Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Memorands latviešu valodā.

3.pants. Memorands stājas spēkā tā 23.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 3.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1999.gada 22.jūnijā
Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorands par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību

Latvijas Republikas valdība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība,

Ņemot vērā, ka muitas likumdošanas pārkāpumi nodara kaitējumu abu valstu ekonomiskajām, fiskālajām un sociālajām interesēm;

Ņemot vērā, ka narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga pārvietošana rada draudus cilvēku veselībai un visai sabiedrībai;

Ņemot vērā muitas nodevu, nodokļu un citu par preču importu vai eksportu iekasēto maksājumu precīzas uzlikšanas nodrošināšanas un pareizas tiesību normu noteikumu par aizliegumiem, ierobežojumiem un kontroli piemērošanas nozīmīgumu;

Atzīstot starptautiskās sadarbības nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar abu valstu normatīvo aktu muitas jautājumos piemērošanu un izpildīšanu;

Būdamas pārliecinātas, ka pasākumus muitas likumdošanas pārkāpumu novēršanai un lielākas precizitātes muitas nodevu iekasēšanā sasniegšanai varētu padarīt efektīvākus, īstenojot abu valstu muitas administrāciju ciešu sadarbību;

Atsaucoties uz starptautiskajiem dokumentiem, kas veicina divpusējo savstarpējo palīdzību, un it sevišķi uz Muitas Sadarbības Padomes 1953.gada 5. decembra rekomendācijām;

Atsaucoties arī uz Ņujorkas 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, Vīnes 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropajām vielām, kas sagatavota Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vīnes 1988.gada 19.decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu noteikumiem,

ir vienojušās par turpmāk minēto.

1. pants

Šajā Saprašanās memorandā:

a. termins "muitas administrācija" nozīmē Latvijas Republikas valdībai - Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, bet Apvienotās Karalistes valdībai - Viņas Majestātes Muitas un Akcīzes dienestu;

b. termins "muitas likumdošana" nozīmē visas tiesību normas un administratīvos aktus, kurus piemēro muitas administrācijas attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, ieskaitot:

i. nodevu, nodokļu un citu maksājumu iekasēšanu, garantēšanu vai atmaksāšanu;

ii. aizliegumu, ierobežojumu vai kontroles pasākumus;

iii. rīcību saistībā ar nelegālu narkotisko un psihotropo vielu pārvietošanu.

c. termins "muitas pārkāpums" nozīmē jebkuru muitas likumdošanas pārkāpumu vai pārkāpuma mēģinājumu;

d. termins "persona" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu;

e. termins "informācija" nozīmē jebkurus datus, dokumentus, atskaites, to apliecinātas vai autentiskas kopijas vai citus ziņojumus;

f. termins "pārbaudītās ziņas" nozīmē informāciju, kura ir tikusi apstrādāta un/vai izanalizēta, lai sniegtu būtiskas ziņas par attiecīgo muitas pārkāpumu;

g. termins "pieprasītāja administrācija" nozīmē muitas administrāciju, kura pieprasa palīdzību;

h. termins "pieprasījuma saņēmēja administrācija" nozīmē muitas administrāciju, kurai tiek pieprasīta palīdzība.

DARBĪBAS SFĒRA

2. pants

1. Valdības ar to muitas administrāciju starpniecību un atbilstoši šajā Memorandā izklāstītajiem noteikumiem sniegs viena otrai administratīvu palīdzību:

a. lai nodrošinātu muitas likumdošanas pienācīgu ievērošanu;

b. lai novērstu, izmeklētu un apkarotu muitas pārkāpumus;

c. gadījumos, kas ir sakarā ar tādu dokumentu piegādi, kas saistīti ar muitas likumdošanas piemērošanu.

2. Palīdzība šī Memoranda ietvaros tiks sniegta atbilstoši pieprasījuma saņēmējas valsts likumiem un tiesību aktiem un muitas administrācijai pieejamo resursu un kompetences robežās.

3. Šis Memorands neparedz tādu muitas nodevu, nodokļu un jebkādu citu maksājumu piedziņu pieprasījuma saņēmējā valstī, kādi radušies pieprasītājā valstī.

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

3. pants

1. Katra muitas administrācija vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas sniegs otrai visu pieejamo informāciju un pārbaudītās ziņas, kas var palīdzēt nodrošināt pareizu muitas likumdošanas piemērošanu un muitas pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu.

2. Pieprasījuma gadījumā, ja pieprasījuma saņēmējas valsts muitas administrācijai nav pieprasītās informācijas, tā pēc saviem ieskatiem ievāks ziņas, lai iegūtu šo informāciju atbilstoši tās muitas likumdošanas noteikumiem.

4. pants

Katra muitas administrācija piegādās otrai to preču sarakstus, kuras varētu būt nelegālās pārvietošanas priekšmets starp abu valstu attiecīgajām teritorijām. Šie saraksti tiks papildināti ar jaunāko informāciju pēc nepieciešamības.

5. pants

Pieprasījuma saņēmēja administrācija sniegs pieprasītājai administrācijai informāciju pēc pieprasījuma par šādiem jautājumiem:

a. vai preces, kuras tiek importētas pieprasītājā valstī, ir likumīgi eksportētas no pieprasījuma saņēmējas valsts;

b. vai preces, kuras tiek eksportētas no pieprasītājas valsts, ir likumīgi importētas pieprasījuma saņēmējā valstī, un par muitas procedūras veidu, kuru piemēro šīm precēm, ja tāda ir veikta.

6. pants

Katras valsts muitas administrācija, pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, sniegs otras valsts muitas administrācijai ziņojumus, liecību protokolus vai apstiprinātas dokumentu kopijas, kurās ir visa pieejamā informācija par veiktajiem vai plānotajiem darījumiem, kuri satur vai varētu saturēt muitas pārkāpuma sastāvu. Vienlaikus ir jāsniedz arī visa materiāla interpretācijai vai izmantošanai svarīgā informācija.

7. pants

Dokumentus, kuri paredzēti šajā Memorandā, var aizvietot ar jebkādā formā sagatavotu kompjuterizētu informāciju šim pašam mērķim.

8. pants

1. Lietu un dokumentu oriģināli tiks pieprasīti tikai gadījumos, ja apstiprinātās kopijas būs nepietiekamas.

2. Atsūtītie lietu un dokumentu oriģināli tiks nosūtīti atpakaļ pie pirmās izdevības.

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

9. pants

1. Pieprasījuma saņēmēja administrācija pēc pieprasījuma sniegs visu informāciju par savas valsts muitas likumdošanu un procedūrām, kas attiecas uz aptaujām un pratināšanām sakarā ar muitas pārkāpumiem.

2. Jebkuras valsts muitas administrācija pēc pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas sniegs jebkuru pieejamo informāciju par:

a. jaunu muitas likumdošanas piemērošanas tehniku, kas būs pierādījusi savu efektivitāti;

b. muitas pārkāpumu izdarīšanas jaunajām tendencēm, līdzekļiem vai metodēm.

3. Katras valsts muitas administrācija informēs otras valsts muitas administrāciju par savām darba procedūrām, lai veicinātu savstarpēju katras puses procedūru un tehnikas izpratni.

Katras valsts muitas administrācija atbilstoši savai kompetencei un resursiem sniegs otras valsts muitas administrācijai tehnisko palīdzību, ieskaitot pieredzes apmaiņas pasākumus, konsultācijas un mācības.

PERSONU, PREČU VIETU UN TRANSPORTLĪDZEKĻU UZRAUDZĪBA

10. pants

Katras valsts muitas administrācija, pēc savas iniciatīvas vai pēc otras puses rakstiska pieprasījuma, atbilstoši savai likumdošanai un saskaņā ar administratīvo praksi veiks īpašu uzraudzību pār:

a. tādu personu pārvietošanos, un it sevišķi, iebraukšanu un izbraukšanu no tās teritorijas, kuras tiek turētas aizdomās kā gadījuma rakstura vai pastāvīgas pieprasītājas valsts muitas likumdošanas noteikumu pārkāpējas;

b. preču un maksāšanas līdzekļu pārvietošanu, par kuru pieprasītāja administrācija ir paziņojusi kā par tādu, kas būtiski palielina nelikumīgu tirdzniecību tās valstī;

c. vietām, kuras tiek izmantotas tādu preču uzglabāšanai, kuras varētu tikt izmantotas saistībā ar būtisku nelikumīgu tirdzniecību pieprasītājā valstī;

d. transportlīdzekļiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti muitas pārkāpumos.

