Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.08.2019. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.502

Rīgā 1998.gada 29.decembrī (prot. Nr. 69 19.§)
Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
(MK 17.03.2008. noteikumu Nr.180 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka aizsargjoslu ap kapsētām (turpmāk — aizsargjosla) noteikšanas metodiku, lai nepieļautu kapsētām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos, kā arī pamatprasības jaunu kapsētu ierīkošanai.

II. Aizsargjoslu noteikšana

2. Aizsargjoslas platums ir 300 metru no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas. Ja kapsētā ir tikai pēc kremācijas veiktie apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 metru.

3. (Svītrots ar MK 25.09.2001. noteikumiem Nr.416.)

4. Ja kapsēta vai atsevišķa apbedījuma vieta ir kultūras piemineklis, aizsargjosla nosakāma saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", bet ne šaurāka, kā noteikts šajos noteikumos.

5. Kapsētām, kurās apbedīšana ir pārtraukta vismaz 25 gadus, aizsargjosla nav nepieciešama, izņemot kapsētas, kurās apbedīti mēra upuri, un kapsētas vai apbedījuma vietas, kuras ir kultūras pieminekļi.

6. Aizsargjoslu likvidē pašvaldība pēc saskaņošanas ar Veselības inspekciju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr. 180; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1031; MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 395)

III. Kapsētu ekspluatācijas un drošības prasības

7. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina kapsētas piebraucamā ceļa uzturēšanu tehniskā kārtībā.

8. Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

9. Zemesgabalā, kur ierīko kapsētu, jābūt sausai, porainai augsnei (smilts, mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu. Zemesgabalus, kuros ir melnzemes, kūdras vai smagas māla augsnes, kapsētas ierīkošanai neizmanto.

10. Kapsētu ierīko teritorijā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par diviem metriem.

IV. Vides un cilvēka aizsardzības prasības

11. Lai nodrošinātu vides un cilvēka sanitāro aizsardzību, aizsargjoslas teritorijā aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr.43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika" 7.2.apakšpunktā noteiktās prasības.

(MK 25.09.2001. noteikumu Nr.416 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.180)

11.1 Pašvaldībām ir tiesības apbūves noteikumos vai teritorijas plānojumos noteikt papildu aprobežojumus aizsargjoslu apbūvei un izmantošanai.

(MK 25.09.2001. noteikumu Nr.416 redakcijā)

V. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

12. Aizsargjoslu uztur valdītājs, uz kura zemesgabala atrodas kapsēta vai tās aizsargjosla.

(Grozīts ar MK 25.09.2001. noteikumiem Nr.416)

13. Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.180)

VI. Kārtība, kādā aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā

14. Aizsargjoslas dabā ar speciālām informatīvām zīmēm neapzīmē.

VII. Noslēguma jautājums

15. Attiecībā uz esošajām kapsētām šie noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents V.Krištopans

Labklājības ministrs V.Makarovs
30.08.2019