Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 06.01.2017. - 30.06.2018. / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Maksātnespējas likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Likuma mērķis un likumā lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu.

(2) Attiecībā uz valsti, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu šajā likumā noteikto maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu nepiemēro.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

(2) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

4.pants. Juridiskās personas maksātnespējas process

(1) Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

5.pants. Fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa principi

Tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (turpmāk šajā pantā – process) vispārējie principi tiek piemēroti šādi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

7.pants. Nodrošinātais kreditors

(1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.

(2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

8.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem.

8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

9.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr. 1346/2000) izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017. 25.09.2014. likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pants, ar kuru panta pirmā daļa papildināta ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.", ciktāl tas nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 21.12.2015. spriedumu, kas stājas spēkā 23.12.2015.)

10.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

(12.1 pants stājas spēkā 01.07.2018. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 51. punktu)

(12.2 pants stājas spēkā 01.07.2018. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 52. punktu)

I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona:

1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta vai atstādināta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu;

5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā;

7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus.

(3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) ir piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē;

2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72.panta noteikumiem;

4) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā.

(4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai garantē attiecīgie normatīvie akti.

(5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē kreditorus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ:

1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos;

2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

3) pamatojoties uz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu;

4) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, ja ir konstatēti šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

5) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora pieteikumu, ja:

a) pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir ierosināta disciplinārlieta vai stājies spēkā disciplinārlietu komisijas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa,

b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nepilda tai uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteikto disciplinārsodu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.5 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu Latvijā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstītos dokumentus).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.7 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu.

(4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.8 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem.

(3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā, ja šī persona uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas:

1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

II nodaļa
Administrators

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

4) kurai pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba pieredze jurista vai tam pielīdzināmā amatā;

5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

13.1 pants. Administratora amats

(1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors.

(2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas administrācijas direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

14.pants. Administratoru profesionālā organizācija

(1) Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk — Administratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori.

(2) Administratoru asociācija paziņo Maksātnespējas administrācijai, ja tās rīcībā ir ziņas, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

15.pants. Administratoru pretendentu apmācība

(1) Administratora eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kursa noklausīšanās un attiecīgs apmācības kursa organizatoru izsniegts apliecinājums. Apliecinājums par apmācības kursa noklausīšanos ir derīgs divus gadus pēc tā izsniegšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka apmācības kursa minimālo saturu un apjomu, kā arī apliecinājumā par apmācības kursa noklausīšanos iekļaujamās ziņas.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

16.pants. Administratora sertificēšana un atkārtota sertificēšana

(Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

16.1 pants. Administratora eksaminācija

(1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi.

(2) Administratora eksāmenu var kārtot personas:

1) kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām;

2) uz kurām neattiecas šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;

3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos;

4) kuras ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas administrācijas kontā.

(3) Ja Maksātnespējas administrācija konstatē vai saņem ziņas par personas neatbilstību šā likuma 13.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija.

(4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk — kvalifikācijas eksāmens).

(5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

16.2 pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens

(1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi divos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk — kvalifikācijas periods), kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 32 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā.

(3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

(4) Ja kārtējā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas laikā administratora amata darbība ir apturēta, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, Maksātnespējas administrācijas direktors var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei pēc administratora amata darbības apturēšanas termiņa beigām. Šādā gadījumā administratora amata darbību atjauno, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu, pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas.

(5) Kvalifikācijas eksāmenu ne retāk kā trīs reizes gadā — līdz 15.februārim, 15.jūnijam un 15.oktobrim — organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas administrācija.

(6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību.

(7) Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību.

(8) Administrators, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kārto kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. Administratoram, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, ir tiesības kvalifikācijas periodā vienu reizi lūgt kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

17.pants. Administratora sertifikāta darbības apturēšana, izbeigšana un tā anulēšana

(Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

17.1 pants. Atbrīvošana no administratora amata

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

17.2 pants. Atcelšana no administratora amata

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administratoram ar tiesas spriedumu nodibināta aizgādnība;

3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) administrators nepamatoti nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu;

5) tiesa ir atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu;

6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

7) pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata;

8) administrators nepilda viņam uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu;

9) administratora nāves gadījumā;

10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrators tiek atcelts no amata.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

17.3 pants. Atstādināšana no administratora amata darbības veikšanas

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors administratoru var atstādināt no amata darbības veikšanas, ja:

1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā;

2) pret administratoru ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) disciplinārlietu komisija ir ierosinājusi Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

17.4 pants. Administratora amata darbības apturēšana

(1) Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos.

(2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par administratoru ieraksta šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) administratora amata apliecības numurs;

3) administratora amata apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš;

4) administratora prakses vietas adrese Latvijā;

5) administratora tālruņa numurs;

6) administratora elektroniskā pasta adrese;

7) administratora amata darbības apturēšanas, atbrīvošanas no amata, atcelšanas vai atstādināšanas datums;

8) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina to, lai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas būtu pieejamas atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī kārto iecelto, no amata atcelto, atbrīvoto un atstādināto administratoru un to administratoru reģistrus, kuru darbība ir apturēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

III nodaļa
Administratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā

(Nodaļas nosaukums 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

19.pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratoru juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

11) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts;

12) apturēta administratora amata darbība;

2) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

4) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām;

7) administrators ir personiski ieinteresēts juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

10) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pildījis administratora pienākumus;

11) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

21.pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai

(1) Šā likuma 20.panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības.

(2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas administrāciju par darījumu partneriem un pamato to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

22.pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);

6) kreditoru sapulce ir ierosinājusi atcelt administratoru no konkrēta juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi;

7) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

8) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

81) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai viņa amata darbība ir apturēta.

(3) Ja administratora darbībā ir konstatēti pārkāpumi, administratoru atceļ tikai tajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(4) Ja administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

23.pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus.

(2) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(3) Administrators atkāpjas no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(31) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība.

(4) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators ievēro šā likuma 24.panta noteikumus par administratoru maiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 10 dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama, jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un paziņo par to kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017)

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa;

2) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

3) ja tiek izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process;

4) ja tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata vai viņa darbība tiek apturēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

IV nodaļa
Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc administratora iecelšanas amatā administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.

(3) Administratoram ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās;

2) sniegt informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) paziņot piecu dienu laikā Maksātnespējas administrācijai par prakses vietas, elektroniskā pasta adreses, vārda, uzvārda maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

5) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniegt savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par to juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi, kuros administrators ir pildījis vai pilda pienākumus;

6) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniegt šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka vai juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi;

7) izskatīt sūdzības par konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam;

8) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai;

9) nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai administratora prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības.

(4) Administrators nodrošina to, ka viņš ir sasniedzams prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī viņam adresētās korespondences (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstīto dokumentu) saņemšanu.

(5) Administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja uz parādnieku attiecas Gada pārskatu likums, administrators iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams) norakstu tikai tajos gadījumos, kad administrators ir pieņēmis lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā.

(6) Administrators savā prakses vai parādnieka atrašanās vietā kārto juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, kurā iekļauj visu ar juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus, kā arī sastāda attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(7) Ministru kabinets nosaka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietvedības vešanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

26.1 pants. Administratora lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Administrators savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot administratora amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no administratora amata pienākumu veikšanas veido administratora atlīdzība par pienākumu pildīšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Administratora izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

(1) Administratoram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un tā pārstāvjiem juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām bez maksas to rīcībā esošo juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par parādnieku un parādnieka pārstāvjiem;

3) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

(2) Administratoram, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajām ziņām vai kādai to daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

28.pants. Administratora pilnvarošana

(1) Administratoram ir tiesības viena kalendārā gada ietvaros uz laiku, kas nepārsniedz 60 dienas, pilnvarot citu administratoru, ievērojot šā likuma 20.pantā noteiktos ierobežojumus, veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā noteiktās pilnvaras izdošanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, pieteikumu par pilnvarojumu.

29.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

30.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(3) Kreditors vai kreditori, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no kopējās atzītās nenodrošināto kreditoru pamatparāda summas, var celt prasību pret administratoru visu kreditoru labā, ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis parādniekam zaudējumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

IV1 nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplinārā atbildība

(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.1 pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktors pēc tiesneša vai prokurora, vai Administratoru asociācijas priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt par:

1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu;

3) sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tos konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja to konstatējusi Maksātnespējas administrācija šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) valstij, parādniekam vai kreditoriem nodarītiem zaudējumiem, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un tas ir konstatēts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.2 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšana no procesa saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu

Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.3 pants. Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai

(1) Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas administrācijas direktoru atstādināt administratoru no amata līdz lietas izskatīšanai.

(2) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atstādināt administratoru no amata, pieņem lēmumu par administratora atstādināšanu no amata.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.4 pants. Disciplinārlietu komisija

(1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru un piemēro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram disciplinārsodu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) viens Tieslietu ministrijas pārstāvis;

2) divi Maksātnespējas administrācijas pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis;

4) viens Administratoru asociācijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(5) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija.

(6) Ministru kabinets nosaka disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību.

(7) Disciplinārlietu komisija izstrādā un pieņem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru profesionālās ētikas kodeksu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.5 pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības

Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) lūgt Maksātnespējas administrāciju veikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora darbības pārbaudi.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.6 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums

(1) Disciplinārlietu komisija mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt administratoru no amata;

3) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atstādināt administratoru no amata;

4) ierosināt Maksātnespējas administrācijas direktoram atcelt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā iecelta;

5) izbeigt disciplinārlietu;

6) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas administrācijai, lai tā izskaidro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram viņa rīcības nepareizību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.7 pants. Disciplinārsodi un to piemērošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram uzliek vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro vai bez tā;

2) rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro vai bez tā;

3) atcelšanu no administratora amata.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro disciplinārlietu komisija.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro Maksātnespējas administrācijas direktors, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata.

(4) Maksātnespējas administrācijas direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt administratoru no amata, pieņem lēmumu par disciplinārsoda — atcelšana no amata — uzlikšanu administratoram.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu valsts pamatbudžetā.

(6) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

(7) Ja administrators nepilda viņam uzlikto šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto disciplinārsodu, Maksātnespējas administrācijas direktors lemj par viņa atcelšanu no amata.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.8 pants. Disciplinārlietas noilgums

Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

31.9 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana

Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

B sadaļa
Tiesiskās aizsardzības process
V nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes. Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

(3) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, depozitāriju, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums un tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesai iesniedz parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu ierosina Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

34.pants. Ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un saskaņā ar šā likuma 51.panta ceturto daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikums nav piemērojams gadījumā, kad parādniekam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums.

35.pants. Administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā

(Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

35.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa. Pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vienlaikus paziņojot parādnieka kreditoriem.

(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(4) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu tiesai iesaka šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu tiesā iesniedz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(5) Ja šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētajā gadījumā netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par tiesiskās aizsardzības procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta, un tiesas nosaukums;

5) datums, kad pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums;

6) lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds, uzvārds, prakses vietas adrese Latvijā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kā arī tās atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs;

7) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

8) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

10) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;

11) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

VI nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;

3) aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju;

5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme;

7) nokavējuma naudas pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.

(2) Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(3) Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(4) Parādniekam ir pienākums pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī iesniegt kreditoru prasījumu pamatotību apliecinošus dokumentus un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana;

2) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

3) parādnieka – kapitālsabiedrības – pamatkapitāla palielināšana (arī ieguldot pamatkapitālā kreditoru prasījumu tiesības pret parādnieku);

4) parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija (46.pants);

5) citas metodes, kas atbilst tiesiskās aizsardzības procesa mērķim.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu.

(3) Ieskaits ir pieļaujams, ja parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās vismaz trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes var attiecināt uz darbinieka darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks. Parādnieka darbiniekam tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojams kreditora statuss.

(5) Nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta:

1) nodokļu pamatparāda dzēšana vai samazināšana;

2) nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem;

3) nokavējuma naudas samazināšana vairāk par 50 procentiem vai dzēšana;

4) soda naudas samazināšana vairāk par 65 procentiem vai dzēšana;

5) kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai atlikšana uz laiku.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesā ir aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un šajā likumā minētā tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanai.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa metodes nav piemērojamas attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa izdevumiem, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem.

(8) Šā panta otrajā daļā noteiktais proporcionalitātes princips nav attiecināms uz nodokļu un darbinieku darba samaksas prasījumiem, kā arī uz kompensāciju par radīto kaitējumu, ja nav saņemta attiecīgā kreditora vai darbinieka piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

39.pants. Prasījumu aizstāšana ar pamatkapitāla daļām vai akcijām

(1) Ja nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi tiek samazināti vairāk par 10 procentiem vai dzēsti pilnībā, šiem kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka pamatkapitāla daļām vai akcijām (turpmāk šajā pantā – daļas).

(2) Ja saskaņā ar likumu kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka daļām, parādnieks – kapitālsabiedrība – tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz parādnieka pamatkapitāla palielināšanu par apmēru, kādā ir samazināti vai dzēsti nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi.

(3) Ja, palielinot pamatkapitālu, tā palielinājums ir vienāds ar esošā pamatkapitāla apmēru vai lielāks par to, pamatkapitāls tiek palielināts par apmēru, kas nepārsniedz esošā pamatkapitāla apmēru, starpību starp pamatkapitāla palielinājumu un samazināto vai dzēsto galveno prasījumu kopsummu uzskatot par daļas uzcenojumu.

(4) Nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi ir tikuši samazināti šajā pantā minētajā apmērā vai arī dzēsti, ir tiesības triju mēnešu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas iegūt jaunās daļas proporcionāli apmēram, kādā ir samazināts vai dzēsts nenodrošinātā kreditora prasījums, ievērojot iespējamo daļu uzcenojumu.

(5) Nenodrošinātajam kreditoram piesakoties uz jaunajām daļām, tās tiek apmaksātas ar attiecīgā kreditora mantisko ieguldījumu, kura vērtība atbilst šā kreditora samazinātā vai dzēstā prasījuma apmēram.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā un iesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

(11) Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, parādniekam ir tiesības sasaukt kreditoru sapulci.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, un par to nekavējoties tiek informēta tiesa. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ar nodokļu administrāciju saskaņojams nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu, atsevišķi norādot parādnieka maksājumu saistības pret saistītajiem uzņēmumiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, kā arī parādnieka maksājumu saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem;

2) tās parādnieka maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, atsevišķi norādot parādnieka saistības, kuru izpildei kreditori ir cēluši prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām parādnieks sniedzis galvojumus;

3) parādnieka saistības, kuras nav maksājuma saistības, bet kuru rezultātā mainās parādnieka aktīvu sastāvs;

4) to parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

5) plānoto parādnieka ieņēmumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto ieņēmumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izmaksu samazināšanai;

6) plānoto parādnieka izdevumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto izdevumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie izdevumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izdevumu samazināšanai;

7) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes, kā arī pamatojumu izraudzītās metodes nepieciešamībai, lai panāktu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izpildi;

8) parādnieka esošos un plānotos pamatdarbības veidus;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

10) to darījumu veidus, kurus parādnieks drīkst veikt, nesaskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, un šo darījumu apmēru;

11) kārtību, kādā kreditori tiks informēti par parādnieka darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas laikā;

12) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ja ir panākta šā likuma 35.1 pantā noteiktā vienošanās, norādot:

a) viņa vārdu, uzvārdu,

b) personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi),

c) prakses vietas adresi Latvijā,

d) tālruņa numuru,

e) elektroniskā pasta adresi,

f) atlīdzības apmēru;

121) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šā likuma 12.3 panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

13) tās parādnieka ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai;

14) atlīdzību nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumus, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtību;

15) pamatojumu tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja minētā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process;

16) apliecinājumu tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumentu atvasinājumi atbilst oriģinālajiem dokumentiem.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus šā plāna īstenošanai, atbilstoši to piešķirto līdzekļu apmēram. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no minētā plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam pievieno:

1) pārskatu par plānotās naudas plūsmas prognozēm pirmajā procesa gadā, paskaidrojot pārskata posteņus viena mēneša intervālā, bet nākamajiem gadiem – triju mēnešu intervālā;

2) kreditoru iesniegtos un vērā neņemtos iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī pierādījumus tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir nodots visiem kreditoriem;

3) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

4) šā likuma 43.1 pantā minēto zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds ir sagatavots;

5) šā panta ceturtās daļas 12. un 12.1 punktā norādītās ziņas par kreditoru izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem, ja nav panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu.

(7) Salīdzinājumā ar citiem kreditoriem būtiski nelabvēlīgākus noteikumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā attiecībā uz atsevišķu kreditoru var paredzēt tikai ar attiecīgā kreditora piekrišanu.

(8) Parādniekam ir pienākums nodot tiem kreditoriem, kuru prasījumi atzīti par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotiem, administratora atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna iesniegšanu tiesā, kā arī nekavējoties informēt kreditorus par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

41.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Ja vien nodrošinātais kreditors nav atteicies, attiecībā uz viņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz:

1) kārtību, kādā tiks izpildītas no līguma izrietošās parādnieka saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras parādnieks nav izpildījis pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas;

2) kārtējos no līguma izrietošos maksājumus.

(2) Izdevumi, kas rodas, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļautā ieķīlātā manta tiesiskās aizsardzības procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu.

(2) Balsošana par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu notiek atsevišķi šādās kreditoru grupās:

1) nodrošinātie kreditori prasījumu nodrošinātajā daļā;

2) nenodrošinātie kreditori, arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta:

1) nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu;

2) nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

(4) Ja kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Kreditoram ir tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atzīstot iesniegtos iebildumus par pamatotiem, parādnieks atbilstoši groza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties uzsāk šā likuma 43.1 pantā minētās darbības un pievieno vērā neņemtos iebildumus saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(6) Kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna saskaņošanu nav tiesīgas īstenot:

1) personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku;

2) fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību;

3) personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no šās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.

(61) Šā panta sestajā daļā minēto kreditoru prasījumi netiek ieskaitīti kopējā kreditoru galveno prasījumu summā, no kuras rēķina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai nepieciešamo balsu skaitu.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu rakstveidā saskaņo ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

43.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu

(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas tiesā atzinumu par šo plānu tiesas noteiktajā termiņā sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

(11) Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona parādniekam nodod vienlaikus ar tā iesniegšanu tiesā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību šā likuma 38., 40. un 42.panta prasībām. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona pēc savas iniciatīvas, ja viņa rīcībā ir attiecīgās ziņas, atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmsšķietami (prima facie) pamatots. Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par prasījumu pirmsšķietamu (prima facie) nepamatotību, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tos pievieno atzinumam.

(4) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā kādu no prasījumiem atzīst par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.

(5) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinis par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.

(6) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, tas sniedz attiecīgu informāciju atbildīgajām valsts institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

43.1 pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem

(1) Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

(2) Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmšķietami (prima facie) pamatots.

(3) Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.

(4) Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesā pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.

(5) Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, viņš sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām.

(6) Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē tie kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šajā pantā noteikto darbību uzsākšanai.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

VII nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

44.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

Attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pieņēmusi nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu.

(2) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.

(3) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības attiecībā uz tādu ieķīlāto parādnieka mantu, kas nav norādīta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

46.pants. Reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros

(1) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros ir iespējama tikai tad, ja to paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

(2) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija notiek saskaņā ar komercsabiedrību darbību regulējošā likuma prasībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācijas procesā kreditoriem nav tiesību prasīt nodrošinājumu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, kreditors un parādnieka – komercsabiedrības –dalībnieks (akcionārs) var iesniegt tiesā pieteikumu atzīt par spēkā neesošu parādnieka – komercsabiedrības – dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja tas pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai neatbilst tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesa, kura ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros nevar piemērot tādu reorganizācijas veidu, kura īstenošanas rezultātā parādnieks beidz pastāvēt, izņemot parādnieka pārveidošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

47.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus parādnieks saskaņo ar kreditoriem šā likuma 42.pantā paredzētajā kārtībā un kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Šādā gadījumā uz parādnieku attiecas šā likuma 47.panta noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.

49.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Parādnieks, rakstveidā saskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu saistību izpildi (rēķinu samaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, ja šie maksājumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

3) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;

4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

6) nekavējoties ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

7) paziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;

8) ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

50.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

3) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

4) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un saimniecisko darbību;

5) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;

4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas administrācijai ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē. Ziņu iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram par Maksātnespējas administrācijas amatpersonas rīcību.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;

2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;

5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

51.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu:

1) ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja pastāv šā panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

3) pēc šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja pastāv kāda no šā panta trešajā daļā minētajām pazīmēm.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (57.panta pirmās daļas 9.punkts).

(6) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona minētā lēmuma norakstu nosūta:

1) attiecīgajam publiskajam reģistram, pievienojot pieteikumu ieraksta izdarīšanai par maksātnespējas atzīmes dzēšanu;

2) tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

(7) Šā panta sestā daļa netiek piemērota, ja tiesiskās aizsardzības process izbeigts, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

52.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, šā likuma 37.pantā minētie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.

VIII nodaļa
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

53.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādniekam ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 38. un 40.panta noteikumiem;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

3) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu;

4) parādnieks ir saņēmis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu (43.pants);

5) parādnieks saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir nosūtījis tiem kreditoriem, kuri šo plānu nav saskaņojuši, vienlaikus ar tā iesniegšanu apstiprināšanai tiesā.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nedrīkst skart nodokļu administrācijas intereses, ja šā plāna īstenošanai nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana (38.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

54.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos.

