēc atklātā konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv), Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv) un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399)

VII. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība

35. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

35.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (5.pielikums);

35.2. sertificēta energoauditora veiktu energoaudita pārskatu (ēkas rekonstrukcijas projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

35.3. sertificēta energoauditora veiktu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu (jaunbūves projektā), kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunktam;

35.4. sertificēta arhitekta vai būvinženiera parakstītu paskaidrojuma rakstu (6.pielikums) ar pievienotajiem dokumentiem:

35.4.1. sertificēta arhitekta izstrādātu tehniskā projekta kopiju (ja attiecināms un ja tehniskais projekts ir sagatavots līdz projekta iesnieguma iesniegšanai) vai projekta grafisko daļu, kas sastāv no:

35.4.1.1. ģenerālplāna ar norādītām debespusēm, būtiskākajiem noēnojošajiem objektiem, to gabarītiem un augstumu;

35.4.1.2. ēkas stāvu plāniem mērogā 1:100 vai 1:200 ar gabarītu izmēriem, konstrukciju tipu ("pīrāgu"), logu un ārdurvju markām;

35.4.1.3. fasādes ar ēkas norobežojošo konstrukciju plakņu, logu un durvju izmēriem un platībām;

35.4.1.4. griezuma shēmas ar apzīmētām mezglu vietām, konstrukciju tipu ("pīrāgu") markām, augstuma atzīmēm un gabarītu izmēriem;

35.4.1.5. svarīgāko mezglu risinājumiem: cokola siltināšana, balkonu un lodžiju siltināšana, logu iebūves mezgls, karnīzes un jumta siltinājuma mezgls, mezgli aukstuma tiltu novēršanai citām konstrukcijām;

35.4.1.6. konstrukciju tipu ("pīrāgu") specifikācijas ar norādītiem materiāliem, to slāņu biezumiem, atbilstošā materiāla koriģētajām siltumvadītspējām (λ) un konstrukcijas kopējo siltuma caurlaidības koeficientu (U);

35.4.2. tehniskās apsekošanas atzinumu atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ēkas rekonstrukcijas projektā;

35.4.3. ēkas būvniecības vai ēkas rekonstrukcijas izmaksu tāmi atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (izmaksu novērtējums, ņemot vērā šo noteikumu 6.pielikumā ietverto informāciju);

35.5. tehnoloģisko iekārtu specifikāciju ar tāmi (ja attiecināms);

35.6. papildus iesniedzamos dokumentus:

35.6.1. projekta iesniedzēja lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmērs (attiecināms uz pašvaldību, komersantu un projekta iesniedzējiem, kas nav valsts budžeta iestāde);

35.6.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā daļa (nav attiecināms uz privātpersonu);

35.6.3. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);

35.6.4. komersantiem – zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniegumā norādīto šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem;

35.6.5. komersantiem – deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

35.6.6. komersantiem – izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot šo noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktu;

35.6.7. attiecināmo izmaksu aprēķinu jaunbūvei atbilstoši šo noteikumu 26.4.apakšpunktam (jaunbūves projektā);

35.6.8. tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājumu, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un ka iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota.

36. Iepirkumus, kuri nepieciešami šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētās iesnieguma dokumentācijas sagatavošanai (ēkas energoefektīvas rekonstrukcijas īstenošanai un projekta īstenošanai), projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši "zaļā iepirkuma" principiem. Ja projekta iesniedzējs kādu no šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2.apakšpunktā minētajām dokumentācijas sastāvdaļām ir izstrādājis pirms konkursa izsludināšanas, bet ne agrāk kā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, projekta iesniedzējam jānodrošina to atbilstība kopējai iesnieguma dokumentācijai (šo noteikumu 3., 5. un 6.pielikums).

37. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā veidā uz elektronisko datu nesēja. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

38. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

38.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tiek uzskatīts, ka atbildīgajā iestādē projekta iesniegums saņemts divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts.

39. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

39.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

39.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.3.2.apakšpunktu);

39.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

39.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot euro, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata;

39.5. projekta iesniegumā veiktajiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem jābūt atrunātiem;

39.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

39.7. projekta iesniegums ir parakstīts atbilstoši šo noteikumu 21.1.apakšpunktam;

39.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

39.8.1. projekta iesniegumam pievieno šo noteikumu 35.punktā minētos projekta iesniegumā ietilpstošos dokumentus elektroniskā veidā kompaktdiskā (CD), kas ir sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā, un vienu projekta iesnieguma apliecinātu kopiju vai otru projekta iesnieguma oriģināleksemplāru;

39.8.2. projekta iesniegumam jābūt identiskam ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma dokumentāciju elektroniskā veidā;

39.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā:

39.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām;

39.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskatu – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS vai XLSX formātā.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; 39.4.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

40. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Zema enerģijas patēriņa ēkas"" un "Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas".

41. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

VIII. Projektu iesniegumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

42. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

43. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti četri atbildīgās iestādes pārstāvji un viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

44. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 7.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

44.1. uzsākot vērtēšanu, vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina;

44.2. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem kritērijiem.

45. Ja tiek konstatēta neatbilstība vismaz vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam neprecizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

46. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 8.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 65 punkti.

47. Ja tiek konstatēta neatbilstība kaut vienam šo noteikumu 7.pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam un kvalitātes vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatēto neatbilstību un aicina projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas.

48. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesnieguma atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām.

49. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegums tiek noraidīts.

50. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 5.pielikuma 2.9.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs nodrošina ekspertiem piekļuvi tām.

51. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

52. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāko sagaidāmo energoefektivitātes rādītāju.

53. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

53.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

53.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 51.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums.

54. Lai nodrošinātu projektu ieviešanu atbilstoši šo noteikumu prasībām, atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt projekta līgumu, ja jāprecizē projekta iesniegums atbilstoši šo noteikumu 12.punktā minētajam nosacījumam.

55. Atbildīgā iestāde pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu un, ja pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu.

56. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs 30 dienu laikā nenoslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu, izņemot:

56.1. gadījumu, ja projekta iesniedzēja līdzfinansējums tiek nodrošināts saskaņā ar šo noteikumu 64.punktu. Ja šo noteikumu 64.punktā minētajā kārtībā finansējums netiek nodrošināts 60 dienu laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu;

56.2. šo noteikumu 12.punktā minēto gadījumu.

IX. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

57. Ja šo noteikumu 56.punktā minēto iemeslu dēļ projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai. Ja divi vai vairāki projekta iesniegumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju un zemāko siltumenerģijas patēriņu apkurei.

58. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz projekta līguma noslēgšanai:

58.1. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz Vides investīciju fondā lēmumu par kredītresursu vai citu finanšu līdzekļu (ja tādus ir paredzēts piesaistīt) piešķiršanu vai nodrošināšanu projektam ar tajā norādītu projektam piešķiramā finansējuma apmēru;

58.2. finansējuma saņēmējs – fiziska persona vai komersants – iesniedz paziņojumu par norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē (turpmāk – projekta konts) un finansējuma saņēmēji, kas nav valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontu Valsts kasē atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību, kā arī informē par to Vides investīciju fondu, lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus.

59. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

60. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, komersants, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai pašvaldība, ja tā ir finansējuma saņēmējs:

60.1. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

60.2. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;

60.3. pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto ēkā, kurā veiktas projekta aktivitātes, publiski pieejamā telpā vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts pēc rekonstrukcijas;

60.4. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

61. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, fiziska persona, ja tā ir finansējuma saņēmējs, pēc projekta pabeigšanas sagatavo un izvieto uz tās ēkas fasādes, kurā veiktas projekta aktivitātes, vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta rezultāti un ēkas energosertifikāts.

62. Līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai. Pēc Vides investīciju fonda pieprasījuma finansējuma saņēmējam jānodrošina pārbaudei šādi dokumenti:

62.1. gaisa caurlaidības testa pārskats atbilstoši piemērotai būvniecības stadijai, kurā pārskatu iespējams sagatavot (gaisa caurlaidības koeficienti ēkām norādīti šo noteikumu 2.pielikumā);

62.2. būtisko projekta risinājumu fotofiksācija, tai skaitā siltumizolācijas un logu instalāciju risinājumu fotofiksācija būvniecības stadijā;

62.3. ēkas norobežojošo konstrukciju termogrāfijas pārskats (pirmajā apkures sezonā).

63. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods):

63.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkai netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta;

63.2. finansējuma saņēmējs projekta līgumā norādītajā termiņā nodrošina, ka finansējuma saņēmēja īpašumtiesības uz ēku pēc jaunbūves projekta īstenošanas tiks nostiprinātas zemesgrāmatā;

63.3. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēka netiks atsavināta. Ja ēka tiek atsavināta, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

63.4. ēka tiek izmantota vienīgi pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība (attiecināms uz pašvaldībām);

63.5. ēka un zeme zem ēkas netiek izīrēta trešajām personām, izņemot gadījumu, ja tas noteikts muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos. Regulējums ir attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

63.6. šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3. un 5.1.10.apakšpunktā minētā ēka un zeme zem ēkas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām);

63.7. ja ēka vai zeme zem ēkas tiek izīrēta, tiek ievēroti tirgus principi (cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu izīrēt ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā izīrēt un ka sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika);

63.8. finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 494)

X. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

64. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, projekta īstenošanai finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai saņemto transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta iestādes saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

65. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:

65.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ar avansu nepārsniedz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

66. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

66.1. avansa maksājumu var saņemt, ja:

66.1.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidlapai;

66.1.2. finansējuma saņēmējs, ja tas ir komersants vai fiziska persona, iesniedzis Vides investīciju fondā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes avansa maksājuma nodrošinājuma garantijas vēstuli par pilnu avansa summu, kas izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un vēstulē norādītais kredītiestādes garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, un vēstule satur nosacījumu par līdzekļu atgriešanu pēc pirmā pieprasījuma un nosacījumu par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju;

66.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta ceturksni, starpposma maksājuma pieprasījumu un starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposmu maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi projekta ceturksnī;

66.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, noslēguma maksājuma pieprasījumu un noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

(Nodaļa MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

67. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

68. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā (ēkas atjaunošanas vai pārbūves projektā), vai projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2) gadā (jaunbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m2) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

69. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 68. punktā minētās informācijas saņemšanas par neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

70. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

70.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus;

70.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 24. punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un uz zemes, kas atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, ja šīs prasības ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

70.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

71. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda plāna atbilstību šo noteikumu 70. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 70. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 70. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 72. punktu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

72. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

73. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka:

73.1. projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā (ēkas atjaunošanas vai pārbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 74. un 76. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

73.2. projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2) gadā (jaunbūves projektā), salīdzinot ar monitoringa perioda siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m2) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 75. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 75. un 76. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

74. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka:

74.1. izmantojot šādu formulu:

KPFIn.l.  = (1 –(CO2_1.gads + CO2_2.gads + CO2_3.gads + CO2_4.gads + CO2_n.gads)/n) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:
CO2_Līgums

KPFIn.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads; CO2_4.gads; CO2_n.gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

74.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFIn.l. = (1 –CO2_max1 + CO2_max2 + CO2_max3 + CO2_max4 + CO2_max5)/5) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:
CO2_Līgums

KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO2_max1; CO2_max2; CO2_max3; CO2_max4; CO2_max5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

75. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz siltumenerģijas patēriņu apkurei nosaka:

75.1. izmantojot šādu formulu:

KPFIn.l. = (1 –QLīgums) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:
(Q1.gads + Q2.gads + Q3.gads + Q4.gads + Qn.gads)/n

KPFIn.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

QLīgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m2;

Q1.gads; Q2.gads; Q3.gads; Q4.gads; Qn.gads –  piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m2 (skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

75.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFIn.l. = (1 –QLīgums) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:
(Qmin1 + Qmin2 + Qmin3 + Qmin4 + Qmin5)/5

KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

QLīgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m2;

Qmin1; Qmin2; Qmin3; Qmin4; Qmin5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir zemākais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m2 (skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

76. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas vai siltumenerģijas patēriņa apkurei samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

77. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais rezultāts monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 63. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim monitoringa gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 63. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 494 redakcijā)

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) ietaupījumu, kas panākts, samazinot ēkas siltumenerģijas patēriņu, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors).

2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, patērējot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

3. Vidējo emisijas faktoru piemēro arī ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanā izmanto biomasu.

4. Ja centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā noteiktā vidējā emisijas faktora vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma tabulai un zudumus tīklā. Iesniedzējam dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana.

Tabula

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors

Nr.p.k.

Enerģijas iegūšanā izmantotais kurināmā veids

ECO2 (t/MWh)

1.Dabasgāze

0,201

2.Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)

0,225

3.Kūdra (40 % mitruma)

0,374

4.Kūdras briketes

0,342

5.Akmeņogles

0,332

6.Kokss

0,313

7.Dīzeļdegviela

0,266

8.Degvieleļļa (mazuts)

0,276

9.Degakmens eļļa

0,272

10.Autobenzīns

0,247

11.Petroleja

0,257

12.Koksne (55 % mitruma)

0,388

5. Emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā centralizētas siltumapgādes gadījumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

Esc = E CO2 x Qpat , kur

(1)

Esc – emisiju samazinājums siltumenerģijas sektorā centralizētā siltumapgādē (t);

E CO2 – vidējais emisijas faktors (0,264 t/MWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 4.punktam (t/MWh);

Qpat – patērētā siltumenerģija (MWh).

6. Ja ēkā siltumapgādi nodrošina autonomā apkure, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma tabulai.

7. Emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā autonomas apkures gadījumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

Esa = ECO2 x Qsar / ŋ , kur

(2)

Esa – emisiju samazinājums siltumenerģijas sektorā autonomā apkurē (t);

ECO2 – CO2 emisijas faktors (t/MWh saskaņā ar šā pielikuma tabulu);

Qsar – saražotā siltumenerģija (MWh);

ŋ – katlumājas lietderības koeficients saskaņā ar energoaudita datiem.

8. Elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t/MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

Eee = ECO2 x Qee , kur

(3)

Eee – emisiju samazinājuma apjoms no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma (t);

ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);

Qee – elektroenerģijas patēriņš (MWh).

9. Kopējo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu iegūst, summējot emisiju samazinājumu siltumenerģijas sektorā atbilstoši šā pielikuma 1. vai 2.formulai un emisiju samazinājuma apjomu no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma atbilstoši šā pielikuma 3.formulai.

10. Siltumsūkņa saražotajai siltumenerģijai CO2 emisijas faktoru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

ECO2 siltumsūknis = (k x ECO2 silt – ECO2 ee)/k , kur

(4)

ECO2 siltumsūknis – CO2 emisijas faktors siltumsūkņa saražotajai siltumenerģijai (t/MWh);

ECO2 silt – CO2 emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma tabulu vai vidējais emisiju faktors saskaņā ar šā pielikuma 4.punktu;

ECO2 ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);

k – siltumsūkņa transformācijas koeficients.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Prasības projekta ēkas tehniskajiem rādītājiem

1. Ēkas norobežojošām konstrukcijām jāatbilst šādiem rādītājiem:

1.1. ēkām ar enerģijas patēriņu līdz 25 kWh/m2 gadā:

1.1.1. logi ar trīskāršo stikla paketi, kuru siltuma caurlaidības koeficienta vērtība Uw nepārsniedz 0,8 W/m2K;

1.1.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība, ieskaitot termiskos tiltus, nepārsniedz 0,30 W/m2K, bet jumtiem un pārsegumiem 0,2 W/m2K;

1.2. ēkām ar patēriņu no 25 līdz 35 kWh/m2 gadā:

1.2.1. logi ar uzlabotu dubulto stikla paketi, kuru siltuma caurlaidības koeficienta vērtība Uw nepārsniedz 1,0 W/m2K. Ja logu nomaiņa netiek veikta, koeficienta vērtība Uw nepārsniedz 1,8 W/m2K;

1.2.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība, ieskaitot termiskos tiltus, nepārsniedz 0,40 W/m2K, bet jumtiem un pārsegumiem 0,2 W/m2K;

1.3. centralizētajai ventilācijas sistēmai jābūt ar rekuperāciju, lietderības koeficients vismaz 75 %, elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 0,4 Wh/m3h, ar ražotāja sertifikātu un garantiju;

1.4. norobežojošo konstrukciju gaisa caurlaidības koeficients (izteikts kā gaisa noplūde n50 (h-1), ja spiediena starpība ir 50 Pa) visai ēkai kopumā:

1.4.1. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir vienāds ar 15 kWh/m2 gadā vai mazāks, gadā gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 0,6 h-1 dzīvojamām ēkām un publiskajām ēkām;

1.4.2. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir lielāks par 15 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 1,0 h-1 dzīvojamām ēkām un 1,2 h-1 publiskajām ēkām;

1.4.3. ēkām ar enerģijas patēriņu, kas ir lielāks par 25 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā, gaisa caurlaidības koeficients n nepārsniedz 1,2 h-1 dzīvojamām ēkām un 1,8 h-1 publiskajām ēkām;

1.5. visām ēkām pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš (apkures, karstā ūdens un elektroenerģijas patēriņa summa) nepārsniedz 150 kWh/m2 gadā.

2. Ēkas kopējo apkurināmo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu to telpu platību, kurās paredzēts nodrošināt telpu mikroklimatu. Telpu platības nosaka ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.

Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Ēkas energoaudita pārskats
 

Ēkas fasādes fotogrāfija 

 

Ēkas adrese
______________________________
(pilsēta, novads, iela, ēkas nosaukums)

Saturs

1.daļa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju

2.daļa. Apsekošanas ziņojums

3.daļa. Apraksts par ēkas pašreizējo siltuma un karstā ūdens piegādi un sadali, ventilāciju, gaisa dzesēšanu un apgaismojumu

4.daļa. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati

5.daļa. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

6.daļa. Ēkas esošais energoefektivitātes novērtējums un renovācijas projekta priekšlikums (ieteicamais pasākumu komplekss)

1.daļa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju

1.1. Pamatinformācija par ēku

Ēkas identifikācijaadrese 
 ēkas klasificējums 
ēkas kadastra numurs 
ēkas kopējā platība (m2) 
ēkas daļas kopējā platība (m2)Norāda, ja novērtējums veikts ēkas daļai

Ēkas konstruktīvais risinājums

 

stāvu kopskaits (bez standarta (tipveida) stāviem; atsevišķi jānorāda jumta stāva, mansarda stāva, pagraba stāva un tehniskā stāva esība 

Ēkas aprēķina platība1

 

(m2) 
   
   
   
   
   
   
   
Rekonstrukcijas gads (pēdējais)  
Energoauditorsvārds, uzvārds 
organizācija 
organizācijas reģistrācijas numurs 
tālrunis 
paraksts 
sertifikāta izdevējs 
sertifikāta numurs 
Datumipārskata sagatavošanas datums 
ēkas apsekošanas datums 

1.2. Pamatinformācija par apsaimniekotāju

1.Nosaukums/ vārds uzvārds (ja apsaimniekotājs ir fiziska persona) 
2.Reģistrācijas numurs 
3.Juridiskā adrese 
4.Kontaktpersona 
5.Kontakttālrunis 

2.daļa. Apsekošanas ziņojums

1.Ēkas funkcija un raksturojums (konstruktīvais risinājums, ēkas tilpums, stāvu skaits, apbūves laukums, kopējā platība, u.c.) 
2.Atzinums par ēkas vispārējo siltumtehnisko stāvokli un tā atbilstību Latvijas būvnormatīvu prasībām. 
3.Apkures veids, sistēmas un patēriņa regulēšanas raksturojums. 
4.Atzinums par ēkas enerģijas patēriņa līmeni apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, ievērojot ēkas atrašanās vietas klimata apstākļus. 
5.Atzinums par ēkas iekštelpu klimatu un termālā komforta līmeni. 
6.Informācija par līdz šim īstenotajām iniciatīvām vai pasākumiem siltumenerģijas taupības jomā. 
7.Ieteiktā energoefektivitātes kompleksa pamatojums ēkai (ieguvumi) un ekonomiskā izdevīguma novērtējums. 
8.Prognozējamās sekas, ja pasākumi netiks veikti. 
9.Atzinums par ēkas apsaimniekošanu un energovadību, ieteikumi. 
10.Ierosinājumi tālākai rīcībai ieteikto energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. 

3.daļa. Apraksts par pašreizējo ēkas siltuma un karstā ūdens piegādi un sadali, ventilāciju, gaisa dzesēšanu un apgaismojumu

3.1. Siltumenerģijas piegāde / ražošana

Siltumenerģijas piegādes sistēma
   centralizēta siltumapgādeCentralizētās katlu mājas efektivitāte ( %) 
   
   lokāla siltumapgāde 
Apkures katlsmodelis  
ražošanas gads  
kurināmā veids  
 lietderības koeficients (%) 
Piegādes sistēmas cauruļvadu tīklszudumi trasē ( %) 

3.2. Siltuma sadale – apkures sistēma

1.Apkures sistēma vienas caurules
 divu cauruļu
2.Siltummezgla tips atkarīgā pieslēguma shēma
 neatkarīgā pieslēguma shēma
3.Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis 
4.Cita informācija 

3.3. Karstā ūdens sadales sistēma

1.Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC) 
2.Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) 
3.Karstā ūdens sadales sistēmas tips  bez cirkulācijas
   ar cirkulāciju
4.Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis 
5.Cita informācija 

3.4. Ventilācija

1.Ventilācijas sistēmas veids  dabīgā, apkalpotās platības (m2)
  piespiedu, apkalpotās platības (m2)
2.Gaisa apmaiņa ēkā un tās noteikšanas metode h-1

Noteikšanas metode

 
3.Cita informācija 

3.5. Gaisa dzesēšana

1.Dzesēšanas sistēmas veids 
2.Cita informācija 

3.6. Apgaismošana

1.Apgaismošanas iekārtu raksturojums 
2.Cita informācija 

4.daļa. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati

Piezīme: Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina balstoties uz valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februār noteikumiem Nr..157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".

4.1. Enerģijas patēriņa dati pēc skaitītāju rādījumiem2

4.1.1. Siltumenerģijas patēriņšTELPU APKURE
gadsJanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopā
2007Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2008Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2009Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              

* Aprēķina reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh).

vai

4.1. Enerģijas patēriņa (aprēķina) dati, ja nav skaitītāju3

4.1.1. Siltumenerģijas patēriņšTELPU APKURE
gadsJanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopāEksperta izmantotās metodes apraksts
2007Kopējais enerģijas patēriņš, MWh               
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2               
CO2 emisijas apjoms, t*               
2008Kopējais enerģijas patēriņš, MWh               
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2               
CO2 emisijas apjoms, t*               
2009Kopējais enerģijas patēriņš, MWh               
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2               
CO2 emisijas apjoms, t*               
  
4.1.2. Siltumenerģijas patēriņškarstais ūdens
gadsJanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopā
2007Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2008Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2009Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              

* Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh).

4.1.3. Karstā ūdens patēriņš

gadsJanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopā
2007Karstā ūdens patēriņš, m3              
2008Karstā ūdens patēriņš, m3              
2009Karstā ūdens patēriņš, m3              

4.1.4. Elektroenerģijas patēriņš (aizpildīt arī, ja nav skaitītāju)

 JanvārisFebruārisMartsAprīlisMaijsJūnijsJūlijsAugustsSeptembrisOktobrisNovembrisDecembrisVidēji mēnesīKopā
2007Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2008Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              
2009Kopējais enerģijas patēriņš, MWh              
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2              
CO2 emisijas apjoms, t*              

* Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh).

4.1.5. Esošā enerģijas patēriņa sadalījums bilance ēkā

PatēriņšPiegādātā enerģija% no kopējās piegādātās enerģijas4 patēriņa**Piemērotais CO2 konversijas faktorsCO2 emisijas samazinājums6
 MWh/gadā*kWh/m2gadā* kg/ kWhkg/m2 gadā
I. Apkurei     
II. Karstā ūdens sagatavošanai     
III. Elektroenerģija     
t.sk. dzesēšanai     
Ventilācijai     
Apgaismojumam     
IV Alternatīvā enerģija     
IV. Kopsumma  100%  

* Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem

** Summā veido 100%

4.1.6. Apkures un dzesēšanas periodu klimatisko apstākļu raksturojums5

 Raksturlielums
Apkures patēriņa un apkures siltumslodzes aprēķiniem 
 Vidējā āra gaisa temperatūra apkures gadā , oC 
 Aukstākā āra gaisa temperatūra 1 .oC 
 Aukstākā āra gaisa temperatūra 2 ,oC 
 Apkures dienu skaits dienas 
Dzesēšanas patēriņa un aukstumslodzes aprēķinam 
 Vidējā āra gaisa temperatūra vasaras periodā .oC 
 Augstākā āra gaisa temperatūra vasaras periodā .oC 
 Dzesēšanas dienu skaits dienas 

5.daļa. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

 

6.daļa. Ēkas esošais energoefektivitātes novērtējums un renovācijas projekta priekšlikums

(ieteicamais pasākumu komplekss)

6.1. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients

Ēkas siltuma caurlaidības koeficients HT

_________ [W/K] esošais

 

 
_________ [W/K] normatīvais, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" 
 

_________ [W/K] prognozētais (projektētais)

 

 

6.2. Informācija par ēkas norobežojošām konstrukcijām pirms pasākumu ieviešanas

Nr.Norobežojošā konstrukcijaMateriāls

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficents (U),Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)Termiskā tilta garums

Temperatūru starpība starp silto un auksto konstrukcijas pusi

   mmm2W/(m2K)W/(mK)m°C
1.Ārsienas       
2.Ēkas cokols       
3.Bēniņu pārsegums       
4.Jumta pārsegums       
5.Pagraba pārsegums       
6.Logi un lodžiju/ balkonu durvis       
7.Durvis       

Piezīme: Ja norobežojošām konstrukcijām ir vairāki veidi, informācija jānorāda par katru veidu.

6.3. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi

6.3.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi apkurei

Nr.
p.k.
Pasākums7Piegādātās enerģijas īpatnējais ietaupījums% no piegādātās ēkas energoefektivitātes novērtējuma5Piemērotais CO2 emisijas faktorsCO2 emisijas samazinājums6
  kWh/m2 gadāMWh/gadā%kg/kWhkg/m2 gadā
1.      
2.      
3.      
...Kopā................  

