Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 30.08.2008. - 31.03.2012. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.717

Rīgā 2006.gada 29.augustā (prot. Nr.44 41.§)
Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes.

2. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža zemes (zeme, kura neatbilst Meža likumā sniegtajai meža zemes definīcijai) savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc sava ieskata, izņemot šādus gadījumus:

2.1. īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās koku ciršanu saskaņo ar šādām iestādēm:

2.1.1. teritorijās, kurās ir izveidota aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), - ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju;

2.1.2. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, tā teritorijā esošajos dabas liegumos un dabas parkos, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorijā - ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju, pārējā teritorijā - ar vietējo pašvaldību;

2.1.3. teritorijās, kurās nav izveidota aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija, - ar vietējo pašvaldību;

2.2. kultūras pieminekļu aizņemtās platībās un to aizsargjoslās koku ciršanu saskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un vietējo pašvaldību;

2.3. parkos, kapsētās, mākslīgas izcelsmes koku rindās (alejās), kas ir garākas par 20 metriem (arī tad, ja tās atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā) un kuru platums (lielākais attālums starp malējo koku stumbru centriem perpendikulāri koku rindas virzienam) ir mazāks par 20 metriem, koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību;

2.4. dabiskas izcelsmes koku rindās, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību;

2.5. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību, ja koki tiek cirsti 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

2.6. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (izņemot šo noteikumu 2.1.2.apakšpunktā minēto gadījumu) koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību;

2.7. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (izņemot šo noteikumu 2.1.2.apakšpunktā minēto gadījumu) koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību;

2.8. ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās (arī aizsargstādījumos) koku ciršanu saskaņo ar tā objekta pārvaldītāju, kuram noteikta aizsargjosla;

2.9. pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā koku ciršanu (izņemot kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem) saskaņo ar vietējo pašvaldību.

(Grozīts ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.690)

3. Citas personas koku ciršanu ārpus meža zemes visos gadījumos rakstiski saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju un attiecīgajām šo noteikumu 2.punktā minētajām institūcijām.

4. Šo noteikumu 2.punktā minētajās teritorijās bez saskaņošanas ar attiecīgajām iestādēm atļauts cirst:

4.1. augļu kokus;

4.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, lai atbrīvotu lauksaimniecības zemes no apauguma un uzturētu meliorācijas sistēmu;

4.3. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs - dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un garantētu satiksmes drošību.

5. Ja nepieciešams šo noteikumu 2.punktā minētais saskaņojums, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz attiecīgajā iestādē rakstisku iesniegumu par koku ciršanu.

6. Iestāde, ar kuru saskaņojama koku ciršana ārpus meža zemes, mēneša laikā pēc saņemšanas izskata iesniegumu par koku ciršanu, izvērtē koku ciršanas atbilstību dabas aizsardzības un attiecīgās teritorijas apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvajiem aktiem, kā arī koku ainavisko un ekoloģisko nozīmīgumu un koku nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, pieņem attiecīgu lēmumu un rakstiski paziņo to iesnieguma iesniedzējam.

7. Pirms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

8. Pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai un koku ciršanu ceļu un dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

9. Iestādes lēmumu var apstrīdēt, mēneša laikā iesniedzot iesniegumu padotības kārtībā augstākā iestādē:

9.1. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas lēmumu - Vides pārraudzības valsts birojā;

9.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu - Kultūras ministrijā.

(Grozīts ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.690)

10. Vides pārraudzības valsts biroja, Kultūras ministrijas un vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā informāciju par ārpus meža zemes izcirstās koksnes apjomu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos.

12. Koku ciršanu ārpus meža zemes pašvaldība saskaņo saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.690 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze