Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 16.09.2016. - 10.08.2017. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.296

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.26 28.§)
Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā rūpniecisko zveju veic:

1.1. Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas - Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, tās ekonomiskās zonas ūdeņos un citu valstu ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā;

1.2. ārvalstu fiziskās un juridiskās personas - Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.

2. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas efektīvas pārvaldības nodrošināšanai šo noteikumu izpratnē tiek noteikta atsevišķa ūdeņu daļa – piekraste –, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.481 redakcijā)

3. Uz ūdeņu daļu, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju un kanālu ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) - jūras pusē no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - upju un kanālu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus), līdz līnijai, no kuras tiek mērīti Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi, tiek attiecinātas tādas pašas prasības, kādas šie noteikumi paredz piekrastes zvejai, ja vien šīs ūdeņu daļas dziļums nepārsniedz 20 metru.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481)

4. Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk - Latvijas zvejnieki) ir atļauts zvejot un pārkraut nozveju citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās ostās šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja:

4.1. komerciālai zvejai ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, bet pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Valsts vides dienestā;

4.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, attiecīgās zivju sugas zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence), ko, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā noteiktiem zvejas limitiem un zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, izsniedz Zemkopības ministrija. Šāds papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) nepieciešams arī mazāka garuma zvejas kuģiem, ja šādas prasības noteiktas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā (turpmāk - Eiropas Savienības normatīvie akti);

4.3. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums, kurā noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk – zvejas limits), un saņemta Valsts vides dienesta piekrastes zvejas atļauja (licence). Zvejas tiesību nomas līgumu neslēdz, ja zveja notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību;

4.4. zivju pārkraušanai citā kuģī šo noteikumu 8.23.apakšpunktā minētajās šim nolūkam apstiprinātajās ostās Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos Valsts vides dienestā ir saņemta atļauja atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1506; MK 16.08.2011. noteikumiem Nr.636; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.617; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; grozījumi 4.2. un 4.3.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

5. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - ārvalstu zvejnieki) drīkst zvejot un pārkraut zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, pamatojoties uz:

5.1. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajām zvejas tiesībām, ja atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tās kompetentajā institūcijā ar dalībvalsts karogu peldošam kuģim ir saņemts:

5.1.1. papildu pilnvarojums (īpaša atļauja);

5.1.2. zvejas atļauja (licence);

5.1.3. atļauja zivju pārkraušanai citā kuģī;

5.2. Latvijas vai Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ar trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos trešajām valstīm noteikto zvejas kārtību un paredzētās zvejas tiesības, ja ir saņemta Valsts vides dienesta vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas zvejas atļauja (licence).

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49)

6. Šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā Latvijas zvejniekiem atļauts zvejot:

6.1. saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu piešķir Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, kā arī zvejas limitus, kas noteikti piekrastes ūdeņos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas rīku skaita limitiem vai nozvejas apjoma limitiem, un šo limitu izmantošanas kārtību;

6.2. ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu katru gadu apstiprina Zemkopības ministrija atbilstoši zvejas vietām un zvejas rajoniem un, ja nepieciešams, arī atbilstoši zivju sugām, kas iegūstamas komerciālajā zvejā, kā arī pašpatēriņa zvejā, ja tajā izmanto kuģus, kuru lielākais garums ir 10 metru vai lielāks, ņemot vērā, ka:

6.2.1. sarakstā iekļauto kuģu bruto tonnāžas un galvenā dzinēja jaudas rādītāji ietilpst noteiktajos Latvijas zvejas flotes kopējos kapacitātes rādītājos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes 2004. gada 19. jūlija Lēmumu 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai, un šie kuģi ir ierakstīti Eiropas Kopienas kopējā zvejas flotes reģistrā;

6.2.2. sarakstā iekļautajiem zvejas kuģiem ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) izdota reģistrācijas apliecība, kurā zveja ir noteikta kā kuģu izmantošanas mērķis;

6.2.3. Zemkopības ministrija, apstiprinot zvejas kuģu sarakstu, no zvejas kuģu saraksta izslēdz zvejas kuģus, kas pēdējo piecu gadu laikā ne reizi nav saņēmuši zvejas atļauju (licenci);

6.2.4. šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktā minētos no saraksta izslēgtos zvejas kuģus no jauna var iekļaut sarakstā, tiem atjaunojot arī pirms izslēgšanas paredzētās zvejas vietas un zvejas rajonus, pēc saskaņojuma saņemšanas no Zemkopības ministrijas;

6.3. ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m, kuri nav aprīkoti ar elektriskām vai hidrauliskām zvejas rīku izlaišanas un pacelšanas ierīcēm un kurus izmanto tikai pašpatēriņa zvejai piekrastē;

6.4. ar zvejas kuģiem, kurus specializētajai mencu un plekstu zvejai ar tīkliem izmanto zvejnieki, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, un ar kuriem ir atļauts zvejot arī Latvijas teritoriālo ūdeņu daļā, kas atrodas dziļāk par piekrastei noteiktajiem 20 metriem, ievērojot Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajā kuģošanas spējas apliecībā vai Latvijas Jūras administrācijas pilnvarotās atzītās organizācijas izsniegtajā klasifikācijas apliecībā norādīto kuģošanas rajonu.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608)

7. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos drīkst zvejot, pamatojoties uz Zvejniecības likumā noteiktajā kārtībā saskaņotām zivsaimniecības programmām vai projektiem un ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. tiek zvejots ar specializētiem Latvijas pētniecības kuģiem vai Latvijas zvejnieku kuģiem, kas saņēmuši Valsts vides dienesta zvejas atļauju (licenci) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos, vai ārvalstu pētniecības kuģiem, kas saņēmuši Ārlietu ministrijas atļauju pētniecības darbiem;

7.2. atbilstoši zivsaimniecības programmās vai projektos paredzētajiem mērķiem šādai zvejai var pieļaut izņēmumus attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zivju piezveju, zvejas aizlieguma laiku un vietu;

7.3. bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja tas ir paredzēts attiecīgajā zivsaimnieciskajā projektā vai programmā. Šajā zvejā nozvejotās zivis ir atļauts pārdot, ja to garums atbilst šo noteikumu 19. un 20.punkta prasībām.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 16.08.2011. noteikumiem Nr.636)

II. Zvejnieku pienākumi

8. Latvijas zvejnieku pienākumi:

8.1. izmantot komerciālajā zvejā tikai tos zvejas kuģus, kuri iekļauti Zemkopības ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā, kā arī zvejot tikai ar zvejas atļaujā (licencē) norādīto kuģi. Prasība par kuģu iekļaušanu minētajā sarakstā attiecas arī uz zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks;

8.2. nepārsniegt zvejas tiesību nomas līgumā noteiktos zvejas limitus;

8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:

8.3.1. pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas, ja zvejo piekrastē ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (1.pielikums);

8.3.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 10 m, – atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un tajos apstiprinātam zvejas žurnāla paraugam, norādot arī datus par zivju pārkraušanu citā kuģī, ja zvejo piekrastes ūdeņos vai zvejā nepavada ilgāk par 24 stundām;

8.3.3. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 m, – norādot datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu Zemkopības ministrijas uzturētajā elektroniskajā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

8.4. apkopot datus (augošā secībā) par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt pārskatu par zveju (3.pielikums) Valsts vides dienestā ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam;

8.4.1 apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katras piektās dienas beigām iesniegt Valsts vides dienestā, nosūtot ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību;

8.5. pēc Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt ziņas, kas raksturo attiecīgā zvejnieka zveju konkrētos ūdeņos vai attiecas uz kuģu identifikāciju un raksturojumu;

8.6. zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām par zvejas rīku marķēšanu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu krasta līnijas. Piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14.punktā minētās prasības;

8.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties atlaist jūrā zivis, ja to piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā;

8.8. nepieļaut tādas ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana jūrā) Eiropas Savienības normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņojumu;

8.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes;

8.10. ziņot valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" (turpmāk – institūts) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un izdarīt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā;

8.11. saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos dalībvalstīm paredzētajiem zvejas flotes kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmeņiem saskaņot ar Zemkopības ministriju zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, ņemot vērā konkrētā zvejas kuģa dzinēja jaudu un tonnāžu (izņemot pašpatēriņa zvejā izmantotos zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m), ievērojot, ka:

8.11.1. apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zemkopības ministrijā, ja zvejnieks nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Pēc minētā termiņa (termiņu) beigām attiecīgais tonnāžas un dzinēja jaudas lielums tiek iekļauts Latvijas kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmenī;

8.11.2. šo noteikumu 27.1.4.apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, kuras skar zvejas kuģu tonnāžas un dzinēju jaudas parametru ievērošanu, un nosacījumos noteikto var īstenot tikai pēc šādu prasību izpildes nodrošināšanas;

8.11.3. šo noteikumu 27.1.4.apakšpunktā minēto nosacījumu principi ir attiecināmi arī uz Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā iekļautiem zvejnieku kuģiem, kuri zvejo ārpus Baltijas jūras ūdeņiem;

8.12. atļaut Valsts vides dienesta amatpersonām (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonām) pārbaudīt visas kuģa telpas, zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Šāda palīdzība uz kuģiem jāsniedz arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto novērotāju netraucētas darbības un uzturēšanās nodrošināšanai;

8.13. uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā garuma kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir mazāks par 15 m, ja tie atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

8.13.1. darbojas tikai Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

8.13.2. nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no kuģa iziešanas jūrā līdz tā ienākšanai ostā;

8.14. pirms papildu pilnvarojuma (īpašas atļaujas) un zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Valsts vides dienestā līguma kopiju par datu pārraidi uz Valsts vides dienesta zvejas kuģu pārraudzības centru saskaņā ar šo noteikumu 8.13. apakšpunktu;

8.15. atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām. Zaudējumu aprēķināšanas pamattakse (4.pielikumā) aprēķināma trīskāršā apmērā, ja izdarīti šādi pārkāpumi:

8.15.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

8.15.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā;

8.15.3. attiecīgas zivju sugas zveja pēc tās zvejas limita pilnīgas izmantošanas, izņemot šīs zivju sugas atļauto piezvejas apjomu;

8.15.4. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu, kā arī zvejas atļaujā (licencē) nenorādītu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana;

8.16. pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī pēc attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma) nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem zvejas rīkiem nozvejotās zivis;

8.17. glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci), bet, zvejojot ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, - arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju). Papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) jāglabā arī uz mazāka garuma zvejas kuģiem, ja tas paredzēts Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

8.18. par visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 m, un arī citiem mazāka garuma kuģiem, ja tas ir noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ziņot par kuģa nozveju un par tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā - ne mazāk kā divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā. Pirms ienākšanas Latvijas ostās nepieciešamās ziņas (5.pielikums) nosūtīt Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus. Ziņojumu nosūta arī tad, ja kuģis atgriežas bez nozvejas;

8.19. nodrošināt kuģa identifikācijas zīmju skaidru salasāmību un to atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;