(2) Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

55.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas sekas

Šā likuma 37. un 45.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

C sadaļa
Juridiskās personas maksātnespējas process
IX nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

56.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

57.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

(1) Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks – cits šā likuma 56.pantā minētais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

4) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

5) parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

6) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

7) ir iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis;

8) ir iestājies kāds no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem;

9) ir iestājies šā likuma 51.panta piektajā daļā minētais apstāklis.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto brīdinājumu izsniegšanu var apliecināt arī ar zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu aktu par atteikšanos saņemt brīdinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

58.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process tiesā, un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un amata apliecības numurs;

6) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs un pilnvaras darbības termiņš;

7) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

10) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

11) juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) mantas pārdošanas plāna iesniegšanas datums;

13) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

59.pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.

(2) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu juridiskās personas maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(4) Ja kreditoru sapulce ierosinājusi atcelt Maksātnespējas administrācijas ieteikto un tiesas iecelto administratoru, Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai jaunu administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

X nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

60.pants. Personas, kuras var iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

11) kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;

12) šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;

2) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā norādītā persona, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru;

4) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu).

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku.

(3) Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(4) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

61.pants. Ierobežojumi juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

62.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(3) Depozīts izmantojams, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(5) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess;

2) kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.

(7) (Izslēgta ar 22.12.2016. likumu)

(71) Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.

(72) Ja šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un kreditori nav nolēmuši izmantot citu finansēšanas avotu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai attiecīgos gadījumos.

(73) Ministru kabinets uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros nosaka, kāda šo līdzekļu daļa novirzāma juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai šā panta 7.2 daļā noteiktajā gadījumā.

(74) Šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas kārtībā un apmērā, kādā ir izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.

(Pirmās daļas norma par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, ciktāl tā attiecas uz darbiniekiem, kuru vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir darba devēja pasludināšana par maksātnespējīgu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 20.04.2012. spriedumu, kas stājas spēkā 24.04.2012. Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

XI nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

63.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu);

4) nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu.

(2) Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(4) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku.

(5) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

64.pants. Administratora pilnvaras pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība;

2) administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu;

3) administrators veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) administrators, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina, lai attiecīgajām juridiskās personas maksātnespējas procesa kompetentajām personām un institūcijām tiktu iesniegts pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecināts šā nolēmuma tulkojums valsts valodā.

65.pants. Administratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:

1) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesai, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;

3) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

4) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu;

6) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas administrācijā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka administratora atlīdzības apmēru par darbinieku prasījumu iesniegšanu un kārtību, kādā tā izmaksājama;

8) izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

9) pieprasa, lai parādnieka dalībnieki (akcionāri) izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniedz tiesai prasības par šādu saistību izpildi;

10) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) nodrošina parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanu;

12) iesniedz tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

13) nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, tajā skaitā:

a) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba),

b) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru),

c) parādnieka darbinieku darba līgumus, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās), un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem),

d) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim,

e) darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus;

14) pilda citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

66.pants. Administratora pienākumi maksātnespējas procesos, kas uzsākti saskaņā ar Padomes regulu Nr. 1346/2000

(1) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta “h” punkta izpratnē, Padomes regulas Nr. 1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz pieteikumu par parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt atbildīgajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūras sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora prasījumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

67.pants. Administratora tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

5) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parādnieka vārdā parakstīt jebkuru dokumentu;

6) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

7) segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (168.panta trešā daļa);

8) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

9) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

10) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

11) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

12) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

13) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa līdzekļiem;

14) pieprasīt tiesu izpildītājam, lai tiek atceltas izsludinātās izsoles, ja parādnieka mantu plānots pārdot lietu kopības sastāvā;

15) triju mēnešu laikā no kreditora prasījuma iesniegšanas dienas celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšana, lai apstrīdētu prasījumu, kas pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ja ir pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

XII nodaļa
Parādnieka pārstāvis un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

68.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, ievērojot šādu secību:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) cits izpildinstitūcijas loceklis;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) cits pārraudzības institūcijas loceklis;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībā nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, – biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par jauna parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

(7) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu var pārsūdzēt tiesā persona, kura ir noteikta par parādnieka pārstāvi. Sūdzība iesniedzama triju nedēļu laikā no dienas, kad attiecīgā persona ir uzzinājusi par lēmumu.

69.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar iesniegtajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus pret tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

70.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.

(3) Ja parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

71.pants. Parādnieka pārstāvja pienākums sniegt ziņas administratoram un tiesai

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja dzīvesvietas adresi nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.

72.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

4) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

XII1 nodaļa. Valdes locekļu atbildība

(Nodaļa 25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

72.1 pants. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu

(1) Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

(3) Maksātnespējas procesā prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nav cēlis šādu prasību, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.

(4) Tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Šā panta noteikumi piemērojami arī citu juridisko personu maksātnespējas procesa subjektu likumiskajiem pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par juridiskās personas grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu saglabāšanu.

XIII nodaļa
Kreditoru prasījumi

73.pants. Kreditoru prasījumu iesniegšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis savus prasījumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā iesniegumā norāda:

1) prasījuma pamatojumu;

2) prasījuma veidu;

3) prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru;

4) prasījuma rašanās laiku;

5) vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72.panta izpratnē;

51) vai kreditors atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas;

6) kontaktinformāciju, tajā skaitā elektroniskā pasta adresi;

7) bankas konta numuru.

(5) Nodrošinātais kreditors, piesakot kreditora prasījumu, norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts. Nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības pret trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, piesakot kreditora prasījumu, norāda par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtību maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus. Izņēmuma gadījumos, kad pamatojošu dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, kreditors pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām. Nodokļu administrācija prasījumu pamatojošos dokumentu atvasinājumus var neiesniegt, ja prasījuma pamatotību apliecinošu informāciju administrators var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(61) Ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, šā panta ceturtajā daļā minētajam iesniegumam kreditors pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(9) Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz tās piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(10) Maksātnespējas administrācijas prasījumu atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tās piešķirtos naudas līdzekļus ieraksta kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.

(11) Nodokļu administrācijas prasījumi, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process, ir piesakāmi kā kreditora prasījumi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

74.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

(1) Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtajā daļā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no dienas, kad sūtījums nodots pasta komersantam, novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

75.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(21) Nodrošinātā kreditora prasījumu, kas pret trešo personu ir nodrošināts ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu un kas ir atkarīgs no nosacījuma iestāšanās, administrators var neatzīt, ja ir pamatotas šaubas par to, ka nosacījums iestāsies.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigām tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(41) Ja tiesa, izskatot strīdu par administratora lēmumu, ir noteikusi termiņu prasības celšanai un ja pastāv strīds par tiesībām, tad līdz brīdim, kad ar tiesas nolēmumu attiecīgais kreditora prasījums ir atzīts, tas ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pasta komersantam.

(6) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem septiņu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Lēmumu par parādnieka darbinieka kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem 15 dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas.

(7) Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

(8) Ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora prasījumu, par kuru jau ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Atceļot sākotnējo lēmumu, administrators pieņem jaunu lēmumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 73.pantā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

76.pants. Lēmums par nenodrošinātā kreditora statusa piešķiršanu nodrošinātajam kreditoram pēc ieķīlātās mantas pārdošanas

(1) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors savu prasījumu administratoram iesniedzis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru.

(4) Lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi.

77.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

Administrators sadala iesniegtos kreditoru prasījumus divās šādās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

78.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma (nosaukums) vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kontaktinformācija, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

(3) Administrators septiņu dienu laikā pēc šā likuma 73.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta kreditoriem un parādnieka pārstāvim kreditoru prasījumu reģistru.

(4) Administrators piecu dienu laikā paziņo kreditoriem, ka ir izdarītas izmaiņas kreditoru prasījumu reģistrā.

79.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš iesniedzis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

80.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas.

(2) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4) Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu var iesniegt tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

XIV nodaļa
Kreditoru informēšanas pienākums

81.pants. Kreditoru informēšanas pienākums

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņo kreditoriem par:

1) parādnieka mantas pārdošanas plānu;

2) mantas neesamību parādnieka uzņēmumā;

3) administratora atlīdzības apmēru;

4) juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem;

5) kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

6) nodomu atteikties no prasījumiem;

7) nodomu noslēgt izlīgumu;

8) nodomu veikt prasījuma tiesību cesiju;

9) neieķīlātās mantas pārdošanas termiņa pagarināšanu.

(2) Administrators ziņo kreditoriem par citiem jautājumiem, kuriem ir nozīme juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē.

(3) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, administrators informāciju kreditoriem sniedz elektroniski, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

82.pants. Kreditoru pienākums vērsties pie administratora

Ja kreditoriem ir iebildumi par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram piecu dienu laikā pēc šo ziņu saņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

83.pants. Administratora rīcība pēc kreditoru iebildumu saņemšanas

Ja šajā likumā nav noteikts citādi, pēc kreditoru iebildumu saņemšanas par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām administrators izvērtē iebildumu pamatotību un:

1) ja iebildumi tiek ņemti vērā, veic atbilstošas izmaiņas un paziņo par tām visiem kreditoriem;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, sniedz kreditoram motivētu atbildi.

84.pants. Kreditoru tiesības

Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir šādas tiesības:

1) ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunkta nosacījumiem, lai izlemtu šā likuma 89.pantā minētos jautājumus;

2) apstrīdēt administratora rīcību šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem.

85.pants. Administratora darbības pārskats

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru ceturksni sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu.

(2) Administratora darbības pārskata veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

85.1 pants. Administratora darbības revīzija

(1) Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā.

(2) Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(3) Revīzijas uzsākšanas pamats ir šā panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija.

(4) Revidentam kreditoru noteiktais darba uzdevums var ietvert gan administratora darbības pārbaudi attiecīgajā maksātnespējas procesā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedības un finanšu pārbaudi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai.

(5) Administrators nodrošina revidentu ar paziņojumā par revīzijas veikšanu norādīto informāciju ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc revidenta pieprasījuma administrators nekavējoties nodrošina revidentu ar jebkuru papildu vai skaidrojošu informāciju, ciktāl tas izriet no paziņojumā noteiktā darba uzdevuma.

(6) Revidents ziņojumu nosūta administratoram, attiecībā uz kura darbību revīzija veikta.

(7) Revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri to pieprasījuši.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

XV nodaļa
Kreditoru sapulce

86.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma kreditoru lēmumu pieņemšanai.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(4) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(5) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu vai cita apliecinājuma atbilstoši apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(6) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(7) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(8) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(10) Balsstiesīgie kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.

(11) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(12) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(13) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(14) Parakstīto protokolu un tā pielikumus administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(15) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz divām nedēļām, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

87.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcē

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas tādam nenodrošinātajam kreditoram, kā arī nodrošinātajam kreditoram prasījuma nenodrošinātajā daļā un nodrošinātajā daļā šā likuma 90.pantā minētajā gadījumā, kura prasījums ir iesniegts šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka atbilstoši kreditora galvenā prasījuma summai, par katru veselu euro piešķirot vienu balsi.

(4) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iesniedzis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības iesniegto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuri ir atzīstami par ieinteresētajām personām atbilstoši šā likuma 72.pantam, kā arī personām, kuras ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no ieinteresētajām personām gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(6) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuru kreditoru prasījumā nav norādīta šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā minētā prasība un kreditors nav novērsis attiecīgo trūkumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

88.pants. Kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci:

1) pēc savas iniciatīvas;

2) ja to pieprasa:

a) balsstiesīgais kreditors, kura prasījums nav mazāks kā viena desmitā daļa no kopējās balsstiesīgo nenodrošināto kreditoru prasījumu summas,

b) nodrošinātais kreditors, lai ierosinātu šā likuma 90.pantā minēto procedūru,

c) ne mazāk kā trīs kreditori neatkarīgi no prasījumu summas,

d) parādnieka pārstāvis,

e) Maksātnespējas administrācija,

f) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.

(3) Kreditoru sapulci, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu, administrators sasauc triju nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā; pieteikumā norāda kreditoru sapulces datumu, laiku un norises vietas adresi. Pieteikumam pievieno šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.

(5) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru, iesniegto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu summu un darba kārtību. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(6) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

89.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Šajā likumā noteiktajos gadījumos kreditoru sapulce pieņem lēmumu par:

1) administratora atlīdzības noteikšanu;

2) administratora atcelšanas ierosināšanu;

3) maksātnespējas procesa izdevumu apstiprināšanu;

4) parādnieka mantas pārdošanas veidu (115.panta 2.1 daļa) vai pārdošanas termiņa pagarināšanu;

5) turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna (111.panta septītā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

90.pants. Administratora atcelšanas ierosināšana

(1) Lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu var pieņemt, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Lēmums par administratora atcelšanas ierosināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

(2) Balsošanā par administratora atcelšanas ierosināšanu piedalās arī nodrošinātie kreditori.

(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(4) Kreditoru sapulces lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu tiesai iesniedz kreditoru sapulces norīkots pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

91.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kura pasludinājusi attiecīgo juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

XVI nodaļa
Parādnieka manta un tās pārvaldīšana

92.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) saskaņā ar šā likuma 93.pantu atgūtā manta;

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.

(2) Ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šā panta pirmajā daļā norādītā manta atrodas Latvijā.

(3) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

93.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:

1) iekļauta parādnieka mantā juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (99.pants);

4) atgūta, atprasot rokas ķīlas priekšmetu.

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no dalībniekiem (akcionāriem) un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma juridiskās personas maksātnespējas procesa gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos.

94.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

95.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādes parādnieka kontā.

XVII nodaļa
Darījumu apstrīdēšana

96.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

97.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3) Darījumam, kurš noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

98.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

99.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

100.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

XVIII nodaļa
Līgumu izpilde un izbeigšana

101.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

102.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) radušies sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram.

103.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

104.pants. Ieskaita ierobežojumi

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

105.pants. Prasījumu cedēšana

Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša.

XIX nodaļa
Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu

106.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieļaujamība

Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu nav pieļaujama, ja parādniekam juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz šā likuma 57.panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

107.pants. Pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesiskās aizsardzības process parādniekam piemērojams, ievērojot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus. Šādā gadījumā iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir tiesīgi:

1) parādnieka pārstāvis;

2) administrators;

3) pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators;

4) kreditors vai kreditoru grupa.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par atbalstītu, ja to saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļaujamas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un atlīdzība par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, un tās sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(4) Darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un sedzami pilnā apmērā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesai saņemama šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

108.pants. Kreditoru informēšana par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu

Personai, kura ir izstrādājusi un saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pienākums pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas tiesai par to informēt administratoru un kreditorus, kā arī parādnieku, ja plānu nav izstrādājis parādnieka pārstāvis.

109.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

XX nodaļa
Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā

110.pants. Realizējamā manta

Juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta šā likuma 92.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

111.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(2) Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota saskaņā ar šā likuma 116.panta noteikumiem.

(4) Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators.

(5) Naudas līdzekļi, kas saistīti ar parādnieka mantas pārdošanu, ieskaitāmi parādnieka kontā.

(6) Visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Administrators var pagarināt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, par to šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā paziņojot kreditoriem un norādot termiņa pagarināšanas pamatojumu. Ja kreditori nepiekrīt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņa pagarināšanai, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

(7) Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu. Kreditors, kas piekrīt parāda saistības samazinājumam par mantu, kuru administrators nevarēja pārdot, divu nedēļu laikā no administratora uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņo par to administratoram. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt sev vienu un to pašu mantu, administrators rīko izsoli starp šiem kreditoriem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja kreditori nepiekrīt mantas izslēgšanai no mantas pārdošanas plāna, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

112.pants. Ziņojums par parādnieka mantas neesamību

(1) Ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru, viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, norādot:

1) parādnieka finansiālo stāvokli;

2) izvērtējumu par iespējām atgūt šā likuma 93.pantā norādīto parādnieka mantu;

3) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja tas tiks turpināts;

4) priekšlikumu nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu;

5) priekšlikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa turpmāku risinājumu – izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai to turpināt;

6) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(3) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, ir saņemts priekšlikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu, administrators noslēdz šā likuma 168.panta trešajā daļā noteikto vienošanos un turpina juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(4) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno ziņojumā par parādnieka mantas neesamību norādīto priekšlikumu par procesa turpmāko risinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

113.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns

(1) Parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas:

1) neieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

2) neieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

3) prognozējamo līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt, pārdodot neieķīlāto parādnieka mantu, atsevišķi norādot to līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt izsolē un bez tās, papildus norādot līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt parādnieka mantas kā lietu kopības pārdošanā izsolē un bez tās;

4) neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

5) ieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

6) ieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

7) ar nodrošināto kreditoru saskaņoto ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

8) līdzekļu apmēru, ko plānots iegūt, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu;

9) informāciju par prasījumu cedēšanu, ja tāda ir paredzēta;

10) juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;

11) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas – administratora atlīdzību un procesa izdevumus;

12) parādnieka mantas pārdošanas termiņu;

13) informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam parādnieka mantas pārdošanas plānu.

(3) Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.

(4) Ja administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to iesaistītajām pusēm. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.

(5) Administrators uzsāk parādnieka mantas pārdošanu atbilstoši parādnieka mantas pārdošanas plānā ieteiktajam pārdošanas veidam ne agrāk kā divas nedēļas pēc plāna nosūtīšanas kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad plāns uzskatāms par saskaņotu.

(6) Ja parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzēts pārdot parādnieka mantu bez izsoles un attiecībā uz šo mantu ir uzsākta izpildu lietvedība, administrators, uzsākot mantas pārdošanu, informē par to tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lietvedība.

(7) Ja nav iespējama parādnieka mantas pārdošanas plāna izpilde, administrators nekavējoties informē par to kreditorus, nosūtot precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu saskaņo šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pirms parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas administrators konstatē parādnieka mantā ietilpstošas kustamās lietas, kas bojājas vai kļūst būtiski nevērtīgākas, viņam tās nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, pēc pārdošanas informējot kreditorus par to un iegūtajiem naudas līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

114.pants. Parādnieka uzņēmuma pārdošana

(1) Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu kopumā.

(2) Ja uzņēmumā ietilpst arī parādnieka ieķīlātā manta, uzņēmuma pārdošanai administrators saņem nodrošinātā kreditora piekrišanu.

(3) Pārdodot uzņēmumu kā kopumu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

(4) Ja administrators pieņēmis lēmumu pārdot uzņēmumu izsolē, tad izsole notiek atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta nekustamā īpašuma pārdošanai, un to veic administrators.

(5) Pieņemot lēmumu par uzņēmuma pārdošanu, administrators sastāda sarakstu, kurā iekļauj pārdodamajā uzņēmumā ietilpstošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas un saimnieciskus labumus, kuri pieder pie uzņēmuma.

(6) Uzņēmuma pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(7) Lēmumu par uzņēmuma izsoles akta apstiprināšanu pieņem tā tiesa, kura skata parādnieka maksātnespējas procesa lietu.

115.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli.

(21) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma otrā izsole tiek atzīta par nenotikušu, administrators nekavējoties nosūta kreditoriem precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu, norādot priekšlikumu par turpmāko rīcību ar mantu.

(22) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir saņemts kreditoru lūgums rīkot trešo izsoli, tās izdevumus sedz šādu lūgumu izteikušie kreditori, par to rakstveidā vienojoties ar administratoru. Trešā izsole ir rīkojama pēc otrās izsoles noteikumiem. Ja izsoles rīkošanai nepieciešamā naudas summa vienošanās noteiktajā termiņā nav samaksāta, administrators pieteikto lūgumu rīkot trešo izsoli noraida.

(23) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts precizētais parādnieka mantas pārdošanas plāns, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno savā priekšlikumā norādīto risinājumu.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4) Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi izsoles aktu vai pieņēmusi lēmumu reģistrēt īpašuma tiesības uz kreditora vārda, kas ir paziņojis par gribu mantu paturēt, administrators sagatavo aprēķinu, kurā norāda izsoles izdevumus, atlīdzību par izsoles rīkošanu, pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena ar to apliekama, kārtējos nodokļu maksājumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu par laikposmu no dienas, kad pasludināts maksātnespējas process, līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole, un kreditoriem izmaksājamo summu. Nosolītājs, parādnieks vai kreditori administratora sagatavoto aprēķinu var pārsūdzēt tiesā, kurā ierosināta attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta, 10 dienu laikā no aprēķina saņemšanas dienas.

(5) Ja neviens izsoles dalībnieks izsolē nesola, nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums netiek atmaksāts, bet to ieskaita parādnieka mantā.

(6) Administrators ir tiesīgs noteikt izsoles dalības maksu otrajā izsolē līdz 0,1 procenta apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma, bet ne mazāk par 50 euro.

(7) Ja administrators noteicis izsoles dalības maksu, personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma otrajā izsolē, iemaksā dalības maksu administratora norādītajā parādnieka kontā. Pirms izsoles administrators pārliecinās, vai dalības maksa ir ieskaitīta šajā kontā.

(8) Dalības maksu, ko iemaksājuši izsoles dalībnieki, atpakaļ neizsniedz, bet to ieskaita parādnieka mantā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

116.pants. Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 115.panta noteikumus, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

(3) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, atlīdzību par izsoles rīkošanu un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai.

(31) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 614.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors nevēlas mantu paturēt sev, administrators vienojas ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu. Ja nodrošinātais kreditors lūdz rīkot trešo izsoli, tā rīkojama šā likuma 115.panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nevar vienoties ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu, tajā skaitā par mantas pārdošanu bez izsoles, vai konstatē šā likuma 111.panta septītajā daļā minēto apstākli, lēmumu par turpmāko rīcību ar ieķīlāto, par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu pieņem administrators un paziņo par to nodrošinātajam kreditoram šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nodrošinātajam kreditoram ir iebildumi attiecībā uz saņemtajām ziņām, nodrošinātais kreditors tos izsaka šā likuma 82.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un visbeidzot līgumsodi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

XXI nodaļa
Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

117.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns

(1) Administrators 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu atbilstoši šā likuma 118.pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu.

(3) Administrators uzsāk kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu, ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas nav saņemti kreditoru iebildumi.

(4) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz kreditoru prasījumu segšanas plānu un administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to kreditoriem. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi to iesniedzējiem.

(5) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, lēmumu par faktisko juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu pieņem kreditoru sapulce.

(6) Administrators 15 dienu laikā pēc kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildes paziņo par to kreditoriem.

(7) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna sastādīšanas brīdī noris tiesvedība, kas uzsākta vai atjaunota tiesas noteiktajā termiņā, jo konstatēts strīds par tiesībām, izskatot sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, šajā pantā minētie termiņi skaitāmi no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums minētajā tiesvedībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

118.pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) No parādnieka naudas līdzekļiem, tajā skaitā līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 116.pantā noteiktajā gadījumā, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināts Maksātnespējas administrācijas prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto prasījumu segšanas pilnībā tiek apmierināti šādi darbinieku prasījumi:

1) darba samaksa par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

2) atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

3) atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

4) atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos likumā noteiktajā minimālajā apmērā, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto laikposmu līdz darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un kaitējuma atlīdzības summa par četriem gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumā, ja darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra;

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā daļā minētajiem prasījumiem.

(4) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(5) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem), kuri iesniegti šā likuma 73.pantā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 76.pantu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts šā likuma 73.pantā minētajā termiņā.

(6) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(7) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(8) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(9) No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(10) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un devītajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

(12) No naudas līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka uzņēmumu, vispirms tiek segtas ar mantas pārdošanu saistītās izmaksas un nodrošināto kreditoru prasījumi ieķīlātās mantas vērtības apmērā, bet ne vairāk kā nodrošinājuma apmērā. Atlikušie līdzekļi tiek sadalīti šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

118.1 pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība, ja pieteikts tāda nodrošinātā kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās

(1) Naudas līdzekļus, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpo par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, administrators deponē Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē līdz brīdim, kad nodrošinātais kreditors iesniedzis Maksātnespējas administrācijai paziņojumu par nosacījuma iestāšanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi glabājami ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad ieķīlātā manta ir pārdota par labu nodrošinātajam kreditoram, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, vai piecus gadus no parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.

(3) Ja nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, iesniegumā norādījis datumu, līdz kuram jāiestājas nosacījumam, un līdz minētajam datumam nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai paziņojumu par nosacījuma iestāšanos, šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi glabājami līdz iesniegumā norādītajam datumam.

(4) Ja nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai paziņojumu par nosacījuma iestāšanos līdz šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajam termiņam, šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi tiek izmaksāti atbilstoši šā likuma 118.panta noteikumiem. Ja, iestājoties nosacījumam, no kura bija atkarīgas nodrošinātā kreditora prasījuma tiesības, prasījuma apmērs ir mazāks par šā panta pirmajā daļā minēto naudas līdzekļu summu, līdzekļu atlikumu izmaksā atbilstoši šā likuma 118.panta noteikumiem.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā naudas līdzekļi, kas iegūti no tādas parādnieka mantas pārdošanas, kas kalpojusi par nodrošinājumu tāda nodrošinātā kreditora prasījumam, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, deponējami Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā Valsts kasē un izmaksājami kreditoriem.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

119.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi.

(2) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, ir saņemti kreditoru iebildumi, administrators:

1) piecu dienu laikā novērš trūkumus kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildē, ja iebildumi tiek ņemti vērā, un iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam precizēto paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi un informē tiesu par saņemtajiem iebildumiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiesai iesniedzams 10 dienu laikā pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā termiņa beigām.

(4) Ja šā likuma 112.pantā minētajā ziņojumā par parādnieka mantas neesamību administrators iekļāvis priekšlikumu izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu un nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators 15 dienu laikā pēc šā likuma 112.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

120.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts vienlaikus ar tiesas nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administratora kā pārvaldes institūcijas pilnvaras attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un neizmantotās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(3) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(4) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

XXII nodaļa
Individuālo komersantu un personālsabiedrību maksātnespējas procesa īpatnības

121.pants. To kreditoru tiesības, kuru prasījumi neizriet no parādnieka komercdarbības

(1) Individuālajam komersantam maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ja tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process individuālajam komersantam, šajā nodaļā noteiktās kreditoru tiesības ir arī tām personām, kurām prasījuma tiesības pret individuālo komersantu ir radušās ārpus individuālā komersanta veiktās komercdarbības.

(3) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts personālsabiedrībai, šajā nodaļā noteiktās kreditoru tiesības ir arī personālsabiedrības komplementāru kreditoriem.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie kreditori nepiesaka savus prasījumus atbilstoši šā likuma 73.panta prasībām, uz tiem neattiecas šā likuma 122.panta noteikumi.

122.pants. Prasījuma tiesību noilgums

(1) Pēc tam kad šā likuma XXI nodaļā noteiktajā kārtībā ir pabeigts individuālā komersanta vai personālsabiedrības maksātnespējas process, nesegtās kreditoru prasījumu tiesības noilgst Komerclikumā noteiktajā termiņā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā noilgst arī šā likuma 121.panta otrajā un trešajā daļā minēto kreditoru prasījuma tiesības, ja šie kreditori ir iesnieguši savus prasījumus individuālā komersanta vai personālsabiedrības maksātnespējas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

123.pants. Tiesības izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu

(1) Fiziskajai personai, kurai kā individuālajam komersantam ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī fiziskajai personai, kas ir bijusi komplementārs personālsabiedrībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, kā arī fiziskajai personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

XXIII nodaļa
Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesa īpatnības

124.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas process un mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju maksātnespējas procesā saprot tādu juridiskās personas maksātnespējas procesa subjektu, no kura gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes.

(3) Lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimnieciskās ražošanas sezonālo raksturu un atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām.

(4) Lai gūtu ienākumus no saražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt ilgāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

125.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu šo mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

126.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 125.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam no nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvās teritorijas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

D sadaļa
Fiziskās personas maksātnespējas process
XXIV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

127.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

128.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

(2) Parādniekam ir šajā likumā noteiktās parādnieka pārstāvja tiesības un pienākumi.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.

(4) Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1.pielikumā noteikto mantu un 596.pantā minētās summas.

(5) Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

129.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi

(1) Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts izmantojams, lai segtu šā likuma 171.panta pirmajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

(4) Ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts, depozīts atmaksājams fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams administratoram vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

130.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

131.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstams:

1) parādnieka laulātais;

2) persona, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) parādnieka aizbildnis vai aizgādnis;

4) komercsabiedrība, kurā parādniekam pieder izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

132.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un tiesas nosaukums;

3) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un amata apliecības numurs;

4) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs un pilnvaras darbības termiņš;

5) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

6) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

7) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar šā likuma 128.panta trešo daļu;

8) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

9) kreditoru pieteikšanās termiņš;

10) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

XXV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana

133.pants. Personas, kuras var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm;

2) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā norādītā persona;

3) parādnieks kopā ar šā likuma 131.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām ieinteresētajām personām, ja katrai no tām pastāv kāda no šā likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

134.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(4) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai.

(5) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

135.pants. Administratora iecelšana fiziskās personas maksātnespējas procesā

Administratora iecelšanai fiziskās personas maksātnespējas procesā piemēro šā likuma 59.panta pirmo un ceturto daļu.

136.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2) Līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

XXVI nodaļa
Bankrota procedūras norise

137.pants. Administratora darbības bankrota procedūras laikā

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas administrators:

1) atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros, ja administratoram tiek nodoti naudas līdzekļi saskaņā ar šā likuma 139.panta 2.punktu vai parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros ir paredzēta mantas pārdošana;

2) ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

3) apzina parādnieka mantu un saistības;

4) pieprasa un saņem no parādnieka, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm ziņas, kas nepieciešamas, lai apzinātu parādnieka mantu un saistības, kā arī citu informāciju fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) ja nepieciešams ņem savā pārvaldījumā parādnieka mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoriem savas darbības pārskatu un priekšlikumus, kā iegūt līdzekļus fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai un kreditoru prasījumu apmierināšanai;

8) sagatavo parādnieka mantas pārdošanas plānu;

9) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

10) organizē parādnieka mantas pārdošanu;

11) (izslēgts ar 25.09.2014. likumu);

12) pārstāv parādnieku ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajos jautājumos;

13) pēc parādnieka lūguma un abpusējas vienošanās sniedz konsultāciju saistību dzēšanas plāna projekta sagatavošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

138.pants. Administratora tiesības bankrota procedūras laikā

Administratoram bankrota procedūras ietvaros papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumus (172.pants);

3) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu fiziskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka mantas vai citiem fiziskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem.

139.pants. Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir pienākums:

1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;

3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;

5) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;

6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;

7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

140.pants. Parādnieka tiesības bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

141.pants. Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulce

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku ir iesniedzami administratoram šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja kreditors nokavējis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts galīgais bankrota procedūras izmaksu saraksts.

(11) Pēc šā likuma 73.panta otrajā daļā minētā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku gan fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tam, kad parādnieks ir atbrīvots no saistībām šā likuma 164.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā. Šā likuma 164.panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās saistības nenoilgst.

(2) Administrators apkopo parādnieka kreditoru prasījumus šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

(21) Administrators nekavējoties elektroniski nosūta paziņojumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu visiem zināmajiem parādnieka kreditoriem, kuru prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Ja publiski pieejamā informācijā nav atrodamas ziņas par parādnieka kreditoriem vai kreditoru elektroniskajām pasta adresēm, administrators ir tiesīgs attiecīgajiem kreditoriem paziņojumu nesūtīt.

(3) Kreditoru sapulces notiek saskaņā ar šā likuma XV nodaļas noteikumiem.

(4) Tiesības pieprasīt kreditoru sapulces sasaukšanu ir jebkuram kreditoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

142.pants. Kreditoru tiesības paziņot par fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem

(1) Kreditoriem divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(2) Administratora lēmumu neiesniegt tiesai pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu pēc šajā pantā minētā kreditoru paziņojuma saņemšanas par šā likuma 130.pantā minēto ierobežojumu pastāvēšanu var apstrīdēt tiesā, kurā ir ierosināta fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

143.pants. Parādnieka manta

(1) Uz parādnieka mantu un tās pārvaldīšanas kārtību ir attiecināmi šā likuma XVI nodaļā ietvertie noteikumi, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(2) Parādnieka manta ir arī parādnieka ienākumi, kas gūti fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Par parādnieka mantas saglabāšanu atbild administrators, kas var nodot šo mantu parādniekam glabāšanā ar vai bez tiesībām to lietot.

144.pants. Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā

Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.

145.pants. Parādnieka mantas pārdošana bankrota procedūras laikā

(1) Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu.