6.3.2. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi karstajam ūdenim

Nr.
p.k.
Pasākums7Piegādātās enerģijas īpatnējais ietaupījums% no piegādātās ēkas energoefektivitātes novērtējuma 5Piemērotais CO2 emisijas faktorsCO2 emisijas samazinājums6
  kWh/m2 gadāMWh/gadā%kg/kWhkg/m2 gadā
1.      
2.      
3.      
...Kopā     

6.3.3. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi elektroenerģijas patēriņā

Nr.
p.k.
Pasākums7Piegādātās enerģijas īpatnējais ietaupījums% no piegādātās ēkas energoefektivitātes novērtējuma5Piemērotais CO2 emisijas faktorsCO2 emisijas samazinājums6
  kWh/m2 gadāMWh/gadā%kg/kWhkg/m2 gadā
1.      
2.      
3.      
...Kopā     

6.3.4. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot fosilo kurināmo pret alternatīvo kurināmo

Nr.
p.k.
Pasākums7Piemērotais CO2 emisijas faktors*CO2 emisijas samazinājums6
  kg/kWhkg/m2 gadā
1.   
2.   
3.   
...   

* piemērotā CO2 emisijas faktora aprēķins.

6.3.5. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumu kopsavilkums

Nr.
p.k.
Enerģijas patēriņšPiegādātās enerģijas īpatnējais ietaupījums% no piegādātās ēkas energoefektivitātes novērtējuma5CO2 emisijas samazinājums6
  kWh/m2 gadāMWh/gadā%kg/m2 gadā
1.Apkurei    
2.Karstajam ūdenim    
3.Elektroenerģijai    
4.Kurināmā nomaiņai no fosilo kurināmo pret alternatīvo kurināmo 
5.Kopsumma    

Piezīmes.

5 - Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums - energoefektivitātes novērtējums, kuru veic pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem;

6 - Oglekļa dioksīds (CO2) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai, t.sk. ēkas apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam. Rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma;

7- katru pasākumu nodala atbilstoši ēkas konstruktīviem elementiem un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu aprēķina ēkas konstruktīviem elementiem atsevišķi.

6.4. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas

Ēkas enerģijas patēriņu aprēķina saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte".

Ēkas dinamisko parametru vērtības un ēkas laika konstantes aprēķina atbilstoši LVS EN ISO 13790.

Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana (ISO 13790:2008)".

Pievieno pielikumā programmas kopsavilkuma datni (pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas).

 Pirms renovācijas pasākumu veikšanasPrognoze pēc renovācijas pasākumu veikšanas
Raksturlielumi, mērvienība
(dati pēc situācijas uz 2010.gadu)
Raksturlielumi, mērvienība (dati pēc situācijas uz 2010.gadu)Apkures siltuma enerģijas īpatnējais patēriņš kWh/m2 gadā (dati pēc situācijas uz 2010.gadu)Raksturlielumi, mērvienībaRaksturlielumi, mērvienībaApkures siltuma enerģijas īpatnējais kWh/m2 gadā patēriņš
1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJASSasniedzamais būvelementa siltuma caurlaidības koeficents (U), W/(m2K)Būvelementa laukums, m2Sasniedzamais būvelementa siltuma caurlaidības koeficents (U), W/(m2K)Laukums , m2
Ārsienas      
Ēkas cokols      
Bēniņu pārsegums      
Jumta pārsegums      
Pagraba pārsegums      
Logi un lodžiju/ balkonu durvis      
Durvis      
Citi      
KOPĀ (1.)      
2. TERMISKIE TILTILineārā termiskā tilta caurlaidības koeficients (y) w/(m*K)Termiskā tilta garums. mLineārā termiskā tilta caurlaidības koeficients (y) w/(m*K)Termiskā tilta garums. m
A      
B      
C      
KOPĀ (2.)      
3. VENTILĀCIJASasniedzamā enerģētiski lietderīgā gaisa apmaiņa, (h-1)

Būvtilpums, m3

 

Sasniedzamā enerģētiski lietderīgā gaisa apmaiņa, (h-1)Būvtilpums, m3
KOPĀ (3.)      
4. SILTUMA IEGUVUMI
4.1. Ieguvumi no saulesSaules starojuma noēnojuma faktori, %Siltuma ieguvumi no saules radiācijas, (kWh/m2 gadā)Saules starojuma noēnojuma faktori, %Siltuma ieguvumi no saules radiācijas (kWh/m2 gadā)
Logi pret ziemeļiem (ziemeļaustrumiem)
Ņemt vērā, ka leņķis pret ziemeļiem ir 0° vai 45°
      
Logi pret dienvidiem (dienvidaustrumiem)
Ņemt vērā, ka leņķis pret ziemeļiem ir 90° vai 135°
      
Logi pret dienvidiem (dienvidrietumiem)
Ņemt vērā, ka leņķis pret ziemeļiem ir 180° vai 225°
      
Logi pret rietumiem (ziemeļrietumiem)
Ņemt vērā, ka leņķis pret ziemeļiem ir 270° vai 315°
      
Horizontālie (jumta logi)
Ņemt vērā, ka leņķis pret horizontu ir 0° vai 45° vai 90°
      
starpsuma (4.1.)      
4.2. Iekšējie siltuma ieguvumiVidējie svērtie ieguvumi (W/m2)Vidējie svērtie ieguvumi (W/m2)
       
4.3. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors (η)%%
       
KOPĀ (4.)  (Starpsumma 4.1+4.2) reiz 4.3  (Starpsumma 4.1+4.2) reiz 4.3
APKURES SILTUMA ENERĢIJAS ĪPATNĒJAIS PATĒRIŅŠ KOPĀ (kWh/m2 gadā)6KOPĀ(1.)+KOPĀ(2.)+KOPĀ(3.)+ KOPĀ(4.)KOPĀ(1.)+KOPĀ(2.)+KOPĀ(3.)+ KOPĀ(4.)

Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energoaudita pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, kas atbilstoši noteikumu 6.pielikumam sagatavo sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstu, tādējādi nodrošinot vienādu pasākumu paredzēšanu abos dokumentos.

6.5. KOPSAVILKUMS

  Esošā situācijaPrognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas
Aprēķinātais ēkas energoefektivitātes novērtējumskWh/m2 gadā  
Aprēķinātais ēkas apkures energoefektivitātes novērtējumskWh/m2 gadā  
CO2 emisijas novērtējumskgCO2 gadā  
CO2 emisijas novērtējumstonnas CO2 gadā  

Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem, ēkas renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu un to nosaka kā aprēķināto enerģijas patēriņu starpību: pirms un pēc pasākumu veikšanas, t.i. Esošā situācija mīnus Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.

*Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.


1 Ēkas aprēķina platība ir ēkas kopējā apkurināmā platība, ko nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu apkurināmo telpu platību, kurās paredzēts nodrošināt mikroklimatu,tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā.

2 norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piem. TELPU APKURE, KARSTAIS ŪDENS, AUKSTAIS ŪDENS, ELEKTROENERĢIJA; atskaitē ievietot tabulas atbilstoši skaitītāju esamībai ēkā.

3 gadījumā, ja nav skaitītāju, datus iegūst aprēķinot patēriņus. Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu, kā eksperts iegūst aprēķinātos datus (aprakstīt pēdējā tabula s kolonnā ).

4 Kopējais enerģijas patēriņš ietver sevī apkures siltuma enerģijas, siltuma enerģijas karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijas patēriņus. Tiek rēķināts kā pēdējo trīs gadu (2010., 2009., 2008. gada) sezonu līmeņatzīme saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumiem Nr. 39 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”.

5 Pieņēmumi, kuri izmantoti zema enerģijas patēriņa ēkas aprēķinā

6 Tiek rēķināts pret energoauditā noteikto apkurināmo platību, pie iekštelpu temperatūras +18°C.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Tehnoloģiju investīciju izmaksas

(Pielikums MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1399 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1. Fosilos energoresursus izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju vidējās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai

1.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Atsauces tehnoloģijas investīciju izmaksas (euro/kWth)*

Uzstādītās jaudas diapazons (MWth)

1.1.

Gāzes katls

116,68

0–0,05

1.2.

Gāzes katls

110,98

0,05–0,1

Piezīme. * Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

2. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas siltumenerģijas ražošanai

2.tabula

Nr.
p.k.

Tehnoloģija

Investīcijas (euro/kWth)

Efektivitāte

2.1.

Šķeldas vai salmu biomasas katls

426,86

≥ 0,80

2.2.

Biomasas granulu katls

449,63

≥ 0,80

2.3.

Saules kolektori:  

2.3.1.

plaknes absorbcijas saules kolektori

1280,58

≥ 0,50**

2.3.2.

vakuuma saules kolektori

1707,45

≥ 0,60**

2.4.

Siltuma sūkņi:  

2.4.1.

ūdens/ūdens (W10/W35)

1394,41

≥ 5,0

2.4.2.

tiešā iztvaikošana/ūdens (E4/W35)

1565,16

≥ 5,0

2.4.3.

šķidrums/ūdens (B0/W35)

1565,16

≥ 5,0

2.4.4.

šķidrums/ūdens (B0/W35)

1252,13

≥ 4,0

2.4.5.