8.20. nodrošināt zvejā izmantojamo kuģu reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nepārsniegt kuģošanas spējas apliecībā norādīto pieļaujamo attālumu līdz krastam, vienlaikus ievērojot zvejas tiesību nomas līgumā noteiktās zvejas vietas;

8.21. nekavējoties informēt Valsts vides dienestu par šo noteikumu 10.1.2.apakšpunktā minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, netika izņemti aizliegtie zvejas rīki;

8.22. iesniegt Centrālajā statistikas pārvaldē ar zveju un zvejniecības komercdarbību saistīto informāciju atbilstoši Valsts statistikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām pārskata formām un paredzētajiem iesniegšanas termiņiem;

8.23. izkraut un pārkraut attiecīgo sugu zivis vai šo zivju nozvejas apjomu tikai šādās ostās:

8.23.1. Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to dzīvsvars uz kuģa ir 750 kg un vairāk, – Pāvilostā, Liepājas un Ventspils ostā;

8.23.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejoto brētliņu un reņģu nešķirotas jauktas nozvejas, par kurām atļautās pielaides robežās zvejas žurnālā nav iespējams norādīt atsevišķu sugu zivju nozvejas lielumu, – Pāvilostā, Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;

8.23.3. Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras nozvejoto brētliņu, reņģu, makreļu, stavridu un citu sugu zivju nešķirotas jauktas nozvejas – Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;

8.23.4. neievērojot šo noteikumu 8.23.1., 8.23.2. un 8.23.3.apakšpunktā minētās prasības, zivju sugas, kurām Eiropas Savienībā ir apstiprināti daudzgadu plāni un kuru nozveja uz kuģa pārsniedz minētajos plānos noteikto robežlīmeni, – Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā;

8.23.5. jebkurus zvejas produktus no trešo valstu kuģiem – Rīgas un Ventspils ostā;

8.24. nodrošināt, ka kuģa dzinēja un palīgdzinēja jauda atbilst Latvijas Jūras administrācijas izsniegtajai kuģošanas spējas apliecībai;

8.25. ja nozaudēts zvejas rīks, Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņot par šo faktu Valsts vides dienestam.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 511)

9. Zvejojot Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, ārvalstu zvejnieku pienākums ir:

9.1. ievērot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības un zvejas limitus;

9.2. glabāt uz kuģa attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), bet uz trešo valstu kuģiem – Latvijas vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas izsniegtu zvejas atļauju (licenci);

9.3. trešo valstu kuģu kapteiņiem vai to pārstāvjiem papildus šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajām prasībām:

9.3.1. vismaz trīs dienas pirms ienākšanas šo noteikumu 8.23.5.apakšpunktā minētajās ostās par plānoto ienākšanu paziņot Valsts vides dienestam;

9.3.2. pirms izkraušanas un pārkraušanas darbībām iesniegt Valsts vides dienestā Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju par tām.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

9.1 Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijas zvejniekiem ir tiesības ziņot (ja iespējams, iesniedzot pierādījumus) Valsts vides dienestam par citu kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi

10. Zvejniekiem aizliegts:

10.1. turēt uz kuģa klāja zvejas rīkus, kas nav paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kā arī atrasties jūras piekrastē un tauvas joslā ar zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts vai kuri nav norādīti zvejas atļaujā (licencē), ievērojot, ka:

10.1.1. šādi zvejas rīki uz kuģa glabājami atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības;

10.1.2. par šo noteikumu pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši piekrastes ūdeņos vai pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (stihiskas dabas parādības, avārijas, bīstami hidroloģiskie apstākļi), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;

10.2. izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kurš neatbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu 14.punkta prasībām;

10.3. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot Eiropas Savienības normatīvajos aktos atļautos gadījumus;

10.4. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;

10.5. piekrastes zvejā izvietot:

10.5.1. tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 m jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka vai tuvāk par 100 m no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1.decembra līdz 31.martam;

10.5.2. reņģu stāvvadus, zivju murdus un sīkzivju murdus tuvāk par 700 m sānu virzienā vienu no otra vai jebkura cita zvejas rīka un tuvāk par 100 m pārējos virzienos;

10.6. reņģu zvejā Rīgas jūras līča piekrastē vienlaikus izmantot reņģu stāvvadu un reņģu tīklu.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225)

VI. Zvejas rīku parametri un pieļaujamais skaits

11. Aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem un piekrastes zvejai noteiktajiem zvejas rīku parametriem (6.pielikums).

12. Ja piekrastē zvejo pašpatēriņam, atļauts izmantot ne vairāk kā vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu, vienu lucīšu murdu vai 100 āķus, ievērojot attiecīgo zvejas rīku parametrus (6.pielikums). Ja zvejas rīku skaits ir lielāks, to uzskata par komerciālu zveju un uz to attiecina tiesību aktus, kas regulē komercdarbību un komerciālo zveju.

13. Pašpatēriņa zvejā piekrastē:

13.1. vienlaikus drīkst zvejot tikai ar vienu šo noteikumu 12.punktā minēto zvejas rīku;

13.2. aizliegts slēgt zvejas tiesību nomas līgumus par zveju piekrastē vienlaikus ar vairākām piekrastes pašvaldībām;

13.3. aizliegts apvienot divu vai vairāku zvejnieku pašpatēriņa zvejā izmantojamos zvejas rīkus.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

V. Piekrastes zvejas rīku marķēšana

14. Zvejojot piekrastē, zvejas rīkus aprīko šādi:

14.1. marķēšanas zīmi izgatavo no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs un pamanāmība atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zvejas rīku marķējumu;

14.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārda iniciāli un uzvārdu. Uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

14.3. marķēšanas zīmes piestiprina:

14.3.1. atsevišķa tīkla un tīkla jedas abos galos;

14.3.2. murdam un stāvvadam – pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;

14.3.3. lucīšu murdam – abos galos pie enkuru bojām;

14.3.4. āķu jedai – pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

14.4. tīkla, tīklu jedas un āķu jedas abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas nav īsākas par 30 cm. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

14.5. zvejas rīki, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiek izmantoti pētniecībā, papildus tiek marķēti ar pētījumu veicēja nosaukumu un pētījumu veikšanas gadu vai termiņu.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49)

VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

15. Aizliegta Eiropas Savienības normatīvajos aktos norādīto zivju sugu zveja tām noteiktajos zvejas aizlieguma laikos un vietās.