Par šādas uzraudzības rezultātiem tiks ziņots otras valsts muitas administrācijai.

IZMEKLĒŠANA

11. pants

1. Ja pieprasījuma saņēmējai administrācijai nav prasītās informācijas, tā saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu un administratīvajiem aktiem:

a. uzsāks ievākt ziņas, lai iegūtu šo informāciju;

b. atbilstoši pāradresēs pieprasījumu atbildīgajai iestādei vai

c. norādīs, uz kurām iestādēm šī lieta attiecas.

2. Jebkura ziņu ievākšana, atbilstoši šī panta pirmajai daļai, var ietvert paskaidrojumu pieņemšanu no personām, pie kurām šī informācija var tikt meklēta sakarā ar muitas pārkāpumu, un no lieciniekiem un ekspertiem.

3. Pieprasījuma saņēmēja administrācija nekavējoties paziņos par šādu aptaujāšanu rezultātiem pieprasītājai administrācijai.

12. pants

Pēc rakstiska pieprasījuma, amatpersonas, kuras norīkojusi pieprasītāja administrācija, var ar pieprasījuma saņēmējas administrācijas atļauju un, pakļaujoties tās izvirzītajiem noteikumiem, muitas pārkāpuma izmeklēšanas nolūkā:

a. izpētīt pieprasījuma saņēmējas administrācijas darba telpās dokumentus, reģistrus un citus svarīgus datus, lai iegūtu jebkādu informāciju par šo muitas pārkāpumu;

b. nokopēt dokumentu, reģistru un citus šim muitas pārkāpumam nozīmīgus datus;

c. piedalīties izmeklēšanā, ko veic pieprasījuma saņēmēja administrācija pieprasītājas administrācijas pieprasījuma izpildīšanai.

EKSPERTI UN LIECINIEKI

13. pants

Pieprasījuma saņēmēja administrācija pēc pieprasījuma var pilnvarot savas amatpersonas piedalīties tiesā vai tribunālā otrā valstī kā ekspertus vai lieciniekus muitas pārkāpuma lietā.

PASĀKUMI SAKARĀ AR AMATPERSONU APMEKLĒJUMU

14. pants

Kad šajā Memorandā paredzētajos apstākļos vienas valsts muitas administrācijas amatpersonas atrodas otras valsts teritorijā, tām jebkurā laikā jābūt spējīgām pierādīt savu oficiālo pilnvarojumu. Kamēr tās atrodas otrā valstī, tām tiks nodrošināta aizsardzība, kāda pienākas šīs otrās valsts muitas amatpersonām saskaņā ar tur spēkā esošo likumdošanu. Tās nedrīkst nēsāt formas tērpu un ieročus.

INFORMĀCIJAS UN DOKUMENTU IZMANTOŠANA

15. pants

1. Iegūtā informācija, ziņojumi un dokumenti tiks izmantoti vienīgi šī Memoranda mērķiem, izņemot gadījumus, kad:

a. vienai no valstu muitas administrācijām atbilstoši tās muitas likumdošanai ir pienākums informēt kompetentas organizācijas kādā citā valstī vai Muitas Ūnijas administrāciju, vai abas par muitas pārkāpumiem vai nodarījumiem, kuri, iespējams, satur muitas pārkāpumu sastāvu, vai

b. informācijas sniedzējas valsts muitas administrācija noteikti rakstiskā veidā apstiprina un likumdošana, uz kuras pamata darbojas saņēmējas valsts muitas administrācija, atļauj šādu citu izmantošanu.

2. Jebkura informācija vai pārbaudītās ziņas, kas saņemtas saskaņā ar šī Memoranda noteikumiem, tiks uzskatītas par konfidenciālām un pakļautas vismaz tādai pašai aizsardzībai un konfidencialitātes noteikumiem, kādiem tāda pati informācija vai pārbaudītās ziņas tiek pakļautas saskaņā ar tās valsts nacionālo likumdošanu, kura tās saņem.

16. pants

1. Saņēmējas valsts muitas administrācija atbilstoši šī Memoranda mērķiem un tā darbības ietvaros var izmantot informāciju un dokumentus, kas iegūti saskaņā ar šo Memorandu, kā pierādījumu liecību protokolos, ziņojumos un apsūdzībās tiesā.

2. Šādas informācijas un dokumentu izmantošana kā pierādījumu tiesā un šai informācijai un dokumentiem piešķiramā nozīme jānosaka saskaņā ar pieprasītājas valsts nacionālo tiesību sistēmu.

DOKUMENTU NOSŪTĪŠANA

17. pants

1. Pēc pieprasītājas administrācijas pieprasījuma, pieprasījuma saņēmēja administrācija nosūtīs personai vai personām, kuras dzīvo vai ir nodibinātas tās teritorijā, dokumentus, kas attiecas uz procedūrām, un lēmumus, ko pieņēmusi pieprasītājas valsts kompetenta iestāde savas valsts muitas likumdošanas piemērošanai.

2. Dokumenti tiks nosūtīti saskaņā ar šo Memorandu atbilstoši pieprasījuma saņēmējas valsts likumdošanai un praksei. Nosūtīšanas pieprasījumā būs iekļauts dokumenta satura kopsavilkums.

3. Ja pieprasītāja administrācija uzskata par nepieciešamu, nosūtīt vai apliecināt var īpašā veidā, ar nosacījumu, ka pieprasītā procedūra atbilst pieprasījuma saņēmējas valsts likumdošanai un praksei. Nosūtīšanas pierādījums var būt ieinteresētās personas datēta un apstiprināta saņemšanas apliecinājuma formā vai pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentas iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nosūtīšanas veids un datums.

PIEPRASĪJUMU NOSŪTĪŠANA

18. pants

1. Saskaņā ar šo Memorandu, tieši muitas administrācijas sniegs savstarpējo palīdzību viena otrai.

2. Pieprasījumi sniegt palīdzību saskaņā ar šo Memorandu tiks noformēti rakstiski un tiem pievienoti jebkādi dokumenti, kuri tiks uzskatīti par lietderīgiem. Ja apstākļi to prasa, pieprasījumi var tikt izdarīti arī mutiski. Šādi pieprasījumi tiks nekavējoties apstiprināti rakstveidā.

3. Pieprasījumos, kas izdarīti atbilstoši šī panta otrajai daļai, būs ietverta šāda detalizēta informācija:

a. administrācijas nosaukums, kura izdara pieprasījumu;

b. pieprasījuma priekšmets un iemesls;

c. jautājuma īss izklāsts un ar to saistītie juridiskie elementi;

d. lietā iesaistīto pušu vārdi ( nosaukumi ) un adreses.

4. Jebkuras valsts muitas administrācijas prasība ievērot noteiktu procedūru tiks izpildīta saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts nacionālajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

5. Informācija un pārbaudītās ziņas, kas minētas šajā Memorandā, tiks nodotas amatpersonām, kuras katras valsts muitas administrācija ir speciāli norīkojusi šim nolūkam. Šādā veidā norīkotu amatpersonu saraksts tiks nosūtīts otras valsts muitas administrācijai.

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS PIENĀKUMA IZŅĒMUMI

19. pants

1. Ja pieprasījuma saņēmēja administrācija uzskata, ka tai pieprasītā palīdzība varētu kaitēt valsts politikai vai suverenitātei, drošībai vai citām būtiskām valsts interesēm, vai, pēc muitas administrācijas viedokļa, tā varētu būt saistīta ar rūpnieciskā, komerciālā vai profesionālā noslēpuma pārkāpšanu, vai būtu pretrunā ar tās nacionālajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tā var atteikt sniegt palīdzību, vai tā var sniegt palīdzību tikai tad, ja tiek izpildīti zināmi nosacījumi.

2. Ja palīdzības sniegšana tiek atteikta, pieprasījuma saņēmējai administrācijai nekavējoties jānosūta pieprasītājai administrācijai rakstisks lēmums par atteikumu un atteikuma iemesliem.

20. pants

Ja pieprasītāja administrācija pieprasa palīdzību, kuru tā nebūtu spējīga sniegt, ja tai to būtu pieprasījusi otras valsts muitas administrācija, tā šim faktam pievērsīs uzmanību pieprasījumā. Šāda pieprasījuma izpildīšana pilnībā būs pieprasījuma saņēmējas administrācijas ziņā, kurai ir ticis nosūtīts šāds pieprasījums.