šķidrums/gaiss (B0/A32)

1252,13

≥ 3,0

2.4.6.

gaiss/ūdens (A2/W35)

1252,13

≥ 3,0

2.4.7.

gaiss/gaiss*** (A2/A20)

825,27

≥ 3,0

Piezīmes.

1. ** Lietderības koeficients noteikts atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

2. *** Gaiss/gaiss tipa siltumsūkņus var uzstādīt, ja tie paredzēti darbam –20 °C temperatūrā.

3. Projekta izmaksas, kas ir lielākas par atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām, kuras minētas šā pielikuma 2.tabulā, norāda kā neattiecināmās izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem.

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" 26.8.apakšpunktu projekta attiecināmās izmaksas (I) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = (IRES – Ifos) x P, kur

IRES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas (euro/kWth), kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, atbilstoši jaudas diapazonam (2.tabula);

Ifos – fosilo energoresursu investīcijas (euro/kWth) atbilstoši jaudas diapazonam (1.tabula);

P – plānotā uzstādāmā tehnoloģiskās iekārtas jauda (kW).

Piezīme. Komersantiem šā aprēķina metodoloģija ir piemērojama attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek īstenoti saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 23.panta 3.punktu.

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" iesnieguma veidlapa
Projekta nosaukums: 
  
Projekta iesniedzējs: 

 

Aizpilda atbildīgā iestāde

Projekta identifikācijas numurs: 
Projekta iesniegšanas datums: 
Projekta apstiprināšanas datums: 

Piezīme: Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniskā dokumenta formā atbilstoši noteikumu 39.9.punkta prasībām, projekta iesnieguma veidlapas 1.lapu atbildīgā iestāde aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu.

1. Sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

1.1. Projekta iesniedzējs

1.1.1.Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, pašvaldības vai komersanta nosaukums
vai
fiziskas personas vārds, uzvārds
 
1.1.2.Projekta iesniedzēja darbības forma

tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde

pašvaldība

sīkais*, mazais vai vidējais komersants

fiziska persona

1.1.3.PVN maksātājs

1.1.4.Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs/
personas kods (fiziskai personai)
 
1.1.5.

Juridiskā adrese (tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādei, pašvaldībai un komersantiem)

Deklarētās dzīvesvietas adrese (fiziskām personām)

Iela, mājas nr.
Pilsēta, novads
Pasta indekss

* saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikuma 1.pantu par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas, tajā skaitā, pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi.

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

(aizpilda tikai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai komersants)

1.2.1.Vārds, uzvārds 
1.2.2.Ieņemamais amats 
1.2.3.Tālrunis 
1.2.4.Fakss 
1.2.5.E-pasts 

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.3.1.Vārds, uzvārds 
1.3.2Ieņemamais amats 
1.3.3.Tālrunis 
1.3.4.Fakss 
1.3.5.E-pasts 

 

2. Sadaļa – Projekta apraksts

2.1. Projekta ēkas klasifikācija:

 Projekta iesniedzējsAtzīmēt atbilstošo informāciju
 Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde 
Pašvaldība 
Komersants 
Fiziska persona 
  Būvniecības aktivitātes veids
Nr.p.k.Projekta ēkas klasifikācijaĒkas rekonstrukcija vai vienkāršotā renovācijaJaunbūve 
1.vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110 ) (jaunbūve)  
2.dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve)  
3.biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
4.mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija)  
5.ražošanas ēkas (kods 125 ) (ēkas rekonstrukcija)  
6.muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
7.sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
8.sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija)  
9.daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
10.sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
11.sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija) 
12.viesnīca (kods 1211)  

2.2. Projekta mērķis

Formulēt projekta mērķi (līdz 500 zīmes).

 

2.3. Projekta kopsavilkums

Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (līdz 2000 zīmes).

2. 3.1.  latviešu valodā

 

2.3.2.  angļu valodā (2.3.1. sadaļas tulkojums)

 

2.4. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (līdz 6000 zīmes).

 

2.5. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi

2.5.1. Projektā plānoto publisko iepirkumu raksturojums

Nosaukt projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes)

 

2.5.2. "Zaļā publiskā iepirkuma" prasību piemērošana publiskajos iepirkumos

Lai aizpildītu šo sadaļu, pirms tam ieteicams iepazīties ar "Informatīvo ziņojumu par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai"1 un konsultēties ar iepirkumu organizētāju jūsu iestādē.

Novērtējiet Jūsu plānoto iepirkuma procedūru atbilstību šeit minētajam:

2.5.2.1. Konkursa nosaukums (līguma priekšmets)

Vai konkursa nosaukumā (līguma priekšmetā) ietverti energoefektivitātes un vides nosacījumi? Piemēram:

Ēkas______________(nosaukums) jaunbūve/ēkas rekonstrukcija/renovācija pēc Zema enerģijas patēriņa standartiem. Jā   Nē  

Ja neatbilst - kāds ir konkursa/ līguma nosaukums?

 

2.5.2.2. "Zaļā publiskā iepirkuma" kritēriji definēti tehniskajā specifikācijā vai projektēšanas uzdevumā dokumentācijas sagatavošanas posmā

Projektētājam ir pieredze vai papildus izglītība (kursi) zema enerģijas patēriņa ēku projektēšanā Jā   Nē  

Ja tiek izmantoti citi zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, tad kādi?

Īss uzskaitījums:

 

2.5.2.3. "Zaļā publiskā iepirkuma" prasību piemērošana būvdarbu posmā

Tehniskās specifikācijās būvdarbu nolikumā ir iekļauti šādi kritēriji:

Videi draudzīgu būvmateriālu lietošana Jā   Nē  
Gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanas pasākumi Jā   Nē  
Trokšņu un putekļu mazināšanas pasākumi būvdarbu laikā Jā   Nē  
Būvniecības materiālu transportēšanas nosacījumi Jā   Nē  
Atkritumu samazināšana un apsaimniekošana Jā   Nē  

Ja tiek izmantoti citi zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, tad kādi?

Īss uzskaitījums:

 

2.6. Ēkas, kurās īstenojamas projekta aktivitātes

2.6.1. Vispārīga informācija par ēku

Nr.p.k.Ēkas parametriRaksturlielumi
1.Ēkas nosaukums 
1.1.Adrese un kadastra nr. 
1.2.Ēkas funkcija* 
1.3.Nodošanas gads ekspluatācijā 
1.4.Stāvu skaits, t.sk. pagrabs 
1.5.Kopējā apsildāmā platība, m2 
2.  
3.  

* - Atbilstoši noteikumu 22.3. apakšpunktam.

2.6.2. Projekta aktivitāšu apraksts

Norādīt plānotās aktivitātes, to īstenošanā izmantojamās metodes, tehnoloģijas, materiālus un indikatīvos rādītājus aktivitātes rezultātu novērtēšanai.

Nr.p.k.Aktivitātes nosaukumsAktivitātes aprakstsIndikatīvie rādītāji aktivitātes rezultātu novērtēšanai
1.   
1.1.   
1.2.   
2.   
2.1.   
2.2.   
...   
  
2.7. Projekta īstenošanas laiks 
  
2.7.1. Plānotais projekta ieviešanas laiks pilnos mēnešos  
  
2.7.2. Projekta pabeigšanas beigu datums

dd.mm. gggg

 

2.7.3. Projekta ieviešanas laika grafiks

Nr.Darba apraksts2011.gads2012.gads
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1. Projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošana
1.1Iepirkuma izsludināšana iesnieguma tehniskās dokumentācijas izstrādei                        
1.2Līguma slēgšana ar projektētāju par projekta iesnieguma tehnisko dokumentāciju                        
1.3Iesnieguma tehniskās dokumentācijas izstrāde                        
2. Projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas sagatavošana
2.1Iepirkuma izsludināšana ieviešanas tehniskās dokumentācijas izstrādei                        
2.2Līguma slēgšana ar projektētāju par projekta ieviešanas tehnisko dokumentāciju                        
2.3Tehniskās dokumentācijas izstrāde                        
3. Projekta ieviešana
3.1Iepirkuma izsludināšana būvniecībai                        
3.2Būvniecības līgumu slēgšana                        
3.3Būvniecības darbi                        
3.4Autoruzraudzība un būvuzraudzība                        
3.5Publicitātes pasākumi                        

2.9. Projektā sasniedzamie rādītāji

Nr.p.kRādītājsRezultātsMērvienība
1.Plānotais energoefektivitātes rādītājs - siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā (vidējais svērtais par visām ēkām) kWh/m2
2.Plānotais CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (kopējais CO2 samazinājums visām ēkām gadā pret pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu) kgCO2/EUR

Piezīme. Rādītāju aprēķinā ņem vērā tikai to telpu platību, kurās paredzēts nodrošināt telpu mikroklimatu.

3. Sadaļa – Projekta ieviešana

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

Saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, pašvaldība, komersants un fiziska persona. Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu vadīšanā, kā arī būvniecības līguma administrēšanā un norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības projektu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

3.2. Projekta ieviešanas riski

Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

 

4. sadaļa - Publicitāte

4.1. Publicitātes pasākumu plāns

Īsi aprakstīt publicitātes pasākumu veikšanas plānu, nosaucot to mērķauditorijas, īstenošanas laikus un būtiskākos satura elementus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

4.2. Publicitātes pasākumu veidi

Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā.

Ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavota informācija par projekta aktivitātēm un rezultātiem (tikai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādei, pašvaldībai vai komersantam) 
Informācija iestādes tīmekļa vietnē (tikai tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādei, pašvaldībai vai komersantam) 
Organizēts vismaz viens publisks pasākums (tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādei, pašvaldībai vai komersantam) 
Vizuālā informācija par projekta rezultātiem un ēkas Energosertifikāts izvietots ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, publiski pieejamā telpā 
Informatīva plāksnīte pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes 

5. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

5.1. Projekta finansēšanas plāns, euro

GadsKopējās izmaksasNeattiecināmās izmaksasAttiecināmās izmaksasFinanšu instrumenta finansējumsProjekta iesniedzēja līdzfinansējums
11 = 2 + 323 = 4 + 645 = 4 / 3 (%)67 = 6 / 3 (%)
2011       
2012       
Kopā       

5.2. Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums

N. p. k.Izmaksu kategorijas, saskaņā ar noteikumos noteiktajiem attiecināmo izmaksu veidiem

Aktivitāšu kopējās izmaksas,
euro

 

Neattiecināmās izmaksas,
euro

 

Attiecināmās izmaksas,
euro

 

Īpatsvars no attiecināmajām izmaksām (%)Piezīmes
1.Būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanas un saskaņošanas izmaksas*     
2.Būvuzraudzības izmaksas*     
3.Autoruzraudzības izmaksas*     
4.Energoaudita pārskata sagatavošanas izmaksas ēkas rekonstrukcijas projektā*     
5.Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde ēkas rekonstrukcijas projektā*     
6.Ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšanas izmaksas jaunbūves projektā*     
7.Būvniecības izmaksas jaunbūvei     
8.Būvdarbu izmaksas ēkas rekonstrukcijai     
9.Atjaunojamo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas     
10.Izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā, (gaiscaurlaidības tests, termofotografēšana)     
11.Izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem, tajā skaitā, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta (pēc būves nodošanas ekspluatācijā) izgatavošanas un uzstādīšanas, izmaksas **     
12.Finanšu rezerve ***     
13.Izmaksas par zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanu     
 KOPĀ     

* 1.-6. kopā saskaņā ar šo noteikumu 26.5.apakšpunktu nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

** saskaņā ar šo noteikumu 26.6.apakšpunktu nedrīkst pārsniegt 0,5% no projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām;

*** saskaņā ar šo noteikumu 26.7.apakšpunktu nedrīkst pārsniegt 5% no sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām būvdarbu izmaksām;

5.3. Finanšu plūsmas grafiks *

MaksājumsPirmais projekta ceturksnisOtrais projekta ceturksnisTrešais projekta ceturksnisCeturtais projekta ceturksnisPiektais projekta ceturksnisSestais projekta ceturksnisSeptītais projekta ceturksnisAstotais projekta ceturksnis
Avansa maksājums (līdz 50 % no apstiprinātās finanšu instrumenta summas)        
Starpposma maksājumi (kopsummā ar avansa maksājumu līdz 90 % no apstiprinātās finanšu instrumenta summas)        
Noslēguma maksājums        

*Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tad, īstenojot projektu, tā maksājumus veic no līdzekļiem, kas finanšu instrumenta projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā saņemto transfertu no atbildīgās iestādes atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Avansa maksājums šādā gadījumā iestādei netiek veikts.

6. sadaļa – iesniedzamie dokumenti

Atzīmēt attiecīga projekta iesniedzēja iesniedzamos dokumentus tikai par tiem dokumentiem, kuru iesniegšana paredzēta šo noteikumu VII nodaļā attiecīgajam projekta iesniedzējam, un kur atzīmei paredzēts informācijas norādes laukums. Ja kāds noteikums neattiecas, ailē nav paredzēts informācijas norādes laukums. Vai norādīt NA, atkarībā, kurš dokumenta veids netiek pieprasīts ēkas rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas vai jaunbūves gadījumā.

Nr.p.k.Dokumenta nosaukumsProjekta iesniedzējs
  Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, pašvaldībaKomersantsFiziska persona
1.Aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (noteikumu 5.pielikums)
2.Ēkas energoaudita pārskats, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
3.Sertificēta energoauditora veiktu ēkas enerģijas patēriņa aprēķins (jaunbūves projektā) (3.pielikuma 6.4. apakšpunkts)
4.Sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma raksts (noteikumu 6. pielikums) ar pievienotiem dokumentiem atbilstoši noteikumu 35.4.1., 35.4.2., 35.4.3. apakšpunktam;
5.Tehnoloģisko iekārtu specifikācija ar tāmi, ja attiecināms;
 Papildus iesniedzamie dokumenti:   
6.Projekta iesniedzēja lēmuma izraksts par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms (attiecināms uz projekta iesniedzējiem, kas nav valsts budžeta iestāde, pašvaldību un komersantu) 
7.Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (tā daļa) (nav attiecināms uz privātpersonu); 
8.Pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām, ja attiecināma
9.

komersantiem zvērināta revidenta atzinumu par projekta iesniegumā norādīto attiecināmo izmaksu par šo noteikumu 24.1.3. un 24.1.4. apakšpunktā norādītām aktivitātēm aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas Regula Nr. 800/2008 21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem

 

  
10.Komersantiem deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai  
11.Komersantiem izmaksu aprēķinu, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā un izmaksām, kas rodas pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot šo noteikumu 24.1.5. apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktu  
12.Attiecināmo izmaksu aprēķins jaunbūvei atbilstoši šo noteikumu 26.4.apakšpunktam (ja attiecināms)
13.Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītā ēka, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota.  
14.Citi dokumenti (dokumenta nosaukums)
15. 
16. 

 

7. sadaļa –  Apliecinājums

Es, apakšā parakstījies (-usies),

Projekta iesniedzēja 
 Projekta iesniedzēja nosaukums/ fiziskas personas vārds uzvārds
atbildīgā amatpersona 
 vārds, uzvārds
  
 amata nosaukums
  
 dd.mm.gggg.

Apliecinu, ka uz projekta iesniegšanas brīdi:

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz visiem projektu iesniedzējiem:

7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta ieviešanai pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;

7.2. konkursa ietvaros projekta iesniegumā ietvertas aktivitātes nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros un projektā paredzētās aktivitātes netiek un netiks līdzfinansētas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

7.3. projekta iesniedzējs iesniedzis ne vairāk kā divus projekta iesniegumus un ievērots nosacījums, ka vienā ēku klasē drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietvertas aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumus, kad ēkas ir savienotas un funkcionāli neatdalāmas. Par vienu un to pašu ēku iesniegts viens projekta iesniegums;

7.4. projekta ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā un zeme zem ēkas ir projekta iesniedzēja īpašumā, nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums, valdījuma vai lietojuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar termiņu vismaz līdz 2017.gada 1.novembrim;

7.5. jaunbūves projektā nav uzsākta būvniecība;

7.6. projekta iesniedzēja rīcībā ir un projekta pārbaudēs tiks uzrādīti dokumenti, kas apliecina, ka zeme un ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, ir projekta iesniedzēja īpašumā;

7.7. ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam.

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz komersantiem:

7.8. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro;

7.9. projekta iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu nav atzīts par vainīgu vides aizsardzības, konkurences vai darba tiesību pārkāpumā;

7.10. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skārusi Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

7.11. projekta iesniedzējs nav nonācis grūtībās un neatbilst Komisijas Regulas 800/2008 1.panta 7.punktā minētajai grūtībās nonākuša komersanta definīcijai un nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz fiziskām personām:

7.12. fiziska persona, kas ir projekta iesniedzējs, nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

7.13. ar spēkā stājušos tiesas spriedumu nav pasludināta par maksātnespējīgu;

7.14. piekrītu, ka manus personīgos datus atbildīgā iestāde izmanto tikai ar projekta īstenošanu saistītu dokumentu sagatavošanā (lēmumā, projekta līgumā, pieprasot izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldības utml.).

Apliecinu, ka projekta apstiprinājuma gadījumā:

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz visiem projektu iesniedzējiem:

7.15. sniegšu vai nodrošināšu projekta iesniedzēja līdzfinansējumu projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā;

7.16. projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

7.17. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (nav attiecināms uz fizisku personu), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;

7.18. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta ieviešanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;

7.19. šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā norādītās izmaksas, kā arī komersantiem šo noteikumu 25.3. apakšpunktā norādītās izmaksas būs radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās;

7.20. projekta ieviešanas laikā tiks īstenoti publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

7.21. iepirkumu procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām, atbilstoši "Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai" (pieņemts zināšanai MK sēdē 2008.gada 22.decembrī);

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi un pašvaldību:

7.22. šo noteikumu 25.1.2.-25.1.5., 25.2. apakšpunktā minētās izmaksas  būs radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, pašvaldību);

7.23. projekta iesniegumā norādītā ēka tiks izmantota vienīgi pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība (attiecināms uz pašvaldībām);

7.24. ēka un zeme zem ēkas netiks izīrēta trešajām personām, izņemot, ja tas noteikts muzeju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz komersantu:

7.25. šo noteikumu 25.1.2.-25.1.5. apakšpunktā minētās izmaksas  būs radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;

Sekojoši apliecinājumi attiecināmi uz fizisku personu:

7.26. šo noteikumu 25.1.2.-25.1.5., 25.2. apakšpunktā minētās izmaksas būs radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē noteiktā termiņā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir fiziska persona.

Apliecinu, ka vismaz 5 gadus pēc projekta ieviešanas:

7.27. ēkai netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta;

7.28. projekta līgumā norādītā termiņā finansējuma saņēmēja īpašumtiesības uz ēku pēc jaunbūves projekta īstenošanas tiks nostiprinātas zemesgrāmatā;

7.29. ēka netiks atsavināta. Ja ēka tiek atsavināta, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu;

7.30. ēka un zeme zem ēkas netiks izīrēta trešajām personām, izņemot, ja tas noteikts muzeju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos. Regulējums attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

7.31. šo noteikumu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.10.punktā norādītā ēka un zeme zem ēkas netiks izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (attiecināms uz tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām);

7.32. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona ik gadu līdz 31.janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;

7.33. ja ēka vai zeme zem ēkas tiks izīrēta, tiks ievēroti tirgus principi - īpašuma tirgus vērtība, kas ir cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu izīrēt ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā izīrēt un ka sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika;

7.34. Apzinos, ka projektu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī, ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

7.35. Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret augstākminēto projekta iesniedzēju.

7.36. Piekrītu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestā izziņu, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu.

Paraksts:
 
Datums:
 
dd/mm/gggg
Zīmoga vieta

(Dokumenta rekvizītus "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām).

Vides ministrs R.Vējonis
6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma raksts

1. Pamatinformācija par paskaidrojuma raksta sagatavotāju

Vārds, uzvārds 
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta numurs 
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta izdevējs 
Arhitekta vai būvinženiera sertifikāta derīguma termiņš 
Ēkā sasniegtais enerģijas patēriņš apkurei≤ 15 kWh/m2 gadā
 15 ≤ 25 kWh/m2 gadā
 25 ≤ 35 kWh/m2 gadā

2. Sertificēta arhitekta paskaidrojums

2.1. Ēkas novietojums un esošā situācija


 

2.2. Arhitektūras daļa. Apraksts par projektēšanas un būvniecības metodēm, ar kādām sasniedzams projektā norādītais ēkas enerģijas patēriņš.


 

2.3. Būvkonstrukciju daļa. Apraksts par ēkas nesošo konstrukciju piemērotību zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem.


 

2.4. Apkure un ventilācija. Ventilācijas un apkures sistēmas apraksts, sistēmas piemērotība zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem, tehnoloģiju apraksts, iekārtu parametri.


 

2.5. Telpu apgaismojums un elektroenerģijas patēriņš, tā atbilstība normatīviem, apgaismes ķermeņu parametri, elektroapgādes sistēmas piemērotība zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem, ēkā izmantojamo iekārtu apraksts un patēriņa klase (ne zemāka par A).


 

2.6. Projekta apgrūtinājumi, kas saistīti ar ēkas atrašanos pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā vai ar ēkas valsts vai vietējas nozīmes pieminekļa statusu, vai apgrūtinājumi saskaņā ar vietējās būvvaldes lēmumu par ēkas nozīmi publiskajā telpā, vai apgrūtinājumi saskaņā ar ēkas tehniskā apsekojuma rezultātiem.


 

3. Darbu organizācija

Apraksts par enerģiju taupošām būvniecības metodēm, kuras būtu piemērojamas projektā, un to atbilstību "zaļā iepirkuma" prasībām. Prasības būvniecības energopatēriņa pārraudzībai un būvmateriāliem.


 

4. Papildu pasākumi

Papildu pasākumi, kurus sertificēts arhitekts uzskata par nepieciešamiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (rekonstrukcijai) un ēkā sasniedzamo enerģijas patēriņu apkurei (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā, bet kā neattiecināmās izmaksas).

4.1. Pasākumu raksturojums

Pasākuma nosaukums

Pamatojums un apraksts


 
 

 
 

 
 

4.2. Informācija par papildu pasākumu veikšanas saskaņošanu no projekta iesniedzēja puses un papildu pasākumu finansēšanas avotu


 

5. Pielikumi:

5.1. tehniskā projekta kopija vai grafiskā daļa;

5.2. tehniskās apsekošanas atzinums;

5.3. ēkas būvniecības vai ēkas rekonstrukcijas izmaksu tāme (izmaksu novērtējums, ņemot vērā paskaidrojuma rakstā ietverto informāciju).


 

6. Apliecinājums

Apliecinu, ka skiču vai tehniskajā projektā un šajā paskaidrojuma rakstā iekļautie tehniskie risinājumi atbilst zema enerģijas patēriņa kritērijiem, finanšu instrumenta ierobežojumiem, kā arī citiem dokumentiem.

Apliecinu, ka ar projekta iesniedzēju ir saskaņota šā paskaidrojuma raksta 4.punktā minēto papildu pasākumu veikšana, kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (rekonstrukcijai) un ēkā sasniedzamo enerģijas patēriņu apkurei.

Paraksts _______________

Datums _______________

Piezīme. Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides ministrs R.Vējonis
7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Administratīvās vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.p.k.

Kritērijs

NA*

P/N**

1.Projekta atbilstības pamatkritēriji
1.1.ir iesniegta projekta iesnieguma veidlapa (atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 5.pielikumam)

N

1.2.projekta iesniedzējs ir:
1.2.1.noteikumu 4.punktā minētais komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikā

N

1.2.2.tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde

N

1.2.3.Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldības dome

N

1.2.4.fiziska persona

N

1.3.projekta iesniegums ir iesniegts:
1.3.1.papīra dokumenta formā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai pilnvarota persona, kurai ir paraksta tiesības, ja projekta iesniedzējs ir komersants, vai fiziska persona, kura ir projekta iesniedzējs

N

1.3.2.elektroniskā dokumenta veidā, uz kura ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs

N

1.4.projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā

N

1.5.projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā

N

1.6.projekta iesniegums atbilst noteikumu 20.punktā minētajām prasībām

P

2.Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1.projekta iesniegums ir sagatavots datorrakstā

P

2.2.projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

P

2.3.projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)

N

2.4.projekta iesnieguma veidlapa ir sagatavota latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.3.2.apakšpunktu)

P

2.5.papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā

P

2.6.papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, uz kurām ir attiecīgās institūcijas apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam

P

2.7.projekta iesniegumā visos aprēķinos izmantota naudas vienība – euro

P

2.8.prasības, kas attiecas tikai uz tiem projekta iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
2.8.1.ir iesniegts viens oriģināleksemplārs un viena projekta iesnieguma apliecināta kopija vai otrs iesnieguma oriģināleksemplārs

P

2.8.2.projekta iesniegumam ir pievienots kompaktdisks (CD) ar projekta iesnieguma veidlapu un noteikumu 35.punktā minētajiem projekta iesniegumā ietilpstošajiem dokumentiem elektroniskā veidā, kas ir sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, JPG vai PDF datņu formātā

P

2.8.3.projekta iesnieguma veidlapa papīra formā ir identiska projekta iesnieguma veidlapai elektroniskā veidā

P

2.8.4.projekta iesnieguma oriģināleksemplārs un tā kopija ir cauršūti (cauraukloti)

P

2.8.5.visas projekta iesnieguma oriģināleksemplāra lapas ir numurētas

P

2.9.prasības, kas attiecas tikai uz projekta iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta veidā:
2.9.1.projekta iesniegums noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām

P

2.9.2.projekta iesnieguma veidlapa izstrādāta DOC vai DOCX formātā, energoaudita pārskats – DOC, DOCX, PDF vai JPG formātā, rasējumi – PDF formātā, tāme un laika grafiks – XLS vai XLSX formātā

P

3.Projekta iesnieguma pamatdokumenti
3.1.ēkas energoaudita pārskats, kas sagatavots atbilstoši noteikumu 3.pielikumam

N

3.2.sertificēta energoauditora veikts ēkas enerģijas patēriņa aprēķins (jaunbūves projektā) (noteikumu 3.pielikuma 6.4.apakšpunkts)

N

3.3.sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma raksts (noteikumu 6.pielikums) ar pievienotiem dokumentiem atbilstoši noteikumu 35.4.1., 35.4.2. un 35.4.3.apakšpunktam

N

3.4.tehnoloģisko iekārtu specifikācija ar tāmi, ja attiecināms

P

4.Papildus iesniedzamie dokumenti
4.1.projekta iesniedzēja lēmuma izraksts par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms (attiecināms uz pašvaldību, komersantu un projekta iesniedzēju, kas nav valsts budžeta iestāde)

P

4.2.Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums par noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā dokumentā norādītās informācijas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (tā daļa) (nav attiecināms uz fizisku personu)

P

4.3.pilnvara par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināma)

N

4.4.komersantiem – zvērināta revidenta atzinums par projekta iesniegumā norādīto noteikumu 24.1.3. un 24.1.4.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.pantam, nosakot attiecināmo izmaksu apmēru energoefektivitātes pasākumiem

P

4.5.komersantiem – deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai

P

4.6.komersantiem – izmaksu aprēķins, kurā veikts salīdzinājums starp jauna fosilā kurināmā apkures sistēmas izveidošanas izmaksām, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā, un izmaksām, kas rodas, pārejot uz apkures sistēmu no atjaunojamās enerģijas, īstenojot noteikumu 24.1.5.apakšpunktā minēto aktivitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 23.panta 3.punktu

P

4.7.attiecināmo izmaksu aprēķins jaunbūvei atbilstoši noteikumu 26.4.apakšpunktam (jaunbūves projektā)

P

4.8.tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pašvaldības apliecinājums, ka tās vai tās institucionālajā padotībā esošās iestādes projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids un tā netiks demontēta, un ka iestādes attīstības un investīciju stratēģija ēkā ir saskaņota

P

5.Projekta iesnieguma atbilstība konkursa mērķim
5.1.projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā

N

5.2.projekts atbilst konkursa mērķim

N

5.3.projekts atbilst noteikumu 5.punktā, 21.3.apakšpunktā un 22.punktā minētajiem nosacījumiem

P

5.4.sniegts projekta nepieciešamības pamatojums

P

5.5.projektā paredzētās aktivitātes plānots īstenot līdz 2012.gada 1.novembrim

P

5.6.projektā plānotās aktivitātes atbilst noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm saskaņā ar noteikumu 24.punktu

P

5.7.projekta īstenošanas rezultātā saskaņā ar noteikumu 24.1.5.apakšpunktu iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10 %

P

5.8.projekta īstenošanas rezultātā sagaidāmais efektivitātes rādītājs (oglekļa dioksīda emisijas samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu) komersantu un fizisko personu iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,25 kgCO2/euro gadā, bet tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes iesniegtajos projektos nav mazāks par 0,18 kgCO2/euro gadā (ēkas rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas gadījumā)

P

5.9.projekta iesniegums atbilst noteikumu 23.punktā minētajām prasībām

P

5.10.ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš apkurei nav lielāks par 35 kWh/m2 gadā

P

5.11.ēkas energoaudita pārskatā un sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera paskaidrojuma rakstā ir ietverti vienādi pasākumi, kuri ir iekļaujami projekta attiecināmajās izmaksās

P

5.12.sertificēta arhitekta vai sertificēta būvinženiera skiču projektā norādīta informācija atbilstoši noteikumu 6.pielikumā minētajai veidlapai

P

5.13.jaunbūves projektā nav uzsākta būvniecība

N

5.14.projekta iesniegumā ir identificēti un raksturoti iespējamie projekta ieviešanas riski un raksturoti preventīvie pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

N

5.15.projekta iesniegumā ir norādīti un aprakstīti projekta īstenošanas publicitātes pasākumi

P

5.16.nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 142,29 euro (attiecināms uz komersantu un fizisku personu)

P

6.Finanšu instrumenta finansējums
6.1.projektam pieprasītais kopējais finanšu instrumenta finansējums nav lielāks par 1 067 153,86 euro

N

6.2.projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējums nepārsniedz noteikumu 7.punktā minēto atbalsta intensitāti, un komersantiem konsultāciju izmaksas nepārsniedz noteikumu 25.3.apakšpunktā minēto atbalsta intensitāti

N

6.3.projektā iekļautās attiecināmās izmaksas atbilst noteiktajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar noteikumu 25., 26. un 28.punktu

P

7."Zaļā iepirkuma" prasību piemērošana publiskajos iepirkumos
7.1."zaļā iepirkuma" prasības plānotajos iepirkumos piemēro saskaņā ar noteikumu 5.pielikuma 2.5.sadaļu

P

Piezīmes.

1. * Nav attiecināms.

2. ** P – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri precizējami atbilstoši noteikumu 47.punktam; N – administratīvās vērtēšanas kritēriji, kuri nav precizējami.

3. *** "Zaļā iepirkuma" prasības energoefektivitātei ir ietvertas administratīvo kritēriju 7.punktā. Projekta iesniedzējam projekta iesnieguma veidlapā (noteikumu 5.pielikums) jānorāda, kā tiks ievērotas "zaļā iepirkuma" prasības, bet projekta īstenošanas laikā "zaļā iepirkuma" prasību izpilde jāiekļauj iepirkumos, tehniskajos risinājumos un darba organizācijā. Prasību izpildei jābūt definētai ar pārbaudāmiem dokumentiem un monitoringu.

Vides ministrs R.Vējonis
8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1185
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1399; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.
p.k.

Kritērijs

Kritērija rādītāji

Iespējamais punktu skaits

Faktiskais vērtējums

1.

Projekta sagaidāmais energoefektivitātes rādītājsSiltumenerģijas patēriņš apkurei ir vienāds ar 15 kWh/m2 gadā vai mazāks

25

Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 15 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 20 kWh/m2 gadā

20

Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 20 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 gadā

15

Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 25 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 30 kWh/m2 gadā

10

Siltumenerģijas patēriņš apkurei lielāks par 30 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā

5

1. KOPĀ

5–25

2.

Projekta sagaidāmais CO2 izmešu samazinājuma efektivitātes rādītājs kgCO2/EUR gadā (tikai ēkas rekonstrukcijas gadījumā)Projekts ar visaugstāko efektivitātes rādītāju

5

Projekts ar otro augstāko efektivitātes rādītāju

4

Projekts ar trešo augstāko efektivitātes rādītāju

3

Projekts ar ceturto augstāko efektivitātes rādītāju

2

Projekts ar piekto augstāko efektivitātes rādītāju

1

2. KOPĀ

0–5

3.

Esošais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (tikai ēkas rekonstrukcijas gadījumā)Vienāds ar 120 kWh/m2 gadā vai mazāks

5

Lielāks par 120 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 140 kWh/m2 gadā

4

Lielāks par 140 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 160 kWh/m2 gadā

2

Lielāks par 160 kWh/m2 gadā, bet mazāks vai vienāds ar 180 kWh/m2 gadā

1

Lielāks par 180 kWh/m2 gadā

0

3. KOPĀ

0–5

4.

Projekta sagaidāmais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (tikai jaunbūves projektā)Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju

7

Projekts ar trešo augstāko energoefektivitātes rādītāju

5

Projekts ar ceturto augstāko energoefektivitātes rādītāju

3

Projekts ar piekto augstāko energoefektivitātes rādītāju

1

4. KOPĀ

0–10

5.

Projekta sagaidāmais siltumenerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā (papildpunkti labākajiem projektiem atbilstoši noteikumu* 5.punktā minētajām ēku klasēm)Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – vienģimenes dzīvojamā ēka (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – vienģimenes dzīvojamā ēka (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – biroju ēka (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – muzejs (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – bērnudārzs (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – skola (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – skola (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – daudzdzīvokļu sociālā ēka (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sporta ēka (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – mazumtirdzniecības ēka (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – mazumtirdzniecības ēka (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – ražošanas ēka (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – ražošanas ēka (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (rekonstrukcija)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (jaunbūve)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (jaunbūve)

5

Projekts ar visaugstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – viesnīca (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otro augstāko energoefektivitātes rādītāju savā ēku klasē – viesnīca (rekonstrukcija)

5

5. KOPĀ

0–10

6.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas EUR/m2 (papildpunkti labākajiem projektiem atbilstoši noteikumu* 26.1.apakšpunktā minētajam iedalījumam)Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (jaunbūve)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (jaunbūve)

5

Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir vienāds ar 15 kWh/m2 vai mazāks (rekonstrukcija)

5

Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds 25 kWh/m2 (jaunbūve)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (jaunbūve)

5

Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 15 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 25 kWh/m2 (rekonstrukcija)

5

Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (jaunbūve)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (jaunbūve)

5

Projekts ar viszemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (rekonstrukcija)

10

Projekts ar otrām zemākajām izmaksām ēkās, kurās plānotais enerģijas patēriņš ir lielāks par 25 kWh/m2, bet mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 (rekonstrukcija)

5

6. KOPĀ

0–10

Pavisam kopā

5–65

Piezīmes.

1. * Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums".

2. Ja rekonstrukcijas projektā tiek piebūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas, tad atbilstoši šā pielikuma kritērijiem ēka tiek vērtēta kā rekonstrukcija, ja rekonstruējamās ēkas daļas apkurināmā platība pārsniedz jaunbūvējamās ēkas daļas apkurināmo platību.

Vides ministrs R.Vējonis
01.09.2017