16. Piekrastes ūdeņos un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos papildus aizliegta:

16.1. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20 m;

16.2. jebkura akmeņplekstu zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos – visu gadu. Akmeņplekstu piezveja ir atļauta, ja tā nepārsniedz trīs procentus no kopējā nozvejas apjoma, izmantojot zvejas rīkus, kas noteikti Padomes 2005.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98, 18.a panta 2.punktā, – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;

16.3. akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem;

16.4. lucīšu specializētā zveja:

16.4.1. ar traļiem - visu gadu;

16.4.2. ar murdiem – no 1. novembra līdz 31. martam;

16.5. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastes ūdeņos:

16.5.1. visu gadu Ventas grīvas rajonā 2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā 200 m rādiusā no ietekas. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);

16.5.2. no 16.aprīļa līdz 15.maijam, izņemot zveju ar zivju un lucīšu murdu, akmeņplekstu tīkliem, reņģu specializēto zveju, kā arī zveju posmā no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai ar zivju tīkliem;

16.5.3. no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot:

16.5.3.1. plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem visā piekrastē;

16.5.3.2. zveju ar zivju tīkliem un akmeņplekstu tīkliem, kas nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz 3 m, zvejojot vietās, kuru dziļums ir lielāks par 10 m - piekrastes ūdeņu posmā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;

16.5.3.3. reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem - visā piekrastē;

16.5.3.4. zveju ar zivju āķiem - visā piekrastē;

16.5.3.5. zveju ar reņģu stāvvadiem ar augšpusē vaļējiem krātiņiem - visā piekrastē;

16.5.3.6. zveju ar zivju murdu – piekrastē;

16.6. zveja ar zivju tīkliem piekrastē no 1.janvāra līdz 30.aprīlim un no 1.oktobra līdz 30.novembrim papildus šo noteikumu 16.5.1.apakšpunktā noteiktajam aizliegumam:

16.6.1. Gaujas, Lielupes un Salacas grīvas rajonā 3000 metru rādiusā no ietekas;

16.6.2. Aģes, Irbes, Pēterupes, Rīvas, Rojas, Sakas, Svētupes, Užavas un Vitrupes grīvas rajonā 500 m rādiusā no ietekas;

16.7. plekstu un akmeņplekstu specializētā zveja ar plekstu vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz piecus metrus, – visu gadu, izņemot piekrastes ūdeņos, kas dziļāki par pieciem metriem, un dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E), un tālāk Baltijas jūrā līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot šo noteikumu normas attiecībā uz piekrastes zveju. Zveja attiecīgajos dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem atļauta arī ar akmeņplekstu tīkliem;

16.8. lašu un taimiņu specializētā zveja piekrastes ūdeņos ar dreifējošiem tīkliem un dreifējošām āķu jedām - visu gadu.

(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr. 219; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608)

17. Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī papildus šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem aizliegta:

17.1. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, - visu gadu;

17.2. specializētā brētliņu zveja ar traļiem - visu gadu, ievērojot, ka brētliņu piezveja reņģu zvejā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējā nozvejas apjoma;

17.3. zveja ar traļiem - visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57° 34,1234' N; 21° 42,9574' E) ar Loades bāku (57° 57,4760' N; 21° 58,2789' E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95' N; 22° 11,77' E) austrumos, kā arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:

17.3.1. 57° 00' N; 23°50' E;

17.3.2. 57° 10' N; 23°50' E;

17.3.3. 57° 10' N; 24°10' E;

17.3.4. 57° 20' N; 24°10' E;

17.3.5. 57° 20' N; 24°25' E;

17.3.6. šo noteikumu 17.3.1.apakšpunktā norādītā punkta savienojums pa krasta līniju ar šo noteikumu 17.3.5.apakšpunktā norādīto punktu;

17.4. zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;

17.5. reņģu zveja ar traļiem - no 12.maija līdz 10.jūnijam. Zemkopības ministrija var mainīt šī aizlieguma sākuma datumu, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja atbilstoši 1997.gada 6.februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā ir panākta vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas jūras līcī attiecīgajā gadā;

17.6. lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem - visu gadu;

17.7. (svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608).

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49)

18. Šo noteikumu 16. un 17.punktā minētā zveja tiek uzskatīta par specializētu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī ja piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejo noteiktu zivju sugu ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē).

VII. Zivju minimālie garumi un piezvejas apjomi

19. Aizliegts pārsniegt Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā noteikto mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomu.

20. Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem jāievēro, ka ir aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:

20.1. 19 cm - asaris (Perca fluviatilis);

20.2. 30 cm - vimba (Vimba vimba);

20.3. 30 cm - ālants (Leuciscus idus);

20.4. 35 cm - sīga (Coregonus lavaretus);

20.5. 45 cm - zandarts (Stizostedion lucioperca);

20.6. 50 cm - līdaka (Esox lucius).