IZMAKSAS

21. pants

1. Katras valsts muitas administrācija atteiksies no visām prasībām par to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies šī Memoranda noteikumu izpildes gaitā, izņemot atlīdzību, kas samaksāta, un izdevumus, kas atlīdzināti, 13.pantā minētajām amatpersonām un tulkiem, kuri nav valsts darbinieki. Šādus izdevumus segs tā valsts, kura ir pieprasījusi, lai amatpersonas tiktu izsauktas kā liecinieki vai eksperti.

2. Ja pieprasījuma izpildei ir vai būs nepieciešams izdarīt būtiska vai ārkārtēja rakstura izdevumus, Valdības konsultēsies, lai vienotos par noteikumiem un nosacījumiem, kā sadalāmi izdevumi.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

22. pants

1. Šis Memorands ir piemērojams Latvijas Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorijās.

2. Palīdzība, ko paredz šis Memorands, tiks sniegta tieši starp abu valstu muitas administrācijām.

3. Abu valstu muitas administrācijas kopīgi izlems par detalizētiem pasākumiem šī Memoranda piemērošanai.

4. Muitas administrācijas, savstarpēji vienojoties, centīsies atrisināt jebkuras problēmas vai nesaskaņas, kas rastos šo Memorandu interpretējot vai piemērojot. Neatrisinātos strīdus risinās caur diplomātiskiem kanāliem.

5.

a. Šī Memoranda noteikumi:

- neietekmēs valdību saistības saskaņā ar jebkuru starptautisku līgumu vai konvenciju;

- papildinās 1995.gada 12.jūnijā parakstīto Eiropas līgumu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kurš stājās spēkā 1998.gada 1.februārī;

- neietekmēs jebkura līguma par savstarpēju palīdzību muitas lietās piemērošanu, kurš varētu būt noslēgts starp Eiropas Kopienas valstīm (ar vai bez dalībvalstu piedalīšanos) un Latvijas Republiku;

- neietekmēs Kopienas noteikumus, kas paredz sadarbību starp Eiropas Kopienas valstu Komisiju kompetentiem dienestiem un Viņas Majestātes Muitas un Akcīzes dienestu par jebkuru informāciju, kura iegūta saskaņā ar šo Memorandu un varētu radīt Kopienas interesi.

b. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem (a) noteikumiem, Eiropas līgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku būs augstāks spēks nekā šī Memoranda noteikumiem tiktāl, ciktāl Memoranda noteikumi ir savietojami ar Līgumu.

c. Nekas iepriekš minētajā (a) punktā netiks uzskatīts par tādu, kas traucē jebkuras šajā Memorandā paredzētās procedūras īstenošanu, kas radītu plašāku savstarpējo palīdzību, nekā tas paredzēts Eiropas līgumā.

LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ UN PĀRTRAUKŠANA

23. pants

1. Šis Memorands stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad valdības būs rakstiski viena otrai caur diplomātiskiem kanāliem paziņojušas, ka konstitucionālās vai iekšējās prasības, lai šis Memorands stātos spēkā, ir tikušas izpildītas.

2. Šis Memorands ir noslēgts uz neierobežotu darbības laiku, bet jebkura valdība var to jebkurā laikā pārtraukt, paziņojot par to caur diplomātiskiem kanāliem.

3. Pārtraukšana stāsies spēkā pēc trijiem mēnešiem no paziņošanas datuma par pārtraukšanu otrai valdībai. Pārtraukšanas brīdī uzsāktās procedūras neatkarīgi no tās tiks pabeigtas saskaņā ar šī Memoranda noteikumiem.

4. Muitas administrācijas satiksies, lai pārskatītu šo Memorandu pēc pieprasījuma vai pēc piecu gadu perioda beigām no Memoranda spēkā stāšanās datuma, ja vien tās viena otrai rakstiski nepaziņos, ka šāda pārskatīšana nav nepieciešama.

Iepriekš minētais norāda uz Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības panākto saprašanos.

Parakstīts divos eksemplāros 1999.gada 7.aprīlī Londonā latviešu un angļu valodās, un abiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

Latvijas Republikas valdības vārdāLielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības vārdā
Aija PočaViņas Majestātes Muitas un akcīzes dienesta komisāru vārdā
Dame Valerija Strekena
22.06.1999