(2) Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

146.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādnieka mantas pārdošanai administrators izstrādā parādnieka mantas pārdošanas plānu (113.pants), ņemot vērā šā likuma 111. un 148.panta noteikumus.

(2) Ja nodrošinātais kreditors un parādnieks ir noslēdzis vienošanos saglabāt mājokli, kas apgrūtināts ar ķīlu, un šī vienošanās ir samērojama ar pārējo kreditoru interesēm, tas tiek norādīts parādnieka mantas pārdošanas plānā.

(3) Parādnieka mantas pārdošanas plānu administrators nosūta šajā likumā noteiktajā kārtībā kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām.

(4) Parādnieka mantas pārdošanas plāns tiek realizēts atbilstoši šā likuma XX nodaļas noteikumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

147.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība

(1) Pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes administrators 15 dienu laikā sastāda un nosūta visiem kreditoriem galīgo bankrota procedūras izmaksu sarakstu, nosakot kreditoru prasījumu segšanas kārtību, kā arī pārskatu par saņemtajiem un izlietotajiem naudas līdzekļiem.

(2) No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.

(4) Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc tam, kad veikti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie maksājumi, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(5) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam.

(6) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

148.pants. Vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā

(1) Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos maksājumus veic administrators no parādnieka mantas atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora saskaņotajam grafikam. Par nodrošinātajam kreditoram veiktajiem maksājumiem tiek samazināts šā kreditora prasījums.

(4) Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, šajā pantā minētā vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par šā panta otrajā daļā minētajiem.

(5) Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

(6) Ja ar parādnieku kopā mājoklī, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 euro, dzīvo tā apgādībā esošas personas un šis mājoklis ar parādnieku kopā dzīvojošajām un tā apgādībā esošajām personām ir deklarētā dzīvesvieta, šāda mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt uz laiku līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas plānā.

(7) Par mājokli šā likuma izpratnē uzskatāms parādniekam piederošs īpašums, kurā tas pēdējo sešu mēnešu laikā pirms dienas, kad tiesā iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir deklarējis savu dzīvesvietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 18. un 34.punktu)

149.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta parādnieka mantas pārdošana un atgūšana (144.pants). Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta arī tad, ja parādnieka īpašumā ir palicis mājoklis, attiecībā uz kuru parādnieks panācis vienošanos ar nodrošināto kreditoru.

(2) Paziņojumā par bankrota procedūras pabeigšanu administrators norāda apmierināto kreditoru prasījumu un neapmierināto kreditoru prasījumu summu.

(3) Nosūtot kreditoriem paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu, pievieno saistību dzēšanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši šā likuma 154. un 155.pantam.

(4) Kreditoriem un parādniekam ir tiesības 15 dienu laikā pēc administratora paziņojuma saņemšanas izteikt viņam iebildumus un priekšlikumus par bankrota procedūras pabeigšanu.

(5) Administrators, izvērtējis iesniegtos priekšlikumus un iebildumus, veic attiecīgus pasākumus bankrota procedūras ietvaros. Ja administrators nav ņēmis vērā izteiktos priekšlikumus un iebildumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un par to paziņo tiesai, iesniedzot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(6) Ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem ir izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(7) Administrators, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, vienlaikus lūdz izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošanai (153.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

150.pants. Bankrota procedūras izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai (130.pants).

(2) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(3) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā iesniedz parādnieks mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 141.panta pirmajā daļā minētais kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš.

(5) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(6) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(7) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks ir miris.

(8) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā iesniedz administrators.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

151.pants. Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas šajā likumā paredzētās administratora tiesības un šajā likumā paredzētie ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu.

(2) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

XXVII nodaļa
Saistību dzēšanas procedūras norise

152.pants. Saistību dzēšanas procedūras subjekti

(1) Saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.

(2) Parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

153.pants. Saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

154.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānu sastāda parādnieks bankrota procedūras laikā.

(2) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tiek norādīti:

1) kreditori, kuri savus prasījumus ir iesnieguši šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmērs;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņš;

3) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs;

4) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem, kuri savus prasījumus ir iesnieguši šā likuma 141.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

155.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

(2) Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

(3) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.

(5) Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

(25.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 17., 18. un 34.punktu)

156.pants. Kreditoru tiesības sniegt viedokli un priekšlikumus par fiziskās personas saistību dzēšanas plānu

(1) Izstrādājot fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādnieks sadarbojas ar kreditoriem, uzklausot viņu iebildumus un priekšlikumus.

(2) Kreditoriem ir tiesības 15 dienu laikā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna saņemšanas izteikt parādniekam savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo plānu.

(3) Parādnieks izvērtē izteiktos iebildumus un priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizē fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

(4) Ja parādnieks nav ņēmis vērā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un paziņo par to tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

157.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšana tiesā

(1) Šā likuma 149.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā.

(2) Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu.

158.pants. Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas

(1) Tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu ir pamats saistību dzēšanas procedūras pasludināšanai.

(2) Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

159.pants. Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas

Pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

2) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga parādnieka rīcību šajā sadaļā noteikto pienākumu izpildē;

3) pēc parādnieka lūguma sniedz viņam juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādā arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

160.pants. Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādi pienākumi:

1) pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

3) pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

4) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

161.pants. Parādnieka tiesības saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;

3) lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

162.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi

(1) Ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru šā likuma 155.pantā paredzētajā veidā.

(2) Parādnieks pagarina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru.

(3) Parādnieks saīsina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā ir palielinājis savus ienākumus, veicot grozījumus fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, viņš ir tiesīgs proporcionāli palielināt ne tikai saistību dzēšanai novirzāmo maksājumu daļu, bet arī to mantas daļu, kuru ir tiesīgs paturēt.

(5) Ar fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumiem kreditorus iepazīstina šā likuma 149.pantā minētajā kārtībā, un tos apstiprina tiesa šā likuma 157.pantā minētajā kārtībā.

(6) Ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem, ja viņš saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs.

163.pants. Parādnieka uzraudzība

Ja kreditoriem ir informācija, ka parādnieks slēpj savus ienākumus vai neveic šajā likumā noteiktās darbības, lai segtu pēc iespējas lielāku daļu no savām saistībām, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

164.pants. Parādnieka atbrīvošana no saistībām

(1) Ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

(2) Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

(3) Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

(4) Pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl šā likuma 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;

4) prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

(5) Saistību dzēšana attiecībā uz šā likuma 148.pantā noteikto vienošanos par parādnieka mājokļa saglabāšanu viņa īpašumā nosakāma saskaņā ar minēto vienošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

165.pants. Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība

(1) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja viņš:

1) pilnā apmērā ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības;

2) ir izpildījis fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

(2) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants);

2) (izslēgts ar 25.09.2014. likumu).

(3) Kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nepilda fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants).

(4) Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(5) Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām saskaņā ar šā likuma 164.pantu, tiesa vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

(6) Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

E sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas
XXVIII nodaļa
Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

166.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums rakstveidā vienojas ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību par pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā maksā šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kas ir atbalstījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, proporcionāli katra kreditora prasījuma apmēram, ja vien starp kreditoriem nav panākta cita vienošanās.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama attiecībā uz nodokļu administrāciju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

167.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka naudas līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un to segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumos iekļauj:

1) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

2) kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus;

3) parādnieka darbinieku algas;

4) mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus;

5) ar parādnieka saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītās izmaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

XXIX nodaļa
Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai un šo izmaksu finansēšanas avoti

168.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanas avoti

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas.

(2) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts atbilstoši šā likuma 119.panta ceturtajai daļai, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no šā likuma 62.pantā norādītā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta, ko izmaksā administratoram kā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, no kuras viņš sedz juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un atlīdzību. Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts nav iemaksāts pilnībā vai daļēji (62.panta 7.1 daļa), juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai attiecīgos gadījumos.

(3) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, tās var finansēt no parādnieka pārstāvja, administratora, kreditora, kreditoru grupas vai citu fizisko vai juridisko personu naudas līdzekļiem un pēc to iniciatīvas, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šāda vienošanās atbilst kreditoru interesēm.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta vai atgūta manta, tad šā panta trešajā daļā minētā personu piešķirtā manta juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanai pielīdzināma juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājama atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot šā panta trešajā daļā minēto personu piešķirto mantu.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek atgūta manta, kas iegūta no Komerclikuma 166., 167., 168. un 169.pantā minētajām personām, pamatojoties uz to pienākumu atbildēt par parādniekam nodarītajiem zaudējumiem, tad, pamatojoties uz kreditora celtajām prasībām parādnieka labā atbilstoši Komerclikuma 170.pantam, kreditoram, kurš cēlis šādu prasību parādnieka labā, radušies izdevumi saistībā ar šīs prasības celšanu pielīdzināmi maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājami atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot viņam radušos izdevumus saistībā ar prasības celšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

169.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka mantas, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Administratora atlīdzība tiek noteikta šādā apmērā:

1) divu minimālo mēnešalgu apmērā par darbu no iecelšanas dienas līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna (113.pants) vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību (112.pants) sastādīšanai un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas (93.pants), kuri atgūti līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sastādīšanai;

2) ja pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas maksātnespējas process tiek turpināts, jo šo procesu ir iespējams finansēt no parādnieka līdzekļiem, administratora atlīdzība no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas, kā arī no atgūtās parādnieka mantas ir 10 procenti no summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem. Administrators ar kreditoru sapulci vai citu maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju var vienoties arī par citu atlīdzības apmēru un segšanas kārtību;

3) ja pēc tam, kad ir sastādīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, maksātnespējas process tiek turpināts, jo ir panākta vienošanās par šā procesa izmaksu finansēšanu atbilstoši šā likuma 168.panta trešajai daļai, par administratora atlīdzības apmēru un segšanas kārtību administrators vienojas ar maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju.

(3) Atlīdzība par ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, ja to ir veicis administrators, tiek noteikta šādā apmērā:

1) līdz 4268 euro — 15 procenti no kreditoram izmaksājamās summas;

2) no 4268 euro līdz 14 228 euro — 640,20 euro plus 10 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 4268 euro;

3) no 14 228 euro līdz 142 287 euro — 1636,20 euro plus 5 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 14 228 euro;

4) no 142 287 euro līdz 711 435 euro — 8039,15 euro plus 3 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 142 287 euro;

5) no 711 435 euro līdz 1 422 871 euro — 25 113,59 euro plus 2 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 711 435 euro;

6) ja atgūtā summa pārsniedz 1 422 871 euro, — 39 342,29 euro plus 1 procents no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 1 422 871 euro.

(4) Gadījumos, kad ieķīlātās mantas izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā panta trešajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients 0,3.

(5) Gadījumos, kad administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa šā likuma 90.pantā noteiktajā kārtībā, administratora atlīdzība ir viena minimālā mēnešalga mēnesī no administratora iecelšanas brīža. Šādā gadījumā administratora atlīdzību maksā kreditori, kuri ir balsojuši par viņa atcelšanas ierosināšanu, proporcionāli tiem piederošo balsu skaitam kreditoru sapulcē.