21. Zivju garumu un piemērojamo pārrēķina koeficientu nosaka atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajai zivju mērīšanas kārtībai. Ja mēra Latvijas zvejnieku nozvejotas un apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, Eiropas Savienības normatīvajos aktos zvejniecības jomā paredzēto un šo noteikumu 20.punktā noteikto zivju garumu samazina par četriem procentiem. Mencām bez galvas minimālais izmērs nedrīkst būt mazāks par 28 cm, mērot gar sānu līniju līdz astes spuras galam.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

22. Papildus Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomam Latvijas zvejniekiem Latvijas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos ir paredzēts šāds pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:

22.1. (svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49);

22.2. šo noteikumu 20.punktā minēto sugu mazizmēra zivju kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt piecus procentus no kopējā nozvejas svara;

22.3. akmeņplekstu piezveja citu zivju sugu zvejā teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā nozvejas svara, papildus ievērojot šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā noteiktās prasības;

22.4. ja pilnīgi izmantoti noteiktas zivju sugas (izņemot mencas) zvejas limiti, citu zivju sugu specializētajā zvejā attiecīgās sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara. Mencu piezvejas apjoms pēc to zvejas limita pilnīgas izmantošanas nedrīkst pārsniegt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto apjomu, ievērojot šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49)

23. Nav atļauta:

23.1. mazizmēra akmeņplekstu, lašu, taimiņu un sīgu piezveja;

23.2. šādu sugu zivju piezveja norādītajos lieguma periodos:

23.2.1. akmeņplekstu piezveja – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;

23.2.2. ālantu un zandartu piezveja – no 16.aprīļa līdz 15.maijam;

23.2.3. lašu, sīgu, taimiņu piezveja – no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot lašu un taimiņu zveju Rīgas jūras līča piekrastes teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura ietver ūdeņus no krasta līnijas līdz 20 m izo­batai, kas atrodas starp perpendikuliem, kuri vilkti no krasta punktu koordinātām – 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O – uz 20 m izobatas līniju;

23.3. mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā, kā arī komerciālajā zvejā, ja attiecīgajam Latvijas zvejniekam nav iedalīts mencu zvejas limits (nozvejas apjoms);

23.4. šo noteikumu 20.punktā minēto zivju sugu (neatkarīgi no to garuma) piezveja ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1125; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49)

24. Ja piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto apjomu, rīkojas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zivju izlaišanu jūrā.

25. Šajos noteikumos par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja attiecīgajā laikposmā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku ir aizliegta, kā arī mazizmēra zivis un zivis, kuru zveja nav paredzēta zvejas atļaujā (licencē).

26. Ja loms ir liels (1 tonna un vairāk), piezvejas apjomu nosaka, ņemot vismaz trīs paraugus no vairākām vietām lomā. Piezvejas procentu aprēķina kā vidējo lielumu no atsevišķu paraugu procentu summas.

VIII. Zemkopības ministrijas un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1506)

27. Zemkopības ministrijai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības zvejniecības jomā, kā arī pamatojoties uz to valsts institūciju zinātniskiem ieteikumiem, kuras pēta zivju resursus, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju:

27.1. ir šādi pienākumi:

27.1.1. atbilstoši lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, noteikt kārtējos zvejas regulēšanas pasākumus attiecīgajā gadā;

27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) (8. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšpunktu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;

27.1.3. noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, apturēt Latvijas zvejnieku zveju atsevišķās vietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;

27.1.4. saskaņā ar šo noteikumu 8.11.apakšpunktu izvērtēt zvejnieku iesniegtos iesniegumus par dzinēju nomaiņas, zvejas kuģu iegādes, jaunu kuģu būves un citu kuģu pārbūves par zvejas kuģiem saskaņojumu un, ja Latvijai paredzētais kopējās dzinēja jaudas un kopējās tonnāžas references līmenis ir lielāks par Zemkopības ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā iekļauto kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas līmeni, tad, veicot zvejas kuģu sarakstā iepriekš iekļautā zvejas kuģa nomaiņu vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņu, zvejnieki var pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1.4.1. par kuģi, kas svītrots vai svītrojams no zvejas kuģu saraksta, nav saņemts un arī netiks saņemts atbalsts, kas tiek sniegts par kuģa izņemšanu no zvejas;

27.1.4.2. ar nomainīto vai pārbūvēto kuģi nevar pretendēt uz atbalstu Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu noteiktajos pasākumos, ja nomainītā kuģa vai zvejas kuģu sarakstā esošā pārbūvētā kuģa tonnāža pārsniedz no zvejas kuģu saraksta svītrotā kuģa (kuģu) tonnāžu vairāk nekā par 25 %;

27.1.4.3. ar nomainīto vai pārbūvēto kuģi nevar pretendēt uz atbalstu Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu noteiktajos pasākumos, ja nomainītā kuģa dzinēja jauda vai zvejas kuģu sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jauda pārsniedz no zvejas kuģu saraksta svītrotā vai pārbūvētā kuģa (kuģu) iepriekšējā dzinēja jaudu vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudu vairāk nekā par 25 %;

27.1.4.4. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa tonnāža vai dzinēja jauda nevar būt saistīta ar cita zvejnieka pieprasīto un tam jau apstiprināto kuģa tonnāžu vai dzinēja jaudu, kuru nosaka sakarā ar zvejas kuģa svītrošanu no zvejas kuģu saraksta bez atbalsta saņemšanas, izņemot gadījumus, ja attiecīgais zvejnieks atsakās no šīm tiesībām brīvprātīgi un rakstiski;

