Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Ministru kabineta rīkojums Nr.19

Rīgā 2006.gada 12.janvārī (prot. Nr.2 43.§)

Par koncepciju "Par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu"

 

1. Atbalstīt koncepcijas "Par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu" (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2006.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā valsts materiālo rezervju likumprojektu.

Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

 

(Ministru kabineta

2006.gada 12.janvāra rīkojums Nr.19)

Koncepcijas "Par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu" kopsavilkums

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas materiālajām rezervēm" valsts materiālās rezerves ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt aizsardzības sistēmas vajadzības.

Darbības ar valsts materiālajām rezervēm reglamentē Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.76 "Par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas un mobilizācijas uzdevumu noteikšanas kārtību". Atbilstoši šiem noteikumiem Iekšlietu ministrija (jautājumos, kuri skar aizsardzības intereses, - kopīgi ar Aizsardzības ministriju) pārskata mobilizā­cijas uzdevumus, nosaka pagaidu mobilizācijas uzdevumus, to izpildei nepieciešamo valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo daudzumu (pēc saskaņošanas ar ministriju, kura nosaka attiecīgās nozares politiku).

Šobrīd valsts materiālo rezervju veidošanu regulē likums "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" un Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.76 "Par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas un mobilizācijas uzdevumu noteikšanas kārtību". Minēto normatīvo aktu galvenie trūkumi ir to neatbilstība esošajai valsts pārvaldes iekārtai un novecojusī terminoloģija. Nav noteikta arī materiālo rezervju izmantošanas kārtība.

Lai risinātu šo problēmu, koncepcijā piedāvāts modelis darbībām ar valsts materiālajām rezervēm. Modelis nosaka valsts materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību, finansēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un komercsabiedrību kompetenci darbībās ar valsts materiālo rezervju resursiem. Minētie nosacījumi iekļaujami valsts materiālo rezervju likumprojektā.

Koncepcija paredz, ka:

1) valsts materiālās rezerves ir īpašs materiālo un finansiālo resursu kopums, kura mērķis ir nodrošināt reaģēšanas pasākumus iedzīvotāju glābšanai un aizsardzībai, kā arī katastrofu seku samazināšanai;

2) valsts materiālās rezerves veido un, ja notikusi katastrofa, izmanto šādu pasākumu veikšanai:

reaģēšanas pasākumu nodrošināšanai, to skaitā iesaistītā personāla indivi­duālajai aizsardzībai;

glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;

sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai;

mobilizācijas nodrošināšanai atbilstoši mobilizācijas pieprasījumiem Tautsaimniecības mobilizācijas plāna ietvaros.

Valsts materiālās rezerves var izmantot mācībās un treniņos, humānās palīdzības sniegšanai, kā arī ar Ministru kabineta lēmumu uz laiku nodot lietošanā kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai.

Ņemot vērā valsts materiālo rezervju mērķi, kā arī to, cik nozīmīgi ir uzdevumi, kuru izpildes nodrošināšanai paredzētas valsts materiālās rezerves, tās finansē no valsts budžeta. Gada beigās valsts aģentūras "Materiālās rezerves" kontā esošo līdzekļu atlikumu, kas paredzēts valsts materiālo rezervju veidošanai, izsniegšanai, uzglabāšanai, atjaunināšanai un uzturēšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.

Problēmas risinājums paredz, ka valsts materiālo rezervju plānošanu nodrošina attiecīgās ministrijas, iesaistot padotībā esošās iestādes, kā arī pašvaldības un komersantus, kuri atbilstoši Civilās aizsardzības plānam sagatavo priekšlikumus par uzdevumu izpildi katastrofas situācijā, nosakot valsts materiālo rezervju nomenklatūru, uzkrājamo resursu daudzumu, rezervju veidošanai paredzētos finanšu resursus, iespējamo atbildīgo glabātāju vai precizējot esošo valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrātos daudzumus, un pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministriju līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijā.

Pēc priekšlikumu izskatīšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo Iekšlietu ministrijas rīkojuma projektu. Rīkojuma projektu saskaņo ar ministriju vai pašvaldību, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi katastrofu pārvaldīšanā.

Valsts materiālo rezervju resursu iegādes kārtību nosaka normatīvie akti, kuri regulē iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām. Iegādi organizē valsts aģentūra "Materiālās rezerves".

Paredzēts, ka valsts materiālās rezerves uzglabās, atjauninās un nomainīs iestādes un komercsabiedrības, kas ir šo valsts materiālo rezervju resursu atbildīgie glabātāji.

Papildus valsts materiālo rezervju likumprojektam izstrādājami Ministru kabineta noteikumi par darbībām ar valsts materiālajām rezervēm, nosakot valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas, atjaunināšanas, norakstīšanas, izņemšanas, uzskaites, pārskatu sniegšanas un pārbaužu veikšanas kārtību.

Koncepcijai par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu nav tiešas finansiālās ietekmes uz valsts budžetu.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

12.01.2006