(6) Administratoram netiek noteikta atlīdzība gadījumā, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa šā likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minēto iemeslu dēļ.

(7) Likumā noteiktajai administratora atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010., 12.09.2013., 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

170.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi (izņemot izdevumus, kas saistīti ar mantu, kura kalpo par nodrošinājumu) nedrīkst pārsniegt piecu procentu apmēru no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas, ja šie aktīvi nekalpo par nodrošinājumu un ja kreditoru sapulce nav lēmusi citādi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kuri saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

7) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

8) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

9) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

10) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu;

11) izdevumus, kas radušies kreditoram, parādnieka vārdā ceļot prasību pret šā parādnieka valdes locekļiem, ja prasība ir apmierināta un atgūtā manta ir vismaz tiesas izdevumu apmērā;

12) sprieduma izpildes izdevumus, ja administrators saskaņā ar šā likuma 65.panta 12.punktu un 67.panta 14.punktu pieprasījis sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanu.

XXX nodaļa
Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

171.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no savas iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai vai izbeigšanai – vienreizēju atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai atlīdzībai administrators bankrota procedūras ietvaros saņem atlīdzību par mantas atgūšanu un pārdošanu tādā apmērā, kāds paredzēts juridiskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Par administratora sniegto juridisko palīdzību parādniekam saistību dzēšanas procedūrā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas un par konsultācijas sniegšanu fiziskās personas saistību dzēšanas plāna projekta izstrādāšanā bankrota procedūrā administrators saņem atlīdzību, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu.

(4) Administratora atlīdzības apmēru par šā likuma 163.pantā minētās pārbaudes veikšanu nosaka, administratoram rakstveidā vienojoties ar attiecīgo kreditoru. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses – vienreizēju atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka mantas un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, kad izmaksas sedz attiecīgais kreditors.

(6) Likumā noteiktajai administratora atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

172.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

(1) Izmaksas, kas parādniekam rodas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tiek iedalītas fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešajās un netiešajās izmaksās.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu:

1) izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

2) izdevumi par pasta korespondences nosūtīšanas pakalpojumiem;

3) izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas vērtēšanu;

4) izdevumi par notāra pakalpojumiem;

5) izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas uzturēšanu, ja tā ir nodota administratoram, un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

(4) Fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) uzturēšanas izdevumi;

2) kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi;

3) kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi;

4) likumiskie maksājumi un maksājumi, kas izriet no tiem līgumiem, kuri tiek turpināti vai šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgti pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas (piemēram, administratīvie sodi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem utt.);

5) izdevumi, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

F sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība
XXXI nodaļa
Maksātnespējas administrācija tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā

173.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence

(1) Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Maksātnespējas administrācijas kompetences īstenošanai izmanto šādus finanšu līdzekļus:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu;

2) dotāciju no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

174.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības tiesiskās aizsardzības procesa, maksātnespējas procesa uzraudzībā

(Izslēgts ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

174.1 pants. Maksātnespējas administrācijas uzdevumi

Lai īstenotu šā likuma 173.pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas administrācija:

1) veic administratoru uzraudzību;

2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;

4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

6) izskata iesniegumus par šā likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;

7) informē sabiedrību par maksātnespējas politikas īstenošanas rezultātiem un maksātnespējas jomas aktuālajiem jautājumiem;

8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;

9) ieceļ amatā administratorus;

10) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;

11) šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;

12) izveido, uztur un attīsta Sistēmu;

13) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt ziņas Maksātnespējas administrācijai, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē Sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;

14) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;

15) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017. Sk. Pārejas noteikumu 50. punktu)

174.2 pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības

(1) Maksātnespējas administrācijai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu saistīto informāciju;

2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

3) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu atvasinājumus tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

6) uzaicināt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

7) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu;

8) iesniegt tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai administratora atcelšanu no attiecīgā maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

9) ierasties pie tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora maksātnespējas reģistrā ierakstītajā prakses vietā vai parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietā. Pārbaudes laikā Maksātnespējas administrācijas amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības:

a) pieprasīt un saņemt ar jebkuru tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora lietvedībā esošo tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus komercnoslēpumu saturošus dokumentus), iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,

b) pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus par administratora ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, pildot administratora amata pienākumus, iepazīties ar tiem uz vietas, kā arī saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,

c) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

10) pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju, kas Maksātnespējas administrācijai ir nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei.

(2) Maksātnespējas administrācijas amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.

(3) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas administrācijas amatpersonu un darbinieku dienesta apliecības saturu un formu.

(4) Uzsākot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, Maksātnespējas administrācijas amatpersona informē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru par viņa tiesībām.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017. Sk. Pārejas noteikumu 48. punktu)

174.3 pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības Maksātnespējas administrācijas amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku — vārdu, uzvārdu un amatu vai saistību ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu;

7) darbības gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu ieteiktos labojumus un papildinājumus fiksē procesuālās darbības protokolā.

(5) Procesuālās darbības protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

XXXII nodaļa
Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

175.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) administratora rīcību maksātnespējas procesā vai pildot tam šajā likumā noteiktos vispārējos pienākumus, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

3) administratora iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī administratora amata darbības apturēšanu;

4) administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu;

5) šā likuma 62. un 129.pantā minētā depozīta izmaksāšanu;

6) šā likuma 118.1 pantā noteikto naudas līdzekļu izmaksāšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

(5) Šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

176.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas administrācijai sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas, parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības. Ja tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process ir izbeigts, sūdzību var iesniegt ne vēlāk kā gada laikā no attiecīgā procesa izbeigšanas dienas.

(3) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(4) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga pieprasīt no pusēm tai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(5) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta piektajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var to pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

177.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

(Izslēgts ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Maksātnespējas likums (Latvijas Vēstnesis, 2007, 188.nr.; 2009, 97.nr.).

2. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz 2007.gada 31.decembrim, tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas.

3. Maksātnespējas administrācija, lemjot par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.201 “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība”, izņemot noteikumus par administratora atlīdzības apmēru (neskaitot papildu atlīdzību par katru darbinieku, kura prasījums apmierināts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem), ko nosaka atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim.

4. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, administrators nav tiesīgs saņemt atlīdzību no Maksātnespējas administrācijai šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem, ja:

1) administrators divu mēnešu laikā pēc parādnieka izslēgšanas no attiecīgā publiskā reģistra nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

2) parādnieks šajos procesos izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra līdz 2009.gada 2.jūlijam un administrators līdz 2009.gada 30.novembrim nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

3) administrators ar tiesas lēmumu atcelts no administratora pienākumu pildīšanas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju28.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētajā gadījumā vai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

5. Tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti.

6. Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, šai personai ir tiesības pēc tam, kad pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Šādā gadījumā parādnieks atbilstoši šā likuma noteikumiem izstrādā paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plānu, ko nosūta kreditoriem šā likuma 149. un 157.panta kārtībā. Paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plāns iesniedzams tiesai ne agrāk kā divus mēnešus pēc šo dokumentu nosūtīšanas kreditoriem. Šajā termiņā kreditoriem ir tiesības paziņot arī par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem. Par minētajiem paziņojumiem parādnieks informē tiesu. No brīža, kad tiesa ir apstiprinājusi saistību dzēšanas plānu, tiek uzsākta fiziskās personas saistību dzēšanas procedūra saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

7. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju13.panta prasībām par ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti līdz 2010.gada 31.oktobrim, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Ja šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētais administrators nav uzsācis studijas izglītības iestādē augstākās izglītības iegūšanai tiesību zinātnē, viņš līdz 2014.gada 1.janvārim uzsāk tās un iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētie administratori, kuri studē augstākās izglītības iestādē, piesakoties uz atkārtotu sertificēšanu, iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja administrators šā punkta trešajā teikumā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai, piesakoties atkārtotai sertificēšanai, nav iesniedzis izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu, viņa sertifikāts atzīstams par spēkā esošu tajā norādītajā termiņā un šo administratoru atkārtoti nesertificē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 22.11.2011. spriedumu un 23.02.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2012.)

8. Šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktās administratora tiesības pilnvarot citu administratoru uz laiku, kas gadā nepārsniedz 60 dienas, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz 2010.gada 31.decembrim administratoram ir tiesības pilnvarot citu administratoru veikt šajā likumā noteiktos pienākumus uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas.

9. Ministru kabinets uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros nosaka, kāda šo līdzekļu daļa ieskaitāma attiecīgajā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā, no kuras sedzamas maksātnespējas procesa izmaksas juridisko personu maksātnespējas procesos atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim (182.panta astotā daļa un 183.panta piektā daļa).

10. To naudas līdzekļu atlikumu, kuri piešķirti Maksātnespējas administrācijai līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, izlieto līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

11. Visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami visiem līdz 2015.gada 28.februārim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētos gadījumus.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

12. Grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā attiecībā uz nodrošinātā kreditora statusu personām, kuru prasījuma tiesības pret trešajām personām ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, kā arī uz personām, kuru prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, piemērojami maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu, un tiesiskās aizsardzības procesa lietās, kuras ierosinātas, sākot ar 2015.gada 1.martu.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

13. Tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti, bet nav pasludināti līdz 2015.gada 28.februārim, administrators sniedz pamatotu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītie kreditoru prasījumi ir pirmsšķietami (prima facie) pamatoti, ja to lūdz kāds no kreditoriem.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

14. Tiesiskās aizsardzības procesos, kas pasludināti līdz 2015.gada 28.februārim, netiek piemēroti šā likuma 38., 40. un 42.panta grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

15. Izsoles, kuras izsludinātas līdz 2015.gada 1.martam, pabeidzamas atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2015.gada 28.februārim.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

16. Šā likuma XVII nodaļas "Darījumu apstrīdēšana" grozījumi ir piemērojami maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

17. Šā likuma D sadaļas un E sadaļas XXX nodaļas grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami fiziskās personas maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu. Šā likuma grozījumi 155.pantā attiecībā uz saistību dzēšanas plāna termiņiem, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami arī maksātnespējas procesiem, kuri uzsākti līdz 2015.gada 28.februārim.

(18.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

18. Ja fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas process ir pasludināts līdz šā likuma 148.panta sestās daļas, 155.panta otrās, trešās un ceturtās daļas grozījumu spēkā stāšanās dienai un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības 90 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt sava saistību dzēšanas plāna grozījumus apstiprināšanai tiesā vienlaikus iesniedzot pierādījumus tam, ka saistību dzēšanas plāna grozījumi ir nodoti visiem kreditoriem.

(18.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

19. Ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts, administrators līdz 2015.gada 31.augustam iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja minētajā procesā līdz 2015.gada 28.februārim ir uzsākts mierizlīgums vai sanācija, attiecīgo maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu īsteno likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

20. Ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts, administrators līdz 2015.gada 31.decembrim iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja minētajā procesā līdz 2015.gada 28.februārim ir uzsākts izlīgums, sanācija vai tiesiskās aizsardzības process (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process), attiecīgo maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu īsteno kārtībā, kāda noteikta Maksātnespējas likumā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

21. Kreditoru sapulce līdz 2015.gada 31.augustam var pieņemt lēmumu par mierizlīguma, izlīguma, sanācijas vai tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

22. Ja šo pārejas noteikumu 19., 20. un 21.punktā minētajā kārtībā uzsākto mierizlīgumu, izlīgumu, sanāciju vai tiesiskās aizsardzības procesu (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu) pārtrauc pēc 2015.gada 28.februāra, administrators uzsāk bankrota procedūru, piemērojot likuma normas, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

23. Ja administrators ir uzsācis bankrota procedūru pēc šo pārejas noteikumu 21.punktā minētajiem gadījumiem, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu administrators iesniedz tiesā gada laikā no bankrota procedūras uzsākšanas dienas, piemērojot likuma normas, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

24. Ja administrators šo pārejas noteikumu 19. un 20.punktā minēto pieteikumu neiesniedz tiesā šajos punktos noteiktajos termiņos, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, izņemot gadījumu, kad:

1) maksātnespējas procesu nevar izbeigt sakarā ar uzsākto tiesvedību civillietās vai administratīvajās lietās;

2) saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas vērtējumu maksātnespējas procesu nevar izbeigt pamatotu iemeslu dēļ;

3) parādnieks, kuram pasludināts maksātnespējas process, ir atzīts par cietušo kriminālprocesā.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

25. Šo pārejas noteikumu 24.punkta 1.apakšpunktā paredzētajos gadījumos Maksātnespējas administrācija uzliek administratoram tiesisko pienākumu līdz 2015.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.martam (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) saskaņā ar likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, sasaukt kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par tiesvedības turpināšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par tiesvedības neturpināšanu, administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par tiesvedības turpināšanu, administrators līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) sasauc nākamo kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par iespējām izbeigt maksātnespējas procesu vai tiesvedības turpināšanu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja to atbalsta trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

26. Šo pārejas noteikumu 24.punkta 2.apakšpunktā paredzētajos gadījumos Maksātnespējas administrācija uzliek administratoram tiesisko pienākumu līdz 2015.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.martam (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) saskaņā ar likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, sasaukt kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nobalso par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce nenobalso par veicamajām darbībām bankrota procedūras pabeigšanai, administrators līdz 2016.gada 30.novembrim (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2017.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) sasauc nākamo kreditoru sapulci jautājuma izlemšanai par iespējām izbeigt maksātnespējas procesu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja to atbalsta trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

27. Ja administrators neiesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šo pārejas noteikumu 23., 25., 26. vai 28.punktā minētajos gadījumos un termiņā, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

28. Ja tiesa atceļ administratoru no administratora pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šo pārejas noteikumu 24.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, jaunais administrators uzsāk vai pabeidz mantas pārdošanu, apmierina kreditoru prasījumus un līdz 2016.gada 31.augustam (ja maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un nav izbeigts) vai līdz 2016.gada 31.decembrim (ja juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, un nav izbeigts) iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

29. Ja tiesa atceļ administratoru no pienākumu pildīšanas attiecīgajā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šo pārejas noteikumu 27.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, un administrators neveic tiesas lēmumā minētās darbības, kas saistītas ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra vai maksātnespējas procesa pabeigšanu, Administratoru asociācija pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

30. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktā minēto pienākumu izpildi, administrators informāciju kreditoriem var sniegt šā likuma 81.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Kreditori līdz 2015.gada 1.aprīlim iesniedz administratoram iesniegumu, kurā norāda savu elektroniskā pasta adresi.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

31. Ja konstatē pretrunu starp dažāda maksātnespējas procesa regulējuma normām, šo pārejas noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punkta izpildei piemēro to tiesību normu, kura bija spēkā dienā, kad tika uzsākts attiecīgais maksātnespējas process, ja vien šo pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā nav noteikts citādi.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

32. Atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos, kuros piemērojami šo pārejas noteikumu 2. un 5.punktā minētie normatīvie akti, tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

33. (Izslēgts ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

34. 2014.gada 25.septembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 1.-76.pants stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.03.2015.)

35. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti saskaņā ar šā likuma regulējumu, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, un kuru sertifikāti ir derīgi šo grozījumu spēkā stāšanās dienā, ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām administratoram ir pienākums kārtot kvalifikācijas eksāmenu tuvākajā tā rīkošanas reizē. Ja administrators kvalifikācijas eksāmenu nekārto vai kārto, bet saņem negatīvu vērtējumu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

36. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētajam administratoram līdz iecelšanai amatā piemēro šā likuma regulējumu, kas noteic ierobežojumu administratora pienākumu pildīšanai, ja viņa sertifikāta darbība ir apturēta vai izbeigta vai viņa sertifikāts, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, ir anulēts.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

37. Šo pārejas noteikumu 35.punktā minētos administratorus Maksātnespējas administrācijas direktors ieceļ amatā un izsniedz viņiem amata apliecību pēc sekmīgi nokārtota kvalifikācijas eksāmena. Līdz amata apliecības izsniegšanai administratora tiesības pildīt administratora pienākumus apliecina sertfikāts, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma regulējumu, kurš bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā. Līdz amata apliecības izsniegšanai maksātnespējas reģistrā ailēs, kurās ierakstāmas ziņas par amata apliecību, ieraksta ziņas par administratora sertifikātu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

38. Sākot ar dienu, kad stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, Administratoru asociācijas uzdevumu pieņemt lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu atbilstoši likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz administratora iecelšanu amatā, pilda Maksātnespējas administrācija. Pieņemot lēmumu par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu, piemēro Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumos Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība" paredzēto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar šā likuma mērķi. Maksātnespējas administrācijas lēmumu par izsniegtā administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un tā anulēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

39. Administratori, kuru sertifikāta darbība šo pārejas noteikumu 35.punktā noteiktajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas laikā ir apturēta, kvalifikācijas eksāmenu, kas kārtojams pirms iecelšanas amatā, kārto tuvākajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē pēc sertifikāta darbības apturēšanas termiņa beigām.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

40. Maksātnespējas administrācija pirmo administratoru kvalifikācijas eksāmenu rīko, sākot ar 2017.gada 1.jūniju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

41. Pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas Maksātnespējas administrācija nekavējoties sniedz atbildīgajai iestādei, kura kārto maksātnespējas reģistru, ziņas, kas nepieciešamas šajā reģistrā par administratoru iekļauto ziņu aktualizēšanai, un gadījumos, kad saskaņā ar šo pārejas noteikumu 38.punktu administrators zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus, veic pasākumus viņa atcelšanai no visiem maksātnespējas procesiem, kuros viņš bijis iecelts, saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 4.punktu un 20.panta pirmās daļas 1.1 punktu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

42. Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par apstrīdētajiem Administratoru asociācijas administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai sertifikāta anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

43. Administratoru asociācijas faktisko rīcību un administratīvos aktus, kas attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai sertifikāta anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu, var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

44. Administratoru asociācija līdz 2017.gada 1.martam nodod Maksātnespējas administrācijai izsniegto, pagarināto, anulēto un izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistru; lēmumus, kas pieņemti, pildot tai noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, kā arī šo lēmumu pieņemšanu pamatojošos dokumentus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

45. Šā likuma noteikumus par administratora amata pretendentu apmācību piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju. Apliecinājumi par apmācības kursa noklausīšanos, kurus izsniegusi Administratoru asociācija, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām. Administratora amata kandidātam, kuram izsniegtā Administratoru asociācijas apliecinājuma par apmācības kursa noklausīšanos derīguma termiņš beidzas laika posmā no dienas, kad stājās spēkā grozījumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu un administratora iecelšanu amatā, līdz 2017.gada 30.jūnijam, ir tiesības kārtot Maksātnespējas administrācijas organizēto administratora eksāmenu tuvākajā tā rīkošanas reizē pēc apliecinājumā norādītā termiņa beigām.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

46. Kvalifikācijas pilnveides pasākumi, kurus administrators apmeklējis līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma noteikumi par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, ir ņemami vērā, izlemjot jautājumu par kvalifikācijas eksāmena priekšnosacījumu izpildi.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

47. Šā likuma noteikumus, ar kuriem tiek ieviests tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas regulējums un ar to saistītās izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un kuri attiecīgi ierobežo administratoru kompetenci veikt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju. Šajā punktā minēto regulējumu piemēro attiecībā uz tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti pēc 2017.gada 1.jūlija. Tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti līdz 2017.gada 30.jūnijam, piemērojamas šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgā procesa uzsākšanas dienā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

48. Šā likuma noteikumus, kas paredz Maksātnespējas administrācijas kompetenci veikt šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās darbības, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

49. Šā likuma regulējumu, kas noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora pienākumus lietvedības kārtošanas jomā, piemēro, sākot ar 2017.gada 1.jūliju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

50. Šā likuma 174.1 panta 13., 14. un 15.punktu, kas noteic Maksātnespējas administrācijas kompetenci izveidot, uzturēt un attīstīt Sistēmu, veikt dokumentu elektronisku apstrādi un nodrošināt ziņu pieejamību tīmekļvietnē, piemēro, sākot ar 2018.gada 1.jūliju.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

51. Šā likuma 12.1 pants, kas noteic Sistēmas darbību, stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017. 12.1 pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2018.)

52. Šā likuma 12.2 pants, kas noteic Maksātnespējas administrācijas tīmekļvietnē publicējamo informāciju, stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017. 12.2 pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2018.)

53. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.maijam izdod šā likuma 13.1 panta trešajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.1 panta piektajā daļā, 16.2 panta sestajā daļā un 174.2 panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

54. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 12.6 panta otrajā daļā, 12.7 panta ceturtajā daļā, 17.1 panta otrajā daļā, 17.2 panta otrajā daļā, 17.3 panta otrajā daļā, 17.4 panta otrajā daļā, 26.panta septītajā daļā un 26.1 panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

55. Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.1 panta astotajā daļā un 12.2 panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

56. Līdz šo pārejas noteikumu 54.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.jūnijam piemēro Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumus Nr.1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma mērķi.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

57. Šo pārejas noteikumu 7.punktā minētie administratori, kuri studē augstākās izglītības iestādē, piesakoties kvalifikācijas eksāmenam, iesniedz Maksātnespējas administrācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ja administrators, kurš atbilst šo pārejas noteikumu 7.punktā noteiktajiem kritērijiem, piesakoties šo pārejas noteikumu 35.punktā minētajam kvalifikācijas eksāmenam, nav iesniedzis izziņu par studiju turpināšanu, viņš zaudē tiesības pildīt administratora pienākumus un Maksātnespējas administrācijas direktors ar lēmumu atceļ šo administratoru no amata.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 26.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 6.augustā