27.1.4.5. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa dzinēja jauda vai kuģa tonnāža nevar pārsniegt vairāk kā 50 % no zvejas kuģu saraksta svītrotā vai pārbūvētā kuģa (kuģu) iepriekšējā dzinēja jaudas vai kuģa tonnāžas vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudas, ja zvejas kuģis ir iekļauts Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejai atļauto zvejas kuģu sarakstā;

27.1.5. izvērtējot šo noteikumu 27.1.4.apakšpunktā minētos zvejnieku iesniegumus, ņemt vērā, ka zvejnieks nevar pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ja saskaņošanai pieteiktais zvejas kuģis ir iekļauts to zvejas kuģu sarakstā, kuriem atļauta tāljūras zveja;

27.2. ir šādas tiesības:

27.2.1. atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

27.2.2. ievērojot Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un ieteikt zivju nozvejas apmaiņas apjomu ar citām Baltijas jūras valstīm, kā arī noteikt pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un tipu (zvejas kuģu sarakstu) zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, piešķirt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai aiz piekrastes ūdeņiem;

27.2.3. neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11.apakšpunktā noteiktās prasības;

27.2.4. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; sk. grozījumu 2.punktu)

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1506; MK 16.08.2011. noteikumiem Nr.636; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; 27.1.2.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

28. Valsts vides dienesta amatpersonām:

28.1. ir šādas tiesības:

28.1.1. pirms piekrastes zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas (licenci izdod atbilstoši ar zvejnieku noslēgtajā zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā paredzētajiem nosacījumiem un zvejas limitiem) veikt to zvejnieku reģistrāciju, kas zvejo pašpatēriņam, un pārbaudīt šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu zvejniekiem, kuri zvejo komerciālā nolūkā;

28.1.2. uzturēties uz zvejas kuģiem, pārbaudīt kuģu telpas, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;

28.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju;

28.1.4. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;

28.1.5. uz laiku apturēt vai anulēt papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), vai atteikt tās izsniegšanu Latvijas zvejniekiem, ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības vai arī tiek saņemts Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka - rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka - saistību neizpildi, vai saņemta Centrālās statistikas pārvaldes informācija par šo noteikumu 8.22.apakšpunktā noteikto pienākumu neievērošanu;

28.1.6. ja ir izdarīti šo noteikumu 8.15.apakšpunktā minētie pārkāpumi vai tie izdarīti atkārtoti gada laikā, skaitot no dienas, kad ir izdarīts iepriekšējais administratīvais pārkāpums, vai pārkāpējs nav samaksājis tam uzlikto administratīvo naudas sodu un zivju resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzību, lūgt Zemkopības ministriju vai attiecīgo piekrastes pašvaldību atteikt zvejas limitu piešķiršanu nākamajā gadā vai lauzt zvejas tiesību nomas līgumu ar attiecīgo Latvijas zvejnieku;

28.1.7. pieprasīt noteikumu pārkāpējam nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis;

28.1.8. saņemot citu valstu zvejas kontroles institūciju oficiālus dokumentus par Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus izdarījuši Latvijas zvejnieki, zvejojot attiecīgās valsts ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, pieņemt lēmumu par Latvijas normatīvajos aktos atbilstošajam pārkāpumam paredzēto soda sankciju piemērošanu;

28.1.9. ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģus Eiropas Savienības valstu ekonomiskās zonas ūdeņos;

28.2. ir šādi pienākumi:

28.2.1. izsniegt Latvijas zvejniekiem zvejas žurnālus;

28.2.2. ja Latvijas zvejniekam tiek apturēts vai anulēts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence), informēt par to Zemkopības ministriju vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;

28.2.3. ieskaitīt Latvijas zvejnieka nozvejas limitā nozvejoto zivju apjomu, kas iegūts, neievērojot šos noteikumus, kā arī zivju apjomu, kas konfiscēts par šo noteikumu pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas;

28.2.4. nodrošināt Zvejas pārraudzības centra darbību;

28.2.5. izmantot Zvejas pārraudzības centra datubāzes informāciju Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasību kontrolei, kā arī pēc institūta pieprasījuma nodot datus izmantošanai zinātniskiem mērķiem, kas saistīti ar kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu;

28.2.6. katru ceturksni līdz tam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt institūtā reģistrācijas datus par zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam;

28.2.7. saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem izdot atļauju nozvejas pārkraušanai citā kuģī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos vai tās ekonomiskās zonas ūdeņos;

28.2.8. uzraudzīt un kontrolēt informācijas izsekojamību par izkrautās nozvejas sadalīšanu partijās;

28.2.9. izveidot reģistru par pārkāpumiem zvejas darbībās un uzturēt to atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

28.2.10. veikt ar zvejas darbībām saistīto datu un riska analīzi un, pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajam zvejniekam Latvijas Jūras akadēmijā veikt kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, kas minēta Padomes Regulas Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr.676/2007, (EK) Nr.1098/2007, (EK) Nr.1300/2008 un (EK) Nr.1342/2008 un atceļ Regulas (EK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1224/2009), 41.pantā;

28.2.11. apkopot informāciju par juridiskām vai fiziskām personām, kuru īpašumā ir zvejas kuģis, kas reģistrēts trešajā valstī, vai kuru īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts zvejas kuģis, kā arī par nodarbinātajiem, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta kuģa;

28.2.12. uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1506; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; grozījums 28.1.1., 28.1.5. un 28.2.2.apakšpunktā stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

29. Valsts vides dienests, ievērojot šo noteikumu 4.3. un 7.1. apakšpunkta nosacījumus un pamatojoties uz zvejnieka noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un tam izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, izsniedz zvejas atļauju (licenci) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja), kā arī zvejai piekrastē ar kuģiem, kuru lielākais garums nepārsniedz 10 metru (9. pielikums).

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.225 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

29.1 Zvejas kuģu dzinēju jaudas verifikāciju saskaņā ar Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai (10.pielikums), kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju un Latvijas Jūras akadēmiju, tai skaitā:

29.1 1. Latvijas Jūras administrācija izsniedz kuģošanas spējas apliecību, kurā dzinēja jaudu norāda atbilstoši kuģa dzinēju būvi uzraugošās, normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās klasifikācijas sabiedrības vai ražotāja sniegtajai informācijai. Kuģošanas spējas apliecība šo noteikumu un Regulas Nr. 1224/2009 izpratnē ir zvejas kuģa dzinēja jaudas sertifikāts;

29.1 2. Latvijas Jūras akadēmija pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 41.pantu un šo noteikumu 10.pielikumā noteikto Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

IX. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.41 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 11.nr.).

31. Noteikumu 1.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.

32. Līdz 2007.gada 30.jūnijam ir spēkā šo noteikumu 2.pielikums.

33. Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei), zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā, kas izsniegts līdz 2008.gada 31.decembrim saskaņā ar šo noteikumu 8.11.1.apakšpunktu, ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zivsaimniecības pārvaldē vai atbilstoši apstiprinājuma pagarinājumā noteiktajam termiņam.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.481 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums

Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums MK 13.09.2016. noteikumu Nr. 608 redakcijā)

Piekrastes zvejas žurnāls Nr._____
_______. gada _____________

1. Zvejas vieta

 
(Baltijas jūra, Rīgas jūras līcis vai arī Irbes šaurums, ja zvejo posmā no Ovīšiem līdz Kolkasragam)
 
(novads, pagasts)

 

2. Licences īpašnieks

 
(juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un atbildīgās fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs)
 
(pašpatēriņa zvejnieka vārds, uzvārds un personas kods, adrese, tālruņa numurs)
 

 

3. Aizpildītais žurnāls nododams izsniedzējam līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam

4. Žurnālu izsniedza Valsts vides dienests

   
(inspektora vārds, uzvārds, tālruņa numurs)
   
(paraksts)  

 

Z.v.

_______. gada _____________

Nozvejas apjoms pa zivju sugām

Nr.
p. k.

Mēnesis un datums Zvejas rīks Atsevišķu zivju sugu nozveja (kg)
(lašiem, taimiņiem – gab./kg)

 

Kopā (kg) Zvejā izmantotā kuģa reģ.
numurs

 

ICES zvejas kvadrāts
nosaukums, skaits, linuma acs izmērs zvejas dienu vai vada vilkšanas reižu skaits                  
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16
                               
                               
  KOPĀ                        

 

Par zveju atbildīgā persona  
  (paraksts, vārds, uzvārds)

 

Izmantojamie zvejas rīki

Nr. p. k. Zvejas rīks Skaits Izmēri Marķējums
1 2 3 4 5
         

 

Informācija par roņu nodarītajiem postījumiem zvejas rīkiem un nozvejai

Nr. p. k. Datums Novēroto roņu skaits Bojāto zvejas rīku skaits un garums metros Bojātās nozvejas apjoms /kg (lašiem, taimiņiem – gab./kg)
1 2 3 4 5
         

 

Paskaidrojumi.

1. Tabulā "Nozvejas apjoms pa zivju sugām" tūlīt pēc zvejas zvejnieks ieraksta attiecīgajā datumā nozvejoto zivju daudzumu pa sugām, izmantoto zvejas rīku veidu, to skaitu, linuma acs izmēru un dienu skaitu attiecīgajā zvejas reizē, kad minētais rīks izmantots zvejā, kā arī zvejā izmantotā kuģa (vai kuģu) reģistrācijas numuru un ICES zvejas kvadrātu saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 11. pielikumu.

2. Vada zvejā ziņas par nozveju ieraksta katru zvejas dienu un norāda vada vilkšanas reižu skaitu dienā.

3. Lašu, taimiņu un varavīksnes foreļu nozvejā norāda skaitu un svaru (kilogramos) – gab./kg.

4. Tabulā "Nozvejas apjoms pa zivju sugām" izdara ierakstus un ziņo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.10. apakšpunktu par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī cūkdelfīnu un roņu noķeršanu, norādot to noķeršanas laiku, vietu un zvejas rīku.

5. Tabulā "Izmantojamie zvejas rīki" ieraksta licencē atļauto zvejas rīku nosaukumu (veidu) un to skaitu, izmēru ailē – linuma acs izmēru, murdiem – arī sētas garumu, vadam – arī atvērumu, marķējuma ailē – lietoto zvejas rīku marķējumu.

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums zaudējis spēku ar 01.07.2007.; sk. 32. punktu)

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.617)

Pārskats par zveju 20_____.gada______


Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296
Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis

(Pielikums MK 20.08.2013. noteikumu Nr.617 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.
p.k.

Zivju suga

Zaudējuma atlīdzība (euro)

Mērvienība

1.

Lasis, sīga, taimiņš

143

1 gab.

2.

Zutis

72

1 gab.

3.

Ālants, līdaka, vimba, zandarts

29

1 gab.

4.

Akmeņplekste, menca

15

1 kg

5.

Asaris, plekste

8

1 kg

6.

Brētliņa, reņģe, salaka

1

1 kg

7.

Citu sugu zivis

2

1 kg

8.

Zivju ikri

143

100 g

5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296
Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā

1. Kuģa nosaukums.

2. Izkraušanas ostas nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.

3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā (Latvijas laiks).

4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe - HER, brētliņa - SPR, menca - COD, lasis - SAL, taimiņš - TRS, plekste - FLE, akmeņplekste - TUR, salaka - SME, lucītis - ELP) un svars kilogramos.

