Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.) šādus grozījumus:

1.Izteikt 11. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Drošības policija;".

2. Izteikt 14. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests (turpmāk - Militārās pretizlūkošanas dienests) ir Nacionālo bruņoto spēku pretizlūkošanas institūcija, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī citu organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos;

3) veic pasākumus valsts noslēpuma aizsardzībai Nacionālajos bruņotajos spēkos un kontrolē to izpildi."

3. Izteikt 15.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"15.pants. Drošības policija

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi."

4. 18. pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura neprot latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(3) Pamatnosacījumus iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums "Par valsts noslēpumu" un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai tad, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.";

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu.

Pārejas noteikumi

1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot tām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestādes dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādē, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šīs personas profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 30.jūnijā