5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos.

Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296
Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)

(Pielikums grozīts ar MK 31.01.2012. noteikumiem Nr. 87; MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49; MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 225; MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608)

I. Aktīvie zvejas rīki

Nr.p.k.

Nosaukums

Spārna garums (m)

Linuma acs izmērs (mm)

1.

Zivju vads

nav ierobežots

ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus

2.

Plekstu vads

ne lielāks par 20

ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus

3.

Ēsmas zivtiņu velkamais vads

ne lielāks par 10

no 12 līdz 24

II. Pasīvie zvejas rīki

Nr.p.k.

Nosaukums

Sētas vai tīkla garums (m)

Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)

Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)

1.

Reņģu stāvvads

ne lielāks par 600

no 32 līdz 601

no 20 līdz 50

2.

Zivju murds

ne lielāks par 600

no 60 līdz 240 1

ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas

3.

Sīkzivju murds

ne lielāks par 600

no 36 līdz 60 1

no 32 līdz 36

4.

Lucīšu murds

ne lielāks par 30

no 36 līdz 40 1

no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas

4.1

Lucīšu murdu jeda

ne lielāks par 150

no 36 līdz 401

no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas

5.

Zivju vai grunts tīkls2

5.1.

lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 no 80 līdz 180

no 60 līdz 702

-

5.2.

līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) no 80 līdz 180

no 60 līdz 702

-

6.

Reņģu un salaku tīkls:

no 28 līdz 50

6.1.

lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 no 28 līdz 50

-

6.2.

līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) no 28 līdz 50

-

7.

Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem)

-

āķa izmērs nav mazāks par 15

-

8.

Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem)

-

āķa izmērs nav mazāks par 10

-

9.

Akmeņplekstu tīkls no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 no 220 līdz 240

Piezīme.

1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.

2 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.

Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums svītrots no 01.01.2016. ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; sk. grozījumu 2.punktu)


8.pielikums

Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums MK 12.05.2015. noteikumu Nr.225 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

Ģerboņa vieta
Coat of Arms


(valsts iestādes nosaukums/
name of the state institution
)

Papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) Nr.________

Fishing authorisation/fishing licence No. ______

1. Zvejas vieta (zona)
  Fishing ground (zone)  
2. Zvejas mērķis  
  Fishing purpose  
   

(rūpnieciskā zveja vai zveja zinātniskos u. c. īpašos nolūkos/
commercial fishing or scientific and other non commercial fishing
)

3. Zvejas kuģa vārds
  Name of fishing vessel  
4. Ārējais reģistrācijas numurs  
  External marking  
5. Savienības flotes reģistra numurs  
  Union's fleet register number  
6. Karoga valsts  
  Flag state  
7. Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)  
  International radio call sign (IRCS)  
8. Kuģa tips  
  Type of vessel  
9. Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods)  
  Port of registration (Name and national code)  
10. Īpašnieks/operators un adrese  
  Owner/operator and address  
11. Kapteiņa vārds, uzvārds
  Name, surname of captain  
12. Tilpība (GT)  
  Tonnage (GT)  
13. Dzinēja jauda, kW  
  Power of engine, kW  
14. Lielākais garums  
  Length overall  
15. Komanda (skaits)  
  Crew (number)  
16. Zivju sugas  
  Fish species  
17. Galvenais zvejas rīks  
  Main fishing gear  
18. Sekundārais zvejas rīks
Subsidiary fishing gear
 
19. Izsniegšanas datums  
  Date of issue  
20. Derīga līdz  
  Expiry date  
21. Izsniedzējs
  Issued by  
 

(valsts amatpersonas amats, vārds un uzvārds/
position, name and surname of the state official
)

Valsts amatpersonas paraksts
Signature of the state official
   
9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296


Zemkopības ministrs M.Roze
10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296
Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai

(Pielikums MK 22.01.2013. noteikumu Nr.49 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.

3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011.gada 31.decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011.gada 31.decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.

4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.

5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju ar dzinēju jaudu saistītās informācijas neatbilstības gadījumā, kā arī dokumentāro pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14.punktu.

6. Latvijas Jūras akadēmija veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.

7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.

8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās dzinēji ir izvietoti.

9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi, kā arī segt visus ar to saistītos izdevumus.

II. Riska analīze un verifikācija

10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31.decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.

11. Šā plāna 10.punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);

11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;

11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.

12. Veicot šā plāna 10.punktā minēto izvērtēšanu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):

12.1. kuģu garuma kategorijas;

12.2. kuģu tilpības kategorijas;

12.3. izmantotie zvejas rīki;

12.3. zvejas mērķsugas.

13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11.punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk – paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

14. Atbilstoši šā plāna 13.punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:

14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;

14.2. zvejas žurnālu;

14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention – EIAPP);

14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;

14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;

14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;

14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;

14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.

15. Ja pazīmes, kas noteiktas, veicot dokumentāro verifikāciju saskaņā ar šā plāna 14.punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.

III. Fiziskā pārbaude

16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:

20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;

20.2. pārbaudes laiku;

20.3. pārbaudes vietu;

20.4. dzinēja veidu;

20.5. dzinēja identifikācijas numuru;

20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;

20.7. pārbaudē izmantoto metodi;

20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;

20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kas veica pārbaudi;

20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;

20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.

21. Ja Latvijas Jūras akadēmija konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu.

11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

(Pielikums MK 12.05.2015. noteikumu Nr.225 redakcijā)

ICES zvejas kvadrāti

(ģeogrāfiskās koordinātas un kvadrātu numuri)